Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Māris Gailis Augstākajā tiesā iesniedza pierādījumus un pieteikumu pret Latvijas kuģniecību par zaudējumu nodrošināšanu 2,8 milj. Ls apmērā. Latvijas kuģniecība jau trešo reizi tiesā prasot apķīlāt vairāku bijušo uzņēmuma padomes un valdes locekļu, tostarp bijušā padomes priekšsēdētāja M.Gaiļa, nekustamos īpašumus, uzņēmumu kapitāldaļas, kustamo mantu, kā arī naudas līdzekļus, norādīts paziņojumā.

M.Gailis izvirzītos pārmetumus pilnībā noraida, par ko tiesā ir iesniedzis pierādījumus un zaudējumu nodrošinājuma pieteikumu.

«Ņemot vērā, ka tiesa jau divas reizes nolēmusi, ka nav pamata uzlikt man prasības nodrošinājumu, bet Latvijas kuģniecība to mērķtiecīgi cenšas panākt, man nebija citas izvēles. Šobrīd mans īpašums un naudas līdzekļi nav apķīlāti kā prasības nodrošinājums, tomēr, ja tiesa nolems to piemērot, iespējams, kādā brīdī vairs nevarēšu pildīt savas saistības un man nāksies ciest ievērojamus finansiālus zaudējumus,» M. Gailis.

Pieteikuma mērķis esot pasargāt personu no pilnīgas finansiālas iznīcināšanas, pirms konkrētajā lietā stājies spēkā galīgais tiesas lēmums. «Uzskatu, ka Latvijas kuģniecības apsūdzības un prasības apķīlāt manus īpašumus un naudas līdzekļus ir absolūti nepamatotas. Savas darbības laikā, vadot Latvijas kuģniecības padomi, esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas. Paralēli pieteikumam par zaudējumu nodrošināšanu, esmu tiesai iesniedzis arī argumentētu un detalizētu rakstisku paskaidrojumu, kas pastāvošajā tiesvedībā atspēko Latvijas kuģniecības apsūdzības,» savā paziņojumā piebilst M.Gailis.

Rīgas apgabaltiesa vakar noraidīja SIA «Vestbalt» pārsūdzību par prasības nodrošināšanu civilprocesā pret AS «Latvijas kuģniecība» (Kuģniecība), aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.

Tiesas kolēģija atzinusi, ka pirmās instances tiesas tiesnese ir pieņēmusi lietas apstākļiem atbilstošu lēmumu, bet blakus sūdzībā norādītie argumenti nevar būt par pamatu lēmuma atcelšanai. Lēmums nav pārsūdzams.

Vestabalt tiesā prasa no Latvijas kuģniecības piedzīt 101 000 eiro

Jau ziņots, ka tagad tiks lemts par tālāko civilprocesa skatīšanas gaitu Ziemeļu rajona tiesā.

«Vestabalt» cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret «Latvijas kuģniecību» (Kuģniecība), lūdzot atzīt par noslēgtu starpniecības līgumu starp abām pusēm un piedzīt no «Latvijas kuģniecības» starpniecības maksu 101 000 eiro apmērā, liecina paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

AS «Latvijas kuģniecība» palielinājusi pamatkapitālu par 164 miljoniem eiro, un tagad tas ir 344 000 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma pamatkapitāls līdz šim bija 180 000 000 eiro. AS «Latvijas kuģniecība» pamatkapitāls palielināts, emitējot jaunas akcijas un pamatkapitālā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves.

Visas jaunemitētās akcijas ieguvis uzņēmuma vienīgais akcionārs Nīderlandē reģistrētā kompānija «Vitol Netherlands B.V.».

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas ceturtdien 22.februārī.

Šis ir otrs apjomīgais AS «Latvijas kuģniecība» pamatkapitāla palielinājums nepilnu trīs mēnešu laikā. 2017.gada 8.decembrī uzņēmums palielināja pamatkapitālu par 120 miljoniem eiro. Tādējādi īsā laika periodā AS «Latvijas kuģniecība» kopumā palielinājusi pamatkapitālu par 284 miljoniem eiro.

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi a/s Latvijas Kuģniecība prasību pret 12 bijušajiem uzņēmuma padomes locekļiem par it kā nepamatoti izmaksāta atalgojuma atprasīšanu. Jāmin, ka Latvijas Kuģniecība vēlējās attiesāt 2,58 milj. Ls. Tiesas lēmums gan vēl ir pārsūdzams Augstākajā tiesā.

Latvijas Kuģniecība ar prasību Rīgas apgabaltiesā vērsās 2011.gadā. Visi 12 bijušie padomes locekļi, kas ir atbildētāji šajā lietā, ar Latvijas Kuģniecības akcionāru ārkārtas sapulces lēmumu tika iecelti amatā 2008. gada 15. februārī, bet atcelti – 2010. gada 17. februārī. Viņu atalgojums bijis noteikts pēc tā paša principa, kā tas darīts jau kopš 2002. gada un tiek darīts vēl joprojām.

«Šāds tiesas spriedums ir loģisks un pamatots. Padomes locekļus darbam Latvijas Kuģniecībā 2008. gadā faktiski nolīga un atalgojumu noteica lielākais akcionārs a/s Ventspils Nafta, kas savukārt 2010.gadā Latvijas Kuģniecības jaunajai vadībai uzdeva no bijušajiem padomes locekļiem atprasīt izmaksāto atalgojumu,» norāda Latvijas Kuģniecības bijušo padomes un valdes locekļu intereses pārstāvošais advokāts Guntars Precinieks.

SIA «Vestabalt» cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret AS «Latvijas kuģniecība» (Kuģniecība), lūdzot atzīt par noslēgtu starpniecības līgumu starp abām pusēm un piedzīt no «Latvijas kuģniecības» starpniecības maksu 101 000 eiro apmērā, liecina paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

«Latvijas kuģniecība» paziņojumā norāda, ka prasību neatzīst un ir iesniegusi paskaidrojumus tiesai.

Prasība pret «Latvijas kuģniecību» tiesā saņemta 31.augustā, bet 8.septembrī tika noraidīts «Vestbalt» iesniegums par prasības nodrošināšanu, aģentūru LETA informēja Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas pārstāve Una Zīraka. Viņa arī norādīja, ka «Vestbalt» šo prasības nodrošināšanas noraidījumu pārsūdzēja.

Pārsūdzību 31.oktobrī skatīs Rīgas apgabaltiesā. Pēc šīs tiesas sēdes tiks lemts par tālāko civilprocesa skatīšanas gaitu Ziemeļu rajona tiesā.

Nekustamo īpašumu pārvaldītājs «Vestabalt» dibināts 2001.gadā, Uzņēmuma pamatkapitāls ir 85 365 eiro, un tas pieder Aldim Plaudim (95,6%) un Līgai Uzkalnei (4,4%). Kompānija pērn strādāja ar 3,95 miljonu eiro apgrozījumu un guva 81 662 eiro peļņu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi sabiedrības Vitol Netherlands B.V. iesniegumu atļaujas saņemšanai AS «Latvijas Kuģniecība» galīgā akciju atpirkuma veikšanai.

Sabiedrība Vitol Netherlands B.V., tieši pieder 97,06% AS «Latvijas Kuģniecība» balsstiesīgo akciju.

Sabiedrībai Vitol Netherlands B.V pieder 182 367 467 AS «Latvijas Kuģniecība» dematerializētas uzrādītāja akcijas ar balsstiesībām (A kategorijas akcijas), kā arī 399 999 830 vārda akcijas papīra formā ar balsstiesībām (B kategorijas akcijas).

20.12.2017. AS «Latvijas Kuģniecība» akcionāru sapulcē pieņemts lēmums par AS «Latvijas Kuģniecība» akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Līdz ar to galīgais akciju atpirkums tiek veikts saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 81. panta ceturto daļu.

Ieraksta datums akciju galīgajai atpirkšanai ir 10. darba diena, skaitot no dienas, kad sabiedrība Vitol Netherlands B.V., ir publicējis oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» informāciju par akciju atpirkšanas piedāvājumu saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 82. panta septīto daļu.

AS Latvijas kuģniecība padome atkārtoti valdes locekļu amatos uz 5 gadiem pārvēlēja Polu Tomasu (Paul Thomas) un Kristoferu Džeimsu Kernonu (Christopher James Kernon), liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Pilnvaru termiņa sākums ir 1. marts.

Pols Tomas ir AS Latvijas kuģniecība valdes loceklis kopš 2010. gada jūlija un vienlaikus ir arī Vitol grupas pasaules kuģošanas sektora vadītājs. Vitol grupā P.Tomas strādā kopš 1988. gada, bet kopš 2007. gada ieņem arī kuģošanas kompānijas Finaval Spa direktora amatu. Pola Tomasa īpašumā nav AS Latvijas kuģniecība akciju.

Kristofers Kernons ir AS Latvijas kuģniecība valdes loceklis kopš 2011. gada februāra. Dž.Kernonam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze kuģošanas sektorā, bet kopš 2003. gada viņš ir atbildīgs par fraktēšanas projektu vadību Vitol grupā. Kristofera Kernona īpašumā nav AS Latvijas kuģniecība akciju.

Iecelta jauna AS «Latvijas kuģniecība» padome, atkārtoti amatos ieceļot piecus līdzšinējos padomes locekļus, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Latvijas kuģniecība» padome sastāv no astoņiem locekļiem. Amatos pārvēlēti līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Vladimirs Eggers, kā arī padomes locekļi Olga Kurenkova, Varvara Maksimova, Nafiseta Negouča un Aleksej Tarasovs.

Trīs no līdzšinējiem padomes locekļiem atbrīvoti no amatiem. Darbu padomē neturpinās Christopher James Kernon, Andrea Clare Schlaepfer un Dzmitry Yudzin.

Viņu vietā no jauna AS «Latvijas kugņiecība padomē iecelti Natasa Mikiene, kura turpmāk būs uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietniece, kā arī padomes locekļi Guy Richard Skern un Konstantins Zaščerinskis.

AS »Latvijas kuģniecība« reģistrēta 1991.gadā un tās pamatdarbība ir naftas produktu, ķīmisko vielu un naftas pārvadāšana, izmantojot vidēja un handy izmēra tankkuģu floti. Uzņēmuma vienīgais akcionārs ir Nīderlandē reģistrētā kompānija »Vitol Netherlands B.V.«.

Lai AS Latvijas kuģniecība akcionāri nākotnē varētu lemt par iespējamās peļņas sadali dividendēs, ja apstākļi un uzņemtās saistības to ļautu, uzņēmuma valde atbilstoši neatkarīgu ekspertu atzinumiem ir rosinājusi 11. jūnija kārtējā akcionāru sapulcē lemt par uzkrāto zaudējumu segšanu, samazinot uzņēmuma pamatkapitālu.

Tā ir standarta procedūra, ko atbalsta gan auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers eksperti, gan konsultanti no starptautiskā advokātu biroja EvershedsBitans, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Akcionāru sapulces laikā tiek rosināts samazināt AS Latvijas kuģniecība pamatkapitālu par 220 miljoniem eiro līdz 60 miljoniem eiro, tādējādi samazinot uzrādītāja akcijas nominālvērtību no 1,4 eiro līdz 0,3 eiro, kā arī noteikt pamatkapitāla samazināšanas aprēķina datumu šā gada 1. septembrī.

«Vairāku gadu garumā AS Latvijas kuģniecība ir uzkrājusi ievērojamus zaudējumus. Teorētiski pastāv iespēja tos segt no uzņēmuma nākotnes iespējamās peļņas, tomēr pēc padziļinātas analīzes veikšanas ar neatkarīgiem ekspertiem uzņēmuma valde rosina samazināt pamatkapitālu, kas ir standarta procedūra šādos gadījumos. Akcionāriem tas nozīmētu iespēju nākotnē saņemt reālus ienākumus no to ieguldītā kapitāla, kad apstākļi to ļaus, vai arī lemt par jaunu investīciju programmu uzsākšanu, kas, visticamāk, nozīmētu ieguldījumu vērtības pieaugumu,» norāda AS Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

AS "Ventspils nafta" mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", liecina "Lursoft" dati.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka vakar veikta kādreizējās AS "Latvijas kuģniecība" reorganizācija, to pievienojot AS "Ventspils nafta", reorganizācijas ceļā iegūstošajam uzņēmumam nomainot nosaukumu.

Reorganizācijas ceļā pievienotais uzņēmums 2018.gadā apgrozīja 1,83 milj.EUR un nopelnīja 1,12 milj.EUR.

Savukārt kādreizējā AS "Ventspils nafta", kas kopš vakardienas mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", 2018.gadā apgrozīja 57,12 tūkst.EUR un gadu noslēdza ar 13,33 milj.EUR apgrozījumu. Savukārt konsolidētais apgrozījums veidojis 8,9 milj.EUR, bet zaudējumi - 14,15 milj.EUR.

Izziņā pieejamā informācija rāda, ka AS "Latvijas kuģniecība" sniegusi ziņas, ka tās patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība akcionāram Vitol Netherlands B.V. veikt akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība galīgo akciju atpirkšanu.

Tā kā Vitol Netherlands B.V. pieder vairāk nekā 95% no akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība balsstiesīgo akciju skaita un AS Latvijas kuģniecība akcionāru sapulcē ir pieņemts lēmums par akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, Vitol Netherlands B.V. ir tiesības veikt akciju sabiedrības galīgo akciju atpirkšanu.

Vienas akcijas cena galīgajā atpirkšanā ir noteikta 0.71 eiro.

AS Latvijas kuģniecība joprojām cer 2018.gadā strādāt ar peļņu, saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

«Mēs uz to ceram vienmēr, un tas attiecas uz jebkuru uzņēmumu. Tomēr šogad liek vilties frakts likmes. Pusgada finanšu datus mēs paziņosim augusta beigās, tādēļ pašlaik es vēl nevaru runāt par konkrētiem skaitļiem. Vienlaikus, neraugoties uz neapmierinošajām frakts likmēm, mēs spējam pildīt savas saistības, kas ir vissvarīgākais,» sacīja Kirkups.

FOTO: Latvijas kuģniecība par 4,2 miljoniem eiro pārdevusi savu biroja ēku Elizabetes ielā

Pēc viņa teiktā, nākotnē situācijai frakts likmju tirgū vajadzētu uzlaboties. «Ņemot vērā to, ko mēs redzam kuģu būves tirgū, nākotnē situācijai vajadzētu uzlaboties. Tas nav vienīgais aspekts, no kura ir atkarīgas likmes. Piemēram, tās būtiski atšķiras no kuģu reisa garuma. Ja ir jāved krava no Ventspils uz Čīli, tad nav daudz kuģu, kuri to spētu, un frakts likmes attiecīgi ir augstas. Ja ir īss reiss no Ventspils uz Sanktpēterburgu, tad pieejami ir daudzi kuģi un likmes ir zemas. Tāpat daudz ir atkarīgs no naftas tirgus un no tā, uz kurieni un no kurienes tiek transportēta nafta. Ietekme ir arī sezonāliem faktoriem. Piemēram, bargu ziemu laikā kuģu kustība ir kavēta un likmes aug. Tas ir visai sarežģīts tirgus, kuru ietekmē daudzi faktori,» klāstīja Latvijas kuģniecības vadītājs.

AS Latvijas kuģniecība padome atkārtoti par padomes priekšsēdētāju pārvēlējusi Vladimiru Egeru, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku – Borisu Bednovu, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Šā gada 16. jūlijā notika ārkārtas AS Latvijas kuģniecība akcionāru sapulce, kuras laikā tika pārvēlēta uzņēmuma padome. Uz piecu gadu termiņu padomē tika ievēlēti – Vladimirs Egers, Andrea Šlepfere, Varvara Maksimova, Olga Kurenkova, Boriss Bednovs, Dmitrijs Judins, Aleksejs Tarasovs, Džovanni Fadžoli, Kristo Oidermā un Artūrs Neimanis. No jauna AS Latvijas kuģniecība padomē tika ievēlēts Aleksejs Tarasovs.

Akcionāru sapulce pieņēma lēmumu, ka jaunā padome turpinās strādāt bez atlīdzības, tāpat kā iepriekšējā.

AS Latvijas kuģniecība ir starp lielākajiem pasaules kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos un pēc naftas produktu pārvadājumu apjoma atrodas vadošajās pozīcijās starp līdzīgām kompānijām Ziemeļeiropā. Uzņēmumam pieder 16 kuģi, nodrošinot darbu vairāk nekā 500 jūrniekiem no Latvijas, un papildus tehniski pārvalda vēl 4 kuģus, kopumā vadot 20 kuģu lielu floti. LK flotes vidējais vecums ir 7 gadi. Visi kuģi saņēmuši ISM (International Safety Management) sertifikātus.

Par publiskās akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētāju atkārtoti iecelts Vladimirs Egers, savukārt viņa vietnieka amata pienākumus pildīs Rubels Jilmazs. Šādu lēmumu ir pieņēmusi uzņēmuma padome.

Trešdien, 26.martā, AS Latvijas kuģniecība ārkārtas akcionāru sapulces laikā, kurā tika pārstāvēti 80,25% no balsstiesīgo akciju skaita, tika atsaukta esošā padome un uz piecu gadu termiņu ievēlēta jauna.

AS Latvijas kuģniecība padomē tika ievēlēti 10 padomes locekļi.

AS Latvijas kuģniecība pieder 16 kuģi. LK flotes vidējais vecums ir 5,9 gadi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma par pilnīgu AS Latvijas kuģniecība meitassabiedrības SIA Lasco Investment aksātspējas atjaunošanu. Šāds lēmums pieņemts pēc uzņēmuma kreditoru mierizlīguma, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Lai spētu izpildīt finansiālās saistības un koncentrētos uz uzņēmuma pamatdarbību, AS Latvijas kuģniecība turpinās pakāpeniski atbrīvoties no aktīviem, kas nav saistīti ar uzņēmuma pamatdarbību. Šī iemesla dēļ SIA Lasco Investment plāno pārdot savā īpašumā esošo nekustamo īpašumu portfeli, norāda AS Latvijas kuģniecība un SIA Lasco Investment valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

SIA Lasco Investment ir AS Latvijas kuģniecība koncernam piederošo nekustamo īpašumu holdinga un pārvaldes sabiedrība. SIA Lasco Investment nekustamo īpašumu portfelī ir Preses nama ēka, atpūtas komplekss Lejastiezumi, viesnīca Rīgas Līcis, Ventspils biznesa centrs un citi.

8.septembrī AS Latvijas kuģniecība nodibinājusi meitas sabiedrību SIA Medical Invest. Kā vēstīts, tas bijis aizvadītajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums.

Kā informēja AS Latvijas kuģniecība komunikācijas konsultante Elīna Dobulāne, SIA Medical Invest parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 457 300 EUR. Visas daļas pieder AS Latvijas kuģniecība. Roberts Kirkups ir vienīgais valdes loceklis SIA Medical Invest.

Sabiedrības pamatdarbība būšot ar kuģošanas biznesu nesaistītā aktīva pārvaldība.

AS Latvijas kuģniecība pieder 16 kuģi. LK flotes vidējais vecums ir 6,5 gadi.

Rīgas biržā vērojamās tendences varētu tikt uzskatītas par eiro ralliju, kurš kādu laiku vēl varētu turpināties, norāda LHV bankas Latvijas pārstāvniecības vadītājs Māris Rambaks.

Jūlija sākumā vēl NASDAQ OMX Riga indeksa sniegums kopš gada sākuma bija identisks ar NASDAQ OMX Tallinn indeksa sniegumu (pieaugums aptuveni 12,5% apmērā). Savukārt jūlija beigās Rīgas indekss jau bija ar labāko sniegumu kopš gada sākuma starp visiem trīs Baltijas indeksiem. Pieaugums kopš gada sākuma bija sasniedzis gandrīz 20%. Tas notika, galvenokārt, pateicoties Latvijas kuģniecības, Grindeks un Olainfarm akciju cenu kāpumiem.

Tagad Rīgas indekss ir koriģējies un nu jau atkal ir identiskā līmenī ar Tallinas indeksu (pieaugums aptuveni 13%). Līdz ar to labāko sniegumu šobrīd atkal uzrāda Viļņas indekss ar aptuveni 17% kāpumu kopš gada sākuma. Galvenais iemesls Rīgas indeksa kritumam ir pamatīgais Latvijas kuģniecības akciju kritums septembra sākumā, saka eksperts.

AS Latvijas kuģniecība un tās meitas sabiedrības (LK Koncerns) nerevidētie neto zaudējumi 2011. gadā bija 24,9 miljoni latu, kas ir trīs reizes mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad kuģniecība strādāja ar 78,4 miljonu latu lieliem zaudējumiem, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Omx.

Būtiska neto zaudējumu daļa gan aizvadītajā gadā, gan 2010. gadā bija saistīta ar zaudējumiem no aktīvu vērtības samazināšanās, kam saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem ir nepieciešams veidot uzkrājumus, norāda Latvijas kuģniecība.

2011. gadā veikti uzkrājumi zaudējumiem no pārdošanai paredzēto aktīvu vērtības samazināšanās (trīs vecāki Handy izmēra kuģi) 12,56 miljonu ASV dolāru apmērā, kopējās flotes vērtības koriģēšanas 15,08 miljonu ASV dolāru apmērā un no nekustamo īpašumu ieguldījumu vērtības koriģēšanas 1,29 miljonu ASV dolāru apmērā.

Uzņēmums norāda, ka šis rezultāts atspoguļo sarežģīto finansiālo situāciju, ar kādu kuģu īpašniekiem nācās rēķināties aizvadītajā gadā, turpinot fiksēt vēsturiski zemākās frakts tirgus likmes.

AS Latvijas kuģniecība kārtējā akcionāru sapulcē nolemts saglabāt AS Latvijas kuģniecība esošo akciju skaitu 60 miljonu eiro apmērā un nepalielināt tās pamatkapitālu, informē uzņēmuma pārstāvji.

AS Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup) norāda: «Akcionāru sapulcē neizdevās savākt nepieciešamos 75% balsu, lai veiktu pamatkapitāla palielināšanu. Lai gan esmu sarūgtināts, novērtēju, ka lēmums par lielākām investīcijām uzņēmumā akcionāriem bija sarežģīta izvēle. Mēs turpinām meklēt citus veidus, kā palielināt ienākumus, lai spētu atmaksāt kredītsaistības par diviem kuģiem šā gada jūnijā. Paralēli pamatkapitāla palielināšanas procesam esam runājuši ar bankām par esošo kredītu refinansēšanu un esam pārliecināti, ka šīs sarunas būs veiksmīgas, neskatoties uz sarežģīto situāciju kuģošanas un banku industrijās.»

Piektdien, 29.aprīlī, AS Latvijas kuģniecība padome atkārtoti par padomes priekšsēdētāju pārvēlēja Vladimiru Egeru (Vladimir Egger), savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku – Kasparu Bunni, informē uzņēmuma pārstāvji.

26.aprīlī notika kārtējā AS Latvijas kuģniecība akcionāru sapulce, kuras laikā tika pārvēlēta uzņēmuma padome. Padome tiek ievēlēta uz pieciem gadiem un turpmāk tās sastāvā būs: Vladimirs Egers, Andrea Šlēfers, Varvara Maksimova, Olga Kurenkova, Kaspars Bunne, Dzimitrijs Judzins , Aleksejs Tarasovs, Džovanni Fagolioni, Kristo Oidermā un Artūrs Neimanis.

AS Latvijas kuģniecība ir starp lielākajiem pasaules kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos un pēc naftas produktu pārvadājumu apjoma atrodas vadošajās pozīcijās starp līdzīgām kompānijām Ziemeļeiropā. Uzņēmumam pieder 16 moderni kuģi, nodrošinot darbu vairāk nekā 1300 profesionāliem un augsti kvalificētiem jūrniekiem no Latvijas, un papildus tehniski pārvalda vēl 6 kuģus, kopumā vadot 22 kuģu lielu floti.

Dienvidkorejā AS Latvijas kuģniecība meitas uzņēmums SIA LSC Shipmanagement (LSCSM) papildinājis savu pilnā tehniskajā pārraudzībā esošo floti ar jaunu kuģi Elandra Eagle, informē LSCSM.

Jaunais tankeris Elandra Eagle ir paredzēts naftas produktu pārvadājumiem. Tā kopējais garums ir 277 metri un kravnesība – 157 000 tonnas.

AS Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup) informē, ka LSCSM papildina savu tehniskajā pārraudzībā esošo floti ar nākamo kuģi, tādējādi palielinot naftas pārvadājumu maksimālo jaudu. Esam gandarīti par izrādīto uzticību mūsu apkalpes un kuģu vadības komandu profesionalitātei un spējām. Turklāt, flotes papildinājums ir svarīgs notikums, jo tiek īstenota stratēģija palielināt tehniskajā pārraudzībā esošo kuģu skaitu, kas attiecīgi ļauj palielināt darba vietu skaitu kā krastā, tā jūrā.

Šā gada pirmajā ceturksnī visi Ventspils nafta grupas uzņēmumi – Ventspils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils nafta termināls un LatRosTrans – kopumā nopelnījuši 4,96 miljonus latu.

Pērnā gada pirmo ceturksni Ventspils nafta grupa noslēdza ar 6,94 milj. Ls zaudējumiem. Iepretim pagājušā gada pirmajiem trīs mēnešiem, šogad Ventspils nafta grupai izdevies samazināt administratīvās izmaksas par 662 tūkst. Ls jeb 27%, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Grupas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 33,84 miljonus latu.

Pirmo gada ceturksni pirmo reizi kopš 2008. gada ar peļņu – 45 tūkst. Ls - noslēdzis arī uzņēmums Latvijas kuģniecība un tā meitas sabiedrības.

Ventspils nafta termināls (VNT) neto peļņa pirmajā ceturksnī bija 2,87 miljoni latu, bet apgrozījums sasniedza 15,65 miljonus latu. VNT pārkrāvis aptuveni 3,35 miljonus tonnu naftas produktu.

Aizvadītajā gadā a/s Latvijas Kuģniecība apgrozījums saruka par 10,61% līdz 3,2 miljoniem eiro. Gads tika noslēgts ar 14,3 miljonu eiro zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Ienākumu samazinājums pārskata gadā skaidrojams ar a/s Latvijas kuģniecība sniegto pakalpojumu cenas samazinājumu un kuģu skaita samazinājumu koncernā, skaidroits kompānijas vadības ziņojumā.

Koncerna neto rezultāts 2013. gadā ir zaudējumi 14,39 miljonu eiro apmērā, un tas saistāms galvenokārt ar uzkrājumiem, kas izveidoti kuģu vērtības samazinājumam 17,6 miljonu eiro apmērā, norādījusi uzņēmuma vadība.

Gada nogalē a/s Latvijas Kuģniecība rīcībā bija naudas līdzekļi un īstermiņa depozīti 26,7 milj. eiro apmērā, kas ir par 7,06 milj. eiro vairāk nekā 2013. gada sākumā. Kā norāda kompānijas vadība, koncerna finanšu stāvoklis uzlabojies, pateicoties ieņēmumu pieaugumam, administratīvo izmaksu samazinājumam, kā arī kuģu Kolka, Kaltene un Kuldīga pārdošanas rezultātiem.