Šā gada jūnijā Jūrmalā uz Jomas ielas tiks atklāta jauna izklaides un atpūtas vieta Klondaika. SIA Furors jaunā objekta izveidē prognozē ieguldīt ap 450 tūkstošiem eiro lielas investīcijas.

Jaunā izklaides vieta tiks ierīkota 170 kvadrātmetru lielā platībā. Mērķauditorija esot gan jūrmalnieki, gan pilsētas viesi. Iepretim atpūtas vietai vasarā darbosies āra terase. Tā būs jau trešā Jūrmalas pilsētā atvērtā Klondaika.

«Klondaikas koncepta pamatā saglabājām jau esošās izklaides un atpūtas vietu tīkla vērtības – Amerikas upi, kuras krastā – zelta drudža laikā visi līksmoja un priecājās. Tieši tāpēc līksmību un prieku, asprātību un humoru ieturējām arī objekta interjera stilā,» saka Klondaika dizainere Dace Āboliņa.

«Jaunās filiāles atrašanās vietu mēs izvēlējāmies apzināti, jo Jomas iela viennozīmīgi ir Jūrmalas pasākumu centrs – tā ir kā leģendārā Klondaikas upe Ziemeļamerikā – arī pa Jomas ielu visu gadu plūst liela cilvēku straume. Uz šīs ielas izklaidējas ļoti daudz tūristu,» norāda Klondaika mārketinga direktors Aleksejs Krivcuns.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā noslēgušās starptautiskās bārmeņu sacensības World Class Baltic. Sacensību pusfināls un fināls pulcēja 30 labākos bārmeņus no Baltijas valstīm.

Lai kvalificētos World Class pusfinālam, konkursa dalībnieki piedalījās pusgadu ilgās meistarklasēs. Pusfinālā dalībniekiem bija jāveic divi pārbaudījumi. Pirmajā pārbaudījumā bārmeņi pārsteidza ar saviem «Asiņainās Mērijas» kokteiļiem, radot žūrijai mājas ballītes atmosfēru, kā arī pierādīja savu meistarību, žūrijai prezentējot savu signature serve. Rezultātā tika noskaidrots fināla dalībnieku Top3.

Savukārt finālā dalībnieki parādīja savu izpratni par planētas ilgtspējas problēmām un to risināšanu Balt-Eco pārbaudījumā, kā arī Speed Round parbaudījumā sešās minūtēs bija jāpagatavo seši kokteļi un aklajā testā jāatpazīst Diageo Single malt viskiji.

Olympic Voodoo Casino ceturtdien notika flair jeb šovu bārmeņu sacensības Olympic Casino Flair Mania 2013, kurā piedalījās vairāk nekā 50 dalībnieku no 16 valstīm.

Par konkursa uzvarētāju kļuva Tomeks Maleks no Polijas, 2. vietā – Aleksandrs Štifanovs no Krievijas, bet 3. vietā ierindojās Vjačeslavs Beļjakovs no Krievijas.

Šāda mēroga starptautiskas flair bārmeņu sacensības Latvijā notika trešo reizi, norāda pasākuma organizatori Olympic Casino Latvia. Tajās pulcējies rekordliels dalībnieku skaits no Baltijas valstīm, Baltkrievijas, Čehijas, Igaunijas, Somijas, Krievijas, Ukrainas, Polijas, Itālijas, Lielbritānijas, Spānijas, Baltkrievijas, Austrijas, Vācijas un Turcijas.

Latviju konkursā pārstāvēs bārmeņi Deniss Trifanovs, Deniss Smirnovs un Mārtiņš Rozenvalds. Pasaules spēcīgākie bārmeņi cīnījās par galveno konkursa balvu – 2000 eiro.

Jelgavas Tehnikumā šodien izlaidumu svinēja un izglītības dokumentu saņēma 19 jaunie bārmeņi. No viņiem vairums jau atraduši darbu Jelgavā vai Rīgā un Latviju pamest negrasās, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Jelgavas Tehnikumam šis izlaidums ir vēsturisks, jo jaunā izglītības programma ieviesta vien 2012.gada septembrī. Tā paredzēta jauniešiem ar vidējo izglītību.

Direktora vietniece izglītības jomā Nona Jakušova stāstījusi, ka interese par profesiju jau sākotnēji bijusi liela gan no potenciālo darba devēju, gan jauniešu puses. «Faktiski ierosinājums nāca no darba devēju puses, kuri atzina, ka Zemgales reģionā nav nevienas skolas, kas sagatavotu profesionālus bārmeņus. Tāpēc izveidojām izglītības programmu un lūk, rezultāts. Jaunieši uzreiz tika iesaistīti kvalifikācijas praksē dažādos Jelgavas ēdināšanas uzņēmumus, liela daļa jauniešu tur tagad pieņemti pastāvīgā darbā,» skaidrojusi N.Jakušova.

Es vēlos cilvēkiem ļaut piedzīvot dažādas sajūtas: manis veidotas glāzes putna vai ananasa formā, neparastas formas traukus, jaunas garšu kombinācijas – visu, kas iedvesmo cilvēkus sapņot, tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāja itālietis Deniss Zopi, viens no Eiropas labākajiem bārmeņiem, kurš ieradās Rīgā, lai sniegtu meistarklases starptautiskā bārmeņu konkursa World Class programmas laikā.

Labākais no Latvijas bārmeņiem, kuri piedalīsies no janvāra līdz maijam notiekošajā konkursā, sacentīsies ar diviem bārmeņiem no Igaunijas un Lietuvas. Savukārt bārmenis, kurš uzvarēs Baltijas posmā, pārstāvēs Baltijas valstis Meksikā, kur jūnija vidū, piedaloties bārmeņiem no 60 valstīm, tiks noteikts labākais bārmenis pasaulē. 2012. gadā Deniss Zopi ieguva 2. vietu starptautiskajā bārmeņu konkursā World Class.

Bārmeņu atalgojums ir ļoti dažāds. Tas ir atkarīgs no tā, kādas kategorijas bārā bārmenis strādā, saka D. Zopi.

«Ja jūs strādājat naktskluba bārā, tad varat nopelnīt samērā pieklājīgu naudas summu, bet ne pārāk daudz. Viss ir atkarīgs no darbavietas. Var nopelnīt 1000 eiro nedēļā vai 500 eiro nedēļā,» viņš skaidro.

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Rīgas Melnā Balzama kausu un 3000 eiro prēmiju starptautiskajā bārmeņu konkursā Riga Black Balsam Global Cocktail Challenge 2016 šogad ieguva bārmenis no Ukrainas – Stanislavs Muhins (Stanislav Mukhin) ar kokteili Formula 17/52.

Pārējās piecas vietas finālistu sešiniekā ieguva : 2.vieta - poļu bārmenis Vojceks Urbanski (Wojcirch Urbanki) ar kokteili Black Balsa- miko; 3.vieta – Igaunijas bārmene Hirja Niit ar kokteili Ieva; 4.vieta – bārmenis no Austrijas Georgs Sedriks Tomas (Georg Cedrick Thomas) ar kokteili The 6th sense; 5.vieta – Lucia Montanelli no Lielbritānijas ar kokteili Purple Velvet; 6.vieta – Marija Vinogradova no Latvijas ar kokteili Black Secret.

Kopumā konkursā piedalījās 49 bārmeņi no 19 valstīm un sadalīja 4800 eiro lielu prēmiju fondu.

Konkursa labākais bārmenis un Rīgas Melnā Balzama kausa ieguvējs Stanislavs Muhins par bārmeni strādā jau 16 gadus.

Rīgas un Latvijas bārmeņiem nav jācenšas gatavot kokteiļus kā kolēģiem Krievijā vai Austrālijā

Tā uzskata dzērienu kompānijas «Bitter Slinge» īpašniece, bārmeņu konkursa «World Class» vēstnese Kanādā un kokteiļu festivāla «Tales of the Cocktails» tiesnese un vieslektore Lorēna Mote (Lauren Mote).

Viņas skatījumā katrai valstij ir savs konkrētais stils, piemēram, amerikāņu bārmeņi ir ļoti amerikāniski gan dzērienu pasniegšanas, gan stila un uzvedības izpausmēs, tāpat tipiskos Kanādas kokteiļus vislabāk pagatavos Kanādas bārmenis. «Varam ietekmēties no visas pasaules, bet jāprot stāstīt stāstus lokālā manierē. Nav jācenšas līdzināties citiem,» uzsver L. Mote.

Viņa šajā nozarē strādā jau 20 gadus un ar interesi vēro pārmaiņas nozarē. «Bieži bārmeņi ar lielu pieredzi mēdz atgriezties pie ļoti vienkāršiem dzērieniem, jo izbaudījuši visu sarežģīto, 100 sastāvdaļu dzērienu neprātu. Mēs it kā sasniedzam virsotni un tad atgriežamies pie pamatiem, jo šobrīd ir tik daudz izcilu dzērienu un dominē pieeja «mazāk ir vairāk». Tāpat jāsaprot, ka ne visi notikumi ir piemēroti sarežģītiem kokteiļiem, punšam u.tml. Protams, savā reizē tie der, bet ir ļoti jauki izbaudīt vienkāršu kokteili no trim vai četrām sastāvdaļām, kas ļauj pilnībā izgaršot visu sastāvdaļu nianses. Ir lieliski dzērienu kartē iekļaut īpašus, interesantus kokteiļus, bet tāpat tajā jāsaglabā vieta vienam vai diviem dzērieniem, kas iedvesmotu viesus gatavot tos mājās,» uzskata L. Mote.

Ja Latvija vēlas būt demokrātiska un parlamentāra valsts, kurā politiskās partijas nekalpo dažiem turīgiem sponsoriem, bet pārstāv savu vēlētāju intereses, tad ir jāpalielina valsts finansējums tām, vienlaikus ierobežojot privāto ziedojumu apmērus.

Par to ir pārliecināts gan Valsts prezidents Egils Levits, gan dažādi politologi, gan arī valdība, kas šīs nedēļas sēdē lēma piešķirt papildu piecus miljonus eiro partiju finansēšanai pašreizējo 600 000 eiro vietā. 12. Saeimā pārstāvēto partiju ienākumu kopapjoms 2014.- 2017. gadā bija 9,4 miljoni eiro, no tiem valsts finansējums veidoja aptuveni tikai 20 %. Tas nozīmē, ka aptuveni 80 % no visiem līdzekļiem partijām bija jāpiesaista kā ziedojumi, biedru nauda vai saimnieciskā darbība. Tas nozīmē lielu risku nokļūt bagātu krusttēvu finansiālā atkarībā. Jāuzsver, ka valsts finansējuma īpatsvars Rietumeiropas valstīs politiskajām partijām veido 60% līdz 80%. Latvija ar līdzšinējo finansējumu partijām – 600 000 eiro gadā – krietni atpaliek arī no Igaunijas, kur finansējums sasniedz 5,4 miljonus eiro gadā, un Lietuvas ar 5,8 miljoniem eiro gadā. Vienlaikus KNAB uzsver, ka finansējuma palielināšanai jāiet roku rokā ar ziedojumu un biedra naudu ierobežojumiem.

Latvijā daudz tiek runāts par naudas varu politikā, kas savas visnepievilcīgākās izpausmes rod tieši priekšvēlēšanu laikā. Lai situāciju mainītu, ir partijas, kuras piedāvā palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, nosakot stingrus tēriņu limitus.

Jo mazākas būs šķēres starp priekšvēlēšanu laikā atļauto tēriņu limitiem un valsts finansējumu, jo mazāk partijām būs nepieciešams lūkoties ziedotāju virzienā. Līdz ar to politbizness varētu tikt izslēgts no spēles. Pieņemu, ka daudziem doma, ka no nodokļu maksātāju naudas prāvas summas aizies nīstajām partijām, varētu šķist netīkama. Taču tā ir vienīgā iespēja samazināt privātās naudas varu politikā.

Jāpiebilst, ka Latvijā ir viens no zemākajiem valsts finansējumiem politiskajām partijām Eiropas Savienībā. Ja Latvijā pērn politiskās partijas, kas iepriekšējās vēlēšanās pārsniegušas 2% barjeru, no valsts budžeta saņēma 612 397 eiro jeb 0,71 eiro par katru vēlēšanās saņemto balsi, tad Igaunijā šī summa bija 5 400 000 eiro, bet Lietuvā – 5 800 000 eiro. Tāda neliela valsts kā Somija savām politiskajām partijām atvēl 34 miljonus eiro. Protams, valsts finansējuma palielināšanai partijām ir jāiet roku rokā ar stingru izdevumu kontroli, uzraugot, lai pieļaujamie tēriņu griesti netiktu pārsniegti.

Pirmo reizi Latvijas politiskās partijas sākušas saņemt valsts dotācijas, tāpēc šā gada janvārī piecām politiskajām partijām un to apvienībām atsevišķos kontos ir ieskaitīta pirmā valsts budžeta finansējuma daļa.

Politisko partiju apvienībai Saskaņas Centrs ieskaitīti 32,49 tūkst. Ls, Zatlera Reformu partijai – 23,86. tūkst. Ls, partiju apvienībai Partijas Jaunais laiks, partijas Pilsoniskā savienība un partijas Sabiedrība Citai Politikai apvienība –21,57 tūkst. Ls, apvienībai Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK –15,9 tūkst. Ls un apvienībai Zaļo un Zemnieku savienība –13,99 tūkst. Ls.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norāda, ka, ņemot vērā, ka politiskā partija LPP/LC izbeigusi savu darbību, biroja priekšnieks 12.janvārī pieņēmis lēmumu pārtraukt valsts budžeta finansējuma izmaksu.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ir iesniedzis jaunus iesniegumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).

Savā iesniegumā viņš lūdz pārbaudīt valsts SIA Latvijas Radio «iespējamo slēpto politisko aģitāciju». Ventspils mērs uzskata ka Latvijas Radio 1 ir radījis nevienlīdzīgus noteikumus partijām un atsevišķām politiskajām partijām radio sniedz «īpašas priekšrocības».

«Šādu secinājumu ļauj izdarīt LR1 ziņu un sabiedriski politisko diskusiju raidījumu veiktais monitorings no šī gada 26. jūlija līdz 17. septembrim, tajā skaitā atspolguļoto tēmu satura un uzaicināto personu politiskās vai sabiedriskās piekritības analīze,» teikts A. Lemberga paziņojumā.

Ventspils mērs ir secinājis, ka «no visām politiskajām partijām ar līdzīgu statusu, t.i., vērtējot jaundibinātas vai tādas, kuras nav bijušas pārstāvētas Saeimā», lielākā vērība piešķirta Zatlera reformu partijai – tā pieminēta 7% LR1 ziņu raidījumos. «šāda sabiedriskā medija darbība rada nevienlīdzīgu situāciju un noteikumus attiecībā pret visām politiskajām partijām, kas piedalās parlamenta vēlēšanās,» teikts A.Lemberga paziņojumā. Viņš uzsver, ka tas liecina par medija politiskajām simpātijām, Ventspils mērs neizslēdz iespēju, ka tā ir «slēpta politiska aģitācija par labu Zatlera Reformu partijai».

Spēļu klubu tīkls Klondaika meklē Vladimiru Iļjiču Ļeņinu. Šāds sludinājums tieši Lāčplēša dienā bija ievietots interneta portālā ss.lv.

Klondaika meklē nevis Ļeņina pīšļus, bet gan dzīvu revolūcijas vadoņa līdzinieku, un šim nolūkam izsludina konkursu. Samaksa tiek solīta, sākot no 500 latiem mēnesī. Galvenie pienākumi būs izklaidēties, sarunāties ar klientiem, izdalīt dāvanas. Darba vieta – Klondaikas klubi un Tex – Mex restorāni.

«Iedomājieties šādu sludinājumu pirms trim četriem gadiem,» raksta laikraksts Telegraf. Tas draudētu vismaz ar skandālu presē, ja ne ar drošības policijas apciemojumu. Tagad šādam sludinājumam ir pavisam cita rezonanse. Partija Visu Latvijai! plāno sākt vākt parakstus Satversmes izmainīšanai, lai paplašinātu Prezidenta pilnvaras. Būtībā runa ir par valsts iekārtas maiņu, uzsver Telegraf. Protams, radikālajai jaunatnei no Visu Latvijai! piemērs nav Uļjanovs, bet gan Ulmanis, taču tas nemaina lietas būtību.

Latvijai uzstādot jaunus rekordus saslimušo ar Covid-19 un no tā mirušo ziņā, aizvien biežāk dzirdams jautājums – kas tiek darīts nepareizi?

Protams, tiek meklēti arī vainīgie, prasītas amatpersonu demisijas u.tml., bet tas jau ir cits stāsts. Distancējoties no politiskajām kaislībām, tomēr redzams, ka galvenais jautājums šajā gadījumā ir un paliek: kā panākt, lai saslimstības līmenis būtu tik zems, lai radītu pēc iespējas mazākus zaudējumus ekonomikai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Un kāds tad ir tas labākais krīzes pārvaldības modelis?

Šajā kontekstā 2. novembra Dienas Biznesa izdevumā atkal pievēršam uzmanību tam, kā rīkojās Zviedrija. Tā bieži kritizēta par savu pieeju un tikpat bieži arī slavēta. Arī rezultāti ir neviennozīmīgi vērtējami, lai arī, kā redzam, kopumā ir labāki nekā, piemēram, pie mums. Kaut vai ar to, ka mācību process nav tā cietis, tātad arī jaunākās paaudzes emocionālā un intelektuālā attīstība nav traumēta, kas ir ļoti būtiski, domājot ilgtermiņā. Tāpat Zviedrijā atšķirībā no Latvijas nav sagrauta tūrisma un ēdināšanas industrija, tātad to neskar šajā jomā strādājošo emigrācija.

«Es spiedienu nesajūtu, es sajūtu spriedzi šajā diskusijā par tieslietu ministru, kur parādās Uzņēmumu reģistra vārds,» DB teica Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņa vadītā iestāde pēdējā laikā tikusi piesaukta saistībā ar politiskajām kaislībām ap tieslietu ministra amatu. UR arī ir atslēgas loma arī cīņā par ietekmi Ventspils tranzītuzņēmumos. Vienlaikus R. Balodis kā konstitucionālo tiesību eksperts uzskatot, ka ministriem nevajadzētu būt bezpartejiskiem. No UR vadītāja pozīcijām viņš nevēlējās vērtēt, vai tieslietu ministram šajā situācijā labāk būt bezpartejiskam.

R. Balodis vairākkārt uzsvēra, ka lēmumus UR pieņem patstāvīgi, tomēr starp teorētiskām iespējām, kā tieslietu ministrs var ietekmēt UR darbu, viņš minēja trīs. UR galvenajam notāram ik gadu jāiziet atestācija, pret viņu iespējams ierosināt disciplinārlietu, kā arī tieslietu ministrs var pārņemt no UR vadītāja kādu strīdīgu lietu. «Ir patīkami vērot, ka uz vēlēšanām visas partijas nopietni sarūpējušās par tieslietu sistēmas attīstību,» ar ironiju teica R. Balodis. «Uzņēmumu reģistra darbinieki arī nejūtas omulīgi,» viņš piebilda.

Politiskajām kaislībām Latvijā nav ietekmes uz kredītu kvalitāti un valsts patlaban labāk tiek galā ar savām fiskālajām problēmām nekā pirms gada, uzsver starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

«Poltiskā nestabilitāte jebkurā valstī jebkurā gadījumā nekad nav laba, skatoties no kredītreitingu viedokļa, taču patlaban mums šķiet, ka valsts to var labāk izturēt nekā pirms gada,» teikts paziņojumā.

Premjerministram Valdim Dombrovskim varētu nākties iztikt ar mazākuma valdību līdz oktobrī gaidāmajām vēlēšanām, lai gan viņš meklē atbalstu opozīcijas partijās.

«Viņu rīcībā ir ļoti lieli finansiālie atbalsti, kas nebija pirms gada,» sacījis Moody’s analītiķis Kenets Orhards. «Patlaban Latvijas politiskajai situācijai nav ietekme uz reitingiem.»

Moody’s ir vienīgā reitingu aģentūra, kura saglabājusi Latviju investīciju klasē, piemērojot zemāko tās līmeni Baa3.

Politiskās kaislības tādās valstīs kā Latvija, Īslanda, Rumānija un Ukraina, kas vērsušās pēc palīdzības pie starptautiskajiem aizdevējiem, varētu apdraudēt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu programmas, tādējādi radot pamatu bažām par jaunas krīzes rašanos.

Šādu viedokli paudis savā slejā žurnālam Forbes paudis ASV ekonomists Nouriels Raubini (Nouriel Roubini).

Viņš norāda, ka Latvijā draudus SVF programmai rada 2009. gada decembra Satversmes tiesas (ST) lēmums attiecībā uz vienu no starptautisko aizdevēju programmā paredzētajām taupības metodēm - pensiju samazināšanu. Ņemot vērā, ka tiesas lēmums paredz, ka šāda pensiju samazināšana bijusi pretrunā ar valsts satversmi, Latvijai tagad ir jāatrod līdzekļi pensiju starpības atlīdzināšanai. Tuvojoties parlamenta vēlēšanām, šis fakts varētu saasināt domstarpības valdošās koalīcijas partiju starpā un apdraudēt starptautisko aizdevumu.

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

Kad Māris Štrombergs kļuva par Pekinas Olimpisko spēļu čempionu, daudzi pirmo reizi aizdomājās, ka BMX ir pilnvērtīgs sporta veids nevis puišeļu ālēšanās kaimiņu pagalmā.

BMX par puišeļu dullošanos daudzus gadus uzskatījušas ne vien kaimiņu tantes, bet arī valsts, kura šī sporta veida attīstību bija atstājusi praktiski tikai entuziastu ziņā. Arī pats Māris Štrombergs tam ir klajš piemērs, jo šī sportista trasi uz zelta medaļu lielā mērā bruģējis Māra tēvs.

Šobrīd Māris Štrombergs savu karjeru veido Amerikas Savienotajās valstīs, kur viņš piedalās Nacionālās riteņbraucēju līgas un Amerikāņu Riteņbraucēju asociācijas rīkotajos čempionātos. Tādēļ nav brīnums, ka tajās retajās reizēs, kad Māris ierodas Latvijā, olimpiskais čempions kļūst par vispārējās ziņkārības objektu, slavenību, kuru daudzi ķer aiz piedurknes.

Katram vīrietim ir vajadzīgs savs friziermeistars, līdzīgi kā ģimenes ārsts vai zobārsts

Tā uzskata specializēto vīriešu frizētavu (barbershop) kustības aizsācējs Latvijā Edgars Rozenvalds, kurš no matiem un bārdām ķēries pie kājām. Viņš ir radījis zīmolu Rosenwald Shoes un izveidojis vīriešu apavu salonu.

Viņš nevis seko pieprasījumam tirgū un konkurē ar esošo piedāvājumu, bet rada jaunu. Biznesa idejas ir paša izsāpētas, un uzņēmējdarbībā lieti noder austrumos apgūtā klientu servisa filozofija.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad pirms pieciem gadiem Rīgā atvērāt barbershop, tā bija pirmā šāda veida frizētava. Tagad to ir savairojies kā sēņu pēc lietus. Kāpēc?

Jā. Latvijas tirgum tas ir raksturīgi. Pēc tam, kad tika atvērts pirmais solārijs, nebija ilgi jāgaida, kad tie saradās teju katrā mājā. Tāpat notika ar kebabnīcām, suši tirgotavām un t.s. izlaušanās istabām. Latvijā būtu nepieciešamas 20 šādas istabas, taču ir 160, tik daudz, cik tādu būtu vajadzīgs Maskavā. Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts. Labas idejas tiek kopētas. 2013. gadā, kad atvēru pirmo barberšopu, visi teica, ka šādas koncepcijas vīriešu frizētavas Latvijā nav dzīvotspējīgas, tādām ir potenciāls visur citur pasaulē, tikai ne pie mums. Es radīju zilo okeānu jeb pilnīgi jaunu piedāvājumu un pieprasījumu. Pirmais konkurents parādījās tikai pēc diviem gadiem. Pa to laiku mēs bijām izdarījuši pilnīgi visu, ko šajā nišā bija iespējams paveikt, – radījuši atbilstošu interjeru, servisu ar visām nepieciešamajām lietām, ielikuši pamatus tradīcijām. Bijām pirmā frizētava, kas sāka strādāt ar sociālajiem tīkliem un reklāmu, savā ziņā šokējot tirgus dalībniekus.

Mēs te, Latvijā, sēžam uz aisberga gabala, kas nepārtraukti kūst, tā intervijā DB pauž tējas zīmola Apsara radītājs Ikars Keišs.

Ar uzņēmēju Dienas Bizness tikās Apsara tējas namiņā Rīgas kanālmalā. Šīs tējnīcas popularitāti pilsētnieku un Rīgas viesu vidū I. Keišs skaidro ar veiksmīgo projektu, kas ļāvis trāpīt maģiskajā astoņstūrī. Šobrīd jauna tējas vieta pilsētā nav iecerēta, tiek strādāts pie dokumentu sakārtošanas, kas apliecinās dabīgo tēju bioloģisko izcelsmi, un jaunu eksporta tirgu apgūšanas.

I. Keišs uzskata, ka dzīvē nedrīkst pieļaut, ka apnīk divas lietas – tēja un sieva, viss pārējais, viņaprāt, ir mainīgs un ceļš uz priekšu ejams caur kļūdām.

Fragments no intervijas:

Kā jūs nokļuvāt tējas biznesā?

1992. gadā nodibināju SIA Bruģis. Biju pat izdomājis saukli – bruģis ir mūžīgs! Klasika! Ja tu gribi sasmīdināt Dievu, tad pasaki, ka kaut kas ir mūžīgs... (Smejas.) Viss šajā pasaulē ir mainīgs. Pēc kāda laika es uzņēmumu pārdēvēju par SIA Bargi, jo tolaik bruģu bija tikpat daudz, cik dubļu. (Smejas.)

Kāds Losandželosā dzīvojošs dziedātāja Džastina Bībera (Justin Bieber) fans savu sajūsmu izrāda visai dārgā veidā, vēsta ibtimes.com.

33 gadus vecais dziesmu autors Tobijs Šeldons (Toby Sheldon) pēdējos piecus gadus pavadījis, pārtopot par savu iemīļoto popzvaigzni. Ķirurģiskajām operācijām - ar mērķi vairāk līdzināties Bīberam - Šeldons esot iztērējis jau 100 tūkstošus ASV dolāru.

Šeldonam bijušas vairākas plastiskās operācijas, matu transplantācija un injekcijas. Tas viss darīts, tikai lai vizuāli līdzinātos viņa 19 gadus vecajam elkam. Pēdējā ķirurģiskā operācija veikta jūlijā, un tā koriģējusi viņa smaidu. Viņa mute pagarināta, lai tuvinātos Bībera parametriem.

Uz nektārauga facēlijas violeto ziedu dūmakā slīgstošo lauku Launkalnes pagastā, šosejas Smiltene - Gulbene malā, bites lido pat pāri tuvējā meža koku galotnēm. Tikpat bieži tuvumā «spieto» garāmbraucēji, nespējot valdīt sajūsmu un vēloties iemūžināt sevi fotogrāfijā uz skaistā fona, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

No šosejas puses 10 metri no lauka ir norakstāmi, smaida lauka saimnieks, Launkalnes pagasta zemnieku saimniecības Kadiķīši īpašnieks Ainārs Melderis. Par cilvēku vēlmi fotografēties, iebrienot laukā, viņš neļaunojas.

Ainārs pirmo gadu facēliju pavasarī iesējis nevis bišu barošanai, bet citam nolūkam – kā zaļmēslojumu papuvē atstātai zemei. Šis gandrīz 15 hektārus lielais lauks šosejas malā ir paredzēts nektārauga sēklu iekulšanai. No tās nākamgad kādā no Kadiķīšu 250 hektārus lielajiem tīrumiem tiks iesēta facēlija, un ziedēšanas pilnbriedā to iears zemē kā zaļmēslojumu augsnes uzlabošanai. To, ka laukā zied facēlijas, ne visi zinājuši bez priekšā teikšanas, stāsta Ainārs. «Labākais joks, ko dzirdēju, bija tjūnētais rapsis. Cits paziņa man atkal saka – «zini, viss jau labi, tev te skaisti zied, bet mani kaitina, ka tās mašīnas pa priekšu brauc un pie tava lauka pēkšņi uzdod pa bremzēm»,» smaida Ainārs. Nākamvasar šajā laukā gan atkal augs labība.

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina par atbilstošu Satversmei likuma normu, kas aizliedz tiesnesim darboties politiskajās partijās.

ST konstitucionālās sūdzības iesniedzējs Augstākās tiesas (AT) senators Jānis Neimanis pirmās sēdes laikā norādīja, ka apstrīdētās normas mērķis nodrošina tiesneša objektivitāti un neitralitāti. Tomēr persona nevar efektīvi ietekmēt politiskos procesus valstī, esot tikai vēlētāja statusā.

Viņš apstrīdējis likuma «Par tiesu varu» 86.panta trešās daļas atbilstību Satversmes 102.pantam. Apstrīdētā norma nosaka, ka tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām. Savukārt Satversmes 102.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Pjēra Luidži Bersani vadītajās kreisi centriskās koalīcijas centieni izveidot valdību iestrēguši strupceļā un viņš sacījis, ka tikai garīgi slima persona tagad vēlētos vadīt Itāliju.

Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Senātā to izdarīt nav izdevies nevienam politiskajam spēkam, tādēļ sliktākajā gadījumā jaunas vēlēšanas varētu notikt jūnijā.

Rezultātā arī politiskais strupceļš kavē reformas, kas varētu palīdzēt atdzīvināt Itālijas recesijas un parādu skarto ekonomiku.

«Es vēlos skaidri pateikt: es esmu gatavs uzņemties milzu atbildību, taču lūdzu ikvienu citu uzņemties mazliet arī uz sevi,» sacījis Bersani. Tāpat viņš sacījis, ka tikai garīgi slimai personai patlaban būtu dedzīga vēlme kļūt par premjeru.

Viņš arī izslēdzis iespēju izveidot koalīciju ar centriski labējo bloku, kuru pārstāvēja bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni, un ir otrs lielākais spēks parlamentā.