Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA) vērš uzmanību uz faktisko situāciju, ka šobrīd, neatļaujot čarterlidojumus no Rīgas uz trešajām valstīm, notiek nekontrolēta Latvijas iedzīvotāju došanās uz kaimiņvalstu lidostām, lai dotos šādos braucienos.

Atgriešanās notiek pa sauszemes robežu, kur, kā zināms, nav 100% visu ieceļojošo kontroles. Tādējādi nav iespējams ne apzināt precīzu šādu iedzīvotāju skaitu, ne izsekot viņu uzvedību pēc atgriešanās Latvijā, norāda ALTA.

Katru nedēļu pēc tūrisma uzņēmumu aplēsēm vismaz 500-600 cilvēki izmanto pakalpojumus no kaimiņvalstu lidostām. Šobrīd ir veikti pasūtījumi vēl vismaz 1500 klientiem, un rezervāciju skaits aug. Daļa pērk ceļojumus tieši ārvalstīs, kamēr tie Latvijā nav pieejami.

Pēc asociācijas domām, šo pašu pakalpojumu nodrošināšana caur Rīgas lidostu, kopā ar nozares izstrādātu kontrolētas un organizētas ceļošanas protokolu ļautu samazināt līdz minimumam iespējamo nekontrolētas robežšķērsošanas plūsmu pār sauszemes robežām, nodrošinātu Covidpass.lv izmantošanu, ļautu sekot pašizolācijas ievērošanai pēc atgriešanās Latvijā.

Plānotā tūrisma nodeva Rīgā varētu ne vien uzlabot pilsētas tūrisma infrastruktūras sakārtošanas finanses, bet arī sekmēt izmitināšanas pakalpojumu segmenta sakārtošanu

Tā uzskata Dienas Biznesa aptaujātie nozares pārstāvji un eksperti.

DB jau vēstīja, ka tūrisma nodevu Rīgā plānots ieviest no 2021. gada. Uzņēmēji uzsver lietderīgu un caurspīdīgu tās izmantošanu, kā arī cer, ka tā tiks iekasēta arī no alternatīvo naktsmītņu īpašniekiem.

Tūrisma nodevas ieviešana ir veids, kā gūt papildu finansējumu pilsētas tūrisma mārketingam un tūrisma infrastruktūras pilnveidošanai. Arī Rīgas gadījumā nozare kopā ar Rīgas domi un Rīgas Tūrisma un attīstības biroju (RTAB) plāno izstrādāt konkrētu aktivitāšu plānu, kam tiks novirzīti par nodevu iekasētie līdzekļi. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste atzīst, ka no šī viedokļa nozare kopumā pozitīvi vērtē ieceri ieviest tūrisma nodevu. «Vienlaikus esam vienojušies, ka kopīgi strādājam, lai sakārtotu apartamentu segmentu. Tomēr gadījumā, ja domes rīcība būs vērsta tikai uz to, lai noslēgtu sadarbības līgumu ar Airbnb un iekasētu nodevu, pastāv iespēja, ka rosināsim atcelt nodevas ieviešanu. Diskusijās par nodevas apmēru un piemērošanas nosacījumiem mēs īpaši domājām, lai nodevas ietekme nebūtu negatīva; tika ņemts vērā gan tas, ka grupu rezervācijas tiek veiktas gadu – divus uz priekšu, gan tas, ka atsevišķām tūristu grupām nodeva nebūtu jāpiemēro. Tas, ko nevar šobrīd paredzēt, ir, piemēram, ekonomiskā krīze kādā no mūsu vadošajiem (ienākošajiem) tirgiem vai Eiropā un pasaulē kopumā,» komentē S. Graikste.

Tūrisma nozare vēlas redzēt konkrētus valsts rīcības scenārijus dažādiem Covid-19 pandēmijas attīstības modeļiem, bet pašreiz ir tikai iebaidīšanas scenārijs, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) prezidente un uzņēmuma "Vanilla Travel" vadītāja Inga Kavaca.

"Mēs gribētu redzēt konkrētu risinājumu gan pozitīvam attīstības scenārijam, gan negatīvai attīstībai. Tagad tas viss notiek no nedēļas uz nedēļu. Mēs taču visai loģiski jau šodien varam pieņemt, ka pienāks septembris, paliks vēsāks, bērni sāks iet uz skolu, atkal apmainīsies ar vīrusiem. Ko mēs tālāk darīsim? Kurā brīdī un kas atkal notiks? Ar to vienkārši ir jārēķinās," teica Kavaca.

Viņa atzīmēja, ka šāda īstermiņa darbība no nedēļas uz nedēļu bija pieņemama pirms gada, kad pandēmija sākās un bija liela neziņa. "Šobrīd mēs tomēr jau sagaidām konkrētu scenāriju izstrādāšanu, lai katra nozare un īpaši tās, kas ir saistītas ar ceļošanu un cilvēku tikšanos, rēķinātos ar konkrētiem risinājumiem, kuri paredzētu, ja būs tā, tad jāstrādā būs šādi," uzsvēra ALTA prezidente.

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Starptautiskais tūrisms Latvijā - gan izejošais, gan ienākošais, ir faktiski apturēts, par ko liecina tūrisma operatoru darbības apjoma samazinājums vismaz par 90%, tāpēc nepieciešams īstenot tālākus atbalsta pasākumus tūrisma operatoru un aģentūru darbībai, norāda Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA).

Ir jāatjauno dīkstāves pabalsti darbiniekiem, paredzot arī daļēju dīkstāvi, un jāpaplašina pieejamā vienreizējā granta apjoms līdz 100% (līdzšinējo 30% vietā) no 2019. gadā veiktajām VSAOI iemaksām, sniedzot iespēju uzņēmumiem to izmantot saistību un darbības izmaksu segšanai, kā arī jāpārskata kārtība, kādā tiek noteikti ierobežojumi starptautiskajai ceļošanai, uzskata asociācijā.

Asociācija nepiekrīt publiski izskanējušajai informācijai par Covid-19 radīto negatīvo seku intensitātes mazināšanos un ekonomikas stabilizēšanos pēdējā mēneša laikā, tieši pretēji – asociācija norāda, ka ir nepieciešams celt trauksmi par kritisko situāciju, kurā, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai Eiropā, ir nonākuši Latvijas tūrisma operatori.

2020. gads tūrisma nozarei sākās ļoti cerīgi, ar būtisku pieaugumu pret 2019. gada 1. ceturksni, tomēr jau marta sākumā situācija krasi mainījās Covid-19 pandēmijas dēļ. 2020. gadā, salīdzinot ar citiem gadiem, cilvēki praktiski neceļoja.

"Tūrisma operatoru vēlme strādāt un organizēt čarterus uz Bulgāriju un Grieķiju neizrādījās veiksmīga, it īpaši tāpēc, ka reisu aizliegumi, balstoties uz Covid kumulatīvajiem rādītājiem, saskaņā ar SPKC izveidoto valstu sarakstu sekoja piektdienu pēcpusdienās, kas ļoti lielā mērā apgrūtināja tūrisma aģentūru un operatoru darbu, jo izmaiņas un atcelšanas bija jāveic ļoti īsā laikā. Salīdzinot ar pandēmijas sākuma periodu, vasarā situācija teorētiski bija labāka, bet realitātē – tūrisma nozarei tas radīja tikai daudz neproduktīva darba, mēģinot organizēt ceļojumus, pārdodot vietas čarterreisos, lai pēc tam atceltu ceļojumus un skaidrotu klientiem situāciju," komentē SIA "Latvia Tours" direktore un ALTA valdes locekle Ieva Keiša.

Šogad izteikti palielinājies Latvijas iedzīvotāju pieprasījums pēc ceļojumiem nelielās grupās ar izzinošu programmu, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ATLA) viceprezidente un "Amadeus Latvia" valdes locekle Kitija Tigule.

Viņa pastāstīja, ka kopumā Latvijā arī ir ļoti plaša ceļojumu cenu amplitūda - sākot no nedēļas ceļojumiem par 350 eiro un beidzot ar 1200 eiro budžetu eksotiskiem galamērķiem. Šogad izteikts pieaugums ir bijis ceļojumiem nelielās 15-20 cilvēku grupās ar izzinošu programmu, kuras laikā var atklāt visu valsti.

ATLA viceprezidente atzina, ka Latvijas ceļotāji atšķiras no klasiskiem Lielbritānijas vai Vācijas ceļotājiem, jo, braucot uz kūrortiem, vēlas apmeklēt apskates objektus, atklāt kaut ko jaunu, doties uz jaunām vietām. "Mūsu ceļotāji nav pludmalē gulētāji. Līdz ar to piedāvājumam ir jābūt atbilstošam," uzsvēra Tigule. Pēc viņas teiktā, kopumā Latvijas tūroperatoru šā gada vasaras sezonas piedāvājums bija adekvāts situācijai.

Valdības šonedēļ pieņemtais lēmums par ceļošanas atvieglojumiem personām ar Covid-19 sertifikātu, varētu palielināt no Latvijas izceļojošo tūristu skaitu par aptuveni 15 -20%, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes locekle, Igaunijas tūrisma kompānijas "Estravel" filiāles Latvijā vadītāja Anta Jokste.

"Principā esam apmierināti ar sen gaidīto un ilgi diskutēto valdības lēmumu. Ņemot vērā kopējo ainu EEZ valstīs, un īpaši tuvajos kaimiņos - Igaunijā, šis lēmums par atvieglojumiem testu un pašizolācijas ziņā ir atbilstošs un pamatots," sacīja Jokste.

Tomēr viņa uzsvēra - jāņem vērā, ka ceļošanai ir svarīga epidemioloģiskā situācija galvenokārt galamērķī un pašreiz vēl arvien ir valstis arī EEZ, kurās nebūtiska ieceļošana no valstīm ar saslimstības rādītāju virs 50 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju nav atļauta vai ir krietni ierobežota. Kā piemēru Jokste minēja Somiju.

"Protams, ka populārie Vidusjūras galamērķi - Grieķija un tai piederošās salas, Spānija, Bulgārijas un Turcijas kūrorti, ir atvērti vakcinētiem ceļotājiem, un viennozīmīgi tie vakcinētie vai izslimojušie Latvijas valsts piederīgie, kuri iepriekš kavējās ar ceļojumu iegādi maksas testu dēļ, tagad varēs šos testus neveikt, kā arī neizolēties, atgriežoties arī no Turcijas un citām trešajām valstīm. Domājams, ka šis apstāklis varētu palielināt izceļojošo tūristu skaitu par aptuveni 15-20%," minēja Jokste.

Pūšamo instrumentu meistars Bernds Šille ir izveidojis īpašu Denisa Paškeviča tenora saksofona modeli «Riga Winds Pashkevich Signature», kas ražots Rīgā.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta B. Šille, kurš pārstāv kompāniju «Riga Winds Limited (London - Riga)», ideja radusies pirms vairāk nekā trīs gadiem, kad meistars pārcēlies uz dzīvi Latvijā un iepazinies ar mūziķi Denisu Paškeviču. Vēlmei radīt profesionālu mūzikas instrumentu sekoja pārrunu process par to, kādu skaņu mūziķis vēlas dzirdēt un tikai pēc tam sekoja idejas, kā saksofons izskatīsies un cik tas varētu izmaksāt. Pūšamo instrumentu meistars ir strādājis tādās valstīs kā Šveice, Kanāda, Japāna un ASV. Iegūtā pieredze ļāvusi izvēlēties atbilstošāko modeli, materiālu, pareizās kombinācijas un citus faktorus. «Kad prototips bija gatavs, Deniss to izmēģināja. Visas teorētiskās zināšanas bija īstenotas un saksofons skanēja tā, kā mēs vēlējāmies,» viņš atceras.

Garšvielu, kečupu un dažādu ēdienu piedevu ražotājs un tirgotāja SIA «Orkla Foods Latvija» padomē reģistrētas izmaiņas - iecelti trīs jauni padomes locekļi, tostarp mainīts uzņēmuma padomes priekšsēdētājs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Padomes priekšsēdētāja amatu atstājis Klaes Johans Vilhelmsons (Claes Johan Wilhelmsson), kā arī amatus atstājuši padomes locekļi Tarmo Virkus un Josefs Šūbers (Josef Šuber).

Par jauno SIA «Orkla Foods Latvija» padomes priekšsēdētāju iecelta Ann-Beth Nina Johannesen Freuchen, un par padomes locekļiem iecelti Jan Roar Nordby un Irene Olsson.

Izmaiņas SIA «Orkla Foods Latvija» padomē ierakstītas komercreģistrā 3.decembrī.

Divi padomes locekļi - Kaido Kaare un Darjus Taraila turpinās darboties padomē bez izmaiņām.

SIA «Orkla Foods Latvija» dibināta 1992.gadā kā SIA «Spilva». Līdz 2004.gadam uzņēmums piederēja Latvijas uzņēmējiem, bet pēc tam par tā vienīgo īpašnieku kļuva Norvēģijas grupa «Orkla», kas pamatā ražo pārtikas preces, uzkodas un saldumus. SIA «Orkla Foods Latvija» ražo un/vai izplata preces ar zīmoliem «Spilva», «Latplanta», «Abba Seafood», «Alta», «Gutta» un «Everest».

Foto: pixabay.com

13 Latvijas ministrijas 2019.gadā komandējumos tērējušas 3,8 miljonus eiro.

Šā brīža situācija liecina, ka šogad braucienu uz ārzemēm būs mazāk un ministrijas komandējumu plānošanā ir piesardzīgas.

Kopš marta darījumu braucieni ir pilnībā apstājušies un līdz gada beigām ministrijas komandējumus plānos ļoti piesardzīgi. "Līdz februāra beigām viss bija kā ierasts - valsts ierēdņi komandējumos brauca daudz un regulāri. Martā šī plūsma pilnībā apstājās. Gandrīz visi iepriekš rezervētie braucieni līdz septembra beigām ir atcelti un jaunu pasūtījumu nav. Darījumu braucieni uz ārvalstīm ir apturēti uz nezināmu laiku, izņēmums ir tikai Baltijas valstis. Gadījumi, kad tiek pasūtīti komandējumi uz Eiropu, ir ļoti reti," atzīst Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes locekle un Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Šogad darījumu braucieniem ministrijas kopumā iecerējušas tērēt aptuveni 4,1 miljonu eiro, kas ir par 200 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2018. gadā.

Lai gan vairāku ministriju darba braucienu budžets šogad pielīdzināms pērnā gada izmaksām, kopējie izdevumi kļuvuši lielāki – 2018. gadā darbinieku komandējumiem tika tērēti 3,9 miljoni eiro, bet šogad tam plānots atvēlēt 4,1 miljonu eiro. SIA Averoja valdes locekle Sanita Rugina norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, valsts ie-stāžu darījumu braucienu skaits nav būtiski pieaudzis, saglabājoties 2017. gada līmenī. Komandējumu skaitu pieaugumu tūrisma aģentūra neprognozē arī šogad.

Etiopija un Meksika

Svarīgs aspekts valsts sektora klientiem joprojām ir cena, taču vienlaikus novērojama tendence, ka piedāvājumi arvien biežāk tiek izvēlēti arī pēc izdevīguma principa, liecina Averoja novērojumi. «Tāpat nozīmīgs faktors darījumu braucienu laikā vienmēr ir bijusi drošība, taču šis jautājums parasti tiek skatīts plašākā mērogā, ne vienas valsts institūcijas ietvaros,» pauž S. Rugina, uzsverot, ka populārākais valsts sektora komandējumu galamērķis nemainīgi ir Brisele, kas līderpozīcijas saglabā jau vairākus gadus pēc kārtas. To apstiprina arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes loceklis un tūrisma aģentūras Carlson Wagonlit Travel vadītājs Pauls Gusts. Bieži tika apmeklēta arī Frankfurte un Londona. Arī ministriju sniegtā informācija liecina, ka Brisele ir viens no iecienītākajiem valsts darbinieku galamērķiem, tāpat bieži apmeklēta Parīze, Vīne, Luksemburga, Viļņa, Tallina un citas Eiropas pilsētas.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Latvijas tūrisma tirgū joprojām ir vieta jauniem, kvalitatīviem tūrisma tirgus dalībniekiem, intervijā teica Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ATLA) viceprezidente un Amadeus Latvia valdes locekle Kitija Tigule.

Viņa pastāstīja, ka Latvijā ir reģistrētas apmēram 400 tūrisma aģentūras, taču nopietna mēroga uzņēmumu nav vairāk par simts. Jauniem tirgus dalībniekiem joprojām ir vieta, taču svarīgi sniegt kvalitatīvu piedāvājumu konkrētā nišā. «Kvalitatīvam tirgus spēlētājam vienmēr ir vieta,» uzsvēra Tigule.

Vienlaikus viņa atzina, ka tūrisma bizness prasa smagu darbu, atbildību, zināšanas un investīcijas darbiniekos, tāpēc pirms jaunas tūrisma aģentūras atvēršanas ir kārtīgi jāapdomā, vai jaundibinātais uzņēmums varēs ceļotājam sniegt kādu pievienoto vērtību, salīdzinot ar pašreizējo piedāvājumu tirgū. «Ja mēs runājam par vietu tirgū, tad tā ir kvalitatīviem spēlētājiem. Tiešām, dažkārt nākas sastapties ar cilvēkiem, kuri grib vērt vaļā tūrisma aģentūru, un uz jautājumu, kādēļ, atbild: «Man patīk ceļot!»,» teica Tigule, piebilstot, ka jābūt citiem priekšnoteikumiem, lai uzsāktu biznesu.

Sagaidāms, ka šogad, Latvijas tirgū ienākot jaunām tūrisma kompānijām, konkurence varētu būtiski pieaugt

To intervijā DB norāda Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes loceklis un tūrisma aģentūras Carlson Wagonlit Travel vadītājs Pauls Gusts. 2019. gadā varētu būt sagaidāms piedāvājuma paplašinājums un tūroperatoru cīņas par iespēju piedāvāt zemāko cenu. Kā vēl vienu nozari ietekmējošo faktoru viņš piemin arī Lielbritānijas izstāšanos no ES (Brexit).

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir sarežģītie galamērķi?

Tās ir tās pilsētas, kur nevar aizlidot ar tiešo reisu vai tie ir neizmantojami. Viens no sarežģītajiem galamērķiem pagājušajā sezonā bija Dublina. Pērn bija izveidojusies situācija, ka airBaltic lidojumus uz šo pilsētu pārtrauca, bet Ryanair piedāvāja lidojumus tikai vakaros, kas darījumu cilvēkiem nav labākā iespēja. Lai lidotu ar pārsēšanos, ņemot vērā laika maiņu un lidojuma ilgumu, tika pazaudēta gandrīz visa diena, kas arī bija ļoti neizdevīgi. Pavasarī airBaltic atkal atsāks tiešos lidojumus uz Dublinu, tāpēc šogad nokļūšana uz šo pilsētu, visticamāk, sarežģījumus neradīs. Tāpat par sarežģītu galamērķi varētu saukt Skopji, Tirānu vai Rumānijas rūpniecisko pilsētu Kluž-Napoku, jo uz šīm pilsētām nav pārāk daudz reisu vai visi reisi ir, piemēram, caur vienu noteiktu lidostu, kas apgrūtina ceļošanu. Jāatzīst, ka reizēm pat aizlidot uz Sanfrancisko ir vienkāršāk nekā uz kādu tuvāku pilsētu, kur jālido ar pārsēšanos.

Gluži tāpat kā citās jomās, Brexit «migla» vēl pilnībā nav izklīdusi arī pār tūrisma nozari Eiropā un iespējamo ceļošanas paradumu maiņu

Latvijas tūrisma industrija diez vai ārkārtīgi cietīs no šī Lielbritānijas izstāšanās procesa no Eiropas Savienības, savukārt dienvidu zemes, kurām atpūtas ceļotāji ienes prāvu naudas žūksni tautsaimniecībā, ir nobažījušās par iespējamo britu tūristu skaita kritumu tuvākajā nākotnē.

Ceļotājiem ir jārēķinās ar noteiktām izmaiņām un iespējamām neērtībām.

«Skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs, tostarp tas, vai tiks panākta vienošanās vai ne. Tūrismā, mūsuprāt, visvairāk tiks ietekmēti paši briti,» komentē Pauls Gusts, CWT Latvia izpilddirektors, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas ALTA valdes loceklis.

«Saprotam, ka šajā stadijā ir vēl daudz neskaidrību gan no Eiropas institūciju, gan arī no Lielbritānijas valdības puses. Apjukumu rada situācija, ka nav skaidrības par Brexit veidu un pastāv varianti par tā norisi,» atzīst Ieva Keiša, Latvia Tours vadītāja.

Piektdien, 31. martā, ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzklausīja tūrisma organizāciju vadītāju un ekspertu viedokli par Finanšu ministrijas (FM) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem un tā ietekmi uz nozari, informē Ekonomikas ministrija.

Tūrisma organizācijas norāda, ka šāds solis nozarei ir bīstams - Latvija kā tūrisma galamērķis zaudētu savu konkurētspēju, daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc, kas palielinātu bezdarbu, t.sk. reģionos, un atstātu negatīvu ietekmi uz reģionu pašvaldību budžetu ieņēmumiem, kā arī padarītu bezjēdzīgas līdzšinējos gados valsts veiktās investīcijas tūristu piesaistei no ārvalstīm.

FM iecerējusi celt PVN likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%.

Īstenojot FM ieceri, Latvijā naktsmājām piemērojamais nodoklis būtu vairāk nekā divas reizes augstāks kā Igaunijā un Lietuvā, un trīs reizes augstāks kā Polijā. Nākamgad visas Baltijas valstis svinēs savu simtgadi, ko apmeklēs arī ārvalstu tūristi. Ja Latvija kļūs mazāk konkurētspējīga, viesi vairāk brauks uz Lietuvu un Igauniju, un Latvijas ne tikai aizvadītajos gados veiktie, bet arī 100gades ietvaros plānotie ieguldījumi tūristu piesaistei kļūs par zaudējumiem. Otrs būtiskais fakts – arī tūrisma nozares uzņēmumi šobrīd gatavo un iesniedz projektus investīciju piesaistei no ES fondiem. Mainot nodokļus, mainīsies kalkulācijas un biznesa plāni var sagrūt.

Kašmiras krīzes dēļ atcelti avioreisi starp Eiropu un Taizemi. Kā noskaidroja biznesa portāls db.lv, šobrīd nav informācijas, kādā apmērā tas skar Latvijas iedzīvotājus.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija komentē: «Ja ir radusies situācija, ka ir grūtības atgriezties Latvijā, pasažieriem ir jāsazinās ar aviokompānijām, ceļojumu aģentūrām, apdrošinātājiem, lai rastu alternatīvus risinājumus. Valsts sniedz konsulāro palīdzību, piemēram, ja personai nepieciešama repatriācija no konflikta vai katastrofas zonas, ja apdraudēta tās dzīvība, veselība, ja zudis ceļošanas dokuments un citās ārkārtas situācijās. Tāpat valsts patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var palīdzēt pēc notikušā, ja, piemēram, ceļojumu aģentūra neveic savus līgumā paredzētos pienākumus (nenodrošina atpakaļceļu). Cietušajiem tādā gadījumā jāvēršas PTAC. Līdz šim Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas konsulārais departaments nav saņēmis informāciju, ka radusies situācija būtu skārusi ceļotājus no Latvijas. Vienlaikus Konsulārais departaments ir ciešā saziņā ar Latvijas Tūrisma Aģentu un operatoru asociāciju (ALTA).»

No nākamās trešdienas, 17.marta, tiks atjaunoti gaisa pārvadājumi uz un no trešajām valstīm, tostarp tiks atļauti čārterreisu pārvadājumi, otrdien nolēma valdība.

Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka ir aizliegta nebūtiska ceļošana no trešajām valstīm uz Latviju.

Pirmo reizi grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas saistīti ar aizlieguma atcelšanu veikt gaisa pārvadājumus caur lidostām uz un no trešajām valstīm, valdībā skatīja 26.februārī, tomēr neskaidrību dēļ lēmuma atlikšana tika vairākkārt pārcelta.

Noteikumu projekta iesniedzēja Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka grozījumi ir nepieciešami, jo citas valstis, tostarp Igaunija un Lietuva, pasažieru pārvadājumus no un uz trešajām valstīm atļauj. Tādēļ praksē vērojama situācija, ka Latvijas pasažieri šādus braucienus veic, izmantojot tranzīta iespējas caur kaimiņvalstīm vai pa sauszemi. Atļaujot kontrolētus pasažieru pārvadājumus būtiskajiem ceļotājiem ar tiešajiem lidojumiem, paredzēts, ka tiks uzlabota ceļotāju plūsmas izsekošana un kontrole epidemioloģiskās drošības nolūkos.

#Izstādes laikā vairāk nekā 850 uzņēmumi prezentēs tūrisma un atpūtas piedāvājumus.

Starptautiskajā izstāžu hallē Ķīpsala, Rīgā, piektdien, 2.februārī sākas starptautiskā tūrisma izstāde Balttour 2018, informē organizatori.

Tās laikā vairāk nekā 850 uzņēmumi prezentēs tūrisma un atpūtas piedāvājumus.

Balttour 2018 dalībnieku vidū būs tūrisma uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Turcijas, Slovākijas, Dānijas, Taizemes, Krievijas, Ungārijas, Polijas, Čehijas, Ēģiptes, Lielbritānijas, Gruzijas, Itālijas, Horvātijas, Spānijas, Seišelu salām un Portugāles, kā arī ASV, Bulgārijas, Kipras un Islandes.

Kopumā izstādes laikā ceļotgribētāji varēs uzzināt par vairāk nekā 40 pasaules valstu tūrisma iespējām. Tāpat izstādē notiks pavasara un vasaras ceļojumu izpārdošana, kuras laikā tos varēs iegādāties no tādām Latvijas tūrisma aģentūrām un operatoriem kā Tez Tour, Novatours, Alida Tūrs, Begonija, Kidy Tour, Jēkaba aģentūra, Estravel un citām.

Šā gada rudenī tapis jauns Rīgas reklāmas video, kas veltīts skriešanai un vienam no nozīmīgākajiem sporta pasākumiem – Rīgas maratonam, kas vienīgais ieguvis Zelta maratona titulu Ziemeļeiropas reģionā. Šī reklāma ir noslēdzošā videofilmu sērijai «Rīga rīdzinieka acīm» jeb «Insider's Guide in Riga», informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB).

Reklāmas izmaksas ir 35 tūkstoši eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja RTAB.

Klips tiks izmantots gan Rīgas atpazīstamības veidošanai ārzemēs, gan ārzemju dalībnieku piesaistīšanai 2020.gada maratonam Rīgā.

Šī reklāma ir daļa no reklāmas videofilmu sērijas «Rīga rīdzinieka acīm» jeb «Insider's Guide in Riga», ko Rīgas Tūrisma Attīstības Birojam «Live Rīga» radījusi reklāmas aģentūra «DDB Latvia» un režisors Jānis Nords.

Līdz šim radīti video, kas ved atklātos ūdeņos ar kapteini, atklāj skolotājas norādes, dodas izbraucienā ar taksistu, iepazīstina ar krustdēla spēļu laukumu, kāpj uz jumtiem ar putnu vērotāju, ved mežonīgā piedzīvojumā ar senioru vai atklāj blogera pieturvietas pilsētā.

Vienā no reklāmas videofilmu sērijas Rīga rīdzinieka acīm jeb Insider's Guide in Riga, galvaspilsētu reklamē arī Pasaules Boksa padomes (WBC) čempions pirmajā smagajā svarā Mairs Briedis, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

Reklāmas videofilma ceļotājiem reklamē Brieža dzimto pilsētu, sniedzot ieskatu tajā, kas viņu padarīja par nosvērtu, mierīgu un savaldīgu čempionu. Video balstīts uz M.Brieža policista darba reālo ikdienu, boksa zvaigzne nonāk vairākos visai neparastos apstākļos.

Video Rīgas Tūrisma attīstības birojam Live Rīga radījusi reklāmas aģentūra DDB Latvia un producents Jānis Nords.

2009.gada 28.oktobrī LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nodibinājums Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB). Tā dibinātāju balsu sadalījumā 70% pieder Rīgas domei, bet pārējiem dibinātājiem aviosabiedrībai airBaltic, LVRA un ALTA - katram 10%.

RTAB kā savas darbības un LIVE RĪGA zīmola vadmotīvu izvirzījis principu Labi rīdziniekam - labi tūristam. RTAB nodarbojas ar tūrisma veicināšanu un Rīgas tūrisma iespēju popularizēšanu ārvalstīs.

Dabaszinātņu, inženierzinātņu, matemātikas un tehnoloģiju 48 stundu hakatonā "The Raccoons" jaunieši bez priekšzināšanām apgūs programmēšanas pamatus.

Aizgūstot piemēru no starptautiskās pieredzes, 48 stundu ilgais hakatons pulcēs 100 talantīgus, ambiciozus un apņēmīgus studentus, kuri vēlas iegūt plašākas zināšanas tehnoloģiju jomā izklaidējošā un savstarpējo sadarbību veicinošā vidē. Pasākumā jaunieši darbosies komandās, kopīgi eksperimentēs un īstenos radošas idejas, piemēram, veidojot digitālo mākslu, datorspēles, mājas lapas, aplikācijas, un datu vizualizācijas.

"Hakatoni ir ideāla tehnoloģiju smilšukaste, kur dalībnieki var satikt līdzīgi domājošos un pavadīt nedēļas nogali, kopā strādājot pie trakām un radošām idejām, eksperimentējot, un paralēli arī apgūstot dažādas tehniskās zināšanas. Studentu hakatonu, piemēram, "Major League Hacking" formāts pasaulē ir plaša kustība, kas arvien vairāk attīstās un dod iespēju visu nozaru studentiem gūt pamatzināšanas dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, matemātikā un tehnoloģijās. Līdz šim kustība nebija nonākusi līdz mūsu reģionam, un ir pienācis laiks to mainīt un aicināt studentus ne tikai no Latvijas, bet arī no citām Eiropas valstīm," uzsver hakatona vadītāja Līna Marta Sarma.