Politiskās kaislības tādās valstīs kā Latvija, Īslanda, Rumānija un Ukraina, kas vērsušās pēc palīdzības pie starptautiskajiem aizdevējiem, varētu apdraudēt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu programmas, tādējādi radot pamatu bažām par jaunas krīzes rašanos.
Šādu viedokli paudis savā slejā žurnālam Forbes paudis ASV ekonomists Nouriels Raubini (Nouriel Roubini).
Viņš norāda, ka Latvijā draudus SVF programmai rada 2009. gada decembra Satversmes tiesas (ST) lēmums attiecībā uz vienu no starptautisko aizdevēju programmā paredzētajām taupības metodēm - pensiju samazināšanu. Ņemot vērā, ka tiesas lēmums paredz, ka šāda pensiju samazināšana bijusi pretrunā ar valsts satversmi, Latvijai tagad ir jāatrod līdzekļi pensiju starpības atlīdzināšanai. Tuvojoties parlamenta vēlēšanām, šis fakts varētu saasināt domstarpības valdošās koalīcijas partiju starpā un apdraudēt starptautisko aizdevumu.
Īslandē par lielāko problēmu patlaban ekonomists uzskata notikumus saistībā ar Icesave. Db.lv jau vēstīja, ka Īslandes prezidents šī gada 5. janvārī atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu, kurus valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai pēc tam, kad, «sabrūkot» Īslandes bankām, tie zaudēja savus noguldījumus.
N. Raubini uzskata, ka Īslandē tomēr notiks referendums, jo, visticamāk, vienošanās starp Īslandi un abām savu pilsoņu uzkrājumu glābējām – Nīderlandi un Lielbritāniju – netiks panākta. Balstoties uz veiktajā sabiedrības domas aptaujām Īslandes iedzīvotāji referendumā noraidīs 3.8 miljardu lielās summas atmaksu abām valstīm. Šis fakts varētu aizkavēt SVF aizdevuma izmaksu un sagraut investoru uzticību valstij.
Jau ziņots, ka Īslandes prezidentam atsakoties parakstīt minēto likumprojektu, reitingu aģentūra Fitch samazinājusi valsts kredītreitingu līdz zemākajam līmenim, savukārt Moody’s kredītreitings Īslandei patlaban ir ar negatīvām perspektīvām.
Rumānijas 26.4 miljardu ASV dolāru vērtā ekonomikas atbalsta programma pagaidām izskatās vairāk vai mazāk stabila pēc politiskajām kaislībām 2009. gada nogalē, taču vēl pāragri teikt, ka valsts ir uz stabilas takas, uzskata ekonomists, pamatojot to ar ļoti mazu valdošās koalīcijas partiju pārākumu parlamentā. Turklāt Rumānijā valdošo koalīciju veido atšķirīgu grupu partijas, kas nozīmē, ka atbalsts valdībai ir trausls.
Attiecībā uz Ukrainu SVF norādīja, ka sadarbību atsāks tikai tad, kad norims politiskais saspīlējums saistībā ar prezidenta vēlēšanām. Lai arī Ukrainas politiskie līderi ir retoriski ir apņēmušies sadarboties ar SVF, taču neviens no tiem pagaidām nav izrādījis politisko gribu turēties pie aizdevēja nosacījumiem, skaidro N. Raubini. Ukrainas 2010. gada budžets, kas, visticamāk, būs noteicošais faktors sarunām ar SVF, tiks apstiprināts pēc vēlēšanām.