Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš ir nosūtījis atklātu vēstuli finanšu ministram un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei ar jautājumiem par īstenotiem pārtikas lielveikalu tīklu nodokļu nomaksas kontroles pasākumiem, to transferta cenu politiku, izmaksātiem bonusiem un pelņas novirzīšanu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Turpinājumā - atklātās vēstules pilns teksts:

Godātais finanšu ministr!

Godātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore!

Saeima nupat ir pieņēmusi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Pēc vairāk nekā piecu gadu ilgām debatēm likumdevējs beidzot ir izlēmis sargāt ražotājus un piegādātājus no līdzšinējās negodīgās mazumtirdzniecības ķēžu - lielveikalu komercprakses.

Kā zināms, pēdējās desmitgades norises ir veicinājušas pārtikas apgādes ķēžu strukturālas pārmaiņas visā Eiropas Savienībā un palielinājušas lielveikalu ķēžu koncentrāciju, sadalot šo tirgu starp atsevišķiem dalībniekiem.

Tāpat prakse liecina, ka būtiski ir ierobežotas ražotāju tiesības panākt sev izdevīgus nosacījumus, lai rastu vietu kāda mazumtirdzniecības veikala plauktos. Tādējādi lielveikalu tīkli nu jau var diktēt, kuriem ražotājiem Latvijā būt un kuriem - bankrotēt. Turklāt arī tādas likumdošanas iniciatīvas kā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai kļūst neefektīvas tieši lielveikalu tīklu uzcenojuma politikas dēļ.

Lielveikali Latvijā gandrīz pilnībā ir iznīcinājuši mazos ģimenes veikaliņus un turpina nodarboties ar ražotāju diktātu. Viens no ražotājus iznīcinošiem faktoriem ir lielveikalu preču zīmju politika. Taču paši lielveikali noliedz savu vainu tirgus kropļošanā.

«Piemēram, jūs ražojat limonādi vai sulu ar savu preču zīmi un RIMI jums saka – jūsu sulu mēs ņemsim, bet jums viņa jāražo zem mūsu preču zīmes, bet pēc gada pasaka – man ir labāks, lētāks ražotājs Polijā un viņš tagad man ražos. Kā rezultātā tu esi ārā no veikala un pazaudējis savu preču zīmi,» sarunā ar Latvijas Radio 1 skaidro Latvijas pārtikas uzņēmēju federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits.

Tā pat lielveikali nodarbojas ar dažādu papildus maksu iekasēšanu. «Par to kurā vietā veikalā [izvietota prece] - vai augšējā plauktā vai apakšējā plauktā, tuvāk vai tālāk, prasa papildus maksu. Jums var pieprasīt atlaidi attiecībā pret apgrozījumu. Ja jums ir labā prece un iet labāk – tad jums ir jāmaksā vairāk par to veikalam,» turpina D. Šmits.

Lielveikali svētdienās strādā, jo iedzīvotāji vēlas iepirkties, bet to slēgšana nedēļas pēdējā dienā radīs ievērojamas neērtības – garākas rindas pie kasēm darba dienu vakaros un sestdienās, uzskata lielveikalu pārstāvji.

Ar rosinājumu svētdienās noteikt lielveikalu darbības ierobežojumus, nācis klajā Saeimas deputāts Viktors Valainis. Sarunā ar Latvijas Radio viņš skaidroja, ka Latvijā par ģimenes vērtībām runā, taču nenodrošina iespējas tās vairot. Ļoti bieži ģimenes brīvo laiku pavada lielveikalos, tur tiek rīkoti pat koncerti. Neesot iespējamas arī ģimenes pasēdēšanas kopīgā gaisotnē, jo kādam no ģimenes locekļiem ir jāstrādā lielveikalā.

Maxima šādu ieceri vērtē krasi negatīvi, jo lielveikalu slēgšana svētdienās radītu ievērojamas neērtības iedzīvotājiem. «Varbūt kādam politiķim tas patiešām varētu būt pārsteigums, ka parastajiem cilvēkiem Latvijā darbadienās ir jāstrādā, turklāt cītīgi, tāpēc daudziem brīvdienas ir teju vienīgā iespēja nokļūt lielveikalā, lai nopirktu pārtiku un citu nepieciešamo,» Db.lv sacīja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Tāpēc, ja politiķi liegs iespēju svētdienās doties uz lielveikalu, iedzīvotājiem tas neizbēgami nozīmēšot garākas rindas pie kasēm darbadienu vakaros un sestdienās, norādīja Maxima pārstāvis.

Mazumtirdzniecības veikalu tīkla Maxima īpašnieks, lietuviešu bagātākais uzņēmējs Nerijus Numavičs (Nerijus Numavičius) Maxima aktivitātes tagad vada no Tallinas, raksta Igaunijas laikraksts Ärileht.

Maxima Group pieder uzņēmumam Vilniaus Prekyba, kurā N. Numavičam pieder 60% daļu. Db.lv jau rakstīja, ka Maxima tīkla īpašnieks ir atzīts par Lietuvas bagātāko uzņēmēju. Tāpat viņš ir arī bagātākais uzņēmējs Baltijā. Viņa bagātības veido vairāk nekā vienu miljardu eiro.

Laikraksts Ärileht pieļauj, ka vadības lēmums turpmāk darboties Tallinā pieņemts pēc iekšējas uzņēmuma Vilniaus Prekyba daļu īpašnieku diskusijas. Saskaņā ar medija pausto, šīs diskusijas bijušas jau vairākus gadus kopš bijušais biznesa partneris Jūlijs Numavičs (Julius Numavičius), kurš dzīvo Floridā, pret kompāniju sāka tiesvedību par 120 miljoniem eiro. Tostarp Jūlijs Numavičs norāda, ka uzņēmums Vilniaus Prekyba 2010. gadā veicis vairākus fiktīvus darījumus, kuru rezultātā vairāki saistīti uzņēmumi nonāca Vladislava Numaviča, abu iepriekš minēto personu tēva, rokās.

Igaunijas bagātāko uzņēmēju sarakstā atrodas dažādu uzņēmējdarbības jomu pārstāvji, tomēr paša pārtikušākā Igaunijas uzņēmēja godu ir saglabājis lielveikalu īpašnieks Hilars Teders. Viņa aktīvu apjoms ir 350 milj. eiro, liecina Igaunijas biznesa laikraksta Äripäev izveidotais saraksts.

H. Teders attīsta un pārvalda iepirkšanās centrus Krievijā un Ukrainā, un viņam pieder viens no Krievijas lielākajiem iepirkšanās centriem O'Key. Tiesa gan, gada laikā H. Tedera bagātības nedaudz sarukušas, jo vēl pērn viņam piederošo aktīvu apjoms tika lēsts 383 milj. eiro apmērā, tomēr bagātākā Igaunijas vīra gods ir saglabāts.

Otrs bagātākais uzņēmējs Igaunijā ir Oļegs Osinovskis, kurš nodarbojas ar dzelzceļa pārvadājumu biznesu. Viņa kapitāls ir 223 milj. eiro. Savukārt trešajā vietā ar 182 milj. eiro bagātībām atrodas Fjodors Bermans, kuram pieder kuģu būves uzņēmums BLRT Grupp. Viņa bagātību apjoms mērāms 182 milj. eiro apmērā, kas salīdzinot ar pagājušo gadu, ir sarukušas par septiņiem miljoniem eiro. Tādēļ attiecīgi pērn O. Osinovskis atradās bagātāko uzņēmēju saraksta trešajā vietā, bet F. Bermans – otrajā vietā.

Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims šogad jau trešo gadu pēc kārtas, žurnāla Forbes izveidotajā pasaules miljardieru sarakstā ieņēmis pirmo vietu.

K. Slima īpašuma vērtība tiek lēsta 69 miljardu ASV dolāru apmērā, akciju vērtības krituma dēļ gada laikā tā ir samazinājusies par pieciem miljardiem dolāru (pirms gada 74 miljardi).

Otro vietu Forbes sarakstā ieņēmis ASV tehnoloģiju kompānijas Microsoft dibinātājs un filantrops Bils Geitss, kura īpašuma vērtība tiek lēsta 61 miljarda ASV dolāru apmērā. Salīdzinot ar aizvadīto gadu, B. Geitsam savu kapitālu izdevies audzēt par četriem miljardiem dolāru.

Trešo vietu žurnāla sarakstā ieņem ASV investors Vorens Bafets, kura bagātība gada laikā sarukusi no no 50 miljardiem ASV dolāru, līdz 44 miljardiem dolāru.

Daudzi Latvijas pārtikas ražotāji dzīvo ilūzijās par sadarbību ar lielveikalu ķēdēm, norāda graudu pārstrādes uzņēmuma Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons.

«Ekonomiskā krīze piespieda lielveikalus nopietni domāt, kā noturēt pircējus, tāpēc tie samazināja savus izcenojumus un padarīja efektīvāku savu darbību. Pēdējā laikā aktīvi darbojusies arī Konkurences padome, tādējādi lielveikalu ķēdes zināmos rāmjos ielikušas arī valsts institūcijas. Es pašlaik nevēlos kādam mest acīs mēslus. Katram uzņēmumam tomēr ir savs bizness, un katrs uzņēmums rīkojas, kā uzskata par vajadzīgu. Labi, tas, piemēram, uzliek 30% uzcenojumu, bet, ja patērētājs šo produktu pērk, šāds uzcenojums var arī palikt,» pastāstīja Jansons.

Pēc viņa teiktā, daudziem piegādātājiem bieži vien lielākās problēmas rada kļūdas pieņēmumos un aprēķinos. «Daudzi joprojām dzīvo dīvainās ilūzijās – ja es šogad piegādāšu veikaliem preci, ciešot zaudējumus, es iekarošu tirgu, un veikalu ķēde tirgos tikai manu produkciju, jo būs pret mani lojāla. Tā nav. Ja vienu mēnesi veikals iepirks preci, kuru ražotājs pārdod zem pašizmaksas, tas lielveikalam nebūt netraucē nākamajā mēnesī atrast citu piegādātāju, kurš preci gatavs tirgot zem pašizmaksas. Tāpēc abām pusēm jāseko līdzi, lai sadarbība būtu abpusēji izdevīga,» norādīja uzņēmuma vadītājs.

Aizvadītajā gadā pasaules bagātākie cilvēku savas bagātības kopumā audzējuši par 241 miljardu ASV dolāru, aplēsis Bloomberg Billionaires Index, kas apkopo datus par planētas simts bagātākajiem cilvēkiem.

Kopējā pasaules 100 bagātāko cilvēku īpašumu vērtība aizvadītā gada 31. decembrī aplēsta 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. «Aizvadītais gads miljardieriem bija veiksmīgs. Šogad viņi turpinās meklēt investīciju iespējas visā pasaulē,» Bloomberg skaidroja Red Apple Group īpašnieks, miljardieris Džons Katsimatidis (John Catsimatidis).

Ar vislielāko bagātības pieaugumu aizvadītajā gadā var lepoties Spānijas miljardieris, tirdzniecības ķēdes Inditex, kurai pieder veikalu tīkls Zara, dibinātājs Amaniko Ortega. Viņa bagātības šogad pieaugušas par 22,2 miljardiem, sasniedzot 57,5 miljardus ASV dolāru. Par savas bagātības kāpumu viņš var pateikties Inditex akciju vērtības pieaugumam par 66,7% gada laikā.

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu.

Proti, tādu cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz miljardu ASV dolārus, globālā mērogā gada laikā palielinājies par 346 līdz 2816 indivīdiem (dati rēķināti uz 31. janvāri), liecina "Hurun Global Rich List 2020" informācija.

Kopējā miljardieru bagātība sasniegusi 11,2 triljonus ASV dolārus, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pasaulē ir tikai divas tautsaimniecības - ASV un Ķīna, kuras ir lielākas par kopējo šādu miljardieru bagātību. Lielā mērā par šādu pieaugumu paldies jāsaka spīdošajām tendencēm akciju tirgū. Pēdējo dienu laikā gan akciju tirgus pamatīgi papurinājusi neskaidrība, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka nedaudz ilgākā termiņā akcijas tāpat to īpašniekiem daudzviet nodrošinājušas ļoti dāsnu peļņu.

Karloss Slims, pasaulē bagātākais cilvēks, piedzīvojis zaudējumus gandrīz divu miljardu eiro apmērā saistībā ar savu šogad īstenoto «iebrukumu» Eiropas tirgū, vēsta Financial Times.

America Móvil, Latīņamerikas lielākais telekomunikāciju operators, kuru kontrolē Slims un viņa ģimene, šā gada vasarā veica pirmās nozīmīgās investīcijas Eiropā, iegādājoties daļas Nīderlandes KPN un Telekom Austria par apmēram 4 miljardiem eiro.

Pasaulē bagātākais cilvēks ir Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims, bet bagātākais eiropietis – Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības giganta IKEA dibinātājs un vadītājs Ingvars Kampards, liecina Bloomberg izveidotais divdesmit bagātāko zemeslodes iedzīvotāju reitings.

Meksikāņa K. Slima īpašums vērtēts 68,5 miljardu ASV dolāru apmērā, bet viņa tuvākā sekotāja – ASV miljardiera un Microsoft līdzdibinātāja Bila Geitsa īpašumā ir 62,4 miljardi dolāru. Trešo vietu reitingā ar 43,8 miljardiem ieņēmis investors Vorens Bafets.

Ceturtajā vietā, pēc Bloomberg domām, ierindojams IKEA dibinātājs Ingvars Kampards, kurš var lepoties ar 42,5 miljardiem dolāru, bet pirmo piecinieku noslēdz Francijas luksusa preču grupas LVMH dibinātājs un vadītājs Bernārs Arno, kura rīcībā ir 42,3 miljardi ASV dolāru.

Sestajā vietā iekļuvis Zara apģērbu ķēdes īpašnieks Amansio Ortega (38,8 miljardi ASV dolāru), kuram seko Oracle grupas izpilddirekors Lerijs Elisons (38 miljardi), Koch Industries līdzīpašnieki Čārls Kohs (34 miljardi) un Deivids Kohs (34 miljardi) un Brazīlijas raktuvju magnāts Aiks Batista (28,8 miljardi).

Lai arī ir saņemti patenti un atvērts ASV tirgus, tomēr lielie mārketinga maksājumi, kā arī valsts atbalsta trūkums liedz izmantot iespējas

Gada laikā ir izdevies ieinteresēt lielveikalu tīklus ne tikai ASV un Eiropā, bet pat Ķīnā un Krievijā, taču pieprasījums pārsniedz iespējas, intervijā DB stāsta ogu bioloģisko izstrādājumu ražotājas SIA Edvark valdes loceklis Eduards Kravecs.

Pirms gada bija ziņa, ka vienojāties par produkcijas piegādēm ASV lielveikalu tīklam. Kādi ir rezultāti?

Rezultāti ir lieliski, jo uzņēmuma produkcija spēja ieinteresēt ne tikai viena lielveikalu tīkla iepircējus. Tikko ir nosūtīta pirmā produkcijas partija uz Franciju un pat Āfriku, gaidām pasūtījumus no Itālijas un Lielbritānijas. Savukārt ASV pašlaik strādājam jau ar divām lielveikalu ķēdēm, turklāt nākamā gada aprīlī jāuzsāk piegādes trešajai. Pašlaik uzņēmums ir reģistrējis patentu (ASV, Ķīnā un ES, gaida reģistrācijas apstiprinājumu no Japānas un Krievijas) ne tikai gala produktam un tā izgatavošanas receptūrai, bet arī ražošanas tehnoloģijai, tādējādi nodrošinoties pret iespējamiem produkcijas kopētājiem – konkurentiem. Tomēr, neraugoties uz patentiem un spēju atvērt noieta tirgus un ieinteresēt lielveikalu ķēdes, uzņēmums nespēs saražot tik lielus bioloģiskās ogu produkcijas apjomus, cik varētu vēlēties lielveikalu tīklu ķēdes pat ASV. Uzņēmuma rīcībā nav ne tik lielu apgrozāmo līdzekļu, lai varētu iegādāties (ar priekšapmaksu) ražošanai nepieciešamo ogu daudzumu, ne arī nodrošinājuma (saldētavu), lai varētu tās uzglabāt. Uzņēmuma apgrozījums aug, tomēr tas nav tāds, lai bankas aizdotu apgrozāmajiem līdzekļiem simtus tūkstošu. Faktiski bankām esam pārāk mazs uzņēmums, turklāt lielveikali nebūt neraksta garantijas vēstules, ka iepirks konkrētu daudzumu produkcijas un veiks samaksu, bet gan tikai to, ka ir noslēgts piegādes līgums.

Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komiteja prasa, lai Eiropas Komisija atzītu, ka starp lielveikalu ķēdēm un pārtikas preču piegādātājiem nepastāv līgumslēgšanas brīvība.

To apliecina fakts, ka lielveikalu ķēdes pārtikas preču piegādātājiem uzspiež negodīgu un konkurences noteikumiem neatbilstošu praksi, kas kaitē ne tikai piegādātājiem, bet arī patērētājiem, informē Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas EESK loceklis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis Armands Krauze.

Lielveikalu ķēžu un piegādātāju tirdzniecības attiecības raisa arvien lielāku interesi un bažas, skaidro A. Krauze. EESK ir konstatējusi, ka lielveikalu tīklu uzņēmumi visās valstīs veido oligopolu. Statistikas dati liecina, ka lielāko tirgus daļu visur pārvalda neliels mazumtirgotāju skaits, kas cenu un peļņas daļu veido ļoti nepārredzami. Tā kā tirdzniecības ķēdes pieprasa atmaksāt izdevumus par dažādiem pakalpojumiem, piegādātājiem izmaksātā summa par pirkumu neatspoguļo viņu reālos, ar piegādātajiem produktiem saistītos ienākumus. EESK uzskata, ka šis oligopola stāvoklis, tajā iesaistītajiem uzņēmumiem, nodrošina ārkārtīgi lielu ietekmi uz piegādātājiem un līdz ar to tie var noteikt piegādātājiem nesamērīgus tirdzniecības noteikumus.

Tiešsaistes maksājumu pakalpojuma «Transferwise» dibinātāji Kristo Kērmans un Tāvets Hinrikuss saglabājuši līderu pozīcijas biznesa laikraksta «Aripaev» veidotajā Igaunijas bagātāko cilvēku sarakstā.

Kā liecina laikraksta aplēses, Igaunijā bagātākais cilvēks arī šogad ir Kērmans, kura aktīvu kopējā vērtība ir 644,7 miljoni eiro. Viņa biznesa partneris Hinrikuss ieņem otro vietu ar 512,6 miljonu eiro turību.

Abi Igaunijā bagātākie cilvēki gada laikā savu bagātību vairāk nekā dubultojuši.

Trešajā vietā šogad ierindots enerģētikas jomas uzņēmējs Kristjans Rahu, kurš pērn sarakstā bija 12.vietā. Viņa aktīvu vērtība šogad tiek lēsta 312 miljonu eiro apmērā, lai gan pērn tā sasniedza tikai 132,6 miljonus eiro. Krasais viņa turības pieaugums saistāms ar to, ka 2018.gada novembrī Rahu vairāk nekā 350 miljonu eiro vērtā darījumā pārdeva savu enerģētikas uzņēmumu «Utilitas».

Biznesa portālā db.lv publicējam un tuvāko dienu laikā vēl publicēsim Latvijas piecu visbagātāko uzņēmēju, vislielāko pelnītāju un visiespaidīgāko dividenžu saņēmēju, kā arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju TOP5.

Pilnā apjomā šie TOP100, kopā ar analīzi un papildu informāciju lasāmi DB jaunajā žurnālā Miljonārs, kas nopērkams lielākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.

Latvijas iespaidīgāko dividenžu saņēmēji: TOP5

1. Marks Moskvins

10 990 025 eiro

Latvijas 23. bagātākais cilvēks ir lielākais īpašnieks (90,2%) maksājumu pakalpojumu sniedzējā SIA Transact Pro, kurš ne tikai izvērsis darbību Latvijā, pieplusojot savam klientu portfelim Domina Shopping, bet arī iegājis Lietuvas tirgū. Viņam pieder arī 85% SIA Ventus Navitas.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Lai gan ierosinājums lielveikaliem svētdienās nestrādāt izraisījis plašas diskusijas sabiedrībā, tomēr pārliecinātu atbalstītāju šim priekšlikumam nav daudz. Veikali svētdienās gūst vērā ņemamu apgrozījumu, bet iedzīvotāji, kuri darbdienās daudzas stundas velta darbam vai mācībām, uzskata, ka tikai svētdienās var mierīgi ziedot laiku tam, lai iegādātos ikdienā nepieciešamās preces un veiktu vērienīgākus pirkumus, vēsta laikraksts Diena.

Apmeklējot vairākus Rīgas tirdzniecības centrus, pagājušajā svētdienā Diena secinājusi, ka pircēju tajos netrūkst. Daudzviet pie veikalu kasēm bijušas manāmas rindas, pārtikas, apģērbu, apavu, kā arī interjera un dažādu citu rūpniecības preču veikalos - liels dažāda vecuma apmeklētāju skaits, to vidū ģimenes ar bērniem, jaunieši, arī pusmūža cilvēki.

«Darbdienu vakaros man nav ne laika, ne enerģijas doties iepirkties uz apģērbu, kurpju vai saimniecības preču veikaliem, tāpēc šādus pirkumus veicu svētdienās, bet citās nedēļas dienās nopērku tikai pārtiku,» teikusi tirdzniecības centrā Origo sastaptā Aelita un piebildusi, ka bez racionāla iemesla pa veikaliem nestaigā, tāpēc nedomā, ka veikalu apmeklējums svētdien atņem laiku, ko vajadzētu veltīt tuviniekiem, kultūras pasākumiem un sportam.

Konkurences padomes (KP) lēmums aizliegt Rimi veikala atvēršanu tirdzniecības centrā Domina Shopping ir vērtējams kā labs signāls pārtikas mazumtirdzniecības tirgū, atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš sacīja, ka līdz ar to šāds KP lēmums ir vērtējams pozitīvi.

«Asociācijā jau sen esam runājuši par to, ka ir jāierobežo lielo tirgus spēlētāju tirgus daļa. Tādējādi aizliegumu atvērt Rimi jaunu lielveikalu vērtējam kā pozitīvu signālu,» atzīmēja Danusēvičs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā ir pietiekoši daudz mazumtirgotāju, kas varētu aizpildīt Domina Shopping esošo platību. Turklāt, pēc Danusēviča domām, tam nav obligāti jābūt pārtikas tirgotājam.

«Latvijā ir pietiekoši daudz mazumtirgotāji, kuri varētu labi aizpildīt centrā Domina Shopping pieejamo platību. Tā kā uz Dominu pircēji brauc vairāk iegādāties nepārtikas preces un izklaidēties, tad ir pamats uzskatīt, ka Dominā varētu būt arī kāds cits tirgotājs, kas nav saistīts tieši ar pārtikas mazumtirdzniecību,» skaidroja Danusēvičs.

Pircēji par atlaidēm visbiežāk uzzina, ieraugot tās veikalā (31%) un pētot lielveikalu atlaižu avīzes (30%). Tikai 18% aptaujāto atzīst, ka par atlaidēm lielveikalos neinteresējas, secināts portāla Gudriem.lv sadarbībā ar Draugiem.lv veiktajā aptaujā, kurā 53 909 cilvēki.

Trešais populārākais informācijas avots par atlaidēm veikalos ir TV reklāma, šo atbildi izvēlējušies 15% respondentu. Tikai neliela daļa iedzīvotāju veikalu atlaides apskata internetā: 4% regulāri pēta lielveikalu tīklu mājas lapas, bet 2% aptaujāto izmanto portāla Gudriem.lv lielveikalu atlaižu sadaļu.

Pēc aptaujas datiem, visvairāk par lielveikalu atlaidēm interesējas sievietes – tikai 13% dāmu norādījušas, ka lielveikalu atlaides viņām neinteresē. Vīriešu vidū šāda atbilde bija 27% respondentu. Sievietes dod priekšroku atlaižu novērtēšanai jau pirms veikala apmeklējuma – 50% no viņām šķirsta atlaižu avīzes vai skatās TV reklāmu, bet veikalos atlaidēm uzmanību pievērš vairāk vīriešu nekā sieviešu (attiecīgi 32 un 31%).

Jaunākie dati liecina, ka pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 1800 miljardieru. Viņu bagātības kopējā vērtība tuvojas 7 triljoniem ASV dolāru - 2015.gadā pasaules miljardieru kopējā bagātība tika lēsta 7,05 triljonu apmērā, taču 2016.gada dati liecina, ka tā nedaudz kritusies un sasniedz 6,48 triljonus ASV dolāru.

Saskaņā ar 2017. gada Oxfam ziņojumu, astoņiem bagātākajiem miljardieriem kopumā pieder tik daudz bagātības kā pusei cilvēces.

Bagātākais cilvēks pasaulē vēl aizvien ir ASV uzņēmējs, investors un programmētājs Bils Geits, viņam seko amerikāņu investors, uzņēmējs, kompānijas Berkshire Hathaway vadītājs un lielākais īpašnieks Vorens Bafets. Trešais bagātākais cilvēks pasaulē ir Zara dibinātājs Amancio Ortega.

Kurās valstīs ir vislielākais miljardieru skaits, saskaņā ar Business Insider apkopojumu, skatieties raksta galerijā!

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Krievijas bagātākais cilvēks Ališers Usmanovs nākamā pusgada laikā iecerējis apvienot visus sev piederošos aktīvus vienā holdinga kompānijā ar apgrozījumu 25 miljardu ASV dolāru apmērā un aiziet no biznesa.

«Atklāti sakot, es vairs nevēlos nodarboties ar uzņēmējdarbību, tomēr man ir arī atbildība pret izveidoto biznesu,» sarunā ar aģentūru Reuters sacījis A. Usmanovs. «Mums ir mērķis – izvedot lielu holdingu, kurš konsolidēs visus mūsu daudznozaru aktīvus – gan kalnrūpniecībā, gan telekomunikācijās un medijos,» klāstīja bagātākais Krievijas iedzīvotājs.

A. Usmanovs norādīja, ka katru aktīvu pārvalda atsevišķa menedžeru komanda, kurai jābūt neatkarīgai no akcionāriem. «Es kā akcionārs nevēlos iedziļināties vadības darbā,» sacīja A. Usmanovs.

A. Usmanovs jau iepriekš ir izteicies, ka vēlas pamest uzņēmējdarbību. Šā gada sākumā sarunā ar Forbes 59 gadus vecais Krievijas uzņēmējs atzina, ka, sasniedzot 63 gadus, beigs nodarboties ar biznesu un pievērsīsies filantropijai.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!

Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.