“Ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamajā tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti”.

Tā sola Dienas Biznesa (DB) speciālizdevuma Miljonārs veidotājs, žurnālists un publicists Lato Lapsa. Jau 27. gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, kas DB abonentiem pieejams bez maksas. Gadu gaitā mainās gan metodikas bagātāko cilvēku noteikšanai, gan arī sarakstu papildina jaunas sadaļas. Vairāk par to sarunā ar L.Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un...

27 gadi ir pamatīgs laiks! Kāds izdevums bija sākumā un ar ko atšķiras šodien?

Jā, šis ir divdesmit septītais gads, kaut, protams, tas produkts, kas nāca klajā pirms divdesmit septiņiem gadiem un saucās vienkārši Simt Latvijas miljonāru saraksts, ir kaut kas nesalīdzināmi cits nekā tagadējais izdevuma Miljonārs saturs. Kā, teiksim, poršs pirms divdesmit septiņiem gadiem un poršs šodien. Jau piekto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Jau iepriekš esi Dienas Biznesam atklājis, ka laiku pa laikam kaut kas mainās Latvijas miljonāru atlases metodikā. Proti, faktiski iespējams, ka miljonāru ir krietni vairāk, bet redzam tikai tos, uz kuriem norāda dati. Vai šogad ir kādas izmaiņas miljonāru noteikšanā?

Protams, šie ir tikai pirmie simtnieki - kā redzams, pašlaik apakšējā robeža iekļūšanai Latvijas turīgāko cilvēku pirmajā simtniekā ir nedaudz virs 10 miljoniem eiro. Katram sarakstam ir sava metodika, un tie visi top ciešā sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm. Latvijas simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm. Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas Latvijas pelnošāko cilvēku sarakstos, un ar ko tas saistāms?

Tas nu gan katram lasītājam būtu jāpēta pašam - šis ir unikāls datu apkopojums, un katrs atbilstoši savai uztverei un vajadzībām var izdarīt secinājumus tieši sev.Taču to gan varu teikt, ka ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamgad tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti. Tas daudz ko mainīs, un jaunumi būs pietiekami iespaidīgi.

Kādēļ Latvijā vēl aizvien nav miljardieru, kā tas ir Lietuvā?

Ceru, ka man nav taisnība, pieļaujot, ka tam ir pietiekami liels sakars ar to, ka vidusmēra latvietis pēc savas mentalitātes ir darba ņēmējs, nevis uzņēmējs.

Ir kādi uzvārdi pelnošo sarakstā, kurus vēlētos īpaši izcelt par viņu pienesumu tautsaimniecībai?

Jau atkal tas pats – nevienam neko priekšā neteikšu. Katram cilvēkam šajos sarakstos ir klāt apraksts – ne tikai plikas summas, bet arī uzņēmumu nosaukumi, to darbības jomas un rezultāti. Atkārtošos – šie ir unikāli datu apkopojumi, kuri ikvienam lasītājam var sniegt individuālus vērtīgus secinājumus.

Lielākie zaudētāji - to ir daudz, kāpēc un kā izskatās nākotne? Zaudējumi vēl prognozējami, un vai tie, kuri iekļūst pelnītāju sarakstā uz zaudētāju rēķina, ir veco smagsvaru vērti? Proti, Latvijas 100 bagātāko cilvēku kapitāla summa aug vai tomēr samazinās?

Katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem. Vienmēr būs zaudētāji, vienmēr būs ieguvēji, un uzņēmējdarbības īpatnība ir tā, ka apjomīga peļņa vienā gadā var mīties ar iespaidīgiem zaudējumiem jau nākamajā - arī to uzskatāmi parāda un pierāda Miljonāra saraksti.

Žurnālu Miljonārs meklē lielākajās mazumtirdzniecības vietās Latvijā!

Digitāli Miljonārs pieejams arī šeit!

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no 6. decembra būs iegādājams arī lielākajās tirdzniecības vietās.

Šis ir jau 24.gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau otro gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Pats galvenais joprojām ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – jau tradicionāli dēvēts vienkārši par miljonāru TOP, taču šogad ne tikai tajā, bet arī visos pārējos sarakstos nopietnas korekcijas ir ieviesusi globālā pandēmija un tās iespaids uz visdažādākajām dzīves jomām – no publisko uzņēmējdarbības datu publiskas pieejamības līdz pašu uzņēmumu tirgus vērtības noteikšanai.

Tehnoloģiju kompānijas Microsoft līdzdibinātājs un filantrops Bils Geitss atkarojis pasaulē bagātākā cilvēka statusu no Meksikas miljardiera Karlosa Slima, liecina Bloomberg Billionaires Index, kas apkopo datus par planētas 100 bagātākajiem cilvēkiem, aplēses.

Microsoft dibinātājs saraksta galvgalī atgriezies pirmo reizi kopš 2007. gada. Saskaņā ar Bloomberg aplēsēm B. Geitsa rīcībā ir 72,7 miljardus ASV dolāru liela bagātība. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu tā pieaugusi par 16 procentiem.

Otrajā vietā planētas bagātāko cilvēku sarakstā iekļuvis Meksikas telekomunikāciju magnāts Karlos Slims, kura ietekmi apdraud valsts valdības plāni par nozares deregulāciju. K. Slima rīcībā ir 72,1 miljards ASV dolāru.

Tikmēr par trešo pasaules bagātāko cilvēku atzīts Berkshire Hathaway īpašnieks Vorens Bafets. Saskaņā ar Bloomberg Billionaires Index aplēsēm, V. Bafeta rīcībā ir 59,6 miljardu ASV dolāru liela bagātība.

Tiešsaistes maksājumu pakalpojuma «Transferwise» dibinātāji Kristo Kērmans un Tāvets Hinrikuss saglabājuši līderu pozīcijas biznesa laikraksta «Aripaev» veidotajā Igaunijas bagātāko cilvēku sarakstā.

Kā liecina laikraksta aplēses, Igaunijā bagātākais cilvēks arī šogad ir Kērmans, kura aktīvu kopējā vērtība ir 644,7 miljoni eiro. Viņa biznesa partneris Hinrikuss ieņem otro vietu ar 512,6 miljonu eiro turību.

Abi Igaunijā bagātākie cilvēki gada laikā savu bagātību vairāk nekā dubultojuši.

Trešajā vietā šogad ierindots enerģētikas jomas uzņēmējs Kristjans Rahu, kurš pērn sarakstā bija 12.vietā. Viņa aktīvu vērtība šogad tiek lēsta 312 miljonu eiro apmērā, lai gan pērn tā sasniedza tikai 132,6 miljonus eiro. Krasais viņa turības pieaugums saistāms ar to, ka 2018.gada novembrī Rahu vairāk nekā 350 miljonu eiro vērtā darījumā pārdeva savu enerģētikas uzņēmumu «Utilitas».

Žurnāls Forbes nesen publicēja ASV bagātāko iedzīvotāju sarakstu, kas pats par sevi ir materiāls, no kura uzņēmēji var «izlobīt» veiksmīga biznesa pamatprincipus, taču 20 pašu bagātāko amerikāņu saraksts piedāvā īpašas atziņas...

Interneta vietne Stumbleupon.com publicējusi četrus, viņuprāt, nozīmīgākos priekšnosacījumus miljardu pelnīšanai.

1. Kā savas izaugsmes pamats jāizvēlas uzņēmējdarbība

Pašam savs uzņēmums ir labākais veids, kā kļūt bagātam Amerikā. Izanalizējot 20 ASV bagātāko cilvēku sarakstu, var secināt, ka visi 20 pie savas bagātības tikuši ar sava uzņēmuma palīdzību. Sarakstā nav nedz rokzvaigžņu, nedz banku vadītāju, nedz nekustamā īpašuma aģenti, nedz režisori, nedz rakstnieki, nedz sportisti, nedz ārsti vai biržu mākleri.

2. Jādarbojas tehnoloģiju jomā

Ja nolemts dibināt uzņēmumu, ASV vislabāk darboties tehnoloģiju nozarē, jo 8 no 20 bagātākajiem – Bils Geitss (Bill Gates), Lerijs Elisons (Larry Ellison), Lerijs Peidžs (Larry Page), Sergejs Brins (Sergey Brin), Maikls Dels (Michael Dell), Stīvs Balmers (Steve Ballmer), Pauls Alens (Paul Allen), Džefs Bezoss (Jeff Bezos) – ir tehnoloģiju kompāniju dibinātāji.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā līdzās jau pāris gadus topā esošajiem lauksaimniekiem klāt nākuši divi jaunpienācēji - Valters Bruss un Arnis Burmistris, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, SIA Baltic Screen, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Bruss ar septiņu miljonu vērtu kopīpašumu ierindojies saraksta 89.vietā. Bruss ir bijušais Zemnieku saeimas priekšsēdētājs, uzņēmējs un zemnieku saimniecības Strazdi īpašnieks.

Vēl viens turīgs zemnieks, kurš simts Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā parādās pirmo reizi, pateicoties zemnieku saimniecības Vilciņi-1 darbības rezultātiem, ir Arnis Burmistris. Viņš ir arī Zemnieku saeimas aktīvists, kas atbild par graudkopības jomu. Burmistris ar pieciem miljoniem latu iekļuvis saraksta 93.vietā.

Miljonāru sarakstā šogad joprojām ir arī lielzemnieki Arnis Vējš, Jānis Vaļko, Edgars Cielavs un Juris Vinters ar attiecīgi 16 miljonu, 10 miljonu, sešu miljonu un piecu miljonu latu vērtiem kopīpašumiem.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ir piektais turīgākais cilvēks Baltijas valstīs ar 876 miljonu litu (aptuveni 179 miljonu latu) lielu bagātību, liecina pirmdien publiskotais Lietuvas žurnāla IQ izveidotais 50 bagātāko Baltijas iedzīvotāju reitings.

Baltijā visbagātākā cilvēka titulu žurnāls piešķīris Baltijā lielākā mazumtirdzniecības tīkla Maxima īpašnieces Lietuvas grupas Vilniaus prekyba akcionāram Nerijum Numavičam - viņa turības apmērs tiek lēsts 1,8 miljardi litu (367 miljoni latu).

Otrs bagātākais baltietis ir Lietuvas rūpniecības grupas Achemos grupe akcionārs un Lietuvas ekspremjers Broņislavs Lubis ar 1,35 miljardu litu (275 miljonu latu) bagātību, bet trešo un ceturto vietu dala Lietuvas daudznozaru koncerna MG Baltic īpašnieks Darjus Mockus un Lietuvas mobilo aplikāciju tirdzniecības kompānijas GetJar getjar.com dibinātājs Iļja Laurss - katram no viņiem turības apmērs sasniedz miljardu litu (204 miljonus latu).

Jau 4. oktobrī klajā nāks izdevums Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki: vienā izdevumā būs atrodami četri Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – reizē ar Latvijas bagātākajiem cilvēkiem arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.

Vispirms jauno izdevumu, ko jau tradicionāli sagatavojuši Lato Lapsa un Kristīne Bormane sadarbībā ar Lursoft un korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars ekspertiem, saņems laikraksta Dienas Bizness abonenti, savukārt nākamnedēļ tas nonāks arī mazumtirdzniecībā.

Pats galvenais ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts

100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Pasaulē bagātākais cilvēks ir Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims, bet bagātākais eiropietis – Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības giganta IKEA dibinātājs un vadītājs Ingvars Kampards, liecina Bloomberg izveidotais divdesmit bagātāko zemeslodes iedzīvotāju reitings.

Meksikāņa K. Slima īpašums vērtēts 68,5 miljardu ASV dolāru apmērā, bet viņa tuvākā sekotāja – ASV miljardiera un Microsoft līdzdibinātāja Bila Geitsa īpašumā ir 62,4 miljardi dolāru. Trešo vietu reitingā ar 43,8 miljardiem ieņēmis investors Vorens Bafets.

Ceturtajā vietā, pēc Bloomberg domām, ierindojams IKEA dibinātājs Ingvars Kampards, kurš var lepoties ar 42,5 miljardiem dolāru, bet pirmo piecinieku noslēdz Francijas luksusa preču grupas LVMH dibinātājs un vadītājs Bernārs Arno, kura rīcībā ir 42,3 miljardi ASV dolāru.

Sestajā vietā iekļuvis Zara apģērbu ķēdes īpašnieks Amansio Ortega (38,8 miljardi ASV dolāru), kuram seko Oracle grupas izpilddirekors Lerijs Elisons (38 miljardi), Koch Industries līdzīpašnieki Čārls Kohs (34 miljardi) un Deivids Kohs (34 miljardi) un Brazīlijas raktuvju magnāts Aiks Batista (28,8 miljardi).

Par Latvijas bagātāko sievieti saskaņā ar Baltic Screen pētījumu kļuvusi AS Grindeks līdzīpašniece Anna Lipmane, viņai seko Ieva Plaude-Rēlingere un Tatjana Kargina.

Pirms diviem gadiem Latvijas bagātāko sieviešu pirmā desmitnieka kopējais īpašumu novērtējums bija 211 miljoni latu, pērn bija palikuši pieticīgie 105 miljoni, bet nu šī kopsumma sarukusi vēl iespaidīgāk – līdz 76 miljoniem latu. Tomēr, kā norāda saraksta veidotāji no Baltic Screen, visas simt jaunajā sarakstā minētās daiļā dzimuma pārstāves joprojām uzskatāmas par pilntiesīgām miljonāra statusa īpašniecēm. Turklāt šo statusu ir nodrošinājuši visdažādākie faktori, un nozīmīgākais nebūt nesaucas «sava vīra sieva».

Uzņēmējs Feodors Bermans, kurš vada Igaunijas lielāko kuģubūves kompāniju BLRT, ar 218 miljoniem ASV dolāru šogad atzīts par valsts turīgāko personu. Taču viņa bagātības apmērs, salīdzinot ar Krievijas oligarhiem, gan nav nekas īpašs, ņemot vērā, ka ar šādu summu viņš izkristu pat no pirmajām 300 vietām, raksta Aripaev.

Par Krievijas bagātāko šogad atzīts Vladimirs Ļisins, kura aktīvu vērtība tiek lēsta 28,3 miljardu ASV dolāru apmērā. Žurnāls Finans, kas veidojis Krievijas bagātāko sarakstu, norāda, ka kopumā valstī ASV dolāru miljardieru skaits sasniedzis 114, kas ir par 77 vairāk nekā 2010. gadā.

Piemēram, Igaunijas tranzīta biznesā strādājošajiem uzņēmējiem Sergejam Glinkam un Maksimam Liksutovam, kuri vairākus pēdējos gadus iekļauti valsts bagātāko personu pirmajā desmitniekā, kopumā ir 0,3 miljardu ASV dolāru liela bagātība. Abi uzņēmēji kopā Krievijas bagātāko sarakstā atrastos 312. vietā.

Kopējā ASV 400 bagātāko iedzīvotāju, ar Bilu Geitsu (Bill Gates) un Vorenu Bafetu (Warren Buffett) priekšgalā, aktīvu vērtība gada laikā samazinājusies par 19% jeb 300 miljardiem ASV dolāru.

Bils Geits (Foto: REUTERS/SCANPIX)Par to liecina žurnāla Forbes apkopotais 400 ASV bagātāko cilvēku saraksts. Šī ir tikai piektā reize kopš 1982. gada, kad Forbes sāka šo sarakstu, kad kopējā 400 valsts bagātāko cilvēku kopējā aktīvu vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinās.

Saraksta augšgalā ir Microsoft «tēvs» B. Geitss ar 50 miljardiem ASV dolāru, kas ir par 7 miljardiem mazāk nekā 2008. gadā. Savukārt otrs ASV bagātākais – investors V. Bafets – gada laikā zaudējis 10 miljardus dolāru, viņa kopējai aktīvu vērtībai nokrītoties līdz 40 miljardiem dolāru.

Krievijas miljardieru kopējā bagātība palēnām, bet pārliecinoši, atgriežas pirms krīzes līmeņos. 2010. gadā desmit valsts turīgāko cilvēku summārā bagātība palielinājusies teju par trešdaļu, sasniedzot 182 miljardu ASV dolāru, liecina žurnāla Finans apkopotā informācija.

Par skaļāko notikumu šajā sakarā tiek uzskatīts fakts, ka Krievijas bagātāko cilvēku trijnieku pametis Čelsijas futbola kluba un investīciju kompānijas Millhouse Capital īpašnieks Romāns Abramovičs. Tiesa žurnāls Finans pagaidām neatklāj Krievijas bagātāko vārdus, līdz ar ko nav zināms, kas «izstūmis» R. Abramoviču no Krievijas bagātāko trijnieka.

2009. gadā R. Abramvičs tika atzīts par trešo bagātāko Krievijas iedzīvotāju ar bagātību 17 miljardu dolāru vērtībā. Viņam priekšā aizsteidzās Krievijas mazpazīstamais uzņēmējs Vladimirs Ļisins un miljardieris Mihails Prohorovs.

Gluži ar šādu jautājumu klājā nāca LTV raidījums De Facto šā gada 1. decembrī, kurā konstatēts, ka Lielbritānija noteikusi sankcijas Aivaram Lembergam un Līgai Lembergai, un tālāk šķetina visādas iespējas, kas tagad notiks.

Lembergu ģimene plašākā mērogā vēl aizvien ir bagātāko Latvijas ģimeņu sarakstā, liecina izdevums Miljonārs, un tas arī nosaka iespējamās sekas.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts jaunākajā žurnālā Miljonārs 

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft...

Lembergu ģimene - bagātāko sarakstā

Izdevums Miljonārs vēl aizvien Lembergu ģimeni min Latvijas bagātāko ģimeņu sarakstā, kur pieminētas arī viņu oficiālās īpašumu daļas dažādos uzņēmumos. Pie Lembergu ģimenes izdevums pieskaita tikai uzvārda nesējus – Anriju Lembergu, Līgu Lembergu un pašu Aivaru Lembergu. Jāteic, ka ģimenes īpašumi Latvijā ir krietni sarukuši un dalība uzņēmumos gadu gaitā tāpat. Līgai Lembergai piederošajam uzņēmumam SIA Osmium Holdings pašu kapitāls ir negatīvs. No īpašumu struktūras izmaiņām redzams, ka ģimene lielu daļu līdzekļu pārcēlusi ārpus Latvijas.

Jānis Austriņš, Līgas Lembergas vīrs, pagaidām pie ģimenes atklāti netiek pieskaitīts - nedz De Facto, nedz izdevumā Miljonārs, nedz arī Lielbritānijas sankciju sarakstos.

Tomēr nevar noliegt, ka, lai arī Austriņš nav uzvārdā Lembergs, saikne ar ģimeni ir nepārprotama un neņemt vērā viņu kā ģimenes daļu nav iespējams. Tas, visticamāk, var notikt jau visai drīz darījumu aprindās, kad uzņēmēji novērtēs sadarbības riskus.

Raksta pielikumā grafikā varat skatīt visu ģimenes locekļu uzņēmumu zirnekļus pirmajā stadijā. Proti, netiek norādīti meitas uzņēmumi, mazmeitas un tālāki atvasinājumi.

Austriņš - patiesā labuma guvēju TOPā

Izdevuma Miljonārs patiesā labuma guvēju TOP-ā Jānis Austriņš ir vienīgais no Lembergu ģimenes, kurai viņš nepieder vien pēc uzvārda. Uzņēmumu kopskaits Latvijā, kuros Austriņš reģistrēts kā patiesā labuma guvējs, – 10. Šo uzņēmumu kopējā peļņa ir 9,8 miljoni eiro, bet apgrozījums veido aptuveni 214 miljonus eiro.

Aivars Lembergs ir dalībnieks deviņās organizācijās, no kurām četras ir sabiedriska rakstura, piemēram, partija Latvijai un Ventspilij. Ieņēmumi no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ir nepietiekami, lai iekļūtu patiesā labuma guvēju TOP-ā izdevumā Miljonārs. Līdzīgi arī Līgai Lembergai dalība ir tikai trīs Latvijas uzņēmumos, no kuriem būtiskākais SIA Osmium Holdings.

Anrija Lemberga pieminēšana šajā Lielbritānijas noteikto sankciju lietā ir vien saistīta ar piederību ģimenei, jo viņam šobrīd sankcijas no šīs valsts nav noteiktas.

Par Lembergu ģimenes īpašumiem ārvalstīs un tieši Lielbritānijas jurisdikcijā ir De Facto norādes, ka “prokuratūras ieskatā, Lembergam (Aivaram) pieder akcijas un patiesā labuma guvēja tiesības padsmitos kompāniju Apvienotajā Karalistē un arī Britu Virdžīnu salās, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija”. Tā min De Facto avots.

Ietekme būs netieša

Patiesā Lielbritānijas sankciju ietekme uz visiem ģimenes locekļiem, kā arī uz sankcionētajiem būs netieša. Proti, šīs sankcijas rada nopietnu reputācijas risku visai ģimenei, bet sankcionētajiem locekļiem var tikt apgrūtinātas bankas operācijas. Lai arī lielākās Latvijas bankas pakļaujas Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, tomēr Lielbritānijas nostāja var ietekmēt banku izvēli apkalpot klientus.

Savukārt no Lielbritānijas nesankcionēto ģimenes locekļu aktivitāti var apgrūtināt biznesa vides attieksme. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ASV jau iepriekš sankcionējusi Aivaru Lembergu, un noteikti uz nesankcionēto ģimenes locekļu pleciem guls tikai nedaudz lielāka nasta nekā iepriekš.

Pats A. Lembergs jau sociālajos tīklos ir paudis savu nostāju, sakot, ka sankcijas viņam uzliktas tādēļ, ka nav nabags. Viņš šo sankciju pamatā saskata Šveices manīgā jurista Rūdolfa Meroni pirkstu. Pilnīgi precīza ir norāde, ka R. Meroni nav valstij nodevis Lemberga krimināllietā arestēto mantu. Viņš videouzsaukumā norāda, ka viņu sankcijas Britu salās neskars, jo nekas tur nepiederot.

Vēl jāpiebilst, ka šogad Lembergs vairs nav AS Ventbunkers patiesā labuma guvējs.

Sankciju jēga

Lielbritānija novembra izskaņā noteica sankcijas pret astoņām personām - dažādu valstu pilsoņiem -, ko varasiestādes apsūdz plaša mēroga starptautiskā korupcijā, un viņu vidū ir arī Aivars Lembergs un viņa meita Līga Lemberga, vēstī LETA.

Lielbritānijas valdības paziņojumā teikts, ka Lembergs ir vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā, proti, Lembergs, būdams Ventspils mērs, ir bijis atbildīgs par nopietnu korupciju vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā kukuļošanas un mantas piesavināšanās veidā.

Savukārt Lemberga meita Līga sekmējusi vai atbalstījusi nopietnu korupciju, kā arī guvusi finansiālu labumu vai ieguvusi jebkādu citu labumu no nopietnas korupcijas, proti, Lemberga meita ir bijusi iesaistīta tēva kukuļņemšanā un piesavināšanā.

Noteiktās sankcijas viņiem ietver aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu.

Šā gada Latvijas 100 bagātāko cilvēkus saraksta pirmās vietas dala AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kuru bagātība tiek lēsta attiecīgi 108 un 105 miljonu latu apmērā. Tikmēr pagājušā gada līderi - Lembergu ģimene - nav atrodama pat saraksta pirmajā desmitniekā.

Kā liecina Baltic Screen veidotais pētījums, Latvijas bagātāko iedzīvotāju saraksta trešo vietu ar 79 miljoniem latu ieņem Sergejs Zaharjins, kurš ir AS Liepājas Metalurgs akcionārs.

Ceturtajā vietā atrodas AS Rietumu banka akcionārs Leonīds Esterkins (68 milj. Ls), piektajā – kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (51 milj. Ls), sesto, septīto un astoto vietu dala Vadims Telica, Josifs Apts, kuri ir AS Repharm akcionāri, kā arī Kirovs Lipmans, kuru bagātība tiek lēsta aptuveni 43 miljonu latu apmērā. Devītajā vietā ierindojies Justs Karlsons (42 milj. Ls), kurš ir ASV advokāts un Bergu dzimtas īpašumu mantinieks. Pirmo desmitnieku noslēdz Valērijs Maligins (39 milj. Ls), AS Olainfarm akcionārs.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Princis Alvalīds bin Talals (Alwaleed bin Talal) tiek uzskatīts par bagātāko cilvēku Saūda Arābijā un vienu no bagātākajiem arī visā pasaulē.

Tomēr pēc Forbes jaunākā pasaulē bagātāko cilvēku saraksta publicēšanas izcēlies strīds par to, cik tieši bagāts ir princis.

Pats Alvalīds uzskata, ka viņam pieder 29,6 miljardi ASV dolāru, kamēr Forbes nepiekrīt un viņa bagātību lēš 20 miljardu ASV dolāru apmērā, līdz ar to viņu atzīstot par 26. bagātāko cilvēku pasaulē. Par šādu novērtējumu princis esot dziļi aizvainots un atteicies no jebkādas turpmākas sadarbības ar Forbes.

Trīs lielākās reģionālās partijas - Reģionu alianse, Latgales partija un Vidzemes partija ir konceptuāli vienojušās par reģionālo partiju apvienības Reģionu apvienība veidošanu. Jaunās apvienības mērķis ir veicināt reģionālo politisko spēku apvienošanos un kopīgu startēt 12.Saeimas vēlēšanās 2014.gadā. Jaunveidojamajai reģionālo partiju apvienībai aicina pievienoties arī citas reģionālās partijas, vēlētāju apvienības un reģionālos līderus.

Par ieceri veidot reģionālo partiju apvienību Reģionu apvienība ir vienojušies visu trīs partiju līderi, tai skaitā Andrejs Ence (Reģionu alianse), Aldis Adamovičs (Latgales partija) un Guntis Gladkins (Vidzemes partija), tiekoties Rīgā, 21.augustā.

Trīs partiju līderi uzskata, ka kopīgi veidojamās Reģionu apvienības svarīgākais uzdevums ir kļūt par galveno Latvijas reģionu interešu aizstāvi LR Saeimā un valdībā, izveidojot pragmatisku dialogu ar pārējiem politiskajiem spēkiem.

«Pašvaldību vēlēšanās reģionālās partijas ieguva ļoti daudz mandātus. Vēlēšanu rezultāti nepārprotami norāda, ka reģionālo partiju popularitāte un ietekme pieaug,»” jau komentējot Reģionu Alianse rezultātus aizvadītājās pašvaldību vēlēšanās, teica partijas Reģionu Alianse priekšsēdētājs un Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence. «Reģionālo partiju panākumi pašvaldību vēlēšanās ir pamudinājuši sasparoties arī citas partijas. Par reģionālajām partijām nu interesējas arī Saeimā pārstāvētās partijas, lai gan iepriekš tās pret reģionālajām partijām izturējās visnotaļ augstprātīgi. Šobrīd situācija ir mainījusies,» sacīja A. Ence.

ASV bankas Wells Fargo & Co tīrā peļņa 2009. gada II ceturksnī bijusi 2.58 miljardi ASV dolāru jeb 57 centi par akciju. Salīdzinot 2008. gada atbilstošajā periodā bankas peļņa bija 1.75 miljardi ASV dolāru jeb 53 centi par akciju, ziņo Reuters.

Šie skaitļi pārsniedz analītiķu prognozes.

Saskaņā ar žurnāla Forbes informāciju, bagātākais cilvēks pasaulē 2009. gada ir Bils Geitss, kura bagātība lēšama ap 40 miljardiem dolāru, viņam seko ASV finansists Vorens Bafets, kurš krīzē zaudēja 25 miljardus dolāru un tagad kontrolē 37 miljardu dolāru bagātību.

78 gadus vecais Bafets jau 40 gadu vada kompāniju Berkshire Hathaway,ko viņš pārvērtis no tekstilkombināta investīciju konglomerātā. Kompānijai pieder vairāk nekā 60 firmas, Berkshire Hathaway ir lielākais bankas Wells Fargo & Co akcionārs, kā arī Coca-Cola&Co akcionārs.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Izskatās, ka labākais bizness Vācijā ir zemo cenu veikali - Aldi, Lidl un Kaufland īpašnieki atkal ierindojušies valstī bagātāko cilvēku saraksta augšgalā, ziņo thelocal.de.

Saskaņā ar jaunāko pētījumu Aldi Süd īpašnieks Karls Albrehts atrodas saraksta pirmajā vietā ar bagātību 17,2 miljardu eiro apmērā.

Tieši aiz viņa ir Aldi Nord īpašnieki Bertolds Albrehts un Teo Albrehts juniors, kuru bagātība ir 16 miljardi eiro. Dīters Švarcs, Lidl un Kaufland īpašnieks, ierindots trešajā vietā ar bagātību 11,5 miljardu eiro apmērā.

Medijs norāda, ka, kā var spriest pēc šī saraksta, eiro krīze negatīvi ietekmējusi daudzus Vācijas bagātniekus, īpaši tos, kuri darbojas apdrošināšanas un banku nozarēs, kā arī transporta un būvniecības nozarēs.

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau ceturto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Arī šogad visos piecos sarakstos ir pa simt vārdiem un uzvārdiem (tā nu sanācis, ka bagātāko sarakstā pat 101), kopumā uzskatāmi demonstrējot, kuras ir tās nozares, kurām epidēmijas pirmajā gadā ir klājies vislabāk un kurās nozarēs krīze ir piezagusies vēl pirms koronavīrusa.

Miljonārs – Latvijas ekonomikas barometrs 

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas...

Ir gan jau atkal jāatgādina tas, ko šie saraksti demonstrē un ko tomēr ne. 100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Toties 100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm, kā tam arī jānotiek ar cilvēka personiskajiem līdzekļiem.

Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms. Te gan jāatgādina, ka patiesie labuma guvēji šo statusu var iegūt pēc viena vai vairākiem parametriem (kā īpašnieki, kā kontrolētāji utt.) un ka patiesā labuma guvēja statuss nesniedz pilnu skaidrību par personas daļu no uzņēmuma kapitāldaļām (un attiecīgi arī peļņas daļu).

Savukārt simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.

Vairāk lasi jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs!

Dienas Biznesa abonenti žurnālu Miljonārs saņem bez maksas.

Jaunāko Miljonāru lasi arī elektroniski vai meklē lielākajās tirdzniecības vietās!

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.