Dažu banku procentu ienākumi, kuros ap 90 % ir no izsniegtajiem aizdevumiem klientiem, šogad 1. ceturksnī auguši pat par 100 % gadā.
Šogad pirmā ceturkšņa izsniegto kredītu pieaugums atbalsojies arī banku ienākumos: pirmajā ceturksnī procentu ienākumi par kredītiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām sasniedza 176.6 milj. Ls, kas ir par 76.7 milj. Ls jeb 77 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. ·o ienākumu īpatsvars kopējos banku procentu ienākumos marta beigās bija 79 %. Pēc baņķieru teiktā, straujāks vai lēnāks procentu ienākumu pieaugums ir saistīts ar izsniegto kredītu apjomu un izvēlētajiem kreditēšanas tempiem.
Šis ceturksnis izceļas ar savu straujumu, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa rādītājiem iepriekšējos gados, kad šo procentu ienākumu pieaugums bijis 46 - 50 %, arī skaitliskā izteiksmē ienākumi pieauga krietni mazākā apjomā - par 23 un 31 milj. Ls. Atskaitot procentu izdevumus (par noguldījumiem, par saistībām pret monetārām finanšu iestādēm u.c.), tīro procentu ieņēmumu pieaugums šogad 1. cet., salīdzinot ar šo laika periodu pērn, bijis straujš - 45 % un naudas izteiksmē (33 milj. Ls) lielākais pēdējo 3 gadu laikā (2006. g. pieaugums bija 16.3 milj. Ls, bet 2005. g. - 18.6 milj. Ls). Kopumā kredītu procentu ienākumi ir svarīgs banku peļņas avots, jo kopējos banku ienākumos (kuru vidū ir arī komisijas naudas, ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības u.c.) marta beigās veidoja 54 %. Laikā, kad valdība un arī pašas bankas uzsākušas cīņu pret augsto inflāciju, kuras viens no iemesliem esot liels patēriņš, ko atbalstot banku kredīti, šāds kredītu un procentu ienākumu pieaugums izskatās nesamērojami straujš.
Vainīgas likmes
Bankas procentu ienākumu pieaugumu skaidro gan ar kredītu apjoma, gan procentu likmju kāpumu. Jāatgādina, ka pērn un šogad pamazām pieauga starpbanku procentu likmes eiro kredītiem, kas ir gandrīz 70 % kopējos kredītos. Šogad 1. cet. lielākie procentu ienākumi bijuši Hansabankai - gandrīz 52 milj. Ls, kas ir par tuvu 100 % lielāki nekā šajā laikā pērn. T.sk. tuvu 90 % šo ieņēmumu veido procentu ieņēmumi no kredītiem. Tiesa, arī procentu izdevumi šogad pieauguši, tādējādi tīro procentu ieņēmumu pieaugums bijis ap 64 %. Salīdzinājumam: Hansabankas ceturkšņa procentu ienākumi bija gandrīz tikpat lieli kā, piem., DnB NORD Bankas procenu ienākumi pagājušā gadā kopumā (52.7 milj. Ls). "Tas, ka augot likmēm, pieaug banku procentu ienākumi, un, samazinoties likmēm, tie krīt, ir normāls biznesa cikla process, tā tas ir visā pasaulē," tā Hansabankas valdes loceklis Toms Siliņš. Pēc Hansabankas analītiķu minētā, kredītu apjoms šogad 1. cet., salīdzinot ar pērnā gada 1. cet., pieaudzis par gandrīz 80%, bet procentu ienākumi straujāk, jo būtiski pieauguši naudas tirgus indeksi - Euribor, Rigibor, kam piesaistīti ir kredīti ar mainīgo procentu likmi. Hansabankas speciālisti norāda, ka salīdzinājumā ar 2006. gada 4. cet., kredītu pieauguma temps ir samazinājies.
Hansabankas kopējais kredītportfelis šogad marta beigās bija 3.48 mljrd. Ls, t.sk. straujāks gada pieaugums bijis kredītiem mājsaimniecībām mājokļu iegādei - par 102.8 %, šogad marta beigās sasniedzot 1.13 mljrd. Ls. Hansabankas kopējie ieņēmumi no pamatdarbības bijuši 46.6 milj. Ls.
Tā kā izdevumi bija 15.1 milj. Ls un vairākus miljonus latu veidojuši citi izdevumi, banka šā gada pirmajos 3 mēnešos guva lielāko peļņu nozarē - 24.2 milj. Ls. Hansabanka pēc aktīvu apjoma (4.13 mljrd. Ls) ir lielākā Latvijas komercbanka.
Cits viedoklis
Hansabanka pēc aktīviem, kuros 84 % veido kredīti, ir strauji aizsteigusies visām bankām pa priekšu, jo otri lielākie aktīvi ir 2.67 mljrd. Ls - SEB Unibankai. Tās procentu ienākumu, kuros ap 90 % ir ienākumi par kredītiem, pieaugums bijis nepilni 42 %, bet tīro procentu ieņēmumu pieaugums vēl mērenāks - 29 %. SEB Unibankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste: "Vērtējot SEB Unibankas procentu ienākumu pieaugumu, jānorāda, ka tas precīzi atspoguļo bankas pārdomāto kredītpolitiku banku tirgū. Straujāks vai lēnāks procentu ienākumu pieaugums noteikti ir saistīts ar izsniegto kredītu apjomu un izvēlētajiem kreditēšanas tempiem. Līdz ar to šo ienākumu pieaugums kalpo arī kā indikators tam, kā bankas realizē savu kreditēšanas politiku. Tam, ka resursi tirgū kopumā kļūst dārgāki, ir minimāla ietekme uz banku peļņu. Attiecībā uz šķietamo banku peļņu, kas varētu rasties kredītiem noteikto mainīgo likmju pārfiksācijas brīdī uz gandrīz pusi lielāku Rigibor likmi, jāatzīst, ka šajās dienās arī bankas viena no otras aizņēmās par tikpat augstām likmēm, līdz ar to sakarība - ja pieaug starpbanku likme, pieaug arī bankas ienākumi - ir maldīga."
Izdevumi straujāk
Šogad 1. cet. vairumam lielo banku procentu izdevumi, kuros lielāko daļu veido procenti par klientu noguldījumiem, auguši straujāk nekā procentu ieņēmumi, tomēr tas netraucē bankām gūt stabilu peļņu. Piem., Hansabankai šogad 1. cet. kopumā procentu izdevumi bijuši par 154 % lielāki nekā šajā laikā pirms gada. DnB NORD bankas, kuras procentu ieņēmumi šogad arī auguši par vairāk nekā 100 %, kas esot saistīts ar izsniegto kredītu apjoma pieaugumu, pārstāve Teika Lapsa Db norādīja, ka jautājums par procentu ieņēmumiem šogad 1.cet., salīdzinot ar 2006.gada 1.cet., ir jāskata kompleksi: šogad bankas izdevumi pieauguši 2.4 reizes, bet procentu ieņēmumi - 2 reizes. "Salīdzinot ar 2006.gada 1.cet., procentu ieņēmumi šogad ir pieauguši par 56 %, no kuriem kredītportfeļa procentu ienākumi ir pieauguši 1.9 reizes un sasniedz 85 % no kopējiem procentu ienākumiem," tā viņa.
Aizkraukles bankai procentu ienākumi no kredītiem nebankām šogad 1.cet., salīdzinot ar 2006.g.1.cet., auguši par 91.1 %, bet tīrie procentu ienākumi - par 38.53%, tā bankas pārstāvis Jānis Bunte. Bankas kredītu apjoms pērn audzis par 77 %.
Neprognozē peļņas samazinājumu
Neskaidrības dēļ ar makroekonomiskās situācijas attīstību valstī bankas atturas prognozēt savas darbības tuvāko nākotni. Tomēr Latvijas komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, gan neveicot dziļas analīzes, izteica aplēses par šo gadu. Viņš domā, ka hipotekāro kredītu apjoms mājsaimniecībām šogad varētu pieaugt par 50-60 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas ir liels pieauguma tempu samazinājums, salīdzinot ar šo kredītu apjoma kāpumu tuvu 90 % pērn. Savukārt kopumā kreditēanas tempi no pagājušā gada aptuveni 50 % šogad varētu samazināties līdz 30 %.
Tādējādi, ja pērn kopumā bankas kredītos bija izsniegušas virs 10 miljardiem Ls, tad šogad kedītu apjomam nevajadzētu pārsniegt 15 miljardus latu.
Iespējams, vēl mazāks
"Iespējams, pieaugums būs pat mazāks, par ko gan būtu jāveic padziļināta analīze, jo tas atkarīgs no tā, kā mainīsies proporcijas. Proti, vai tie uzņēmumi, kuriem nepieciešami latu kredīti, ņems latos, jo ir nenormāli ņemt komerckredītus pa 11-12 % gadā. Tas nozīmē: ja latos neņems kredītus, arī kreditēšana varētu būtiski samazināties. Jautājums, kādu lēmumu uzņēmēji pieņems: ja latu kredīti neder, vai vajadzīgo kredītu ņems citā valūtā, t.sk eiro, ies apzināti uz papildu izdevumiem, kas saistīti ar konvertāciju, ja reālā dzīvē nauda vajadzīga latos Tas var ietekmēt kreditēšanas tempus," lēsa T. Tverijons.
Ienākumi nesaruks
Samazinoties kredītu tempiem, samazināsies procentu ieņēmumu gūšanas tempi, bet ne paši ieņēmumi, uzsvēra T. Tverijons, norādot, ka līdz ar to arī peļņas pieaugums proporcionāli būs mazāks, jo procentu ienākumi ir vieni no būtiskākajiem banku ieņēmumos. "Nebūs secinājums, ka šogad banku peļņa būs mazāka nekā pērn. Arī šogad banku peļņa būs liela: neskatoties uz kreditēšanas apjomu pieauguma samazināšanos, peļņa būs lielāka," tā T. Tverijons, skaidrojot, ka izsniegto kredītu masa, no kuras rēķinās kredītu procenti, nav mazāka, tāpēc arī peļņa nesamazināsies. Pērn banku peļņa bija 266 milj. Ls. Jau iepriekš bankas atzinušas, ka kredītu apjoma pieauguma temps šogad nebūs tik liels kā iepriekšējos gados, tiesa, dažas bankas atzinušas, ka naudas izteiksmē kredītu apjoma pieaugums gan varētu saglabāties iepriekšējo gadu līmenī. Tomēr par šā gada iespējamiem ieņēmumiem banka īsti nevarēja vai nevēlējās izteikties. "Izteikt prognozes par situāciju, kāda būs turpmākajos ceturkšņos, šobrīd būtu pāragri, jo tā ir saistīta ar makroekonomisko situāciju," tā DnB NORD Bankas pārstāve Teika Lapsa.
Citi avoti
Vairums lielo banku ir atzinušas, ka šogad lielākus uzsvarus liks uz pakalpojumiem, kas saistīti ar uzkrājumu veidošanu. Tādējādi, iespējams, lielajām komercbankām, kuras līdz šim galveno uzsvaru lika uz kreditēšanu, šogad un nākamajos gados parādīsies un attīstīstīsies arī citi, varbūt ne tik ienesīgi kā kredīti, bet stabili peļņas avoti.
