Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Dobeles dzirnavnieks" iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu "Baltic Mill", kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā, informē KP.

KP secināja, ka "Dobeles dzirnavnieka" un "Rīgas dzirnavnieka" apvienošanās, visticamāk, radīs būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei rudzu un kviešu miltu tirgos gan gala patērētājiem, gan industriālajiem klientiem, kā arī auzu pārslu, miltu maisījumu, makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem un putru tirgos gala patērētājiem.

Apvienošanās rezultātā minētājos tirgos būtiski samazināsies konkurences spiediens uz "Dobeles dzirnavnieku", ko iepriekš radīja tā tuvākais konkurents "Rīgas dzirnavnieks". Tas radīs apvienotā tirgus dalībnieka dominējošo stāvokli šajos tirgos, tostarp arī būtiski samazinās efektīvu konkurenci, norāda KP.

KP konstatēja, ka "Rīgas dzirnavnieks" atrodas finansiālās grūtībās un uzņēmumam pastāv augsta iespējamība pamest tirgu, ja netiktu īstenota apvienošanās.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 8,2%. Būtisko eksporta kritumu jūnijā noteica mehānismu eksporta samazinājums uz ASV, kas veidoja gandrīz pusi no visa eksporta samazinājuma. Savukārt, preču imports saruka vēl straujāk – par 11,9%, norāda Ekonomikas ministrija.

Bez mehānismiem un ierīcēm jūnijā eksporta vērtība samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda grupās. Saruka arī graudaugu, farmācijas produktu un elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt pozitīvi eksportu ietekmēja eļļas augu sēklu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksports.

2019. gada jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,9%. Eksports samazinājās uz Poliju (minerālie produkti, koksne uc. ), Zviedriju (koksne un mēbeles) un Vāciju (koksne un mehānismi), savukārt pieauga uz Igauniju (minerālie produkti un transportlīdzekļi), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (tabaka).

Jūnijā eksports samazinājās arī uz NVS valstīm – par 5,5%. Eksporta vērtība samazinājās uz Krieviju (mehānismi un farmācijas produkti) un Uzbekistānu (farmācijas produkti), savukārt būtiski pieauga uz Baltkrieviju (optiskās ierīces) un Kazahstānu (mehānismi).

Latvijas lielākais pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, turpinot uzņēmuma izaugsmi, pabeidzis darījumu par graudu pārstrādes uzņēmumu grupas AB “Baltic Mill” Latvijas un Igaunijas uzņēmumu iegādi.

Sadarbībā ar Zvērinātu advokātu biroju “Spīgulis & Kukainis”, kas sniedza darījuma strukturēšanas un juridiskos pakalpojumus, AS “Dobeles dzirnavnieks” ir iegādājies AB “Baltic Mill” Latvijas graudu pārstrādātāju “Rīgas dzirnavnieks” un Igaunijas uzņēmumu “Balti Veski”.

Šis darījums dos iespēju “Dobeles dzirnavniekam” iegūt papildu jaudas – pašreizējos lielo Eiropas graudu pārstrādes uzņēmumu apvienošanās apstākļos darījums ļaus saglabāt esošo konkurētspēju un tirgus pozīciju, dos iespēju veiksmīgāk konkurēt globālajā tirgū, paplašināt sortimentu un attīstīt jaunu, tajā skaitā nišas produktu ar augstu pievienoto vērtību, ražošanu.

Lietuvas Konkurences padome neļauj Dobeles dzirnavniekam iegādāties Baltic Mill 

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks"...

“Noslēgtais darījums turpina uzņemto “Dobeles dzirnavnieka” attīstības kursu, ceļot kopējās graudu pārstrādes jaudas Latvijā, un tas būtiski veicinās vietējo produktu eksportspēju,” norāda “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. “Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules tirgū kā vietu, no kuras nāk kvalitatīvi un konkurētspējīgi graudu pārstrādes produkti ar augstu pievienoto vērtību.”

10 gadu laikā “Dobeles dzirnavnieks” savā attīstībā investējis vairāk nekā 120 miljonus eiro un no neliela vietējā uzņēmuma ar niecīgiem eksporta apjomiem spējis kļūt par lielāko pastas ražotāju Ziemeļeiropā un vienu no lielākajiem BIO pārslu ražotājiem Eiropas Savienībā. “Mūsu uzkrātā pieredze, zināšanas un modernā tehniskā bāze sniegs būtisku ieguldījumu arī AS “Rīgas dzirnavnieks” attīstībā,” stāsta K. Amsils.

AS “Rīgas dzirnavnieks” turpmāk strādās kā AS “Dobeles dzirnavnieks” meitas uzņēmums, turpinot savu esošo zīmolu attīstību. ““Rīgas dzirnavniekam” ir potenciāls izaugsmei – nepieciešamā infrastruktūra un pieredzējuši darbinieki,” norāda K. Amsils. “Ticam, ka, kopīgi strādājot, visi gūsim papildu pieredzi un zināšanas, kas veicinās arī kopējo Latvijas graudu pārstrādes nozares attīstību.”

Kā norāda AS “Rīgas dzirnavnieks” tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce, grupas uzņēmumu sniegtās sinerģijas iespējas abiem graudu pārstrādes uzņēmumiem ļaus strādāt efektīvāk un sniegs būtiskus ieguvumus arī klientiem un piegādātājiem.

“Ražošanas procesu efektivizēšana un modernizēšana, eksporta kāpināšana un iepirkto graudu apjoma palielināšana grupas ietvaros ļaus ne tikai attīstīt jaunus produktus, bet arī piedāvāt labākus sadarbības nosacījumus Latvijas zemniekiem un citiem sadarbības partneriem.”

Lietuvas Republikas Konkurences padomes lēmumā paustajam, kas neļāva “Dobeles dzirnavniekam” iegādāties “Baltic Mill” grupas uzņēmumus Lietuvā, AS “Dobeles dzirnavnieks” kategoriski nepiekrīt un šo lēmumu ir pārsūdzējis tiesā Lietuvā.

Ņemot vērā uzņēmuma tirgus daļas Lietuvā, uzņēmums uzskata, ka Lietuvas Konkurences padome ar šādu lēmumu vēlas aizsargāt vietējos Lietuvas ražotājus no konkurences, neļaujot tirgū ienākt ārvalsts komersantam, kas konkurētu ar vietējiem ražotājiem.

"Dobeles dzirnavnieks" pērn strādāja ar 172,07 miljonu eiro apgrozījumu un nopelnīja 3,87 miljonus eiro.

Kompānija "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

Latvijas pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, turpinot uzņēmumu grupas izaugsmi, ir vienojies par stratēģisko partnerību ar vienu no vadošajiem Eiropas graudaugu pārstrādes uzņēmumiem “H. & J. Brüggen KG”.

Lai veicinātu Latvijā ražotu augstas kvalitātes produktu eksportu, “H. & J. Brüggen KG” caur savu meitas sabiedrību kļūs par “Dobeles dzirnavnieka” meitas uzņēmuma AS “Rīgas dzirnavnieks” 50% daļu īpašnieku. Kopuzņēmuma izveidošana ļaus kāpināt graudaugu pārstrādes apjomus Latvijā un veicinās “Rīgas dzirnavnieka” ražoto produktu konkurētspēju globālajā tirgū.

Uzņēmumu darījums iekļauj tikai auzu graudu pārstrādi.

““H. & J. Brüggen KG” ir spēcīgs, pasaules tirgū labi zināms zīmols, ar ko mums ir veiksmīga sadarbība vairāku gadu garumā, nodrošinot viņiem Dobelē ražotu auzu pārslu un citu graudaugu produktu piegādes. Kopuzņēmuma izveidošana stiprinās abu uzņēmumu sadarbību, veicinot “Rīgas dzirnavnieka” ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošinot stabilus graudaugu pārstrādes apjomus Latvijā,” komentē Kristaps Amsils, AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,1%, informē Ekonomikas ministrija.

Preču importa vērtība šogad janvārī gada griezumā bija par 15,3% mazāka kā pirms gada. Tādējādi, pirmo reizi kopš 1995.gada preču eksporta vērtība pārsniedza importu un tirdzniecības saldo janvārī attiecīgi sastādīja 1,2%. Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir saistāms ar cenu samazinājumu, kā arī bāzes efektu. Pēdējo mēnešu attīstības tendences rāda, ka eksporta krituma tempi samazinās.

Janvārī gada griezumā, jau vienpadsmito mēnesi, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība. Šis samazinājums būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī elektroierīču un iekārtu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās dzērienu, eļļas augu sēklu un mēbeļu eksports. Savukārt pieauga graudaugu kultūru, organisko ķīmisko savienojumu, farmācijas produktu, lidaparātu, to daļu un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,4%. Savukārt preču imports samazinājās straujāk - par 5,2%.

Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts ir mazāks nekā pirms gada, secina Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Lai arī daļā eksporta preču grupu jūnijā atjaunojās izaugsme, tā nespēja pilnībā kompensēt eksporta samazinājumu. Gada griezumā būtiski samazinājās sauszemes transportlīdzekļu, graudaugu produkcijas, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Savukārt, pieauga elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī farmācijas produktu eksporta vērtības palielinājums. Pieauga arī citu ķīmiskās rūpniecības preču eksports.

Jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1%. Eksports samazinājās uz Spāniju (graudaugi), Igauniju (naftas produkti, transportlīdzekļi) un Vāciju (piena produkti, gaisa kuģi, to daļas un elektroierīces un elektroiekārtas). Savukārt eksports pieauga uz Poliju (dzelzs un tērauds) un Nīderlandi (eļļas augu sēklas un gaļas izstrādājumi).

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada martā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 18,8%, savukārt importa vērtība samazinājās par 17%.

Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir daļēji saistāms ar cenu samazinājumu.

Š.g. martā gada griezumā, jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība, kas būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī koksnes un tās izstrādājumu, elektroierīču un iekārtu, kā arī graudaugu kultūru eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās mehānismu un ierīču un sauszemes transportlīdzekļu eksports. Savukārt pieauga dārzeņu, dzīvnieku un augu tauku un eļļu, kā arī organisko ķīmisko savienojumu eksports.

Martā gada griezumā par 16,1% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Lietuvu un Somiju (uz abām - minerālie produkti), Zviedriju (mēbeles, jaukti ķīmiskie produkti), Spāniju (graudaugi) un Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, koksne). Savukārt eksports pieauga uz Ungāriju (minerālie produkti) un Beļģiju (organiskie ķīmiskie savienojumi).

Šogad, ņemot vērā graudaugu analīžu rezultātus, sliktākā raža bijusi kviešiem un rudziem, savukārt auzas uzrādījušas krietni labākus rādītājus nekā pērn, informē graudu pārstrādes uzņēmums AS "Rīgas dzirnavnieks".

Uzņēmuma apkopotā informācija liecina, ka šajā sezonā auzas uzrādījušas augstus kvalitātes rādītājus - tilpummasa vidēji ir 530-560 grami uz litru, kas ir ievērojami labāks rezultāts nekā pirms gada, kad tā bija zem 450 gramiem uz litru.

Lietuvas Konkurences padome neļauj Dobeles dzirnavniekam iegādāties Baltic Mill 

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks"...

"Rīgas dzirnavnieka" tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce norāda, ka "esam patiesi priecīgi, ka šī gada raža ir tik augstas kvalitātes un graudi ir zeltaini, nevis kā pērn, kad auzas bija pelēkas un ar krietni sliktākiem rādītājiem."

Vienlaikus uzņēmumā atzīmē, ka lielākās problēmas šogad ir ar kviešiem. Veicot analīzes, noskaidrots, ka vidējais proteīna līmenis ir 12-13%. Tāpat arī krišanas skaitlis, kas ir viens no galvenajiem kvalitātes rādītājiem, šajā sezonā ir zems.

Kā skaidro uzņēmumā, šādas problēmas šogad ir visos Latvijas reģionos. Nepietiekoša lietus un mitruma apjoma dēļ graudi nevarēja uzsūkt no zemes visas nepieciešamās minerālvielas.

Švarce uzsver, ka, "lai gan no šādas kvalitātes graudiem iespējams saražot tikai tādus miltus, kas paredzēti pankūku cepšanai, ar papildus apstrādi varam nodrošināt pietiekoši augstu kvalitāti, lai ikviens varētu izcept arī maizi."

Tāpat uzņēmumā informē, ka rudzos, kuriem pērn bija labāka raža, šogad novēroti melnie graudi jeb vilkzobe, kas ir parazitējoša sēne, kas ziedos veido blīvus sēņotnes savijumus. Vilkzobe izveidojusies, jo pavasaris bija vēss un lietains, tādējādi graudaugi nevarēja pietiekamā kvalitātē attīstīties.

Pēc uzņēmumā paustā, "Rīgas dzirnavnieks" pašreiz pieņēmis visu plānoto auzu apjomu, taču vēl arvien aicina zemniekus vest un nodot gan kviešus, gan rudzus.

"Rīgas dzirnavnieka" apgrozījums 2020.gadā bija 24,119 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi veidoja 372 571 eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2021.gadu vēl nav pieejami.

"Rīgas dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 6,549 miljoni eiro.

"Rīgas dzirnavnieks" ražo graudu pārstrādes produktus - kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem "Herkuless", "Hercogs" un "Īsta saimniece". "Rīgas dzirnavnieks" ir daļa no "Baltic Mill" grupas.

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks" pilnībā iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu "Baltic Mill", kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā.

Kā piektdien paziņoja Lietuvas Konkurences padome, uzraugs ir secinājis, ka "Dobeles dzirnavnieks" un "Baltic Mill" "ir tuvi un nozīmīgi konkurenti" miltu, miltu maisījumu un makaronu tirgū, "kas jau ir koncentrēts" un tādējādi "šo kompāniju konkurence ir nozīmīga".

Dobeles dzirnavniekam ļauj apvienoties ar Rīgas dzirnavnieka māteskompāniju 

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Dobeles dzirnavnieks" iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes...

"Apvienotajam uzņēmumam būtu liela atbilstošo tirgu daļa Lietuvā, bet zustu konkurences spiediens, no kura iegūst patērētāji," lasāms Konkurences padomes paziņojumā.

"Dobeles dzirnavnieks" nevarēs pabeigt plānoto darījumu Lietuvā, lai gan ir jau saņēmis Latvijas un Igaunijas konkurences uzraugu atļauju.

Lietuvas Konkurences padomes locekle Karina Kaučaidze "norādīja, ka katrs regulators izvērtē konkurences apstākļus konkrētajā valstī, un šie apstākļi var būt atšķirīgi".

"Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils pagājušajā nedēļā pauda neizpratni par Lietuvas Konkurences padomes vilcināšanos un pieļāva, ka pamatotas ir aizdomas par to, ka Lietuva nelabprāt redz kaimiņu investorus savā valstī.

Jau ziņots, ka Latvijas Konkurences padome (KP) martā atļāva "Dobeles dzirnavniekam" iegādāties "Baltic Mill".

Amsils iepriekš norādīja, ka, saņemot atļauju veikt darījumu no visu trīs Baltijas valstu konkurences uzraudzības iestādēm, "Dobeles dzirnavnieks" plāno izmantot ilgtermiņā uzkrātās zināšanas un investēt ražotņu modernizēšanā un paplašināšanā.

"Baltic Mill" grupai pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs - vienas no vecākajām un lielākajām dzirnavām "Malsena plius" un makaronu ražotājs "Amber Pasta" Lietuvā, "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā un "Balti Veski" Igaunijā.

"Dobeles dzirnavnieks" pērn strādāja ar 172,07 miljonu eiro apgrozījumu, un nopelnīja 3,87 miljonus eiro.

Kompānija "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

ASV daudznozaru uzņēmums "GCG Captital LLC" vērsies tiesā pret miltu ražotāju AS "Rīgas dzirnavnieks" par zaudējumu piedziņu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā aģentūra LETA uzzināja, ka tiesas sēdes paredzēta 28.februārī, plkst.14.

"GCG Captital LLC" advokāts, biroja "Sorainen" pārstāvis Andris Tauriņš skaidroja, ka zaudējumi aprēķināti 1,2 miljonu eiro apmērā.

Strīds starp uzņēmumiem sācies 2019.gadā, kad "GCG Capital LLC" un "Rīgas dzirnavnieks" noslēdza līgumu par miltu piegādi un ekskluzīvām produkcijas izplatīšanas tiesībām. Saskaņā ar Tauriņa sacīto, īsi pēc līguma noslēgšanas "Rīgas dzirnavnieks" paziņoja, ka tas nevarēs piegādāt līgumā minētās preces saistībā ar noteiktā tipa kviešu miltu krājumu izbeigšanos.

Tādējādi "GCG Capital LLC" izmantojis savas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, kā arī pieprasīt zaudējumu atlīdzību.

Graudu pārstrādes uzņēmums «Rīgas dzirnavnieks» sācis pārcelt daļu no grupai piederošās Igaunijas ražotnes uz Rīgu, informēja kompānijā.

Uzņēmuma pārstāvji atgādināja, ka graudu pārstrādes grupa Baltijas valstīs «Baltic Mill», kurā ietilpst arī «Rīgas dzirnavnieks», nolēmusi būtiski attīstīt vietējās ražotnes, tuvākajos gados ieguldot apmēram 10 miljonus eiro tirgus pozīciju stiprināšanā, tostarp viens no nozīmīgākajiem soļiem ir grupai piederošās ražotnes Igaunijā pārcelšana uz Rīgu.

«Rīgas dzirnavnieks» pārstāvji minēja, ka ir sākta kompānijas ražotnes modernizācija, lai no nākamā gada sākuma varētu ražot arī fasētu zirņu un pupu produktus. Vienlaikus norit sagatavošanās darbi, lai uz ražotnē varētu sākt ražot arī makaronu produktus.

Uzņēmuma pārstāvji informēja, ka saistībā ar sāktajiem attīstības plāniem «Rīgas dzirnavnieks» meklē jaunus ražošanas un noliktavas darbiniekus un aicina pieteikties vakancēm Pierīgas iedzīvotājus. Tāpēc kompānija no 5. līdz 20.novembrim rīkos neformālas sarunu ar uzņēmuma pārstāvjiem Garkalnes, Ādažu, Ropažu, Stopiņu, Salaspils un Babītes novados, kā arī Ogrē.

Pērnā gada 7.augusta vētrā cietušajiem lauksaimniekam finansiālo grūtību mazināšanai varētu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt līdz 1,33 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais noteikumu projekts.

Finansiālo atbalstu varēs saņemt par augļu, ogulāju, dārzeņu un zālāju platībām, kuras nebija iespējams apdrošināt, un graudaugu, pākšaugu un eļļas augu platībām, kuras nebija apdrošinātas un kur vētrā cieta vismaz 90% no deklarētās platības.

ZM skaidro, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2023.gada 11.augusta līdz 25.augustam bija iespējams ziņot par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, iesūtot attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros. Tā tika fiksēti konkrēti dabas postījumi konkrētā reģionā individuālu saimniecību līmenī.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada februārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 7,5%. Savukārt preču importa apjomi pieauga mērenāk - par 2%. Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts bija ievērojami mazāks nekā pirms gada, informē Ekonomikas ministrija.

Pēc krituma 2021.gada janvārī, februārī eksporta vērtība palielinājās lielākajā daļā preču grupu. Straujāk pieauga koksnes un tās izstrādājumu, minerālo produktu, graudaugu kultūru un farmācijas produktu eksports. Savukārt gada griezumā samazinājās dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, sauszemes transportlīdzekļu, dzērienu un tabakas izstrādājumu eksports.

"Pēdējā gada laikā sāk uzlaboties arī ārējās tirdzniecības bilance, kas nozīmē, ka mēs arvien vairāk eksportējam - mūsu ražotāji kļūst arvien konkurētspējīgāki un spēj globālajā tirgū piedāvāt Latvijā ražotas preces un nišas produktus. Neraugoties uz sarežģījumiem globālajā situācijā saistībā ar Covid-19 izraisīto pandēmiju, Latvijas eksporta pieaugums mēneša laikā par 7,5% ir vērtējams kā ievērojams kāpums," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Biedrības Zemnieku saeima valdes sēdē diskutēts par aktualitātēm Latvijas reģionos, kā arī turpmākajiem piena nozares situācijas stabilizācijas pasākumiem, informē biedrības pārstāvji.

Vēlreiz tika apstiprināts, ka Latvijas robežās vienlaikus var pastāvēt ļoti dažādi klimatiskie apstākļi. Kamēr Kurzemes Dienvidu daļā un Zemgalē ir sākusies sēja, Latgales un Vidzemes laukus vietām vēl klāj sniegs. Ir reģioni, kur sals ziemājus nav saudzējis. Visvairāk cietis ir rapsis Jēkabpils pusē, savukārt graudaugi, kā piemēru minot kviešus, ir pārziemojuši salīdzinoši veiksmīgi.

SIA Gavsene saimnieks Aigars Zadiņš no Dundagas stāsta, ka zeme ir pietiekami sausa un pākšaugu un auzu sēja ir sākusies. Ziemāji Kurzemē ir pārziemojuši labi. Tiesa, staltbriežu populācija kļūst arvien lielāka, un tie arī pēc sniega nokušanas turpina mieloties ar ziemājiem. Piena iepirkuma cena Dundagas pusē ir 21 eirocents par litru piena, kas tiek noturēta, pateicoties Dundagas pienotavas aktīvajam darbam vietējā tirgū.

Iestājoties pavasarim, zemnieki veic ziemāju papildmēslošanas darbus un uzsāk cīņu ar kaitēkļiem un nezālēm. Dažviet jau uzsākta vasarāju sēja. Klimatiskie apstākļi šobrīd piemēroti un darbi rit raiti, vērtē Baltic Agro/Tradecorp tehniskā konsultante Dace Strautiņa.

Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šogad sējumu platībās atkal būtisks ziemāju īpatsvars. Labvēlīgi sējas apstākļi rudenī mudinājuši zemniekus sēt lielākās platībās ziemājus, jo no tiem var iegūt augstāku ražību nekā no vasarājiem.

"Ziemošanas apstākļi bijuši izcili labi. Ziemāju sējumi – gan rapši, gan graudaugi ziemojuši labi, bez kādiem izsalšanas bojājumiem. Tomēr daudzviet novērojami meža zvēru un putnu radīti postījumi. Tie ir apstākļi, kurus nav zemnieka spēkos ietekmēt. Vienīgais risinājums ir sējumu apdrošināšana," uzsver speciāliste.

Viņa paredz, ka ziemājiem šogad gaidāms augsts ražas potenciāls. Ziemas rapši, laicīgi iesētie, šo pavasara sezonu uzsāk ar enerģisku stublāja augšanu. Ziemas kviešu sējumi ir intensīvā cerošanas attīstības stadijā.

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli - palielinājās par 1,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,4%.

2024.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (plus 0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (plus 0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (mīnus 0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija mājputnu gaļai (plus 2,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (plus 2,5%), maizei (plus 1,1%), šokolādei (plus 3,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (plus 0,8%), kartupeļiem (plus 3,9%), olām (plus 1,8%). Dārgākas bija brokastu pārslas (plus 8,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (plus 5,3%), olīveļļa (plus 4,3%) un cūkgaļa (plus 0,8%).

“Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas tirgum noteikti pietiks produkcijas, jo primāri fokusējamies uz vietējo tirgu un tikai tad izvērtējam eksportēšanas iespējas, uzsākot graudu pieņemšanas sezonu, saka graudu pārstrādes uzņēmuma “Rīgas Dzirnavnieks” tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce.

“Rīgas Dzirnavnieks” 5.augustā pieņēmis pirmo graudu ražu - kviešusi. Tā atvesta no Ogres zemnieku saimniecības, ar kuru uzņēmums sadarbojas jau 30 gadus, tādējādi atklājot jauno ražas sezonu.

Pirmā raža ik gadu “Rīgas Dzirnavniekā” tiek sagaidīta ar īpašu prieku, jo tas nozīmē, ka intensīvā darba sezona ir sākusies un turpmākos mēnešus uzņēmums strādās līdz pat 18 stundām diennaktī, lai operatīvi apkalpotu visus lauksaimniekus, kuri ir gatavi nodot graudus.

“Šogad graudu nodošana sākusies līdzīgā laikā kā citus gadus, ko ietekmējuši laikapstākļi. Lauksaimnieki ir ļoti atkarīgi no tā vai ir saulains vai lietains, jo katra stunda jāizmanto tā, lai graudi tiktu ievākti pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk, lai dažādu apstākļu dēļ neciestu raža kopumā,” saka I. Švarce.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS “Rīgas Dzirnavnieks” pagājušajā finanšu gadā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam strādājis ar zaudējumiem, pretēji peļņai gadu iepriekš, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

AS “Rīgas Dzirnavnieks” zaudējumi 2018./2019. finanšu gadā bija gandrīz 416 tūkstoši eiro, savukārt uzņēmuma apgrozījums bija 23,565 miljoni eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmuma apgrozījums bija par 0,7% mazāks.

Pagājušajā gadā bija novērojams vietējā tirgus apjoma kritums, ko izraisīja sīvāka konkurence, bet uzņēmumam izdevās palielināt eksporta apjomus, norādīts AS “Rīgas Dzirnavnieks” gada pārskatā. Uzņēmuma nodarbināto skaits pērn sarucis par 12, un tas vidēji nodarbināja 101 darbinieku.

2018./2019. finanšu gadā AS “Rīgas Dzirnavnieks” investēja 1,475 miljonus eiro, galvenokārt jomās, kas ļauj uzņēmumam pilnvērtīgāk kontrolēt produktu kvalitāti, uzlabot ražošanas procesu produktiem ar augstāku pievienoto vērtību un ļauj palielināt eksporta apjomus.

Graudu pārstrādes uzņēmums "Rīgas Dzirnavnieks" šogad plāno iepirkt divas reizes vairāk auzu nekā pērn, kad no zemniekiem tika iegādātas 17 tūkstoši tonnas šīs kultūras, informē uzņēmums.

Savukārt, lai optimizētu lauksaimnieku darbu, uzņēmums piedāvā arī kaltes pakalpojumus, tādējādi atvieglojot darbu un risinot graudu uzglabāšanas jautājumu.

Pērn "Rīgas Dzirnavnieks" kviešu, auzu, rudzu graudus iepirka 52 tūkstošu tonnu apjomā. Uzņēmums ir gatavs šogad palielināt visu graudaugu iepirkuma apjomu, galvenokārt, fokusējoties uz auzu iegādes palielināšanu. Jau tagad uzsākti preventīvi darbi, lai augustā un septembrī uzņemtu maksimāli daudz graudaugu, uzpildot tam paredzētās silosa tipa graudu glabātuves jeb graudu uzglabāšanas torņus. Pašreiz izveidota sadarbība arī ar īpašu alpīnistu grupu, kuri veic attīrīšanas darbus, kā arī dezinfekciju, lai tādējādi nodrošinātu to, ka glabātuves ir gatavi jaunās ražas pieņemšanai un glabāšanai.

AS «Rīgas Dzirnavnieks» paplašina uzņēmuma vadības grupu un par tās direktori no šī gada decembra ir kļuvusi Anita Skudra, informē uzņēmumā.

«Mūsu grupai «Baltic Mill» ir ambiciozi plāni Baltijā. Tāpēc, lai tos īstenotu, mēs stiprinām vadības komandu ar jauniem līderiem. Uzskatām, ka Anitas Skudras plašā vadības pieredze Latvijas pārtikas uzņēmumos tikai vēl vairāk spēcinās mūsu pozīcijas un konkurētpēju Latvijas un ārvalstu tirgos,» komentē AS «Rīgas Dzirnavnieks» valdes loceklis Žilvinas Pakeltis.

A. Skudra absolvējusi Pārtikas tehnoloģijas fakultāti Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kā arī ieguvusi maģistra grādu Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Līdz šim viņa ir vadījusi SIA «Latvijas piens», bijusi «NP Foods» komercdirektore Baltijas valstīs un «Statoil Fuel & Retail Latvia» mazumtirdzniecības reģionu vadītāja. Viņa pati atzīmē, ka līdzšinējā pieredzē ir bijusi sadarbības veidošana ar zemniekiem, kas ir būtiski, strādājot tādā uzņēmumā kā AS «Rīgas Dzirnavnieks».

Graudaugu pārstrādes uzņēmums AS Rīgas Dzirnavnieks atklāj jauno ražas sezonu un šosezon plāno iepirkt līdz 150 000 tonnas graudu – kviešus, rudzus un auzas, informē kompānijā.

Rīgas Dzirnavnieks plāno fokusēties uz trīs kultūrām - kviešiem, rudziem un auzām. Papildu uzmanība tiks veltīta bioloģiskajiem graudu iepirkumiem, kā arī graudiem, kas tiek audzēti bez augšanas regulatoriem. Šogad graudu cenas saglabā dažādību, un šobrīd tās ir līdzīgā cenu līmenī kā pērn sezonas sākumā.

«No mums pieejamās informācijas ziemāji izskatās labi, bet vasarāji - sliktāk, lai gan par to neuztraucamies. Pagājušajā gadā jūnija beigās un jūlija pirmajā pusē bija augsta gaisa temperatūra un sausums, kam sekoja ilgstošs lietus ražas novākšanas laikā. Ceru, ka tas neatkārtosies šogad, jo ir labāk, ka lietus ir tagad, bet sausāks un saule ražas novākšanas periodā. Ar laikapstākļiem un to nepatstāvīgumu saskaras arī citviet pasaulē. Ziemeļamerikā un dažviet Rietumeiropā, piemēram, Francijā varēja novērot sausumu pirms ražas novākšanas, kamēr citviet bija labāks saules un lietus līdzsvars, piemēram, Vācijā un Polijā,» komentē Žilvinas Pakeltis, Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis.

AS «Rīgas Dzirnavnieks», kas ir «Herkuless» produkcijas ražotājs, pirmsākumi ir saistāmi ar labības pārstrādes kombinātu Rīgā - «Sarkanais Oktobris», kas dibināts 1945.gadā. Iespējams, ka sākums pat bijis vēl agrāk, jo arhīvos atrodama 1927. gada publikācija par dzirnavām Rīgā ar nosaukumu «Sarkanais oktobris».

Savukārt, produkti ar nosaukumu «Herkuless» pirmo reizi minēti 1954. gadā, kad sākās «Herkuless» veiksmes stāsts nu jau 65 gadu garumā. Var droši teikt, ka ar «Herkuless» pārslām brokastīs uzaugušas vairākas paaudzes Latvijā.

No tiem laikiem ir saglabājies maz liecību, bet Latvijas valsts arhīvā atrodamās ziņas liecina, ka labības pārstrādes kombināta «Sarkanais Oktobris» ražošanas apjomi strauji auguši un tas bijis nozīmīgs graudaugu pārstrādātājs un graudu produktu ražotājs Padomju Latvijā. Kombināts fokusējies uz diviem segmentiem - miltu un auzu pārslu ražošanu. Uzbūvēts liels, padomju laikiem raksturīgs ražotnes komplekss Juglā. Šajā laikā galvenais produkcijas noieta tirgus bija Latvija. No enciklopēdiju izrakstiem izriet, ka 1985.gadā kombināts ražoja 97,7 tk tonnu miltu, salīdzinājumā 1970.gadā miltu apjoms bija 69,5 tk tonnu. Savukārt auzu pārslu apjoms veidoja 28,9 tk tonnu, kas ir četrkārt vairāk nekā 1970. gadā.

Šodien graudaugu pārstrādātājs AS Rīgas Dzirnavnieks uzsācis jaunās graudu ražas pieņemšanu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ņemot vērā uzņēmuma attīstību Latvijā un eksporta tirgos, tas plāno jaunajā ražas sezonā iepirkt līdz 150 000 tonnas graudu.

Rīgas Dzirnavnieks plāno iegādāties līdz pat 150 000 tonnām graudu, fokusējoties uz trīs kultūrām - kviešiem, rudziem un auzām. Papildu uzmanība tiks veltīta bioloģiskajiem graudu iepirkumiem, kā arī graudiem, kas tiek audzēti bez augšanas regulatoriem un ievērojot striktas Rīgas Dzirnavnieks graudu audzēšanas prasības.

Uzņēmums pēdējo gadu laikā uzsācis strauju eksporta tirgu apgūšanu, un šobrīd eksportē graudaugu produktus uz vairāk nekā 30 dažādām pasaules valstīm. Pērn Rīgas Dzirnavnieks palielināja auzu produkcijas ražošanas kapacitāti par 30%, lai nodrošinātu eksporta tirgos pieaugušo pieprasījumu pēc Herkuless un citiem auzu produktiem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā bija iesniegts SIA Piejūra Energy maksātnespējas pieteikums, liecināja ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā. Šodien abas puses biznesa portālam db.lv apstiprināja, ka vienojušās par maksātnespējas procesa pieteikuma atcelšanu.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās AS Dobeles dzirnavnieks. Maksātnespējas procesa lieta tika ierosināta 23.augustā.

«Uz šo brīdi parādsaistības pret AS Dobeles Dzirnavnieks ir nokārtotas pilnā apmērā, kā arī puses ir vienojušās par maksātnespējas procesa pieteikuma atcelšanu. Situācija ar apmaksas kavēšanos radās komunikācijas problēmu dēļ, kā arī uzņēmuma organizatoriskās struktūras izmaiņu rezultātā,» informēja uzņēmumā.

Arī Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs, informēja: «Varam apstiprināt, ka šodien ir nokārtotas visas parādsaistības un Dobeles dzirnavniekam vairs prasību pret Piejūra Energy nav.»

No maza graudu pārstrādes uzņēmuma vairāk nekā 20 gados SIA Otaņķu dzirnavnieks izaudzis līdz vienam no Baltijā lielākajiem beramkravu loģistikas un lauksaimniecības pakalpojumu sniedzējiem.

«Biznesā ir svarīgi, lai visas iesaistītās puses ir apmierinātas. Tāpēc cenšamies sabalansēt cenu ar kvalitāti un jau vairākus gadus atbilstam kvalitātes pārvaldības sistēmas ISO9001:2015 un GMP+ prasībām,» uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ričards Riepšs.

SIA Otaņķu dzirnavnieks dibināta 1996. gadā kā graudu pārstrādes uzņēmums. Tolaik tas bija orientēts uz zemniekiem, kas varēja atvest savu kūlumu, lai to pārstrādātu miltos. Pakalpojums izrādījās pieprasīts, jo pārsvarā darbojās mazās saimniecības un veikalos pārtikas sortiments bija šaurs. «Laikiem un saimniekošanas pieejai mainoties, sapratām, ka nepieciešams savs transports, lai produkciju izvadātu,» stāsta R. Riepšs.