Daudzi Latvijas pārtikas ražotāji dzīvo ilūzijās par sadarbību ar lielveikalu ķēdēm, norāda graudu pārstrādes uzņēmuma Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons.
«Ekonomiskā krīze piespieda lielveikalus nopietni domāt, kā noturēt pircējus, tāpēc tie samazināja savus izcenojumus un padarīja efektīvāku savu darbību. Pēdējā laikā aktīvi darbojusies arī Konkurences padome, tādējādi lielveikalu ķēdes zināmos rāmjos ielikušas arī valsts institūcijas. Es pašlaik nevēlos kādam mest acīs mēslus. Katram uzņēmumam tomēr ir savs bizness, un katrs uzņēmums rīkojas, kā uzskata par vajadzīgu. Labi, tas, piemēram, uzliek 30% uzcenojumu, bet, ja patērētājs šo produktu pērk, šāds uzcenojums var arī palikt,» pastāstīja Jansons.
Pēc viņa teiktā, daudziem piegādātājiem bieži vien lielākās problēmas rada kļūdas pieņēmumos un aprēķinos. «Daudzi joprojām dzīvo dīvainās ilūzijās – ja es šogad piegādāšu veikaliem preci, ciešot zaudējumus, es iekarošu tirgu, un veikalu ķēde tirgos tikai manu produkciju, jo būs pret mani lojāla. Tā nav. Ja vienu mēnesi veikals iepirks preci, kuru ražotājs pārdod zem pašizmaksas, tas lielveikalam nebūt netraucē nākamajā mēnesī atrast citu piegādātāju, kurš preci gatavs tirgot zem pašizmaksas. Tāpēc abām pusēm jāseko līdzi, lai sadarbība būtu abpusēji izdevīga,» norādīja uzņēmuma vadītājs.
Viņš teica, ka Rīgas dzirnavnieks par savu sadarbību ar veikalu ķēdēm sūdzēties nevar un lielveikalu ķēdes ar uzņēmumu rēķinās. Savukārt produkcijas piegādes cenu lielums ir pārrunu jautājums starp ražotāju un lielveikalu ķēdi.
«Otra laba lieta – ja tu kādā lielveikalu ķēdē esi dabūjis sev tirdzniecības vietu, tu vari neuztraukties līdz nākamā gada līguma slēgšanai. Patlaban šis tirgus ir sakārtots tirgus, lai gan vienmēr viss var būt organizēts labāk. Treškārt, Latvijas mazumtirdzniecības tirgus ir atvērts. Šeit jebkurā brīdī var ienākt jebkura cita tirdzniecības ķēde. Piemēram, nesen izskanēja ziņas, ka Lietuvā varētu ienākt Lidl veikalu tīkls. Tas ne pa jokam lika sasparoties vietējiem spēlētājiem,» klāstīja Jansons.
Viņš informēja, ka Rīgas dzirnavnieks arī ražo produktus ar lielveikalu ķēžu privātajām preču zīmēm. «Maximai mēs ražojam miltus Optima, bet Rimi ‒ auzu pārslas. Tiesa, sadarbībai ar lielveikalu ķēdēm ir viens liels mīnuss – mēs nezinām, vai nākamgad mums ar konkrēto lielveikala ķēdi būs vai nebūs līgums. Līdz šim mēs šos līgums esam noturējuši un atjaunojuši,» teica Jansons.
Pērn Rīgas dzirnavnieks strādāja ar 14,189 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa palielinājās vairākas reizes ‒ līdz 1,149 miljoniem latu, liecina datubāzē Lursoft publicētais uzņēmuma finanšu pārskats.
Rīgas dzirnavnieks ir viens no lielākajiem graudu pārstrādātājiem Baltijā. Uzņēmums ražo un pārdod graudu pārstrādes produktus ‒ visu veidu kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem Hercogs, Herkuless un AXA. Uzņēmums ietilpst Lantmännen koncerna sastāvā.