Krievijas 19 miljardieri kopš gada sākuma zaudējuši 14,5 miljardus ASV dolāru vērtu bagātību, liecina Bloomberg Billionaires Index.

Tajā pašā laikā 64 ASV miljardieru bagātība kopš gada sākuma augusi par 56,5 miljardiem dolāru.

Krievijas bagātākais iedzīvotājs Ališers Usmanocs, kurš savu bagātību guvis tērauda un dzelzs rūdas ieguves nozarē, šogad zaudējis 2,5 miljardus dolāru, samazinot savu kapitālu gandrīz par 13% līdz 17,7 miljardiem dolāru. Krievijas tērauda nozares pārstāvis Vladimirs Lisins zaudējis gandrīz 17% no bagātības jeb 2,4 miljardus dolāru, bet uzņēmējs Andrejs Meļņišenko zaudējis 2,1 miljardu dolāru jeb 14% no savas aktīvu vērtības.

Lielākais kapitāla pieaugums, ko spējis gūt Krievijas miljardieri, ir viens miljards dolāru.

Vairāki Krievijas miljardieri piedāvā atcelt tiem piemērotās sankcijas apmaiņā pret ieguldījumiem Ukrainas atjaunošanā, vēsta aģentūra "Associated Press" (AP).

AP rīcībā esošās ziņas liecina, ar attiecīgu piedāvājumu vairāki miljardieri vērsusies pie Kanādas finanšu ministres Kristijas Frīlandes.

Aģentūra atgādina, ka ministre pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados strādāja par žurnālisti Maskavā, kur nodibinājusi kontaktus. To, ka miljardieri piedāvājums saņemts, Frīlande apstiprināja pagājušajā nedēļā notikušajā G7 finanšu ministru tikšanās laikā. AP informācijas avots arī norāda, ka par šo piedāvājumu zinot arī Ukraina.

Pagaidām publiski izskanējis par Krievijas miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena Ukrainai ziedotiem 150 miljoniem eiro, savukārt pašu Ukrainas bankas pamatkapitālu palielināšot līdz miljardam eiro.

Miljardieru skaits pasaulē šogad samazinājies, ņemot vērā Krievijas Ukrainā sākto karu, monetāro politiku izmaiņas, lejupslīdi akciju tirgos un Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos, liecina Šveices bankas UBS apkopotie dati.

Šveices lielākās bankas informācija liecina, ka 2022.gada martā pasaulē bija 2668 dolāru miljardieri, kas ir par 87 mazāk nekā pirms gada.

Šo miljardieru kopējā bagātība veido 12,7 triljonus dolāru, salīdzinot ar 13,1 triljonu dolāru pērn.

"Taču kopējās bagātības apjoms un miljardieru skaits kopš marta, visticamāk, ir samazinājies vēl vairāk, ņemot vērā aktīvu cenu kritumu," skaidro UBS.

Banka norāda, ka šogad bijuši 273 jauni miljardieri, bet 360 miljardieri no šī saraksta izkrituši.

Visvairāk miljardieru reģistrēti finanšu un investīciju nozarē (392) un tehnoloģiju sektorā (348).

Tikmēr vislielākais miljardieru skaits fiksēts Āzijas un Klusā okeāna reģionā - 1084, lai arī salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas sarucis par 59 bagātniekiem.

Krievijas oligarhi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas savus aktīvus vismaz 50 miljardu ASV dolāru apmērā, ziņoja aģentūra "Bloomberg".

"Krievijas miljardieri, kuri pakļauti starptautiskām sankcijām un prezidenta Vladimira Putina spiedienam repatriēt savu bagātību, kopš iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas aktīvus desmitiem miljardu vērtībā," teikts aģentūras ziņojumā.

Pagājušajā mēnesī oligarhu Igora Šilova un Marka Kurcera kontrolēto uzņēmumu "United Medical Group Cy PLC" un "MD Medical Group Investments PLC" akcionāri apstiprināja šo uzņēmumu pārcelšanu no Kipras uz Krieviju.

"Bloomberg" ziņoja, ka līdz ar šo pārcelšanu bagātāko Krievijas pilsoņu pārvesto aktīvu kopējā vērtība pieaugs līdz vismaz 50 miljardiem dolāru.

Krievijas miljardieri ilgstoši bija praktizējuši savu aktīvu turēšanu Eiropā, izmantojot investoriem draudzīgas juridiskas sistēmas, iespēju saņemt dividendes ārvalstu valūtās, un zemus nodokļus.

Starptautiskās maksājumu sistēmas MasterCard un Visa ir atbloķējušas Krievijas OAO SMP Bank maksājumu karšu darbību, informē Latvijas AS SMP Bank pārstāve Jūlija Matvejeva.

Pagājušās nedēļas beigās Visa un MasterCard bloķēja operācijas ar Krievijas bankas SMP Bank izdotajām kartēm, jo to Krievijas amatpersonu skaitā, pret kurām tiks vērstas ASV sankcijas, iekļuva arī Krievijas SMP Bank dibinātāji – Krievijas miljardieri Arkādijs un Boriss Rotenbergi. Bankai pieder vairāk nekā 50% Latvijas AS SMP Bank akciju, un abi miljardieri strādā tās padomē.

Tomēr bankas pārstāvji laikrakstam Dienas Bizness piektdien skaidroja, ka SMP Latvijā ir neatkarīga banka, tādēļ tās darbību lēmums neietekmē un klientiem visi pakalpojumi ir pieejami.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārstāvji norādīja, ka seko līdzi notikumu attīstībai pasaulē, un regulāri kontaktējas ar SMP Bank vadību Latvijā.

Jūrmalā notiekošajam konkursam Jaunais vilnis ir iespējas kļūt par «Latvijas Davosu», jo pasākumu esot ieplānojuši apmeklēt 16 Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas miljardieri, raksta žurnāls Otkritij Gorod.

Tradicionāli starp Jaunā viļņa apmeklētājiem bijuši gan valsts varas pārstāvji, gan sabiedrībā pazīstamas personas. Žurnāls raksta, ka katru gadu konkursa apmeklētāju rindās pieaug Latvijas politiskās elites pārstāvju skaits un to apmeklē miljardieri no pasaules bagātāko cilvēku saraksta.

Starp miljardieriem, kas apmeklējot konkursu, žurnāls min Krievijas bagātāko cilvēku (saskaņā ar Forbes izveidoto sarakstu) un metalurģijas magnātu Ališeru Usmanovu, kura īpašumu vērtība aplēsta 18,1 miljarda ASV dolāru apmērā.

Tāpat pasākuma viesis esot Ukrainas bagātākais cilvēks Rinats Ahmetovs (16 miljardi ASV dolāru), kuram pieder kompānija System Capital Management (SKM), Alfa Grupas īpašnieks Krievijas miljardieris Mihails Frīdmans ( 13,4 miljardi) un Romāns Abramovičs (12,1 miljards).

Maskavas debesskrāpjos, kas raksturo Krievijas uzplaukuma laika centienus izveidot Rietumiem līdzīgu finanšu centru, liela daļa biroju platību stāv tukšas, jo realitātē Maskavas miljardieri meklē laimi ārzemēs, un daudzi uzņēmēji reģistrē savas kompānijas Lielbritānijā, Nīderlandē, Šveicē vai Kiprā, bet ne pašā Krievijā. Turklāt tiek lēsts, ka arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins tur savu naudu ārzonās.

Kā raksta nytimes.com, Krievijas nauda baidās no Krievijas, un kopš 2008. gada vairāk nekā 350 miljardi kapitāla ir pametuši valsti, valdot neuzticībai tās sistēmai. Šie miljardi meklē gan slepenību, gan drošību, un Eiropas Savienībā atradās tiem drošs patvērums, sākās «mīlas dēka» starp Kipras bankām un Krievijas naudu, un vēl pirms dažām nedēļām Kipras galvaspilsēta Nikosija bija svarīgākais Krievijas naudas turētājs. Tagad situācija ir mainījusies, finanšu paradīze ir sagrauta un noguldītājiem tiek piemērotas milzu nodevas, ko Krievijas puse jau nosaukusi par zādzību.

Nikosija bija otra lielākā Krievijas finanšu galvaspilsēta aiz Maskavas, un tiek lēsts, ka lielākajai daļai Krievijas iedzīvotāju tās bankas kontā bija vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Kā liecina Starptautiskā Valūtas fonda dati, Kipra bija galamērķis 34% no visām Krievijas investīcijām 2011. gadā un veidoja 28% no ārvalstu tiešajām investīcijām Krievijā, tomēr šie dati neuzrāda reālo investīciju apjomu, jo nauda ceļo caur Nikosijas ārzonas kompānijām un atkal ienāk valstī kā ārvalstu investīcijas. Tādējādi Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šauble ir norādījis, ka tas raisa aizdomas par naudas atmazgāšanu. No otras puses, daudzi legāli Krievijas uzņēmēji arī tur Kiprā naudu, piemēram, Krievijas metālapstrādes oligarhi kontrolē savus uzņēmumus caur Kipras kompānijām. Tāpat arī valstij piederošiem uzņēmumiem ir konti Kiprā, piemēram, naftas kompānijai Rosneft un bankām Sberbank un VTB.

Pirmdien 300 pasaules bagātākie cilvēki kopumā zaudēja bagātību 44,4 miljardu ASV dolāru apmērā, jo akciju tirgi visā pasaulē piedzīvoja lielāko kritumu mēneša laikā, bet rubļa vērtība saruka līdz vēsturiski zemākajam līmenim, raksta Bloomberg.

Vislielāko naudas summu zaudēja Krievijas miljardieri Genādijs Timčenko un Leonīds Mihelsons, kuru bagātības apmērs saruka par 3,2 miljardiem dolāru pēc tam, kad kompānijas Novatek akcijas cena samazinājās par gandrīz 18%, liecina Bloomberg Bollionaires Index, kas apkopo datus par bagātākajiem cilvēkiem pasaulē.

Visi sarakstā iekļautie Krievijas un Ukrainas miljardieri pirmdienas laikā zaudēja naudu – kopumā 12,8 miljardus dolāru.

Vladimirs Lisins, kas ir Krievijas vērtīgākā tērauda ražotāja Novolipetsk Steel vadītājs, zaudēja 1,2 miljardus dolāru, jo kompānijas akcija cena saruka par 7,1%. Viņa bagātības apmērs patlaban ir 10,6 miljardi dolāru, kas ir par 3,9 miljardiem mazāk nekā gada sākumā.

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautie Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans atstās savus amatus bankas "Alfa-Bank" padomē, paziņoja banka, kurā abi miljardieri ir līdzīpašnieki.

Bankas padomi atstās arī divi neatkarīgie direktori - "Almaz Capital Partners" dibinātājs Aleksandrs Gaļickis un IBS dibinātājs Sergejs Macockis.

"Alfa-Bank" padomi turpmāk vadīs tās prezidents Oļegs Sisujevs, kurš bankā strādā kopš 1999.gada un pašlaik ir padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

Avens un Fridmans plāno apstrīdēt ES noteiktās sankcijas pret viņiem 

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās...

1.martā stājās spēkā ES sankcijas pret Avenu, Fridmanu un daudziem citiem Krievijas uzņēmējiem, žurnālistiem un ierēdņiem. Viņiem liegta iebraukšana ES, iesaldēti aktīvi.

Latvijas atbildīgās institūcijas apsver iespējas, kā atņemt Avenam pilsonību, kas viņam piešķirta, jo Avena vectēvs bija latviešu strēlnieks.

"Alfa-Bank" ir viena no lielākajām privātajām bankām Krievijā. Tā pieder Luksemburgā reģistrētajam uzņēmumam "ABH Holdings", kura lielākie patiesā labuma guvēji ir Fridmans (32,9%), Germans Hans (21%), Aleksejs Kuzmičovs (16,3%), Avens (12,4%), Itālijas "UniCredit S.p.A." (9,9%), "Mark Foundation for Cancer Research" (3,9%) un Andrejs Kosogovs (3,7%).

Savukārt ES sankcijām pakļautais Aleksandrs Ponomarenko atstājis amatu Maskavas Šeremetjevas lidostas padomē.

Āfrikas bagātākais cilvēks, nigērietis Aliko Dangote iecerējis investēt 400 miljonus ASV dolāru cementa rūpnīcas izveidē Kenijā.

A. Dagontes kompānija Dangote Cement celtniecību Kenijā varētu sākt dažu nākamo mēnešu laikā. «Mēs esam sapratuši, ka, ja mēs Austrumāfrikā vēlamies izdarīt kaut ko patiešām lielu, tas jādara Kenijā. Mēs esam pārliecināti, ka nākamo divu ar pusi gadu laikā, mēs kļūsim par cementa nozares dominējošo spēlētāju Kenijā,» A. Dangotes sacīto citē Forbes.

Miljardieri gan Kenijā sagaida asa konkurence ar vietējām cementa kompānijām – Athi River Mining un Bamburi Cement, kas šobrīd ir lielākie savas nozares pārstāvji Austrumāfrikā. Izskanējis arī, ka A. Dagonte attīstīt savus uzņēmumus varētu arī citās Āfrikas valstīs – Kamerūnā, Etiopijā, Zambijā, Tanzānijā, Senegālā un Dienvidāfrikas republikā.

Pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi, atzīmē raidījums.

Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pirmajos 11 mēnešos - 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze - 122 miljoni eiro, kuru izmanto, piemēram, gāzes balonos vai mašīnām ar autogāzi.

Lielākie šīs gāzes tirgotāji Latvijā ir uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" (LPG) un "Intergaz". 90% LPG līdz 2022.gada vidum piederēja Kiprā reģistrētai firmai "Areti International Group". To izveidojis Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kurš bijis "Latvijas gāzes" līdzīpašnieces "Itera Latvija" padomes priekšsēdētājs. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Makarovam sankcijas noteica Lielbritānija un Ukraina, taču ne Eiropas Savienība vai ASV. Pēc "Areti International Group" aiziešanas no kompānijas par LPG patiesajiem labuma guvējiem kļuvuši Latvijas valstspiederīgie Aleksandrs Siņegubovs un Anatolijs Černihs.

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās un nepamatotās" Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret viņiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pirmdien stājās spēkā sankcijas pret "Alfa-Bank" līdzīpašnieku Fridmanu un šīs bankas padomes priekšsēdētāju Avenu, kuram ir arī Latvijas pilsonība.

ES sankcijas pamatoja ar to, ka "Avens ir viens no [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina tuvākajiem oligarhiem" un Fridmans ir "augstākā ranga Krievijas finansists un Putina tuvākā loka atbalstītājs".

Fridmans un Avens paziņojuši, ka esot "dziļi šokēti par uzkrītoši nepatiesajām aizdomām, kas paustas ES regulējumā ar mērķi pamatot, kādēļ pret viņiem vērstas sankcijas".

Viņu paziņojumā teikts, ka tie ar "visiem viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem" apstrīdēs "nepatiesās un nepamatotās" sankcijas, kas "nepamatoti un lieki kaitē viņu daudzo darbinieku, klientu, partneru un iesaistīto dzīvei un labklājībai".

Šodien notiks Satiksmes ministrijas un Ārlietu ministrijas saskaņoti avioreisi, lai no Ēģiptes varētu atgriezties Latvijas valstspiederīgie, kuri devušies ceļojumā ar sankcijām pakļautā tūroperatora SIA "TT Baltics" organizēto lidojumu, informēja Satiksmes ministrijas pārstāvji.

"TT Baltics" ir TUI franšīzes turētājs Baltijā, un tas ir pakļauts sankciju ierobežojumiem un nevar nodrošināt klientu atgriešanos Latvijā.

Atbilstoši Eiropas Padomes regulai par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā no šā gada 28.februāra Latvijas gaisa telpu aizliegts izmantot visiem gaisa kuģiem, kas ir tiešā vai netiešā Krievijas pilsoņu kontrolē neatkarīgi no valsts, kurā gaisa kuģis ir reģistrēts.

Minētās sankcijas attiecas arī uz avio čarterreisiem, ko šā gada martā plānoja veikt tūroperators "TUI Baltic".

Pašlaik tiek plānoti četri avio reisi.

Šajās brīvdienās no Ēģiptes kūrortpilsētām Hurgadas un Šarmelšeihas Latvijā tiks nogādāti 349 valstspiederīgie, tostarp 65 bērni.

Austrālija ir noteikusi sankcijas pret 11 Krievijas bankām un valsts struktūrām, kuras pārvalda Krievijas suverēno parādu, kā arī pret diviem oligarhiem, paziņoja Austrālijas Ārlietu ministrija.

"Austrālijas valdība ir noteikusi sankcijas pret vēl 11 Krievijas bankām un valsts iestādēm, tādējādi tagad mūsu sankcijām ir pakļauts vairākums šīs valsts banku aktīvu, kā arī visas organizācijas, kas apkalpo Krievijas suverēno parādu," teikts paziņojumā.

Atjauninātajā sankciju sarakstā ir Nacionālās labklājības fonds un Finanšu ministrija, kā arī "Sberbank", "Gazprombank", VEB, VTB, "Alfabank" un citas bankas.

Tagad Austrālijas sankcijām ir pakļauti 80% no visiem Krievijas banku aktīviem.

Ārlietu ministrija arī paziņoja, ka Austrālija turpina pastiprināt sankciju spiedienu uz oligarhiem, kas ir pietuvināti Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. 41 oligarham un viņu tuvākajiem radiniekiem, pret kuriem Austrālija jau noteikusi finanšu sankcijas un braucienu aizliegumu, tagad ir pievienoti divi miljardieri ar biznesa interesēm Austrālijā - Oļegs Deripaska un Viktors Vekselbergs.

Līdz 2022.gada beigām no Krievijas varētu emigrēt ap 15 000 iedzīvotāju - dolāru miljonāri kopā ar ģimenēm, vēsta "The Guardian".

Londonā bāzētā uzņēmuma "Henley & Partners" pētījums liecina, ka galvenais tik dinamiskas emigrācijas iemesls ir karš Ukrainā un Vladimira Putina režīms.

"Henley & Partners" norāda, ka turīgu Krievijas iedzīvotāju emigrācija ir pastāvīgs process pēdējās desmitgadēs, kas ir tiešs indikators ekonomiskajām problēmām, kuras pēc kara Ukrainā saasināsies.

Daudzi Krievijas bagātākie iedzīvotāji ir pārcēlušies uz ASV un Apvienoto Karalisti. Ziņojumā norādīts, ka Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) varētu būt viens no populārākajiem galamērķiem. Tiek lēsts, ka līdz šī gada beigām uz AAE būs pārcēlušies aptuveni 4000 miljonāri. Tāpat paredzams, ka liels skaits miljonāru pārcelsies uz Maltu, Maurīciju un Monako.

Šajā nedēļā uz pāris dienām Latvijā bija ieradies Krievijas politikai pietuvinātais multimiljonārs Umars Džabrailovs.

Latvijā viņš viesojās pie sava laba paziņas uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova (agrāk pazīstams kā Bislans Krūmiņš) un kā oficiālais vizītes mērķis tiek minēta vēlme paelpot Jūrmalas gaisu, raksta Diena.

U.Džabrailovs dzimis Groznijā un pēc B.Abdulmuslimova vārdiem ir pirmais oficiālais čečenu tautības miljonārs, kuram līdzināties vēlējusies visa gados jaunāko uzņēmēju paaudze. Jau daudzus gadus viņš dzīvo Maskavā un šobrīd ir Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva palīga Sergeja Prihodjko ārštata padomnieks.

Tomēr viņa ierašanās varbūtējā saistība ar gaidāmo Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīti Maskavā tiek kategoriski noliegta un vēl vairāk – prezidenta padomnieks sadarbībā ar uzņēmējiem Vasilijs Meļņiks uzsvēra, ka neko par U.Džabrailova viesošanos Latvijā nezina.

Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, 6.aprīlī Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

"Maskavas nams", kas atrodas Rīgā, Marijas ielā 7, tiek pozicionēts kā kultūras un biznesa centrs. Iestādes izveidi un uzturēšanu finansējusi Maskavas mērija. Projekta ierosinātāji 2001.gadā bija tā laika Maskavas mērs Jurijs Lužkovs un toreizējais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs. Nama svinīgā atklāšana notika 2004.gada maijā.

Šobrīd "Maskavas namā" pamatā tiek rīkotas izrādes, kinoseansi un citi kultūras pasākumi, kas pārsvarā orientēti uz krievu valodā runājošu publiku.

Pašlaik Latvijā sankciju dēļ iesaldēto, ar Krievijas personām saistīto nekustamo īpašumu vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro, tomēr ir sagaidāms, ka iesaldēto īpašumu vērtība varētu pieaugt, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem pauda tieslietu ministrs.

Tiesām nosūtīta informācija par Baltkrievijas un Krievijas valsts struktūrām piederošām sanatorijām "Belorusija" un "Jantarnij bereg" Jūrmalā, lai iesaldētu viņu finanšu aktīvus, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Tiesu administrācija lūgusi tiesai izvērtēt divu sanatoriju nekustamo īpašumu iesaldēšanu Jūrmalā. Sanatorija "Belorusija" pieder Baltkrievijai Prezidenta lietu pārvaldes personā un līdz ar to faktiskais kontrolētājs ir sankcionētais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Savukārt sanatorija "Jantarnij bereg" ir Krievijas Prezidenta lietu pārvaldes "Atveseļošanas kompleksa "BOR"" filiāle, tātad kontrolētājs ir prezidents Vladimirs Putins.

Abas sanatorijas iekļautas arī Uzņēmumu reģistra ar sankcijām saistīto juridisko personu sarakstā.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

Šogad uz konkursa Jaunais vilnis koncertiem ieradīšoties vairāk uzņēmēju nekā iepriekšējos gadus, turklāt Jūrmalā ieradīšoties arī vismaz septiņi Krievijas miljardieri, kuri papildus koncerta apmeklējumam arī apspriedīšot uzņēmējdarbības iespējas Latvijā, šodien raksta laikraksts Diena.

Viņi braukšot ar ģimenēm, lai savienotu patīkamo ar lietderīgo - izbaudītu lielisko laiku, Jūrmalas pludmali un apspriestu uzņēmējdarbības iespējas Latvijā. Ar šādu mērķi uz jauno izpildītāju konkursu Jūrmalā sabraukuši un tuvākajās dienās atbrauks daudz uzņēmēju.

Lielākā daļa konkursa ikgadējo apmeklētāju atzīst, ka uz koncertu dodas ne tikai, lai baudītu muzikālo sniegumu, bet lielākoties tādēļ, lai dibinātu lietišķus kontaktus un pārrunātu biznesa lietas ar jau esošiem sadarbības partneriem.

«Šis konkurss ir lieliska iespēja investīciju piesaistīšanai. Pateicoties tam, par Jūrmalu tagad zina visas postpadomju valstis, Kuveita, Vācija un pat ASV,» norāda Meļņiks, kurš sola tuvākajās dienās ierodamies ietekmīgu uzņēmēju pulku no Krievijas. Viņš gan neatklāj, kuri uzņēmumi tiks pārstāvēti, vien norāda uz nozarēm – tranzīts, zivsaimniecība un enerģētika. Atbraukušie uzņēmēji tikšot vesti arī uz zivrūpniecības uzņēmumu Kaija, lai apsvērtu iespēju eksportēt Latvijas produkciju uz savām mītnes zemēm.

Krievijas miljardieriem, kam noteiktas Rietumu sankcijas un kas dzīvo ārzemēs, kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu regulāri zvana no Kremļa un aicina viņus atgriezties dzimtenē, trešdien vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz diviem uzņēmējiem, kas saņēmuši šādus zvanus, kā arī citiem cilvēkiem, kas ir pazīstami ar situāciju.

Kā apgalvojuši laikraksta avoti, Rietumu sankciju iespaidā miljardieri nosveras par labu braukšanai atpakaļ uz Krieviju.

"Sankcijas liek elitei tuvināties ar Kremli, pat ja viņi labprātāk distancētos no tā," laikraksts citē vienu sarunbiedru.

Iespējamība, ka sankcijām pakļautie oligarhi mēģinās gāzt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ir ļoti maza, atzīst uzņēmēji.

"Lai sarīkotu galma apvērsumu un gāztu caru, ir jābūt pilī. Neviena no viņiem (sankcijām pakļautajiem oligarhiem) tur nav," norādījis laikraksta sarunbiedrs.

Pēc tam kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, vairākiem lieliem Krievijas uzņēmējiem Rietumu bankās tika iesaldēti konti, daži bija spiesti pārdot akcijas Rietumu uzņēmumos un zaudēja savas Vidusjūras villas.

Valmieras piena pārdošana Krievijas investoram raisa bažas zemniekos par iespējamo monopola veidošanos un cenu diktātu.

Trešdien oficiāli apstiprināta iepriekš izskanējusī neoficiālā informācija, ka viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem, ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošais a/s Valmieras piens pārdots Krievijas uzņēmējam. Kā informē uzņēmuma pārstāvis Juris Pētersons, Krievijas uzņēmējs Jevgeņijs Varovs iegādājies 91.89% a/s Valmieras piens akciju no ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības SIA Privāto aktīvu pārvalde. Darījuma summa netiek atklāta.

Jevgeņijs Varovs līdz šim esot ieguldījis naudas līdzekļus nekustamā īpašuma un pārtikas pārstrādes uzņēmumos. Jaunāko vidū kā nozīmīgākie tiek minēti aptuveni 200 000 m2 lielais daudzfunkcionālais biroju komplekss pie Maskavas RigaLand, kā arī piena ražošanas komplekss Vozrožģeņije Voroņežas apgabalā. Zīmīgi, ka jaunajā un modernajā biroju kompleksā RigaLand, kas atrodas 7 km no Maskavas, par vienu no pirmajiem telpu nomniekiem kļuva viens no Krievijas lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Unimilk, kas īrē ofisa telpas 4000m2 platībā, liecina interneta resursi. Kompāniju Unimilk vadīja a/s Rīgas Piena kombināts šopavasar piesaistītais finanšu investors, par miljardieri dēvētais Andrejs Bezhmeļņickis, kas pēc Unimilk apvienošanās ar franču piena produktu ražotājgigantu Danone kļuva arī par apvienotā uzņēmuma direktoru padomes priekšsēdētāju. Iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka A. Bezhmeļņickis iegādājies arī Valmieras pienu, noliedza RPK pārstāvji. Jāatgādina, ka RPK pamatkapitāls jau palielināts par 11 miljoniem latu, un investīciju rezultātā veiktais jaudu palielinājums būšot jūtams jau nākamgad.

«Mums nebūtu nekas pretī, ja Rīgas brīvostas pārstāvis Maskavā būtu Jurijs Lužkovs,» norāda ostas vadītājs Andris Ameriks, raksta Telegraf.

Jāatgādina, ka Rīgas brīvosta plāno atvērt pārstāvniecības Krievijā, Baltkrievijā un Kazahstānā ar mērķi pievilināt jaunas kravas.

Pēc A.Amerika teiktā, viens no galvenajiem uzdevumiem tuvākajā laikā būs Rīgas brīvostas atpazīstamības veicināšana iepriekšminētajās valstīs. Pārstāvniecību vadītāju amatos plānots iecelt pieredzējušus vadītājus ar sakariem un ietekmi Krievijas darījumu aprindās.

«Mums nevajag, lai vadītāji rīkotu ekskursijas. Šiem cilvēkiem ir jāstrādā. Kā piemēru, kādi cilvēki mums ir vajadzīgi, varu nosaukt Juriju Lužkovu,» norāda A.Ameriks.

Jāatgādina, ka lielas cerības osta liek uz projektu, kas saistīts ar Venecuēlas naftas tranzītu uz Baltkrieviju.

Notikušas sarunas ar ASV miljardieri Donaldu Trampu, kurš izrādījis interesi par iespēju investēt jaunu viesnīcu un koncertzāļu projektos Jūrmalā un Rīgā, kā arī attīstīt šovbiznesu Latvijā, šodien preses konferencē sacīja Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC).

«Tramps sacīja - ja Latvijā būs atbilstoša infrastruktūra, tad iespējams runāt arī par dažādu ASV šovbiznesa projektu realizāciju,» apgalvoja Šlesers.

Šlesera teikto preses konferencē apstiprināja arī konkursa Jaunais vilnis organizators, komponists Igors Krutojs. «Tikāmies ar Trampu, un viņu ieinteresēja Jaunais vilnis, kas postpadomju telpā spēj sapulcināt tik milzīgu televīzijas auditoriju. Patlaban Jaunais vilnis galvenokārt ir orientēts uz Krievijas auditoriju, taču, piesaistot tik nopietnu investoru kā Tramps, varētu domāt par konkursa orientēšanu uz Rietumeiropas auditoriju,» uzsvēra Krutojs.

Viens no Mariupoles aizstāvju komandieriem uzrunājis pasaules bagātāko cilvēku Īlonu Masku un lūdzis palīdzēt Krievijas karaspēka ielenktajiem pilsētas aizstāvjiem.

Trīs mēnešus ilgušajā Krievijas karā pret Ukrainu stratēģiskā ostas pilsēta ir sagrauta, bet ukraiņi joprojām turpina pretoties metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritorijā.

Ukrainas 36.atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris Serhijs Volina paziņojis, ka izveidojis kontu vietnē "Twitter", lai caur to uzrunātu Masku.

"Cilvēki saka, ka esat no citas planētas, lai iemācītu cilvēkus ticēt neiespējamajam," Volina uzrunājis miljardieri, kurš gatavojas iegādāties vietni.

"Mūsu planētas ir līdzās viena otrai, jo es dzīvoju tur, kur ir gandrīz neiespējam izdzīvot. Palīdziet mums izkļūt no "Azovstaļ" uz kādu vidutāju valsti. Ja ne jūs, tad kurš?" retoriski vaicājis ukraiņu virsnieks.