Itālijas pieņemtie taupības pasākumi, iespējams, nespēs nodrošināt to, ka valsts aizņemšanās izmaksas saglabāsies pieņemamā līmenī, tāpēc, ja vien netiks pielietota apņēmīga rīcība, valsts saskaras ar jūtamu maksātnespējas un eirozonas pamešanas risku, izteicies ekonomists Nouriels Raubini.
«Es domāju, ka nākamo 12 mēnešu laikā ir liela iespēja, ka Itālijas «Plāns A» nedarbosies,» N. Raubini stāstīja aģentūrai Reuters. «Itālijai varētu piespiest parādu rekonstrukciju un pēc tam arī tai nāktos pamest eirozonu. Ir ļoti iespējams, ka Itālija zaudēs pieeju tirgus resursiem un nespēs to atgūt,» norāda ekonomists, kurš ieguvis pasaules slavu ar savu 2008. gada krīzes paredzējumu.
Tāpat ekonomists uzskata, ka Eiropas Finansiālās stabilitātes fonds (EFSF), kuru Eiropas valstis izveidojušas, lai cīnītos ar parādu krīzi, ir «joks». Tāpat šis apzīmējums attiecas arī uz mēģinājumu palielināt EFSF līdz vienam triljonam eiro, stāstīja N. Raubini, norādot, ka Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropai kopā nebūs tik daudz naudas, lai atrisinātu parādu krīzi.
N. Raubini arī uzsvēra, ka, «visticamāk», Grieķija pametīs eirozonu tuvāko 12 līdz 18 mēnešu laikā, un līdzīgs liktenis varētu sagaidīt arī Portugāli.. «Viņas ir pietiekoši mazas, ka gadījumā, ja ap Spāniju un Itāliju tiek izveidota «finanšu barjera», viņu izstāšanās no eirozonas var notikt bez lieliem satricinājumiem. Tomēr, ja no eirozonas izstāsies Spānija vai Itālija – tas nozīmētu monetārās savienības beigas,» klāstīja N. Raubini.
Db.lv jau vēstīja, ka no sava ieņemamā amata atkāpies Itālijas premjers Silvio Berluskoni. Viņa vietā šim amatam nominēts ekonomists Mario Monti (Mario Monti), kuru gaida grūts darbs eirozonas trešās lielākās ekonomikas sakārtošanā.