Radošo industriju konferences New Realities. Creative Industries ietvaros aizvadītas arī starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup fināla sacensības. Šogad sīvā konkurencē par nacionālo uzvarētāju kļuva elektroniskā ģitāras pedāļa autori Gamechanger Audio, kuri novembra beigās dosies uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā, lai pārstāvētu Latviju līdzās vairāk nekā 70 pasaules valstu pārstāvjiem un sacenstos par galveno balvu - 15 000 eiro naudas prēmiju.

Aizvadītā pasākuma ietvaros savus uzņēmumus prezentēt uz skatuves kāpa pieci žūrijas izvēlētie finālisti, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Godpilno otro vietu šogad ieguva virtuālā spēle CheeksUp, kas paaugstina bērnu produktivitāti logopēdiskajā terapijā, savukārt trešajā vietā ierindojās 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint, kas piedāvā inovatīvu pieeju medicīnisko lūzumu ārstēšanā. Tāpat par ceļazīmi uz konkursa starptautisko finālu līdzās top 3 vietu ieguvējiem cīnījās sociālais uzņēmums BlindArt, kas izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī studentu radītais zīmols Safe & Stable, kas piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Lai kliedētu neskaidrības, Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests skaidro nodokļu piemērošanu gadījumos, ja darba devēja rīcībā esošā vieglā automašīna tiek vai netiek izmantota darba ņēmēja personīgām vajadzībām.

Ja automašīna tiek izmantota personīgām vajadzībām, tad jāpalielina darbinieka apliekamais ienākums par konstantu gūtā labuma apmēra summu, piemēram, 40 Ls par kuriem jānomaksā iedzīvotāju ienkuma nodoklis un socnodoklis – 22,70 Ls. Līdz ar to šī summa – gūtais labums (Ls 40) tiek uzskatīta par saimnieciskās darbības izdevumiem un attiecīgi nav jāapliek ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN). Gan automašīnas nolietojums, gan uzturēšanas izdevumi (degviela, tehniskā apkope u.c.) ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem, līdz ar to nav apliekami ar UIN.

Mēneša beigās ir jāveic patērētās degvielas, nobraukto kilometru un darba devēja noteikto degvielas patēriņa normu un automašīnas izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu salīdzināšana. Ja atbilstoši iesniegtajiem čekiem ir patērētā degviela, kas vairāk kā par 20 % pārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu par automašīnas odometra rādījumu starpību (mēneša sākumā un beigās), tad par pārsnieguma vērtību ir jāpalielina ar UIN apliekamais ienākums, skaidrots Finanšu ministrijas informācijā.

Zemenes ar Šalmīšu logotipu tirgū gaidāmas pēc pāris nedēļām. Purmsātnieki Daira un Guntis Šalmi to audzēšanā ieliek daudz darba un līdzekļu, taču rezultātu tik un tā nosakot kāds «no augšas», vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

15 gadu ilgajā zemeņu audzēšanas pieredzē šī būšot trešā reize, kad Šalmu ģimene negūs cerēto ražu. Pa pērnā rudens stādījumiem pašlaik šiverē un tos krietni apskādē maijvaboļu kāpuri. Guntis Šalms stāsta: jau pieraduši, ka zemeņu laukā skādi izdara gan salnas, gan stirnas un vaboles, bet «šogad ir bišķi par daudz».

Pagājušā gada rudenī iedēstījuši desmit tūkstošus zemeņu stādu, un Daira Šalma vedina salīdzināt, kādi izskatās veselie, kādi – sabojātie krūmi. Labajiem jau trīs četri ziedneši. Tādiem vajadzētu būt visiem, un tad būtu arī raža. Tagad lauks ir bezcerīgs un rudenī būs jāpārstāda.

AS Latvijas Kuģniecība (LK) pirmo reizi publiskojusi savu kuģu frakta likmes. Pašreizējai uzņēmuma vadībai 2011.gadā izdevies frakta likmes palielināt salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad uzņēmumam bija cita valde, teikts paziņojumā NASDAQ OMX Riga.

Publiskai akciju sabiedrībai ir svarīgi būt caurspīdīgai un sniegt vispusīgu informāciju par uzņēmumu visām ieinteresētajām pusēm, it īpaši ieguldītājiem. Uzņēmuma valde uzskata, ka tā ir laba biznesa prakse un LK katru ceturksni publiskos šādu informāciju, uzsver LK valdes loceklis Pols Tomass.

2011.gadā LK vidējā izmēra tankkuģu (12 MR tipa tankkuģi ar 52 000 tonnu kravnesību katrs) vidējā frakta likme bija 12 882 ASV dolāri (9017,4 lati) dienā, kas ir par 8,7% augstāka nekā 2010.gadā.

Savukārt handy tankkuģu (septiņi handy tankkuģi ar kravnesību 37 000 tonnu katrs) vidējā frakta likme 2011.gada bija 11 216 ASV dolāri (7851,2 lati) dienā, kas ir par 4,6% augstāka nekā 2010.gadā.

Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) uztura nodaļas vadītājs kritizējis Deutsche Bank par pārtikas preču cenu palielināšanu «spekulatīvā tirdzniecībā», vēsta thelocal.de.

«Investīciju banku, piemēram, Deutsche Bank, loma ir ievērojami palielinājusies. Pārtikas preču cenas lielā mērā diktē finanšu institūcijas,» norādīja ANO speciālais pārstāvis.

«Lielajām cenu svārstībām pārtikas tirgū ir visai mazs sakars ar pieprasījumu un piedāvājumu,» viņš norādīja, uzsverot, ka cenu paaugstināšanās lielā saistīta ar spekulatīvu tirdziecību.

Viņš norādīja, ka Eiropas Savienībai būtu vairāk jāregulē banku darbības, jo pretējā gadījumā cilvēki attīstības valstīs nevar atļauties iegādāties ēdienu.

ANO pārstāvis norāda, ka katram septītajam jeb 925 milj. planētas iedzīvotājiem nav, ko ēst.

AS Latvijas kuģniecība un tās meitas sabiedrības (LK Koncerns) nerevidētie neto zaudējumi 2011. gadā bija 24,9 miljoni latu, kas ir trīs reizes mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad kuģniecība strādāja ar 78,4 miljonu latu lieliem zaudējumiem, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Omx.

Būtiska neto zaudējumu daļa gan aizvadītajā gadā, gan 2010. gadā bija saistīta ar zaudējumiem no aktīvu vērtības samazināšanās, kam saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem ir nepieciešams veidot uzkrājumus, norāda Latvijas kuģniecība.

2011. gadā veikti uzkrājumi zaudējumiem no pārdošanai paredzēto aktīvu vērtības samazināšanās (trīs vecāki Handy izmēra kuģi) 12,56 miljonu ASV dolāru apmērā, kopējās flotes vērtības koriģēšanas 15,08 miljonu ASV dolāru apmērā un no nekustamo īpašumu ieguldījumu vērtības koriģēšanas 1,29 miljonu ASV dolāru apmērā.

Uzņēmums norāda, ka šis rezultāts atspoguļo sarežģīto finansiālo situāciju, ar kādu kuģu īpašniekiem nācās rēķināties aizvadītajā gadā, turpinot fiksēt vēsturiski zemākās frakts tirgus likmes.

Valdība atbalsta VARAM ierosinājumu maksu par atpakaļ nododamo dzērienu iepakojuma materiālu neaplikt ar PVN, taču tirgotāji baidās no papildu izmaksām un iespējamām kļūdām sistēmā.

Ieviešot depozīta sistēmu, depozīta maksa tiks pievienota preces cenai un norādīta atsevišķi. Šobrīd maksa par iepakojumu ir iekļauta produkta cenā.

Eiropas komisijas direktīva attiecībā uz atpakaļ nododamu iepakojuma materiālu izmaksām dalībvalstīm pieļauj divus izvēles variantus – neieskaitīt materiālu izmaksas summā, kurai uzliek pievienotās vērtības nodokli (PVN), un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs summas koriģēšanu, ja iepakojuma materiālu nenodod atpakaļ, vai arī ieskaitīt šīs izmaksas summā, un nodrošināt summas koriģēšanu, ja iepakojuma materiālu tiešām nodod atpakaļ.

Ja ASV amatpersonas piekristu devalvēt dolāru, tad izeja no krīzes sāktos jau tūlīt pat, uzskata Nobela prēmijas laureāts ekonomikā, Kolumbijas universitātes profesors Edmunds Felps, atsaucoties uz interviju Delovoj Peterburg, raksta rus.db.lv.

Investīcijas biznesā pašlaik visur samazinās. Kādēļ tas notiek un kur paliek nauda?

ASV monetāro iestāžu politikas dēļ hipotekārā kreditēšana ir kļuvusi par banku biznesa ienesīgāko sektoru. Un kopš tā laika, neskatoties uz krīzi, tas ir bijis ienesīgākais sektors. Tas ir novedis pie tā, ka riska kapitāla apjomi samazinās.

Noteikti nepieciešams atgriezties pie banku sistēmas tās tradicionālajā izpratnē. Bankām jāstrādā nevis ar patērētājiem, bet ar biznesu. Bankām jākreditē biznesa projekti.

Šim mērķim nepieciešams restrukturizēt banku sistēmu un izveidot jaunas bankas, tāpēc būs daudz darba. Vieglās naudas ieplūdes rezultātā bankas ir zaudējušas iemaņas darbā ar biznesa projektiem, nav arī ekspertīzes sistēmas.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Krīzes laikā atbildīgās amatpersonas neizprata, kādēļ Latvijā sākās krīze, līdz ar ko tika pieņemti paši optimālākie lēmumi, uzskata Ekonomistu Apvienības 2010 biedrs Mārtiņš Bondars.

«Es domāju, ka tās amatpersonas, kuras krīzes laikā bija atbildīgas par ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijai, es domāju, pirmkārt, neizprata to, kādēļ Latvija nokļuva šajā krīzē. Otrkārt, neizprata to starptautisko situāciju tajā brīdī, kurā Latvija atradās, kad Latvijā iestājās krīze un pasaulē iestājās krīze, un pieņēma tādus lēmumus Latvijai, kuri nebija paši optimālākie,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Bondars, piebilstot gan, ka Ekonomistu Apvienībā 2010 domas dalās par to, «kā šī krīze tika pārvarēta un vai šī krīze tika pārvarēta, un kādas ir mācības, un kādas ir rekomendācijas šīs krīzes kontekstā».

Latvijas laikraksta «Ekonomists» 1931. gada 15. janvāra numurā lasāms J. Bokaldera pārskats par 1930. gadu, kas pasaulē un Latvijā aizritēja Lielās depresijas zīmē. Izrādās, ka jēdziens «krīze» tagad skan tik pat spēcīgi un satraucoši kā tolaik.

«Pagājušajā 1930. gadā iepriekšējo plūdu un neražas gadu sekas pilnā mērā jau bija pārvarētas. Lauksaimniecības ražošana vispār strauji attīstījās, un arī pārējās tautas saimniecības nozarēs gada sākumā novērojama zināma rosība. Un tomēr visa saimnieciskā dzīve arī Latvijā, it īpaši gada otrā pusē, attīstījās zem visas pasaules saimnieciskās krīzes ļaunās ietekmes. Jo sāpīgi vispārējās krīzes sekas sajuta galvenā un svarīgākā mūsu tautas saimniecības nozare – lauksaimniecība.

Pasaules saimniecības krīzes pazīmes varēja novērot jau 1929. g., un tās izpaudās dažu preču cenu krišanā un Ziemeļamerikas fondu biržu panikā šī gada vēlā rudenī. Tad vēl labības un jēlvielu cenu krišanos, kā arī biržu vērtspapīru pārāk strauju krišanu uzlūkoja par nejaušu un pārejošu parādību. Cerēja, ka ar laiku zemās preču cenas atkal celsies un kā akciju un vērtspapīru kursi atkal izlīdzināsies, ka depresijas

Japānas ekonomika pasaules krīzē ir izrādījusies daudz ievainojamāka nekā tās galvenās sāncenses ASV, Eiropas lielvalstis un Ķīna, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Krasais pasaules otrās lielākās ekonomikas kritums pagājušā gada beigās liecina, ka šajā ceturksnī tā var sarukt par 20% gada izteiksmē. Šādu prognozi izteikuši Japānas valdības ekonomisko un sociālo pētījumu institūta eksperti, vēstī aģentūra Bloomberg. Japānas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2008.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, samazinājās par 12.7%. Institūta prognoze šim gadam balstās uz Japānas Tirdzniecības ministrijas datiem, saskaņā ar kuriem ražošanas apjoms šā gada janvārī valstī ir sarucis par 9.1%, bet šā mēneša pirmajās divās nedēļās —par gandrīz 5%.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

2021. gada 2. ceturksnī Liepājā reģistrētajos uzņēmumos bija 29 077 darba vietas, kas ir par 1591 vietām vairāk nekā tādā pašā periodā pērn, liecina Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Attīstības pārvaldes apkopotā statistika.

Kopumā Liepājas uzņēmējdarbības vide veiksmīgi atkopjas no Covid-19 izraisītajām sekām – šogad darba vietu skaits gandrīz sasniedzis pirms pandēmijas līmeni – 2019. gada 2. ceturksnī Liepājā bija 29 094 vietas.

Pēdējo divu gadu periodā darba vietu skaits palielinājies četrās tautsaimniecības nozarēs: rūpniecības nozarē, būvniecības nozarē, veselības un sociālās aizsardzības nozarē, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē. Pārējās nozarēs darba vietu skaits š.g. 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, samazinājies.

2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, vidējais darba vietu skaits palielinājies gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot zivsaimniecības un mežsaimniecības nozari, siltumapgādes un elektroenerģijas apgādes nozari, ūdens apgādes atkritumu apsaimniekošanas nozari, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozari, nekustamo īpašumu nozari un citu pakalpojumu nozari. Nozarēs, kurās bijis darba vietu samazinājums, galvenokārt bijis uzņēmumu darbības veida maiņa.

Godātie Latvijas ļaudis! Atļaujiet Jūs uzrunāt šajās 2008.gada aizritošajās minūtēs.

Ekonomika, tāpat kā daba, balstās uz cikliskumu. Uzplūdiem seko atplūdi, uzplaukumam – miera periods. Tērēšanas mirkļiem – spēku uzkrāšanas laiks.

Ziniet… jo tumšāks ārā laiks, jo gaišāku uguni vajag kurt krāsnī. Tādēļ es pie jums šodien nāku ar uzmundrinājumu un pārliecību, ka pasaules un Latvijas ekonomikas aukstāko gadalaiku mēs pārziemosim veiksmīgi.

Šovakar jūs sagaidāt no manis atbildes uz četriem būtiskiem jautājumiem.

Pirmkārt: Kur mēs esam?

Otrkārt: Uz kurieni mēs ejam?

Treškārt: Kā mēs tur nokļūsim?

Ceturtkārt: Kas mūs sagaida jaunajā, 2009.gadā?

Uz tiem jābūt gatavam atbildēt ikvienam premjeram. Un es esmu gatavs.

Dānijā, tāpat kā Latvijā, šobrīd ir lielo iespēju laiks. Abas valstis piedzīvo ekonomisko krīzi. Latvijas atšķirība ir tā, ka mums turklāt vēl ir sabiedrības krīze. Jebkura krīze ir pārmaiņu un iespēju laiks. Aktīviem un inovatīviem Latvijas uzņēmējiem tas noteikti ir jāizmanto.

Dānija grib kļūt par zaļās izaugsmes pasaules laboratoriju. Te tuvākajos gados tiks likti pamati pasaules ekonomikas izaugsmei. Ja pagājušā gadsimta 90.gados pasaules izaugsmes dzinējs bija informāciju tehnoloģijas, tad turpmāk tās būs tīrās un zaļās tehnoloģijas.

Dānija ir slavena ar savām enerģijas tehnoloģiju zināšanām. Daudzi šeit lepojas, ka kopš 70.gadiem Dānijas ekonomika augusi par 75%, kamēr enerģijas patēriņš palicis nemainīgs.

Pirms pāris gadiem Dānijas valdība izveidoja neatkarīgu ekspertu Klimata komisiju. Nule šī komisija nāca klajā ar ziņojumu** un ieteikumiem, kas jādara, lai Dānija līdz 2050.gadam veiktu pāreju no fosilās enerģijas un atjaunojamo enerģiju.

Finanšu krīze turpināsies ilgāk, un tā būs postošāka, nekā līdz šim tika prognozēts. Zvaigznēs saskatāma krīze, kura turpināsies līdz pat 2020.gadam. Tā norādījis Krievijas astrologs un astroloģijas skolas prezidents Pāvels Globa, raksta dp.ru.

"80. gadu beigās es jau brīdināju, ka Krieviju skars ģeopolitiskā krīze," sacīja P. Globa, tiekoties ar žurnālistiem. Tāpat viņš paredzēja, ka pēc ASV 44. prezidenta, kas ir Baraks Obama, inaugurācijas sāksies globālā ekonomiskā krīze, kas ilgs vairāk nekā 10 gadus.

Skaidrojot savu viedokli, P. Globa norāda, ka pasauli sagaida trīs smagi gadi.

Viņš stāsta, ka zvaigznēs ierakstīti trīs krīzes viļņi, no kuriem pēdējais ilgs no 2017. līdz 2020. gadam. Pēc krīzes trešā viļņa pasaule uz visiem laikiem atvadīsies no finanšu krīzes.

Zvaigznēs neapskaužams liktenis paredzēts gan ASV, gan Eiropas Savienībai.

Bija kādreiz, 19. gadsimtā, tāds franču zinātnieks, kurš paziņoja, ka, izpētot kamenes uzbūvi, ir pilnīgi skaidrs – tā lidot nevar. Tās masa ir liela, spārni mazi, uzbūve neatbilstoša aerodinamikas likumiem. Un tomēr reālā dzīve pierāda, ka kamenes lido.

Līdzīgi ir ar eiro zonu. Ekonomikas teorētiķiem nekādi nesanāk izdomāt, ka (un kā) tā var darboties – dalībvalstis pārāk dažādas un galīgi «neizskatās pēc ASV». Tomēr nu jau 20 gadus arī šī sistēma darbojas, un nu jau tā liekas ierasta lietu kārtība.

Vēl nesen, ap 2011. gadu, piedzīvojām kārtējo «Nu nevar lidot!» histēriju. Google meklēšanas serviss uz atslēgvārdiem «saving the euro» uzrāda 260 tūkstošu ierakstu, lielākoties, laikā no 2011. līdz 2012. gadam. Tas bija laiks, kad veselas ekonomistu grupas rakstīja atklātās vēstules un uzsaukumus, kā glābt eiro zonu. Dažiem tā izvērsās par tādu kā apsēstību, kurā eiro ir visa ļaunuma sakne. Piemēram, Nobela prēmijas laureāts Džozefs J. Stiglics (Joseph Eugene Stiglitz) rakstīja: «Lai gan ir vairāki cēloņi, kas nosaka Eiropas nebūšanas, to pamatā ir tikai viena kļūda: eiro ieviešana.»

Līdz ar jau iepazītajām negācijām krīze papildus sarūgtinās tos lasītājus, kuri pavasarī gaidīja pasaules megazvaigznes – žurnāla Playboy pirmo izdevumu latviski, šodien raksta avīze Dienas bizness.

"Esam nolēmuši, ka ekonomiskās lejupslīdes laikos nebūtu prātīgi uzsākt jaunu projektu, tādēļ uz nenoteiktu laiku esam atlikuši plānu vēl šā gada pavasarī sākt izdot žurnālu Playboy," atzina I. Zariņš. Uzņēmējs prognozē, ka šis projekts plauktos varētu nogulēt pat divus gadus, arī šī zīmola īpašnieki ASV esot informēti par mainītajiem plāniem un viņi situāciju esot izpratuši.

Savukārt jau darbā pieņemtais Playboy redaktors pie kārotā amata pienākumu pildīšanas tā arī neticis, esot novirzīts darbā uz izdevniecības populārāko produktu Privātā dzīve, liecina Db rīcībā esošā informācija.

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.