Daudzi pasaules miljonāri pēdējā gada laikā palikuši nabagāki, bet labs gads bijis miljardieriem, kuru līdzekļu pārvaldīšanas komandas spēja pelnīt finanšu tirgos arī ekonomisko neskaidrību laikā, liecina izpētes kompānijas Wealth-X pētījums, ziņo Reuters.

Tādu cilvēku skaits pasaulē, kuru bagātība pārsniedz 30 miljonu ASV dolāru atzīmi sasniedzis 187,38 tūkstošu atzīmi. Savukārt kopējā šo cilvēku bagātība sarukusi par 1,8% līdz 25,8 triljoniem ASV dolāru (vairāk nekā saskaitot kopā ASV un Ķīnas gada IKP).

«Vissmagāk» klājies tiem, kuru bagātība ir 200 līdz 499 miljonu robežās. Šādu miljonāru skaits pasaulē gada skatījuma (12 mēneši līdz šā gada 31. jūlijam) samazinājās par 9,9% un to kopējā bagātība salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms tam pieauga par 11,4%.

Savukārt ļoti bagāto pasaules iedzīvotāju skaits audzis par 9,4% līdz 2,16 tūkstošiem. Savukārt to kopējā bagātība augusi par 14% līdz 6,2 triljoniem ASV dolāru.

500 pasaulē bagātākie cilvēki 2022.gada pirmajā pusē zaudējuši 1,4 triljonus dolāru, aplēsusi biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg".

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātāja un vadītāja Īlona Maska bagātība sarukusi par gandrīz 62 miljardiem dolāru, ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītāja Džefa Bezosa bagātība samazinājusies par 63 miljardiem dolāru un sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook" dibinātāja Marka Zakerberga bagātība sarukusi par vairāk nekā 50%.

Tās ir lielas izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, kad izteikti bagāto cilvēku turība pieauga, pateicoties valdību un centrālo banku stimulu programmām Covid-19 pandēmijas dēļ.

"Bloomberg" to skaidroja ar straujo procentu likmju pieaugumu centrālajās bankās, lai cīnītos ar augsto inflāciju, kas ietekmē augsta riska aktīvus, tostarp uzņēmumu akcijas.

Mājsaimniecību privātā bagātība pasaulē pērn ir palielinājusies par 14%, sasniedzot 152 triljonus ASV dolāru. Tostarp Austrumeiropā mājsaimniecību kopējā bagātība gada laikā augusi par 17,2% līdz 2,7 triljoniem ASV dolāru.

Pētījumā par Austrumeiropas reģionu iekļautas tādas valstis kā Krievija, Polija, Čehija, Ungārija un Slovākija. Spēcīga privāto bagātību izaugsme pērn bija vērojama Krievijā, kur mājsaimniecību turīgums palielinājās par 21,9%. Eiropas centrālajai daļai tuvākās valstis šādu lēcienu nepiedzīvoja – Polijā privāto bagātību kāpums bija 9,8% apjomā, Čehijā – 4,4% apmērā un Ungārijā – 3,6% apjomā liecina Boston Consulting Group pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Ziemeļamerikā privātā bagātība augusi par 15,6%, sasniedzot 50,3 triljonus ASV dolāru, Rietumeiropā, tostarp Lielbritānijā, Vācijā un Francijā, bija vērojams bagātības pieaugums par 5,2% līdz 37,9 triljoniem ASV dolāru. Latīņamerikā gada laikā kopējais privātās bagātības apjoms palielinājās par 11,1%, sasniedzot 3,9 triljonus, bet Tuvajos Austrumos bija vērojams kāpums 11,6% apmērā līdz 5,2 triljoniem ASV dolāru.

Igaunijā bagātākais uzņēmējs ir Hilars Teders, kura galvenā uzņēmējdarbība ir attīstīt un pārvaldīt iepirkšanās centrus Krievijā un Ukrainā, atsaucoties uz izdevumu Äripäev, ziņo bbn.ee. Viņš ir krietni bagātāks nekā Ventspils mērs Aivars Lembergs, kura bagātība pavasarī tika lēsta 179 miljonu latu (250 miljoni eiro) apmērā.

H. Tederam pieder daļa no viena no Krievijas lielākajiem iepirkšanās centriem O'Key, un viņa bagātība esot 383,5 miljoni eiro. Viņš ir pirmais lielveikalu īpašnieks, kurš Äripäev bagātāko sarakstā ieņēmis pirmo vietu. Lielveikalu tīklu O’Key veido 61 veikals Krievijā, no kuriem 32 atrodas Sanktpēterburgā.

Otrais šajā sarakstā ir kuģu remonta un kuģu būvniecības kompānijas BLRT Grupp lielākais akcionārs Fjodors Bermans. Šī kunga bagātība veido 189 miljonus eiro, un viņam piederošais kuģu būves industrijas koncerns BLRT Grupp ietver 65 uzņēmumus, kas darbojas Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas, Norvēģijas un Krievijas tirgos, liecina informācija uzņēmuma oficiālajā mājas lapā.

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu.

Proti, tādu cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz miljardu ASV dolārus, globālā mērogā gada laikā palielinājies par 346 līdz 2816 indivīdiem (dati rēķināti uz 31. janvāri), liecina "Hurun Global Rich List 2020" informācija.

Kopējā miljardieru bagātība sasniegusi 11,2 triljonus ASV dolārus, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pasaulē ir tikai divas tautsaimniecības - ASV un Ķīna, kuras ir lielākas par kopējo šādu miljardieru bagātību. Lielā mērā par šādu pieaugumu paldies jāsaka spīdošajām tendencēm akciju tirgū. Pēdējo dienu laikā gan akciju tirgus pamatīgi papurinājusi neskaidrība, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka nedaudz ilgākā termiņā akcijas tāpat to īpašniekiem daudzviet nodrošinājušas ļoti dāsnu peļņu.

Piecsimt pasaules turīgāko cilvēku bagātība pirmdien, kas jau nodēvēta par akciju biržu "Melno pirmdienu", sarukusi par 238,5 miljardiem ASV dolāru (208,2 miljardiem eiro), liecina ziņu aģentūras "Bloomberg" veidotā miljardieru indeksa dati.

Indieša Mukeša Ambani bagātība samazinājusies par 5,8 miljardiem dolāru līdz aptuveni 41,8 miljardiem dolāru, viņam zaudējot Āzijas turīgākā cilvēka statusu.

Zaudējumu ziņā viņu apsteidzis interneta tirdzniecības kompānijas "Alibaba" dibinātājs Džeks Ma no Ķīnas, kura bagātība sarukusi par 1,1 miljardu dolāru līdz 44,5 miljardiem dolāru.

Tikmēr ASV interneta tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāja un vadītāja, pasaules bagātākā cilvēka Džefa Bezosa bagātība pirmdien samazinājusies par 5,6 miljardiem dolāru, bet amerikāņu investors Vorens Bafets zaudējis 5,3 miljardus dolāru.

Eiropā vislielākos zaudējumus cietis Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, kura bagātība sarukusi par 4,4 miljardiem dolāru.

Par spīti tam, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika un piešķir līdzekļus krīzē nonākušajām Dienvideiropas valstīm, Vācijas iedzīvotāji ir nabadzīgāki par itāļiem un frančiem, citējot Credit Suisse banku, vēsta The Local.

Vidēji Vācijas mājsaimniecība ir mazāk pārtikusi nekā vidējā Francijas vai Itālijas mājsaimniecība. Neņemot vērā krīzi, vidējā viena pieauguša itāļa pārticība laikā no 2012. gada vidus līdz 2013. gada vidum ir pieaugusi par 5,6%, un tagad sasniedz 178 tūkstošus eiro, liecina Global Wealth 2013. gada ziņojuma dati. Tikmēr vidēji eirozonā vienas personas bagātība 2013. gada vidū veidoja 154 tūkstošus eiro. Šveicē iedzīvotāji ir vispārtikušākie – vidēji vienas personas bagātība veido vairāk nekā 370 tūkst. eiro.

Mājsaimniecību pārticības līmenis Austrijā, Vācijā, Īrijā un Nīderlandē ir līdzīgs kopējam eirozonas līmenim, bet Itālijā un Beļģijā tas ir par 20% lielāks. Savukārt Francijā un Luksemburgā – par 50% lielāks, aplēsusi Credit Suisse.

Pasaulē vēl nekad nav bijis tik daudz turīgu cilvēku, un, pateicoties investīcijām akciju biržās, viņu bagātība sasniegusi visu laiku augstāko līmeni, liecina trešdien izplatīti konsultāciju kompānijas "Capgemini" dati.

Cilvēku skaits, kuru bagātība sasniedz miljonu dolāru vai vairāk, 2023.gadā pieaudzis par 5,1% līdz 22,8 miljoniem, liecina "Capgemini" dati.

Šai cilvēku grupai piederošā bagātība palielinājusies par 4,7% līdz 86,8 triljoniem dolāru.

Tādējādi miljonāru skaits un to kopējā bagātība sasniegusi augstāko līmeni kopš 1997.gada, kad "Capgemini" sāka šādu datu apkopošanu.

"Capgemini" norāda, ka šo cilvēku bagātīva palielinājusies, pateicoties kāpumam akciju biržās.

2022.gadā miljonāru skaits un viņu bagātība samazinājās par vairāk nekā 3%, ņemot vērā makroekonomisko neskaidrību un ģeopolitisko saspīlējumu.

Miljardieru skaits Krievijā šobrīd pārsniedz pirmskrīzes līmeni, atsaucoties uz žurnāla Финанс datiem, ziņo Financial Times.

Pētījums, ko veicis žurnāls, liecina, ka Krievijā patlaban ir 114 miljardieri. 2007.gadā valstī bija 101 miljardieris. Tomēr 10 turīgāko krievu bagātība - 182 miljardi ASV dolāru - joprojām ir mazāka nekā 2007.gadā (221 miljards ASV dolāru).

Pirmo vietu Krievijas miljardieru topā saglabājis NLMK vadītājs Vladimirs Lisins, kura bagātība ir 28,3 miljardi ASV dolāru. To vairojis Ķīnas pieprasījums pēc tērauda, kā rezultātā celušās tērauda cenas.

Otrajā vietā ierindots Mihails Prokhorovs, Ņūdžersijas Nets īpašnieks, Polyus Gold priekšsēdētājs un Onexim prezidents. Viņa bagātība esot 22,7 miljardi ASV dolāru.

2009. gadā Krievijā dubultojies miljardieru skaits un viņu kopējās bagātības vērtība. Miljardieru skaits no 32 palielinājies līdz 62, savukārt viņu kopējā bagātība no 142 miljardiem ASV dolāru līdz 297 miljardiem Dolāru.

Šādu informāciju apkopojis žurnāls Forbes Krievijā.

Krievijas bagātākais cilvēks ir metālapstrādes industrijas pārstāvis Vladimirs Ļisins, kura bagātība tiek lēsta 15,8 miljardu ASV dolāru apmērā. Viņam seko Mihails Prohorovs, kurš darbojas tehnoloģiju un kalnrūpniecības nozarē. Viņa bagātība tiek lēsta 13,4 miljardu dolāru apmērā.

Trešajā vietā ar 12,7 miljardu ASV dolāru lielu bagātību ierindojis Naftas, telekomunikāciju un mazumtirdzniecības magnāts Mihails Fridmans. Viņam ar 11,2 miljardu dolāru lielu bagātību seko Romans Abramovičs. Savukārt piektajā vietā ierindojies Oļegs Deripaska, kura bagātība lēšama 10,7 miljardu dolāru apmērā.

Par bagāto Krievijas iedzīvotāju šogad veidotajā miljardieru sarakstā kļuvis Mihails Prohorovs, kura bagātība tiek lēsta 14.10 miljardu ASV dolāru apmērā. Ievērojamu kritumu ir piedzīvojis 2008. gada līderis Oļegs Deripaska – viņa bagātība samazinājusies par teju 80% līdz 4.6 miljardiem ASV dolāru.

Krievijas biznesa žurnāla Finans veidotais Krievijas bagātāko saraksts liecina, ka Krievijā patlaban ir 49 cilvēki, kuru kapitāls pārsniedz miljardu ASV dolāru. Pērn miljardieru skaits sniedzās pāri simtam.

Krievijas bagātākie TOP 10:

Pagājušajā gadā pasaules turīgāko cilvēku bagātība palielinājusies par 524 miljardiem ASV dolāru, liecina Bloomberg Billionaires Index, kas apkopo informāciju par pasaules 300 bagātākajiem cilvēkiem.

Gada nogalē miljardieru kopējā bagātība bija 3,7 triljoni dolāru. Lielākais pieaugums bijis tehnoloģiju nozares pārstāvjiem, kuri pērn savu bagātību audzējuši par 28%. No 300 turīgākajiem cilvēkiem pasaulē tikai 70 cilvēkiem pērn bagātības apjoms samazinājies.

«Bagātie šajā gadā kļūs vēl bagātāki,» norāda nekustamā īpašuma un enerģētikas konglomerāta Red Apple Group dibinātājs Džons Katsimatidis, prognozējot, ka procentu likmes saglabāsies zemas, akciju tirgos turpināsies kāpums, un ekonomika augs ne vairāk par 2%.

Visstraujāk pērn bagātību audzējis Microsoft Corp dibinātājs Bils Geitss. Viņa bagātība pērn palielinājusies par 15,8 miljardiem dolāru līdz 78,5 miljardiem dolāru, jo kompānijas akcijas cena pērn pakāpusies par 40%.

Pasaules turīgāko iedzīvotāju bagātība pērn samazinājusies par 10%, ņemot vērā Krievijas Ukrainā izvērstā kara negatīvo ietekmi, liecina nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma "Knight Frank" veikts pētījums.

Šajā pētījumā aplūkotas to cilvēku bagātības izmaiņas, kuru turība veido vismaz 30 miljonus dolāru.

"Sareģītās situācijas tirgos dēļ pasaules turīgāko iedzīvotāju bagātība pērn kopumā samazinājusies par 10% jeb 10,1 triljonu dolāru," vēstī "Knight Frank". "Ukrainas kara ietekmes dēļ Eiropa pagājušajā gadā saskārās ar enerģētikas krīzi, kā arī pasaulē strauji pieauga inflācija."

Lai arī četru no desmit pasaulē turīgāko iedzīvotāju bagātība pērn pieauga, vispārējā tendece bija negatīva, teikts pētījumā.

Eiropas turīgākie iedzīvotāji cietuši vissmagāk, viņu bagātībai sarūkot par 17%. Austrālijā turīgāko iedzīvotāju bagātība samazinājusies par 11%, bet Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā - par 10%.

Pērn pasaules miljardieru kopējā bagātība ir augusi par 17% līdz 6 triljoniem ASV dolāru, liecina UBS Group un PricewaterhouseCoopers veiktais pētījums. Iepriekšējā gadā miljardieru bagātības apmērs saruka. Pētījumā analizēti dati par aptuveni 1550 miljardieriem.

Ķīna miljardieru skaita ziņā pirmo reizi vēsturē pārspējusi ASV, taču ASV miljardieri aizvien vēl ir bagātākie pasaulē – tiem kopā pieder bagātība 2,8 triljoni ASV dolāru vērtībā.

Āzijas ekonomikas izaugsme ir veicinājusi tendenci, ka reģionā viens miljardieris rodas katru otro dienu. Ja šāds temps turpināsies, Āzija nākamo četru gadu laikā apsteigs ASV kā vieta, kur koncentrējas lielākais bagātības apmērs.

Tas, cik ātri Āzijā augs miljardieru bagātība, būs daļēji atkarīgs no tā, cik strauji valsts investīcijas Ķīnā tiks aizvietotas ar citiem kapitāla avotiem, norāda UBS.

Patlaban trīs ceturtdaļas pasaules jauno miljardieru ir no Ķīnas un Indijas. Āzijas miljardieru skaits gada laikā pieaudzis par 117 līdz 637, un to bagātnieku bagātība, kuri to radījuši paši, nevis mantojuši, augusi straujāk. ASV miljardieru skaits palielinājies par 25 līdz 563.

Miljardieru bagātība pasaulē pēdējos desmit gados palielinājusies par 121%, liecina Šveices bankas UBS veiktā pētījuma rezultāti.

Šajā pētījumā teikts, ka 2024.gada aprīlī pasaulē bija 2682 miljardieri, kas ir par aptuveni 50% vairāk nekā 2015.gada martā, bet viņu bagātība šajā periodā sasniegusi 14 triljonus dolāru.

Miljardieru bagātība stabili pieaugusi ASV, bet Eiropā kāpums bijis mazāks. Savukārt Ķīnā bija novērojami strauja kāpuma periodi līdz 2020.gadam, taču kopš tā laika pieauguma temps palēninās.

UBS norāda, ka visstraujāk pēdējos desmit gados pieaugusi tā dēvēto tehnoloģiju miljardieru bagātība, kas trīskāršojusies līdz 2,4 triljoniem dolāru, pateicoties tādām jaunām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība, finanšu tehnoloģijas un 3D printēšana.

Bankas veiktajā 82 miljardieru aptaujā noskaidrots, ka 40% respondentu nākamajos 12 mēnešos vēlas vairāk investēt nekustamajos īpašumos un vērtspapīros rūpnieciski attīstītās valstīs. Tikmēr 40% miljardieru vēlas palielināt savus ieguldījumus tādos tā dēvētajos droša patvēruma aktīvos kā zeltā un citos dārgmetālos, bet 31% vēlas palielināt skaidras naudas uzkrājumus.

Ķīnas turīgāko cilvēku bagātība šogad pieaugusi par 1,5 triljoniem dolāru (1,3 miljardiem eiro), kas ir visu laiku straujākais kāpums, jo e-tirdzniecība un videospēļu nozare koronavīrusa pandēmijā piedzīvojusi strauju izaugsmi, liecina portāla "Hurun Report" apkopotā informācija.

Valsts bagātāko cilvēku turība sasniegusi četrus triljonus dolāru.

Ķīnas turīgāko cilvēku skaits gada laikā palielinājies par 257 un sasniedzis aptuveni 2000, tādējādi uzrādot pirmo kāpumu pēdējos trīs gados. Šajā sarakstā tiek iekļauti cilvēki, kuru bagātība veido vismaz divus miljardus juaņu (254 miljonus eiro).

Miljardieru klubiņš arvien kuplāks 

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu....

Interneta tirdzniecības uzņēmuma "Alibaba" dibinātājs Džeks Ma trešo gadu pēc kārtas saglabājis Ķīnas turīgākā cilvēka titulu. Ma bagātība gada laikā pieaugusi par 45% un sasniegusi 58,8 miljardus dolāru.

Šā gada saraksta otrajā vietā ar 57,4 miljardu dolāru bagātību ierindojies Ķīnas interneta giganta "Tencent" dibinātājs un vadītājs Ponijs Ma.

Savukārt uzreiz trešajā vietā ierindojies pudelēs pildīta ūdens zīmola "Nongfu" izveidotājs Džuns Šaņšaņs, kurš šajā sarakstā nonācis pirmo reizi. Viņa bagātība pēc veiksmīgās uzņēmuma debijas Honkongas biržā sasniegusi 53,7 miljardus dolāru.

Pērn pirmo reizi septiņu gadu laika samazinājusies pasaules miljonāru bagātība, liecina konsultāciju uzņēmuma «Capgemini» veiktais pētījums.

Salīdzinot ar 2017.gadu, pagājušajā gadā pasaules miljonāru turība sarukusi par apmēram 3% līdz 68,21 miljardam ASV dolāru. Tā ir pirmā reize kopš 2011.gada, kad miljonāru bagātība samazinājusies.

Savukārt to miljonāru turība, kuru bagātība pārsniedz 30 miljonus dolāru, pagājušajā gadā sarukusi par apmēram 6%.

Pērn kļuvis mazāks arī miljonāru skaits. 2018.gadā pasaulē bija 18 miljoni miljonāru, un tas bija par 0,3% mazāk nekā 2017.gadā. Miljonāru skaits pasaulē pērn samazinājies pirmo reizi kopš 2008.gada.

Visvairāk miljonāru ir ASV, seko Japāna, Vācija un Ķīna. Šajās valstīs dzīvo 61,2% no visiem pasaules miljonāriem.

Pēc «Capgemini» vērtējuma, miljonāru turības samazināšanās galvenie iemesli ir starptautiskie tirdzniecības konflikti un breksita radītā nedrošība, kā arī pērn akciju tirgos ciestie zaudējumi.

Izskatās, ka labākais bizness Vācijā ir zemo cenu veikali - Aldi, Lidl un Kaufland īpašnieki atkal ierindojušies valstī bagātāko cilvēku saraksta augšgalā, ziņo thelocal.de.

Saskaņā ar jaunāko pētījumu Aldi Süd īpašnieks Karls Albrehts atrodas saraksta pirmajā vietā ar bagātību 17,2 miljardu eiro apmērā.

Tieši aiz viņa ir Aldi Nord īpašnieki Bertolds Albrehts un Teo Albrehts juniors, kuru bagātība ir 16 miljardi eiro. Dīters Švarcs, Lidl un Kaufland īpašnieks, ierindots trešajā vietā ar bagātību 11,5 miljardu eiro apmērā.

Medijs norāda, ka, kā var spriest pēc šī saraksta, eiro krīze negatīvi ietekmējusi daudzus Vācijas bagātniekus, īpaši tos, kuri darbojas apdrošināšanas un banku nozarēs, kā arī transporta un būvniecības nozarēs.

Datortehnoloģiju uzņēmuma Microsoft dibinātājs Bils Geitss ir bagātākais cilvēks ASV, liecina žurnāla Forbes izveidotais bagātāko amerikāņu saraksts. B. Geitsa bagātība šogad sasniegusi 66 miljardus ASV dolāru.

Microsoft dibinātājam seko ASV investors Vorens Bafets, kurš var lepoties ar 46 miljardiem ASV dolāru. Savukārt trešais bagātākais amerikānis ir programmatūras ražotāja Oracle līdzdibinātājs Lerijs Elisons ar 41 miljardu ASV dolāru.

Ceturto un piekto vietu ieņem ASV konglomerāta Koch Industries īpašnieki un vadītāji, brāļi Čārlzs Kohs (Charles Koch) un Deivids Kohs (David Koch), kuriem katram pieder 31 miljards ASV dolāru.

Forbes izveidotā saraksta sestajā vietā iekļuvusi ASV mazumtirdzniecības ķēdes Walmart dibinātāja Sema Voltona (Sam Walton) dēla Džona Voltona (John Walton) atraitne Kristija Voltone (Christy Walton). Viņas rīcībā ir aptuveni 28 miljardi ASV dolāru.

Šā gada Latvijas 100 bagātāko cilvēkus saraksta pirmās vietas dala AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kuru bagātība tiek lēsta attiecīgi 108 un 105 miljonu latu apmērā. Tikmēr pagājušā gada līderi - Lembergu ģimene - nav atrodama pat saraksta pirmajā desmitniekā.

Kā liecina Baltic Screen veidotais pētījums, Latvijas bagātāko iedzīvotāju saraksta trešo vietu ar 79 miljoniem latu ieņem Sergejs Zaharjins, kurš ir AS Liepājas Metalurgs akcionārs.

Ceturtajā vietā atrodas AS Rietumu banka akcionārs Leonīds Esterkins (68 milj. Ls), piektajā – kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (51 milj. Ls), sesto, septīto un astoto vietu dala Vadims Telica, Josifs Apts, kuri ir AS Repharm akcionāri, kā arī Kirovs Lipmans, kuru bagātība tiek lēsta aptuveni 43 miljonu latu apmērā. Devītajā vietā ierindojies Justs Karlsons (42 milj. Ls), kurš ir ASV advokāts un Bergu dzimtas īpašumu mantinieks. Pirmo desmitnieku noslēdz Valērijs Maligins (39 milj. Ls), AS Olainfarm akcionārs.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.