Lielveikali Latvijā gandrīz pilnībā ir iznīcinājuši mazos ģimenes veikaliņus un turpina nodarboties ar ražotāju diktātu. Viens no ražotājus iznīcinošiem faktoriem ir lielveikalu preču zīmju politika. Taču paši lielveikali noliedz savu vainu tirgus kropļošanā.
«Piemēram, jūs ražojat limonādi vai sulu ar savu preču zīmi un RIMI jums saka – jūsu sulu mēs ņemsim, bet jums viņa jāražo zem mūsu preču zīmes, bet pēc gada pasaka – man ir labāks, lētāks ražotājs Polijā un viņš tagad man ražos. Kā rezultātā tu esi ārā no veikala un pazaudējis savu preču zīmi,» sarunā ar Latvijas Radio 1 skaidro Latvijas pārtikas uzņēmēju federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits.
Tā pat lielveikali nodarbojas ar dažādu papildus maksu iekasēšanu. «Par to kurā vietā veikalā [izvietota prece] - vai augšējā plauktā vai apakšējā plauktā, tuvāk vai tālāk, prasa papildus maksu. Jums var pieprasīt atlaidi attiecībā pret apgrozījumu. Ja jums ir labā prece un iet labāk – tad jums ir jāmaksā vairāk par to veikalam,» turpina D. Šmits.
Lai cīnītos ar lielveikalu patvaļu konkurences likumā noteikti dažādi ierobežojumi. Taču tirgotāji veikli atrodot jaunus veidus, kā panākt sev izdevīgus nosacījumus, bet ražotājiem nav tādas organizācijas, kas viņus varētu aizstāvēt.
«Kādreiz līgumos pieprasīja, lai tur būtu «plauktu naudas». Tad to ar likumu atcēla. Tagad to mēģina apiet un tāpat tur ir visādi varianti. Ir, piemēram, gadījumi, kad veikalu ķēde saka – jums jāved sava prece mūsu kastēs. Nereti sanāka, ka daļa no tām kastēm ir otreiz neizmantojamas un jums kā ražotājam par to jāsamaksā,» radio skaidro Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Tomēr ražotāji atklāti par lielveikalu patvaļu baidās runāt, jo riskē ar to, ka tiks «izmesti» no lielveikalu ķēdes, norāda I. Gulbe. Ražotāji pret to var cīnīties tikai tad, ja pēc to produkcijas ir liels pieprasījums.
Lielā neapmierinātība ir tikai ar divām lielveikalu ķēdēm – RIMI un Maxima. I. Gulbe norāda, ka pārējās pret ražotājiem izturas korektāk, jo bieži pašas nonāk lūdzēju lomā.
I. Gulbe atgādina, ka lielveikalu ķēdes lepojas ar jaunradītajām darba vietām, taču noklusē, cik daudz mazu ģimenes veikaliņu ir bankrotējuši tādēļ, ka tuvumā parādījies ir lielveikals.
Kā risinājumu mazo tirgotāju aizstāvībai viņa rosina paraudzīties uz citām valstīm, kur lielveikaliem tiek ierobežots darba laiks, lai pārējā laikā peļņu varētu gūt sīktirgotāji. Tādā veidā likums regulē spēku samēru tirgū.
Tomēr abas lielveikalu ķēdes Rimi un Maxima savu vainu tirgus kropļošanā nesaskata. Visu nosaka pircējs, kurš izvēlas kur un par kādu cenu pirkt, bet veikals ir tikai starpnieks, Latvijas Radio norāda lielveikalu pārstāvji. Abu ķēžu darbībām ik dienu līdzi seko Konkurences padome, jo saistībā ar dominējošo stāvokli tirgū noteikta papildus uzraudzība.
RIMI un Maxima kategoriski noliedz, ka prasītu naudu par preces izvietošanu veikalu plauktos. Taču par preču atvešanu jeb loģistikas maksa gan tiekot ņemta un likums to neaizliedz.
Abi lielveikali arī nenoliedz, ka līgumi par privāto preču zīmju ražošanu tiek slēgti uz vienu gadu un pēc tam tiek izsludināts jauns konkurss. «Paši ražotāji labi zina, ka šis darījums ir tikai uz noteiktu laiku un, ja viss būs ļoti labi, tad tiks turpināts, bet, ja nē – mēs meklēsim citu cilvēku,» norāda Maxima Latvija preses pārstāvis Ivars Andiņš.