Attīstot galamērķu klāstu, palielinot apkalpoto pasažieru skaitu un kravu apgrozījumu, investējot drošā, mūsdienīgā un ilgtspējīgā lidostas infrastruktūrā un pakalpojumos, lidosta “Rīga” izvirzījusi mērķi turpmākajos gados kļūt par nozīmīgu aviācijas centru Ziemeļeiropā, kas veicinās Latvijas savienojamību un konkurētspēju reģionā, paredz lidostas vidēja termiņa stratēģija līdz 2027. gadam “Skrejceļš 2027”.
Uzņēmuma stratēģijā pārskatīti un aktualizēti lidostas “Rīga” mērķi, misija un vīzija, izveidotas jaunas pārvadājumu prognozes, iekļauti uzņēmuma korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīgas darbības principi, aktualizēti attīstības plāni un projekti, kā arī atjaunots investīciju plāns un finanšu rādītāji, kas sasniedzami līdz 2027. gadam.
Jaunajā stratēģijā paredzēts līdz 2027. gadam sasniegt 9 miljonus apkalpoto pasažieru un 48,5 tūkstošus tonnu aviācijas kravu gadā, kā arī palielināt izlidošanas punktualitāti. Vienlaikus plānots īstenot zaļos mērķus, būtiski samazinot oglekļa dioksīda emisijas. Lidostas gada neto apgrozījums 2027. gadā plānots 77 miljonu eiro apjomā, bet kopējās investīcijas stratēģijas darbības periodā pārsniegs 247 miljonus eiro.
“Pēdējo pirmspandēmijas gadu rādītāji apliecina lidostas “Rīga” stabilās un neapstrīdamās līderpozīcijas Baltijā. Pateicoties veiksmīgai infrastruktūras attīstībai, nacionālā pārvadātāja “airBaltic” izaugsmei, konkurētspējīgai tarifu politikai un izmantojot ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, lidosta “Rīga” ir pozicionējusi sevi kā reģionālu gaisa satiksmes centru Ziemeļeiropā,” skaidro lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Šis ambiciozais mērķis ir sasniedzams, nostiprinot un palielinot tiešo savienojamību no Rīgas, uzturot augstu transfēra pasažieru skaitu, piedāvājot pasažieriem mūsdienīgus pakalpojumus un augstu servisa līmeni, efektivizējot procesus, ieviešot inovācijas un veicinot aviācijas nozares attīstību, noturot un piesaistot augstas raudzes speciālistus. Tas tiks panākts, lidostas mācību centru attīstot par eksportspējīgu Starptautiskās Lidostu padomes (ACI) akreditētu apmācību organizāciju “RIX Airport Training Academy”, kas nodrošina konsultācijas un pilna spektra apmācības lidostu pamatdarbības jomās.
Lidostas nākotnes stratēģija paredz attīstīt lidostas pilsētas konceptu, kas piedāvā ne tikai aviācijas pakalpojumus, bet veido biznesa ekosistēmas, nodrošina izcilus savienojumus un piedāvā jaunas iespējas gan iedzīvotājiem, gan ar aviācijas jomu tieši nesaistītas uzņēmējdarbības attīstībai.
Lidostas «Rīga» nākotnes pilsētas centrā būs lidostas jaunais pasažieru terminālis 30 tūkstošu kvadrātmetru platībā ar kapacitāti līdz 12 miljoniem pasažieru gadā, kas būs savienots ar “Rail Baltica” dzelzceļa staciju, veidojot vienotu un multimodālu transporta mezglu. Ap to tiks attīstīta lidostas biznesa pilsēta “RIX Airport City” ar viesnīcām, biroju centriem, loģistikas, aviācijas kravu un e-komercijas noliktavām, radot attīstības iespējas visdažādākā veida uzņēmējdarbībai un nodrošinot jaunas darbavietas.
“Mēs attīstīsim lidostas pilsētu kā multimodālu satiksmes un loģistikas centru, kas savieno dažādus transporta veidus un rada uzņēmējdarbības attīstībai veiksmīgu vidi. Nodrošinot daudzveidīgus pakalpojumus, darba, tikšanās, zināšanu apmaiņas un atpūtas iespējas ceļotājiem un vietējiem iedzīvotājiem, lidosta “Rīga” veidosies par pašpietiekamu galamērķi,” uzsver lidostas valdes loceklis Artūrs Saveļjevs.
Lidostas stratēģija “Skrejceļš 2027” paredz īstenot arī būtiskus pasākumus ilgtspējas jomā, lai lidostas ilgtermiņa biznesa panākumi, stratēģiskie mērķi un uzdevumi tiktu sasniegti ar atbildīgu un sabalansētu rīcību visos ilgtspējas aspektos – ietekmē uz klimata pārmaiņām, resursu efektīvu izmantošanu, vides un dabas aizsardzības mērķiem, lidostas ekonomisko ietekmi, nodarbinātību, atklātu pārvaldību, vietējās kopienas iesaisti un trokšņu mazināšanu.
Pievienojoties Starptautiskās Lidostu padomes (Airports Council International, ACI) Lidostu oglekļa programmai (Airport Carbon Accreditation, ACA) un «Net Zero 2050» iniciatīvai, lidosta ir noteikusi savu zaļo kursu un izvirzījusi konkrētus mērķus klimata jomā, apņemoties līdz 2050.gadam kļūt par klimatneitrālu lidostu. Lai sasniegtu šo mērķi, lidosta kopā ar partneriem meklēs videi un klimatam draudzīgus risinājumus, efektivizējot procesus, attīstot tehnoloģijas un ieviešot inovācijas, paredz uzņēmuma stratēģija.
Ilgtspējas jomā sasniedzamie mērķi detalizēti noteikti šā gada janvārī apstiprinātajā uzņēmuma Ilgtspējas stratēģijā, kas paredz līdz 2030.gadam īstenot gandrīz 200 aktivitāšu dažādās ilgtspējas jomās, tostarp saules paneļu parka ierīkošanu, lidlauka tehnikas nomaiņu uz videi draudzīgākām alternatīvām, nozīmīgus ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā, atkritumu apsaimniekošanā un ūdens resursu taupīgā izmantošanā.
Stratēģijas “Skrejceļš 2027” investīciju plānā noteiktas ilgtermiņa investīciju prioritātes – 155 miljoni eiro pasažieru termināļa paplašināšanai, ieskaitot arī nepieciešamo finansējumu automātiskās bagāžas šķirošanas sistēmas ieviešana, kā arī ceļu, viaduktu un autostāvvietu izbūvei, bet 58 miljoni eiro – investīcijām lidlauka infrastruktūrā, kas iekļauj gan gaisa kuģu peronu un manevrēšanas ceļu pārbūvi un atjaunošanu, gan lidlauka transporta tehnikas nomaiņu, pilnīgu perona apgaismojuma pāreju uz LED gaismekļiem un citus nepieciešamos ieguldījumus.
Lidostas valdes loceklis Normunds Feierbergs skaidro: “Mūsu attīstības prognozes un nepieciešamie ieguldījumi balstās starptautiskās prognozēs par aviācijas nozares atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas, reģiona aviācijas tirgus analīzē un lidostas “Rīga” potenciāla un priekšrocību izvērtējumā, kā arī rūpīgos un reālistiskos aprēķinos, analizējot dažādus scenārijus un dažādas finansējuma piesaistes iespējas. Ņemot vērā apjomīgo ieguldījumu apmēru tuvākajos gados, lidosta “Rīga” plāno investīciju projektu īstenošanai piesaistīt gan ES struktūrfondu finansējumu, gan izmantot kredītiestāžu finansējumu, kā arī emitēt obligācijas.”
2021.gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti 2,353 miljoni pasažieru, kas salīdzinājumā ar 2020.gadu ir pieaugums par 17%, taču salīdzinājumā ar pirmspandēmijas 2019.gada rādītājiem par 70% mazāk.
