“Ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamajā tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti”.

Tā sola Dienas Biznesa (DB) speciālizdevuma Miljonārs veidotājs, žurnālists un publicists Lato Lapsa. Jau 27. gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, kas DB abonentiem pieejams bez maksas. Gadu gaitā mainās gan metodikas bagātāko cilvēku noteikšanai, gan arī sarakstu papildina jaunas sadaļas. Vairāk par to sarunā ar L.Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un...

27 gadi ir pamatīgs laiks! Kāds izdevums bija sākumā un ar ko atšķiras šodien?

Jā, šis ir divdesmit septītais gads, kaut, protams, tas produkts, kas nāca klajā pirms divdesmit septiņiem gadiem un saucās vienkārši Simt Latvijas miljonāru saraksts, ir kaut kas nesalīdzināmi cits nekā tagadējais izdevuma Miljonārs saturs. Kā, teiksim, poršs pirms divdesmit septiņiem gadiem un poršs šodien. Jau piekto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Jau iepriekš esi Dienas Biznesam atklājis, ka laiku pa laikam kaut kas mainās Latvijas miljonāru atlases metodikā. Proti, faktiski iespējams, ka miljonāru ir krietni vairāk, bet redzam tikai tos, uz kuriem norāda dati. Vai šogad ir kādas izmaiņas miljonāru noteikšanā?

Protams, šie ir tikai pirmie simtnieki - kā redzams, pašlaik apakšējā robeža iekļūšanai Latvijas turīgāko cilvēku pirmajā simtniekā ir nedaudz virs 10 miljoniem eiro. Katram sarakstam ir sava metodika, un tie visi top ciešā sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm. Latvijas simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm. Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas Latvijas pelnošāko cilvēku sarakstos, un ar ko tas saistāms?

Tas nu gan katram lasītājam būtu jāpēta pašam - šis ir unikāls datu apkopojums, un katrs atbilstoši savai uztverei un vajadzībām var izdarīt secinājumus tieši sev.Taču to gan varu teikt, ka ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamgad tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti. Tas daudz ko mainīs, un jaunumi būs pietiekami iespaidīgi.

Kādēļ Latvijā vēl aizvien nav miljardieru, kā tas ir Lietuvā?

Ceru, ka man nav taisnība, pieļaujot, ka tam ir pietiekami liels sakars ar to, ka vidusmēra latvietis pēc savas mentalitātes ir darba ņēmējs, nevis uzņēmējs.

Ir kādi uzvārdi pelnošo sarakstā, kurus vēlētos īpaši izcelt par viņu pienesumu tautsaimniecībai?

Jau atkal tas pats – nevienam neko priekšā neteikšu. Katram cilvēkam šajos sarakstos ir klāt apraksts – ne tikai plikas summas, bet arī uzņēmumu nosaukumi, to darbības jomas un rezultāti. Atkārtošos – šie ir unikāli datu apkopojumi, kuri ikvienam lasītājam var sniegt individuālus vērtīgus secinājumus.

Lielākie zaudētāji - to ir daudz, kāpēc un kā izskatās nākotne? Zaudējumi vēl prognozējami, un vai tie, kuri iekļūst pelnītāju sarakstā uz zaudētāju rēķina, ir veco smagsvaru vērti? Proti, Latvijas 100 bagātāko cilvēku kapitāla summa aug vai tomēr samazinās?

Katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem. Vienmēr būs zaudētāji, vienmēr būs ieguvēji, un uzņēmējdarbības īpatnība ir tā, ka apjomīga peļņa vienā gadā var mīties ar iespaidīgiem zaudējumiem jau nākamajā - arī to uzskatāmi parāda un pierāda Miljonāra saraksti.

Žurnālu Miljonārs meklē lielākajās mazumtirdzniecības vietās Latvijā!

Digitāli Miljonārs pieejams arī šeit!

Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā līdzās jau pāris gadus topā esošajiem lauksaimniekiem klāt nākuši divi jaunpienācēji - Valters Bruss un Arnis Burmistris, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, SIA Baltic Screen, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Bruss ar septiņu miljonu vērtu kopīpašumu ierindojies saraksta 89.vietā. Bruss ir bijušais Zemnieku saeimas priekšsēdētājs, uzņēmējs un zemnieku saimniecības Strazdi īpašnieks.

Vēl viens turīgs zemnieks, kurš simts Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā parādās pirmo reizi, pateicoties zemnieku saimniecības Vilciņi-1 darbības rezultātiem, ir Arnis Burmistris. Viņš ir arī Zemnieku saeimas aktīvists, kas atbild par graudkopības jomu. Burmistris ar pieciem miljoniem latu iekļuvis saraksta 93.vietā.

Miljonāru sarakstā šogad joprojām ir arī lielzemnieki Arnis Vējš, Jānis Vaļko, Edgars Cielavs un Juris Vinters ar attiecīgi 16 miljonu, 10 miljonu, sešu miljonu un piecu miljonu latu vērtiem kopīpašumiem.

Tiešsaistes maksājumu pakalpojuma «Transferwise» dibinātāji Kristo Kērmans un Tāvets Hinrikuss saglabājuši līderu pozīcijas biznesa laikraksta «Aripaev» veidotajā Igaunijas bagātāko cilvēku sarakstā.

Kā liecina laikraksta aplēses, Igaunijā bagātākais cilvēks arī šogad ir Kērmans, kura aktīvu kopējā vērtība ir 644,7 miljoni eiro. Viņa biznesa partneris Hinrikuss ieņem otro vietu ar 512,6 miljonu eiro turību.

Abi Igaunijā bagātākie cilvēki gada laikā savu bagātību vairāk nekā dubultojuši.

Trešajā vietā šogad ierindots enerģētikas jomas uzņēmējs Kristjans Rahu, kurš pērn sarakstā bija 12.vietā. Viņa aktīvu vērtība šogad tiek lēsta 312 miljonu eiro apmērā, lai gan pērn tā sasniedza tikai 132,6 miljonus eiro. Krasais viņa turības pieaugums saistāms ar to, ka 2018.gada novembrī Rahu vairāk nekā 350 miljonu eiro vērtā darījumā pārdeva savu enerģētikas uzņēmumu «Utilitas».

Latvijas simts bagātāko cilvēku vidējā vērtība gada laikā ir pieaugusi no 26.5 līdz 31.7 miljoniem latu. Tā liecina Baltic Screen veidotais Latvijas bagātāko cilvēku pirmais simtnieks, kas veidots, izmantojot korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars radīto metodoloģiju un veiktos aprēķinu. Saraksts publicēts žurnālā VIP Lounge.

Latvijas simts bagātāko cilvēku kopējās īpašumu vērtības pieaugums gada laikā ir bijis vairāk nekā pusmiljards latu, sasniedzot 3.17 miljardus latu. Latvijas desmit bagātāko cilvēku kopējā vērtība ir gandrīz trešā daļa no šīs summas – 1.32 miljardi latu.

Parex bankas līdzīpašnieku Valēriju Karginu Latvijas bagātāko cilvēku saraksta pirmajā vietā šogad nomainījusi Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimene, kuras īpašumu kopvērtība tiek lēsta ar 260 miljoniem latu. Tas ir par 202 miljoniem latu vairāk nekā gadu iepriekš. Šis straujais kāpums, kā norāda saraksta autori Lato Lapsa un Kristīne Jančevska, skaidrojams ar prokuratūras čaklo darbu Lembergu ģimenes patieso īpašumu noskaidrošanā.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ir piektais turīgākais cilvēks Baltijas valstīs ar 876 miljonu litu (aptuveni 179 miljonu latu) lielu bagātību, liecina pirmdien publiskotais Lietuvas žurnāla IQ izveidotais 50 bagātāko Baltijas iedzīvotāju reitings.

Baltijā visbagātākā cilvēka titulu žurnāls piešķīris Baltijā lielākā mazumtirdzniecības tīkla Maxima īpašnieces Lietuvas grupas Vilniaus prekyba akcionāram Nerijum Numavičam - viņa turības apmērs tiek lēsts 1,8 miljardi litu (367 miljoni latu).

Otrs bagātākais baltietis ir Lietuvas rūpniecības grupas Achemos grupe akcionārs un Lietuvas ekspremjers Broņislavs Lubis ar 1,35 miljardu litu (275 miljonu latu) bagātību, bet trešo un ceturto vietu dala Lietuvas daudznozaru koncerna MG Baltic īpašnieks Darjus Mockus un Lietuvas mobilo aplikāciju tirdzniecības kompānijas GetJar getjar.com dibinātājs Iļja Laurss - katram no viņiem turības apmērs sasniedz miljardu litu (204 miljonus latu).

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Tehnoloģiju kompānijas Microsoft līdzdibinātājs un filantrops Bils Geitss atkarojis pasaulē bagātākā cilvēka statusu no Meksikas miljardiera Karlosa Slima, liecina Bloomberg Billionaires Index, kas apkopo datus par planētas 100 bagātākajiem cilvēkiem, aplēses.

Microsoft dibinātājs saraksta galvgalī atgriezies pirmo reizi kopš 2007. gada. Saskaņā ar Bloomberg aplēsēm B. Geitsa rīcībā ir 72,7 miljardus ASV dolāru liela bagātība. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu tā pieaugusi par 16 procentiem.

Otrajā vietā planētas bagātāko cilvēku sarakstā iekļuvis Meksikas telekomunikāciju magnāts Karlos Slims, kura ietekmi apdraud valsts valdības plāni par nozares deregulāciju. K. Slima rīcībā ir 72,1 miljards ASV dolāru.

Tikmēr par trešo pasaules bagātāko cilvēku atzīts Berkshire Hathaway īpašnieks Vorens Bafets. Saskaņā ar Bloomberg Billionaires Index aplēsēm, V. Bafeta rīcībā ir 59,6 miljardu ASV dolāru liela bagātība.

Žurnāls Forbes nesen publicēja ASV bagātāko iedzīvotāju sarakstu, kas pats par sevi ir materiāls, no kura uzņēmēji var «izlobīt» veiksmīga biznesa pamatprincipus, taču 20 pašu bagātāko amerikāņu saraksts piedāvā īpašas atziņas...

Interneta vietne Stumbleupon.com publicējusi četrus, viņuprāt, nozīmīgākos priekšnosacījumus miljardu pelnīšanai.

1. Kā savas izaugsmes pamats jāizvēlas uzņēmējdarbība

Pašam savs uzņēmums ir labākais veids, kā kļūt bagātam Amerikā. Izanalizējot 20 ASV bagātāko cilvēku sarakstu, var secināt, ka visi 20 pie savas bagātības tikuši ar sava uzņēmuma palīdzību. Sarakstā nav nedz rokzvaigžņu, nedz banku vadītāju, nedz nekustamā īpašuma aģenti, nedz režisori, nedz rakstnieki, nedz sportisti, nedz ārsti vai biržu mākleri.

2. Jādarbojas tehnoloģiju jomā

Ja nolemts dibināt uzņēmumu, ASV vislabāk darboties tehnoloģiju nozarē, jo 8 no 20 bagātākajiem – Bils Geitss (Bill Gates), Lerijs Elisons (Larry Ellison), Lerijs Peidžs (Larry Page), Sergejs Brins (Sergey Brin), Maikls Dels (Michael Dell), Stīvs Balmers (Steve Ballmer), Pauls Alens (Paul Allen), Džefs Bezoss (Jeff Bezos) – ir tehnoloģiju kompāniju dibinātāji.

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no 6. decembra būs iegādājams arī lielākajās tirdzniecības vietās.

Šis ir jau 24.gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau otro gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Pats galvenais joprojām ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – jau tradicionāli dēvēts vienkārši par miljonāru TOP, taču šogad ne tikai tajā, bet arī visos pārējos sarakstos nopietnas korekcijas ir ieviesusi globālā pandēmija un tās iespaids uz visdažādākajām dzīves jomām – no publisko uzņēmējdarbības datu publiskas pieejamības līdz pašu uzņēmumu tirgus vērtības noteikšanai.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Ceturtdien, 19. oktobrī, nācis klajā žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji (autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB). Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi ABLV bankas īpašnieki - šā gada Latvijas 100 bagātāko saraksta pirmajā vietā ierindots Oļegs Fiļs, bet otrajā - Ernests Bernis.

O. Fiļa bagātība tiek lēsta 315 miljonu eiro apmērā (kāpums par 5 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu), savukārt, E. Berņa - 312 miljoni eiro (kāpums par 5 miljoniem eiro).

Miljonāru topu 19. oktobrī abonenti saņem bez maksas, no 23. oktobra tas būs nopērkams lielākajās tirdzniecības vietās.

Neiztrūkstoši ABLV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā «nerezidentu bankā». Topa trešajā vietā atrodas Leonids Esterkins, kura bagātības apmērs ir 226 miljoni eiro (kritums par 24 miljoniem eiro).

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (162 miljoni eiro, kāpums par 12 miljoniem eiro). Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā piecniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko (116 miljoni eiro, kritums par 12 miljoniem eiro).

Jau 4. oktobrī klajā nāks izdevums Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki: vienā izdevumā būs atrodami četri Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – reizē ar Latvijas bagātākajiem cilvēkiem arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.

Vispirms jauno izdevumu, ko jau tradicionāli sagatavojuši Lato Lapsa un Kristīne Bormane sadarbībā ar Lursoft un korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars ekspertiem, saņems laikraksta Dienas Bizness abonenti, savukārt nākamnedēļ tas nonāks arī mazumtirdzniecībā.

Pats galvenais ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts

100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Krievi izrādījuši ievērojamas ambīcijas iesaistīties britu kodolenerģijas tirgū. Tas izraisījis nervozitāti, vai tikai Kremlis nesāks izmantot enerģiju kā politisku ieroci, raksta The Observer.

Krievijas valstij piederošais Atomenergoprom ir jau parakstījis kopuzņēmuma līgumu ar Toshiba, kas vada Lielbritānijas galveno atomelektrostaciju Lankašīrā. Līdzīgu vienošanos krievi gatavojas parasktīt arī ar Siemens, kas grasās kļūt par svarīgu jaunās paaudzes atomreaktoru piegādātāju Lielbritānijā.

Krievijas koncerns, kam jau ir pieeja Lielbritānijas urāna raktuvēm un kas ir piegādājis degvielu Safolkas atomelektrostacijai, pamanījies arī nodibināt kontaktus ar britu gāzes uzņēmumu Centrica un turbīnu ražotāju Rolls-Royce.

Šā gada Latvijas 100 bagātāko cilvēkus saraksta pirmās vietas dala AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kuru bagātība tiek lēsta attiecīgi 108 un 105 miljonu latu apmērā. Tikmēr pagājušā gada līderi - Lembergu ģimene - nav atrodama pat saraksta pirmajā desmitniekā.

Kā liecina Baltic Screen veidotais pētījums, Latvijas bagātāko iedzīvotāju saraksta trešo vietu ar 79 miljoniem latu ieņem Sergejs Zaharjins, kurš ir AS Liepājas Metalurgs akcionārs.

Ceturtajā vietā atrodas AS Rietumu banka akcionārs Leonīds Esterkins (68 milj. Ls), piektajā – kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (51 milj. Ls), sesto, septīto un astoto vietu dala Vadims Telica, Josifs Apts, kuri ir AS Repharm akcionāri, kā arī Kirovs Lipmans, kuru bagātība tiek lēsta aptuveni 43 miljonu latu apmērā. Devītajā vietā ierindojies Justs Karlsons (42 milj. Ls), kurš ir ASV advokāts un Bergu dzimtas īpašumu mantinieks. Pirmo desmitnieku noslēdz Valērijs Maligins (39 milj. Ls), AS Olainfarm akcionārs.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Par Latvijas bagātāko sievieti saskaņā ar Baltic Screen pētījumu kļuvusi AS Grindeks līdzīpašniece Anna Lipmane, viņai seko Ieva Plaude-Rēlingere un Tatjana Kargina.

Pirms diviem gadiem Latvijas bagātāko sieviešu pirmā desmitnieka kopējais īpašumu novērtējums bija 211 miljoni latu, pērn bija palikuši pieticīgie 105 miljoni, bet nu šī kopsumma sarukusi vēl iespaidīgāk – līdz 76 miljoniem latu. Tomēr, kā norāda saraksta veidotāji no Baltic Screen, visas simt jaunajā sarakstā minētās daiļā dzimuma pārstāves joprojām uzskatāmas par pilntiesīgām miljonāra statusa īpašniecēm. Turklāt šo statusu ir nodrošinājuši visdažādākie faktori, un nozīmīgākais nebūt nesaucas «sava vīra sieva».

Pasaulē bagātākais cilvēks ir Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims, bet bagātākais eiropietis – Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības giganta IKEA dibinātājs un vadītājs Ingvars Kampards, liecina Bloomberg izveidotais divdesmit bagātāko zemeslodes iedzīvotāju reitings.

Meksikāņa K. Slima īpašums vērtēts 68,5 miljardu ASV dolāru apmērā, bet viņa tuvākā sekotāja – ASV miljardiera un Microsoft līdzdibinātāja Bila Geitsa īpašumā ir 62,4 miljardi dolāru. Trešo vietu reitingā ar 43,8 miljardiem ieņēmis investors Vorens Bafets.

Ceturtajā vietā, pēc Bloomberg domām, ierindojams IKEA dibinātājs Ingvars Kampards, kurš var lepoties ar 42,5 miljardiem dolāru, bet pirmo piecinieku noslēdz Francijas luksusa preču grupas LVMH dibinātājs un vadītājs Bernārs Arno, kura rīcībā ir 42,3 miljardi ASV dolāru.

Sestajā vietā iekļuvis Zara apģērbu ķēdes īpašnieks Amansio Ortega (38,8 miljardi ASV dolāru), kuram seko Oracle grupas izpilddirekors Lerijs Elisons (38 miljardi), Koch Industries līdzīpašnieki Čārls Kohs (34 miljardi) un Deivids Kohs (34 miljardi) un Brazīlijas raktuvju magnāts Aiks Batista (28,8 miljardi).

Krievijas desmit bagātāko iedzīvotāju kopējā bagātība globālās krīzes iespaidā gada laikā samazinājusies par 66%. Krievijas žurnāls Finans viņu kopējo bagātību novērtējis uz 75.9 miljardiem ASV dolāru.

Trīs personāži no pērn publicētā Krievijas bagātāko saraksta ir izkrituši. Ja kādreiz, lai iekļūtu Krievijas bagātāko desmitniekā bija nepieciešami aktīvi vismaz 15 miljardu ASV dolāru vērtībā, tad tagad jau pietiek ar 4.5 miljardiem dolāru.

2008. gada bagātāko desmitniekā iekļuva Oļegs Deripaska (40 miljardi dolāru), Romāns Abramovičs (23 miljardi dolāru), kā arī Vladimirs Potaņins (21.5 miljardi dolāru) un Mihails Prohorovs (21.5 milards dolāru).

Uzņēmējs Feodors Bermans, kurš vada Igaunijas lielāko kuģubūves kompāniju BLRT, ar 218 miljoniem ASV dolāru šogad atzīts par valsts turīgāko personu. Taču viņa bagātības apmērs, salīdzinot ar Krievijas oligarhiem, gan nav nekas īpašs, ņemot vērā, ka ar šādu summu viņš izkristu pat no pirmajām 300 vietām, raksta Aripaev.

Par Krievijas bagātāko šogad atzīts Vladimirs Ļisins, kura aktīvu vērtība tiek lēsta 28,3 miljardu ASV dolāru apmērā. Žurnāls Finans, kas veidojis Krievijas bagātāko sarakstu, norāda, ka kopumā valstī ASV dolāru miljardieru skaits sasniedzis 114, kas ir par 77 vairāk nekā 2010. gadā.

Piemēram, Igaunijas tranzīta biznesā strādājošajiem uzņēmējiem Sergejam Glinkam un Maksimam Liksutovam, kuri vairākus pēdējos gadus iekļauti valsts bagātāko personu pirmajā desmitniekā, kopumā ir 0,3 miljardu ASV dolāru liela bagātība. Abi uzņēmēji kopā Krievijas bagātāko sarakstā atrastos 312. vietā.

Kopējā ASV 400 bagātāko iedzīvotāju, ar Bilu Geitsu (Bill Gates) un Vorenu Bafetu (Warren Buffett) priekšgalā, aktīvu vērtība gada laikā samazinājusies par 19% jeb 300 miljardiem ASV dolāru.

Bils Geits (Foto: REUTERS/SCANPIX)Par to liecina žurnāla Forbes apkopotais 400 ASV bagātāko cilvēku saraksts. Šī ir tikai piektā reize kopš 1982. gada, kad Forbes sāka šo sarakstu, kad kopējā 400 valsts bagātāko cilvēku kopējā aktīvu vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinās.

Saraksta augšgalā ir Microsoft «tēvs» B. Geitss ar 50 miljardiem ASV dolāru, kas ir par 7 miljardiem mazāk nekā 2008. gadā. Savukārt otrs ASV bagātākais – investors V. Bafets – gada laikā zaudējis 10 miljardus dolāru, viņa kopējai aktīvu vērtībai nokrītoties līdz 40 miljardiem dolāru.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Eiropa kļuvusi par pasaulē bagātāko reģionu, apsteidzot Ziemeļameriku, kuras bagātība krīzes iespaidā sarukusi par vairāk nekā 20%. Tā liecina Boston Consulting Group veiktais pētījums, ziņo Euobserver.

Ziemeļamerikas bagātība, ko pētījumā mēra, balstoties uz pārvaldīto aktīvu vērtības, samazinājusies par 21.9%, kas ir straujākais kritums pasaulē. Mazāks kritums tika reģistrēts Eiropā, kur aktīvu vērtība sarukusi par 5.8% līdz 22.2 triljoniem eiro, kas ir ceturtdaļa no pasaules kopējās aktīvu vērtības.

Līdz ar to, lai atgrieztos pie pasaules bagātības apmēriem, kādi tie bija 2007. gadā, nepieciešami seši gadi, atsaucoties uz Boston Consulting Group, raksta Reuters. Kompānijas aprēķini liecina, ka aktīvu pārvaldes kompāniju līdzekļu kopsumma neatgriezīsies līdz 108.5 triljoniem dolāru līdz pat 2013. gadam.

Krievijas miljardieru kopējā bagātība palēnām, bet pārliecinoši, atgriežas pirms krīzes līmeņos. 2010. gadā desmit valsts turīgāko cilvēku summārā bagātība palielinājusies teju par trešdaļu, sasniedzot 182 miljardu ASV dolāru, liecina žurnāla Finans apkopotā informācija.

Par skaļāko notikumu šajā sakarā tiek uzskatīts fakts, ka Krievijas bagātāko cilvēku trijnieku pametis Čelsijas futbola kluba un investīciju kompānijas Millhouse Capital īpašnieks Romāns Abramovičs. Tiesa žurnāls Finans pagaidām neatklāj Krievijas bagātāko vārdus, līdz ar ko nav zināms, kas «izstūmis» R. Abramoviču no Krievijas bagātāko trijnieka.

2009. gadā R. Abramvičs tika atzīts par trešo bagātāko Krievijas iedzīvotāju ar bagātību 17 miljardu dolāru vērtībā. Viņam priekšā aizsteidzās Krievijas mazpazīstamais uzņēmējs Vladimirs Ļisins un miljardieris Mihails Prohorovs.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.