Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

AS Latvijas Kuģniecība (LK) pirmo reizi publiskojusi savu kuģu frakta likmes. Pašreizējai uzņēmuma vadībai 2011.gadā izdevies frakta likmes palielināt salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad uzņēmumam bija cita valde, teikts paziņojumā NASDAQ OMX Riga.

Publiskai akciju sabiedrībai ir svarīgi būt caurspīdīgai un sniegt vispusīgu informāciju par uzņēmumu visām ieinteresētajām pusēm, it īpaši ieguldītājiem. Uzņēmuma valde uzskata, ka tā ir laba biznesa prakse un LK katru ceturksni publiskos šādu informāciju, uzsver LK valdes loceklis Pols Tomass.

2011.gadā LK vidējā izmēra tankkuģu (12 MR tipa tankkuģi ar 52 000 tonnu kravnesību katrs) vidējā frakta likme bija 12 882 ASV dolāri (9017,4 lati) dienā, kas ir par 8,7% augstāka nekā 2010.gadā.

Savukārt handy tankkuģu (septiņi handy tankkuģi ar kravnesību 37 000 tonnu katrs) vidējā frakta likme 2011.gada bija 11 216 ASV dolāri (7851,2 lati) dienā, kas ir par 4,6% augstāka nekā 2010.gadā.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas kuģniecības zaudējumi sasnieguši 9,1 milj. Ls, liecina uzņēmuma nerevidētais pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Jāpiebilst, ka attiecīgajā periodā pērn uzņēmuma zaudējumi bija 1,2 milj. Ls.

Pozitīvi it tas, ka pirmajā ceturksnī manāmi palielinājušies kompānijas ieņēmumi – par 24,5% līdz 15 milj. Ls.

Uzņēmuma vadība informē, ka lielākā zaudējumu daļa – 8,3 milj. Ls - ir saistīti ar uzkrājumu izveidošanu flotes vērtības samazinājumam. «Ekonomiskā situācija visiem kuģu īpašniekiem šobrīd ir sarežģīta, tomēr naftas produktu tankkuģiem – tas ir segments, kurā darbojas arī Latvijas kuģniecība – situācija šī gada pirmajā ceturksnī bija mazliet labāka un cerīgāka nekā citu veidu tankkuģiem,» esošo situāciju apraksta Latvijas kuģniecības valdes priekšsēdētājs Saimons Bleids.

Māris Gailis Augstākajā tiesā iesniedza pierādījumus un pieteikumu pret Latvijas kuģniecību par zaudējumu nodrošināšanu 2,8 milj. Ls apmērā. Latvijas kuģniecība jau trešo reizi tiesā prasot apķīlāt vairāku bijušo uzņēmuma padomes un valdes locekļu, tostarp bijušā padomes priekšsēdētāja M.Gaiļa, nekustamos īpašumus, uzņēmumu kapitāldaļas, kustamo mantu, kā arī naudas līdzekļus, norādīts paziņojumā.

M.Gailis izvirzītos pārmetumus pilnībā noraida, par ko tiesā ir iesniedzis pierādījumus un zaudējumu nodrošinājuma pieteikumu.

«Ņemot vērā, ka tiesa jau divas reizes nolēmusi, ka nav pamata uzlikt man prasības nodrošinājumu, bet Latvijas kuģniecība to mērķtiecīgi cenšas panākt, man nebija citas izvēles. Šobrīd mans īpašums un naudas līdzekļi nav apķīlāti kā prasības nodrošinājums, tomēr, ja tiesa nolems to piemērot, iespējams, kādā brīdī vairs nevarēšu pildīt savas saistības un man nāksies ciest ievērojamus finansiālus zaudējumus,» M. Gailis.

Pieteikuma mērķis esot pasargāt personu no pilnīgas finansiālas iznīcināšanas, pirms konkrētajā lietā stājies spēkā galīgais tiesas lēmums. «Uzskatu, ka Latvijas kuģniecības apsūdzības un prasības apķīlāt manus īpašumus un naudas līdzekļus ir absolūti nepamatotas. Savas darbības laikā, vadot Latvijas kuģniecības padomi, esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas. Paralēli pieteikumam par zaudējumu nodrošināšanu, esmu tiesai iesniedzis arī argumentētu un detalizētu rakstisku paskaidrojumu, kas pastāvošajā tiesvedībā atspēko Latvijas kuģniecības apsūdzības,» savā paziņojumā piebilst M.Gailis.

Rīgas apgabaltiesa vakar noraidīja SIA «Vestbalt» pārsūdzību par prasības nodrošināšanu civilprocesā pret AS «Latvijas kuģniecība» (Kuģniecība), aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.

Tiesas kolēģija atzinusi, ka pirmās instances tiesas tiesnese ir pieņēmusi lietas apstākļiem atbilstošu lēmumu, bet blakus sūdzībā norādītie argumenti nevar būt par pamatu lēmuma atcelšanai. Lēmums nav pārsūdzams.

Vestabalt tiesā prasa no Latvijas kuģniecības piedzīt 101 000 eiro

Jau ziņots, ka tagad tiks lemts par tālāko civilprocesa skatīšanas gaitu Ziemeļu rajona tiesā.

«Vestabalt» cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret «Latvijas kuģniecību» (Kuģniecība), lūdzot atzīt par noslēgtu starpniecības līgumu starp abām pusēm un piedzīt no «Latvijas kuģniecības» starpniecības maksu 101 000 eiro apmērā, liecina paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

AS Latvijas kuģniecība joprojām cer 2018.gadā strādāt ar peļņu, saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

«Mēs uz to ceram vienmēr, un tas attiecas uz jebkuru uzņēmumu. Tomēr šogad liek vilties frakts likmes. Pusgada finanšu datus mēs paziņosim augusta beigās, tādēļ pašlaik es vēl nevaru runāt par konkrētiem skaitļiem. Vienlaikus, neraugoties uz neapmierinošajām frakts likmēm, mēs spējam pildīt savas saistības, kas ir vissvarīgākais,» sacīja Kirkups.

FOTO: Latvijas kuģniecība par 4,2 miljoniem eiro pārdevusi savu biroja ēku Elizabetes ielā

Pēc viņa teiktā, nākotnē situācijai frakts likmju tirgū vajadzētu uzlaboties. «Ņemot vērā to, ko mēs redzam kuģu būves tirgū, nākotnē situācijai vajadzētu uzlaboties. Tas nav vienīgais aspekts, no kura ir atkarīgas likmes. Piemēram, tās būtiski atšķiras no kuģu reisa garuma. Ja ir jāved krava no Ventspils uz Čīli, tad nav daudz kuģu, kuri to spētu, un frakts likmes attiecīgi ir augstas. Ja ir īss reiss no Ventspils uz Sanktpēterburgu, tad pieejami ir daudzi kuģi un likmes ir zemas. Tāpat daudz ir atkarīgs no naftas tirgus un no tā, uz kurieni un no kurienes tiek transportēta nafta. Ietekme ir arī sezonāliem faktoriem. Piemēram, bargu ziemu laikā kuģu kustība ir kavēta un likmes aug. Tas ir visai sarežģīts tirgus, kuru ietekmē daudzi faktori,» klāstīja Latvijas kuģniecības vadītājs.

A/s Latvijas kuģniecības (LK) pašreizējā valde uzskata, ka tiesvedības finansēšana Bankas Baltija (BB) kreditoru lietā ir nepamatota un neatbalstāma. 2005.gadā toreizējā LK valde piekrita kuģniecībai ārkārtīgi neizdevīgam līgumam ar zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroju, kurš tiesā pārstāvēja visus bankas kreditorus lietā par 238 miljonu latu piedziņu no Latvijas Bankas un no valsts Finanšu ministrijas personā.

Šādu viedokli LK paudusi paziņojumā NASDAQ OMX Riga biržā.

Pēc uzņēmuma teiktā, kopējais honorārs, ko BB kreditoru prasības apmierināšanas gadījumā no LK saņemtu zvērināta advokāta A.Grūtupa birojs, varētu būt pat 13,6 miljoni latu – proti – pēc LK toreizējās valdes noslēgtā līguma advokātu biroja pārmērīgo honorāru veidoja 50% no LK apmierinātā kreditoru prasījuma, neskaitot PVN.

Ņemot vērā, ka PVN likme ir 22%, advokātu biroja honorāru veidotu 62% no LK prasījuma summas, kas ir 22,45 miljoni latu atbilstoši BB administratora norādītajam. Zvērināta advokāta A.Grūtupa birojam LK iepriekšējā valde jau samaksājusi vairāk nekā miljonu latu, vēsta LK.

Pabeigti ielas fasāžu atjaunošanas darbi, logu atjaunošana un ieejas portāla restaurācija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Palasta ielā 2, Rīgā.

Projekta kopējās izmaksas ir 207 150 eiro (bez PVN). Finansējuma avots – programma UNESCO Pasaules kultūras mantojuma "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā esošo valsts ēku sakārtošanai – bīstamības un avārijas situāciju novēršanas pasākumu nodrošināšanai.

Būvdarbi sākti šā gada martā un īstenoti piecos mēnešos. Tie ir pirmie nozīmīgie ēkas atjaunošanas darbi vairāk nekā pusgadsimta laikā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēka celta 1748. gadā, tā atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un nozīmīgajā 13. līdz 20. gadsimta arhitektūras piemineklī – Doma baznīcas un klostera ansamblī.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa nolēma atstāt bez izskatīšanas Latvijas Kuģniecības prasību pret uzņēmuma bijušajiem padomes un valdes locekļiem civillietā par 118 tūkstošu latu piedziņu par it kā fiktīvu finanšu un konsultāciju pakalpojumu līgumu slēgšanu.

Šāds tiesas lēmums pieņemts, jo prasību pērn martā Kuģniecības vārdā cēlušas personas, kas likumā noteiktajā kārtībā nemaz nav pilnvarotas to darīt, Db.lv informēja psūdzētās puses pārstāvis Jānis Jekševics. Šī bija tikai viena no tiesvedībām starp Kuģniecību un tās bijušo vadību, bet pārējās tiesvedības, kur prasījuma summas sniedzas vairākos miljonos latu, turpinās.

Pēc J. Jekševica skaidrotā, minētais tiesas lēmums nozīmē, ka Kuģniecībai nav bijis tiesību iesniegt attiecīgo prasību tiesā, un tās pārstāvji, bez pilnvarojuma iesniedzot tiesā prasību, ir izniekojuši gan tiesas, gan atbildētāju laika un finanšu resursus. Turklāt, par prasītāja attieksmi pret tiesu un atbildētājiem liecina arī fakts, ka prasītāja pārstāvis uz nozīmēto tiesas sēdi ieradās ar pusstundas nokavēšanos.

Dānijas arhitektu kompānija Bjarke Ingels Group (BIG) sadarbībā ar uzņēmumiem Kossmann.dejong, Rambøll, Freddy, Madsen un KiBiSi pabeigusi Dānijas Nacionālā kuģniecības muzeja jaunās ēkas celtniecību Helsingērā.

BIG norāda, ka projektā apvienoti vēsturiskie aspekti ar inovatīviem galeriju konceptiem, tādējādi atspoguļojot Dānijas vēsturisko un mūsdienu lomu pasaules kuģniecībā.

Muzejs atrodas Helsingērā – 50 kilometru attālumā no Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas, blakus plaši pazīstamajai Kronborgas pilij un ir daļa no plašās vēsturisko objektu renovācijas šajā apkaimē. Kuģniecības muzejs izveidots senā sausajā dokā, kuram saglabāti senie mūri. Izstāžu zāles izvietotas pazemē astoņu metru dziļumā zem jūras līmeņa, bet centrālā vieta, kur to ejas sanāk kopā, atrodas zem klajas debess, tādējādi ļaujot apmeklētājiem izbaudīt kuģu būvēšanas mērogus.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes izies ļoti spēcīga un, kad atkal varēs lidot pilnā apmērā, izaugsme būs ļoti strauja, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Lidsabiedrības apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauguši teju septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro.

Gauss skaidroja, ka iemesls zaudējumiem ir Covid-19, jo janvārī un februārī kompānijas darbības rezultāti bija daudz labāki, nekā plānots.

"Pēc tam sekoja 62 dienu ilgs periods, kurā mēs vispār pārtraucām lidojumus. Mums nācās atlaist daudzus darbiniekus. Mums nebija ienākumu. Savukārt izdevumi bija lieli, jo mums bija jāmaina biļešu rezervācijas un jāatdod nauda par biļetēm uz atceltiem lidojumiem, un mēs turpinām naudas atmaksas arī tagad. Tāpat mums ir jāturpina līzinga maksājumi par lidmašīnām. Zaudējumu aprēķinā ir iekļauti maksājumi par lidmašīnām, kuras mēs pašlaik neizmantojam. Mēs to zaudējumu aprēķinā uzrādām jau šodien, tādēļ arī zaudējumi ir tik lieli," norādīja "airBaltic" vadītājs.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību šā gada pirmā pusgada neto peļņa sasniedza 4,35 miljonus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna ieņēmumus veido ienākumi no kuģniecības biznesa - 34,5 miljoni eiro un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa - 54,4 miljoni eiro.

Pērn attiecīgajā periodā AS Ventspils nafta zaudējumi bija 10,37 miljoni eiro.

Ventspils nafta termināls ieņēmumi palielinājās par 4,25 miljoniem eiro līdz 44,72 miljoniem eiro, kam par iemeslu bija neliels naftas produktu pārkraušanas apjomu kāpums līdz 6,4 miljoniem tonnu. Neto peļņa bija 6,76 miljoni eiro.

LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms šā gada pirmajā pusgadā bija 3,34 miljoni tonnas. Ieņēmumi bija 9,66 miljoni eiro, savukārt neto peļņa palielinājās par 0,6 miljoniem eiro līdz 3,47 miljoniem eiro.

2020. gada deviņos mēnešos konsolidētajā pašvaldību budžetā gan ieņēmumi, gan izdevumi samazinājušies līdzīgā apmērā – par 2,6%, tādējādi nodrošinot 111,1 miljona eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu plāna pārpilde gada sākumā, kad vēl nebija vērojama COVID-19 krīze, sekmēja augstu pārpalikumu pašvaldību budžetā janvārī-februārī, taču kopš marta uzkrātais pārpalikums sarucis.

Kopumā deviņos mēnešos pārpalikums bija aptuveni pagājušā gada apjomā, kas tradicionāli samazināsies uz gada beigām, pieaugot izdevumiem. Jāatzīmē, ka kopš 2019. gada beigām par 103,9 miljoniem eiro ir pieaudzis pašvaldību naudas līdzekļu noguldījumu atlikums, septembra beigās sasniedzot 596,3 miljonus eiro.

Šā gada deviņos mēnešos konsolidētajā pašvaldību budžetā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ieņēmumi samazinājušies par 54,5 miljoniem eiro, jeb 2,6%, veidojot 2079,1 miljonu eiro. Ieņēmumu samazinājumu galvenokārt ietekmēja IIN ieņēmumu sarukums, un tieši pašvaldību budžetā tie samazinājās par 37,1 miljonu eiro jeb 3,4%.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 21,962 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2020.gadā, taču koncerna zaudējumi samazinājās par 40,6% un bija 502 420 eiro, liecina biržai "Nasdaq Riga" iesniegtais finanšu pārskats.

Vienlaikus 2021.gada ceturtajā ceturksnī "HansaMatrix" koncerna apgrozījums samazinājies par 13% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu un bija 4,838 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi pieauguši par 43,7%, sasniedzot 516 002 eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka koncerna peļņu 2021.gada ceturtajā ceturksnī un pagājušajā gadā kopumā negatīvi ietekmēja vairākas ar naudas plūsmu nesaistītas pozīcijas, tostarp zaudējumi no ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos, Eiropas Investīcijas bankas (EIB) garantijas un EIB aizdevuma patiesās vērtības izmaiņas, kā arī ar nomu saistītie procentu izdevumi.

2021.gadā galvenais pārdošanas dzinējspēks turpināja būt Baltijas klienti, veidojot 52% no kopējā apgrozījuma, kamēr Ziemeļvalstu un pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu tirgus daļas bija attiecīgi 27% un 6%. Tajā pašā laikā piegādes klientiem, kas atrodas ārpus ES tirgus veidoja 15% no kopējā apgrozījuma.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Latvijā šogad deviņos mēnešos ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada deviņos mēnešos bankas "Citadele" zaudējumi bija 24,451 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad deviņos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad deviņos mēnešos bija 4,041 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi pieauguši līdz 3,698 miljoniem eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,179 miljoni eiro pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 71,5%, sasniedzot 978 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada deviņos mēnešos starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad deviņos mēnešos "Swedbank" peļņa bija 59,913 miljoni eiro, kas ir par 28,1% mazāk nekā 2019.gada deviņos mēnešos.

AS Latvijas kuģniecība pagājušā gada peļņu plānots izmantot iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai, liecina uzņēmumu akcionāru sapulcei sagatavotie lēmumprojekti.

Pērn uzņēmums nopelnīja 854,9 tūkstošus latu.

Latvijas kuģniecības akcionāru sapulce paredzēta 25. jūlijā, un tajā plānots arī ievēlēt jaunu Revīzijas komiteju un revidentu SIA PricewaterhouseCoopers šā gada pārskatiem.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas kuģniecības zaudējumi sasnieguši 9,1 milj. Ls, liecina uzņēmuma nerevidētais pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Jāpiebilst, ka attiecīgajā periodā pērn uzņēmuma zaudējumi bija 1,2 milj. Ls.

Pozitīvi it tas, ka pirmajā ceturksnī manāmi palielinājušies kompānijas ieņēmumi – par 24,5% līdz 15 milj. Ls.

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi a/s Latvijas Kuģniecība prasību pret 12 bijušajiem uzņēmuma padomes locekļiem par it kā nepamatoti izmaksāta atalgojuma atprasīšanu. Jāmin, ka Latvijas Kuģniecība vēlējās attiesāt 2,58 milj. Ls. Tiesas lēmums gan vēl ir pārsūdzams Augstākajā tiesā.

Latvijas Kuģniecība ar prasību Rīgas apgabaltiesā vērsās 2011.gadā. Visi 12 bijušie padomes locekļi, kas ir atbildētāji šajā lietā, ar Latvijas Kuģniecības akcionāru ārkārtas sapulces lēmumu tika iecelti amatā 2008. gada 15. februārī, bet atcelti – 2010. gada 17. februārī. Viņu atalgojums bijis noteikts pēc tā paša principa, kā tas darīts jau kopš 2002. gada un tiek darīts vēl joprojām.

«Šāds tiesas spriedums ir loģisks un pamatots. Padomes locekļus darbam Latvijas Kuģniecībā 2008. gadā faktiski nolīga un atalgojumu noteica lielākais akcionārs a/s Ventspils Nafta, kas savukārt 2010.gadā Latvijas Kuģniecības jaunajai vadībai uzdeva no bijušajiem padomes locekļiem atprasīt izmaksāto atalgojumu,» norāda Latvijas Kuģniecības bijušo padomes un valdes locekļu intereses pārstāvošais advokāts Guntars Precinieks.

Latvijas bankām ir būtiska loma Krievijas un Ukrainas ieroču tirdzniecības darījumu finanšu apkalpošanā un līdzdalībā naudas atmazgāšanā, secināts Vašingtonā bāzētas militāro un drošības analītiķu nevalstiskās organizācijas C4ADS izmeklēšanas ziņojumā.

Pētījuma autori veikuši desmit mēnešus ilgu izmeklēšanu par Ukrainas un Krievijas valsts ražotāju ieroču darījumiem, analizējot datubāzēs pieejamos kuģu kravu un transportēšanas dokumentus par pēdējiem 12 gadiem.

Ziņojumā Odesas tīkls pētītas Ukrainā, pārsvarā Odesā, bāzētas personas un transporta uzņēmumi, kas nodarbojas ar Krievijas un Ukrainas valsts uzņēmumu ražoto ieroču pārvadājumiem. Pierādījumi liecina, ka daļa no šīm kompānijām piegādā ieročus arī vairākiem represīviem režīmiem, pārkāpjot starptautiskos embargo.

«Galvenie loģistikas apakšuzņēmumi Krievijas un Ukrainas ieroču eksportam ir kuģniecības, kuru galvenie biroji atrodas Odesā, savukārt finanšu pakalpojumu sniedzēji, kas dažkārt tiek izmantoti peļņas «attīrīšanai», atrodas Latvijā,» teikts ziņojumā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pabeidzis valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Mencendorfa nama, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, jumta seguma atjaunošanu, informē VNĪ.

Mencendorfa nama jumts bija segts ar savulaik atgūtiem māla dakstiņiem. Liela daļa no tiem laika gaitā bija neatgriezeniski bojājusies – daļa seno dakstiņu bija saplaisājuši vai nokrituši. 2017. gadā tika izlemts veikt nama jumta seguma atjaunošanu un bēniņu telpu siltināšanu. Pēc pabeigtajiem darbiem jumta daļā pret Kungu ielu uz mazākās ēkas ir izvietoti senie dakstiņi, savukārt lielākās ēkas jumta nomaiņa veikta ar jauniem māla dakstiņiem, saglabājot seno jumta dakstiņu izvietošanas sistēmu un ēkas vēsturisko izskatu. Vienlaikus ar jumta nomaiņu, tika veikti arī ēkas fasādes sakopšanas darbi, akmens detaļu nostiprināšana un konservācija.

VNĪ paveikto projektā atzinīgi vērtējusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), savā atzinumā norādot, ka «pašreizējais ēkas jumta restaurācijas darbu risinājums un izpildījums ar Rīgas vēsturiskajiem jumtiem tipisko pieziedumu ar javu un saudzīgo vēsturisko dakstiņu izmantošanu jumta plaknē ēkai no Kungu ielas puses [..] ir vērtīgs Rīgas vēsturiskā centra jumtu ainavas retums».