Attīstība turpinās. Uzņēmumi izmanto dažādas iespējas un dažādus paņēmienus, lai noturētos, palielinātu savu tirgus daļu, radītu eksporta produkciju. Katrs izvēlas savu stratēģiju un taktiku. Vienlaikus, sastopoties un runājot ar uzņēmumu dažāda ranga darbiniekiem, var secināt, ka visumā vairāk vai mazāk viņiem ir skaidri darbinieku konkrētie šodienas uzdevumi, taču par to, vai šo uzdevumu izpilde tiešām ved uz uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu, īstas pārliecības nav. Nav tāpēc, ka tā īsti uzņēmuma stratēģija, stratēģiskie mērķi jau nemaz nav zināmi.
Ir tāds sens teiciens: «Kamēr tu nezini, kurp tu ej, tur tu arī nokļūsi». Manuprāt, tas lielā mērā attiecas uz šiem, uzņēmumiem būtiskajiem, stratēģijas izpratnes jautājumiem. Der padomāt, vai nenonākam tā saucamajā «stratēģiskajā mazspējā». To labi var pārbaudīt, sev atbildot uz vairākiem jautājumiem.
1) Vai darbinieki ir iepazīstināti ar uzņēmuma stratēģiju?
Vai nav tā, ka stratēģija eksistē tikai augstākās vadības galvās, bet pārējo līmeņu vadītājiem tā nav skaidra? Iespējams, ka daudzi lēmumi par darāmo tiek pieņemti vairāk vadoties pēc izjūtas par to atbilstību uzņēmuma virzībai, tāpat daudz laika tērēts darbiem, kas stratēģiskajai virzībai nemaz neatbilst, darbiniekiem tā arī nenonākot līdz sapratnei par eksistējošo uzņēmuma stratēģiju. Līdz ar to tiek īstenots kaut kas, taču- vai tas ir tas, kas vajadzīgs?
2) Vai stratēģijas izstrādē un apspriešanā tiek iesaistīti darbinieki?
Nereti augstākā līmeņa vadītāji uzskata, ka stratēģijas izstrāde ir viņu tiešais pienākums, tāpēc nesaskata vajadzību izstrādē iesaistīt pārējos darbiniekus, kuriem šī stratēģija būs jāīsteno. Vadības komandas neiesaistīšana stratēģisko lēmumu izstrādē noved pie šo lēmumu neizpratnes un nevēlēšanās tos īstenot. Tāpat arī padziļināta un vispusīga stratēģijas apspriešana darbinieku komandās vai struktūrvienībās rada sapratni par galvenajiem uzdevumiem, to veikšanu, palielinot stratēģijas īstenošanas efektivitāti.
Ļoti svarīgi ir stratēģisko jautājumu izstrādē iesaistīt uzņēmuma struktūrvienību vadītājus, kas parasti visvairāk ir aizņemti ar operatīvajiem jautājumiem. Viņu stratēģiskās domāšanas attīstība un stratēģijas izpratne ir būtiska pareizākai un efektīvākai darba organizācijai.
3) Vai stratēģijas izstrāde netiek jaukta ar plānošanu?
Stratēģija atbild uz jautājumu «Kas?». Plānošana atbild uz jautājumu «Kā?». Vai uzņēmumā ir gan skaidra stratēģija- kas jāpaveic, jāsasniedz, gan stratēģijas īstenošanas plāns- kā to darām?
4) Vai uzņēmuma misija un vīzija ir skaidri formulētas?
Formulējot uzņēmuma misiju, bieži tiek radīti banālu frāžu sakopojumi, kam visi piekrīt, taču tiem nav nekādas jēgas un nozīmes būtisku lēmumu pieņemšanā stratēģiskajos jautājumos. Ar laiku šāds formulējums tiek aizmirsts, to praktiski nelieto.
Būtībā misija un vīzija ir svarīgi stratēģijas stūrakmeņi- kāpēc mēs esam šai tirgu un kādu vietu šajā tirgū mēs gribam ieņemt. Misija un vīzija kalpo arī kā sasniegumu indikators- vai un kas, cik lielā mērā, kādā kvalitātē attiecīgajā periodā ir izdarīts.
5) Vai šajā periodā, kad krīze ir pārvarēta, stratēģija ir pārskatīta, atjaunota, aktualizēta un skaidra?
Panākumi lielā mērā ir atkarīgi no spējas koncentrēties ilgtermiņa mērķiem un nenovirzīties no tiem, risinot ikdienas problēmas. Vai virzība ir skaidra?
Uzņēmumi var skatīt paralēles ar pēcvēlēšanu procesu. Vai var izveidot darboties spējīgu koalīcijas komandu, ja valstiskie mērķi ir tā pa pusei skaidri vai vispār neskaidri? Jebkuras komandas veidošanas sākumā ir svarīga mērķu un virzības skaidrība, tālāk seko «spēles noteikumu» skaidrība- stratēģija!
Stratēģiskā domāšana - spēja izvirzīt subjektīvu informāciju un viedokli objektīvai apspriešanai un pieņemt lēmumu par uzņēmuma nākotni, ir šodienas apstākļos būtiska jebkura līmeņa vadītājam, jo ietver pieejamās informācijas savākšanu, apkopošanu, būtiskās informācijas atdalīšanu no pārējās un saprātīgu secinājumu izdarīšanu par labu izvirzītajiem mērķiem.
Vadītāju grupās, kuri ir atbildīgi par lēmumu pieņemšanu, tas ir vairāk kā būtiski, jo nodrošina informācijas organizētību, atdala faktus no pieņēmumiem, ļauj vadības grupai nonākt pie vienota viedokļa.
Šie jautājumi par stratēģiju ir būtiski jebkurai komandai. Tās izstrādei noteikti ir vērts veltīt laiku, it īpaši šodien. Ir vērts izvēlēties pieņemamākos veidus, kā to organizēt uzņēmumā- īpašās sapulcēs, darba grupās, semināros- darbnīcās vai kā citādi iesaistot ne tikai augstāko vadību, bet arī pārējos vadītājus un izdomājot, kā šo stratēģiju darīt zināmu un saprotamu visiem darbiniekiem. Neziņa rada neuzticēšanos un neticību veiksmīgai attīstībai. Ja neziņa un neinformētība vēl piedevām ir saistīta ar teicienu «klausies manos vārdos, bet neskaties manos darbos», tad sekas ir bēdīgas. Daudz labāk taču ir zināt, kurp tu ej, lai turp varētu nokļūt ātrāk, vieglāk, veiksmīgāk.