Es vēlos cilvēkiem ļaut piedzīvot dažādas sajūtas: manis veidotas glāzes putna vai ananasa formā, neparastas formas traukus, jaunas garšu kombinācijas – visu, kas iedvesmo cilvēkus sapņot, tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāja itālietis Deniss Zopi, viens no Eiropas labākajiem bārmeņiem, kurš ieradās Rīgā, lai sniegtu meistarklases starptautiskā bārmeņu konkursa World Class programmas laikā.

Labākais no Latvijas bārmeņiem, kuri piedalīsies no janvāra līdz maijam notiekošajā konkursā, sacentīsies ar diviem bārmeņiem no Igaunijas un Lietuvas. Savukārt bārmenis, kurš uzvarēs Baltijas posmā, pārstāvēs Baltijas valstis Meksikā, kur jūnija vidū, piedaloties bārmeņiem no 60 valstīm, tiks noteikts labākais bārmenis pasaulē. 2012. gadā Deniss Zopi ieguva 2. vietu starptautiskajā bārmeņu konkursā World Class.

Bārmeņu atalgojums ir ļoti dažāds. Tas ir atkarīgs no tā, kādas kategorijas bārā bārmenis strādā, saka D. Zopi.

«Ja jūs strādājat naktskluba bārā, tad varat nopelnīt samērā pieklājīgu naudas summu, bet ne pārāk daudz. Viss ir atkarīgs no darbavietas. Var nopelnīt 1000 eiro nedēļā vai 500 eiro nedēļā,» viņš skaidro.

Izstrādāts jauns viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga bāra Grand Bar koncepts, lielāku uzmanību pievēršot viskijam

Grand Bar jaunais viskija bāra koncepts savu darbību uzsāka februāra beigās. Šobrīd piedāvājumu veido vairāk nekā 100 dažādi viskija veidi no Īrijas, Skotijas, Amerikas, Japānas, Kanādas, Zviedrijas, Jaunzēlandes, Austrālijas, Indijas un Taivānas. «Lai gan viskija piedāvājums turpinās augt katru mēnesi, mūsu mērķis nav sasniegt lielāko viskija sortimentu Rīgā, bet gan likt uzsvaru uz viskija baudīšanu. Solīti pa solītim «audzējām» sortimentu un strādājām pie informācijas, viskija kartes apkopošanas un noformēšanas,» saka Oskars Vārenbergs, Grand Bar bārmenis un viens no idejas autoriem.

«Viskijs tika izvēlēts likumsakarīgi, jo mūsu bārmenis Oskars ir kā viskija vēstnesis, kurš seko līdzi visam aktuālajam, kas ir saistīts ar šo dzērienu,» teica Līva Laiviņa, Grand Hotel Kempinski Riga bāra Grand Bar, sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāja.

Rīgas un Latvijas bārmeņiem nav jācenšas gatavot kokteiļus kā kolēģiem Krievijā vai Austrālijā

Tā uzskata dzērienu kompānijas «Bitter Slinge» īpašniece, bārmeņu konkursa «World Class» vēstnese Kanādā un kokteiļu festivāla «Tales of the Cocktails» tiesnese un vieslektore Lorēna Mote (Lauren Mote).

Viņas skatījumā katrai valstij ir savs konkrētais stils, piemēram, amerikāņu bārmeņi ir ļoti amerikāniski gan dzērienu pasniegšanas, gan stila un uzvedības izpausmēs, tāpat tipiskos Kanādas kokteiļus vislabāk pagatavos Kanādas bārmenis. «Varam ietekmēties no visas pasaules, bet jāprot stāstīt stāstus lokālā manierē. Nav jācenšas līdzināties citiem,» uzsver L. Mote.

Viņa šajā nozarē strādā jau 20 gadus un ar interesi vēro pārmaiņas nozarē. «Bieži bārmeņi ar lielu pieredzi mēdz atgriezties pie ļoti vienkāršiem dzērieniem, jo izbaudījuši visu sarežģīto, 100 sastāvdaļu dzērienu neprātu. Mēs it kā sasniedzam virsotni un tad atgriežamies pie pamatiem, jo šobrīd ir tik daudz izcilu dzērienu un dominē pieeja «mazāk ir vairāk». Tāpat jāsaprot, ka ne visi notikumi ir piemēroti sarežģītiem kokteiļiem, punšam u.tml. Protams, savā reizē tie der, bet ir ļoti jauki izbaudīt vienkāršu kokteili no trim vai četrām sastāvdaļām, kas ļauj pilnībā izgaršot visu sastāvdaļu nianses. Ir lieliski dzērienu kartē iekļaut īpašus, interesantus kokteiļus, bet tāpat tajā jāsaglabā vieta vienam vai diviem dzērieniem, kas iedvesmotu viesus gatavot tos mājās,» uzskata L. Mote.

Latvijas bārmenis Andris Reizenbergs ieguvis zelta medaļu Pasaules kokteiļu čempionātā, kas šogad norisinājās Ķīnā, Čangdu, liecina Reizenberga publicētā informācija sociālajā tīklā «Facebook».

«Nevaru izteikties vārdos! Pasaules kokteiļu čempionātā izcīnīta zelta medaļa! Ārprāts, es ticēju, paldies visiem, kas turēja īkšķus,» sociālajā tīklā Facebook raksta bārmenis Andris Reizenbergs.

Pasaules kokteiļu čempionāts šogad notika no 4. līdz 8.novembrim. To ik gadu rīko Starptautiskā bārmeņu asociācija, kas dibināta 1951.gadā. Pirmās asociācijas rīkotās starptautiskās kokteiļu sacensības norisinājās 1955.gadā.

Klāvs Šlakorcins un Ingmārs Lādens piesātinātajā Kuldīgas restorānu un kafejnīcu segmentā saredzējuši jaunu nišu un atvēruši kafijas grauzdētavu Curonia Coffee Roasters

Klāvs restorānu un viesnīcu industrijā strādā aptuveni 20 gadus, kuru laikā gan Latvijā, gan ārvalstīs apguvis dažādas šīs jomas šķautnes, bijis arī barista, tas ir, kafijas bārmenis. Mācoties aroda knifiņus, viņam radās ideja atvērt Kuldīgā t.s. speciality jeb īpaši atlasītās kafijas grauzdētavu, un kā biznesa partneri viņš uzrunāja senu paziņu Ingmāru Lādenu, kuram līdz šim darba jomas bijušas nesaistītas ar HoReCa segmentu. «Vēlamies cilvēkiem parādīt pasaules līmeņa produktu, mudināt izprast, cik dažādi spēj būt kafijas aromāti un garšas buķetes. Šī ir ne tikai pirmā kafijas grauzdētava Kuldīgā, bet Kurzemē kopumā,» stāsta SIA Capulus Terra (Curonia Coffee Roasters) valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins.

Kluba "KadagiPiens" saimnieks aktieris Dainis Grūbe padoties negrasās un meklē jaunus risinājumus, kā iesaistīties un būt noderīgs sabiedrībai, kā arī saglabāt kluba atmosfēru dzīvu.

Db.lv jau rakstīja, ka bārs un restorāns "KadagiPiens", apvienojoties kafejnīcai "Kadagi" un bāram "Piens", no jauna vēra savas durvis apmeklētājiem šā gada februārī. D. Grūbe stāsta, ka atsaucība kopš tā brīža bijusi liela - nākusi gan jauna publika, gan tie, kas gadiem "Pienā" nebija viesojušies. Klubu turpināja atdzīvināt bingo un austeru vakari, dīdžeji un dzīvā mūzika. Vairāk par to uzzini, skatoties video!

Šajā laikā, iespējams, izdzīvos radošākie un veiksmīgākie, domā "Balzambāra" līdzīpašnieks Andris Reizenbergs.

Līdz ar bāra slēgšanu, līdzšinējais bārmenis kļuvis par mājražotāju un piegādā klientiem siļķi kažokā, auksto zupu un asiņaino, nevainīgo Mēriju.

Pirmās piegādes Rīgā un Pierīgā viņš uzsāka 20.martā un mēneša laikā izpildīti jau aptuveni 100 pasūtījumi. Uzņēmējs stāsta, ka pabijis dažādās, interesantās vietās, par kurām, dzīvojot Rīgā, pat nav zinājis, taču visbiežāk piegādes tiek veiktas uz biroju telpām Rīgas centrā. A.Reizenbergs atzīst, ka pieprasītākā šobrīd ir siļķe kažokā.

Ideja par šo salātu piegādi gaisā virmojusi jau kādu laiku. "Redzēju, ka mana sieva uz dažādiem svētkiem gatavo siļķi kažokā un es teicu - kūkas var pasūtīt, kāpēc lai siļķi kažokā nevarētu. Bet šī ideja palika kaut kur gaisā. Tagad, sēžot mājās, izdomājām, ka jāpamēģina. Viss ļoti labi aizgāja. Cena arī ir pieklājīga un nav augsta. Protams, ka es nopelnu un desai sanāk," stāsta A.Reizenbergs.

Tā kā tradicionālā formātā svētki šobrīd nav iespējami, "Tet" grupas uzņēmumu darbinieki aizvadījuši jau otro virtuālo korporatīvo ballīti.

"Tā kā tradicionālā formā atzīmēt svētkus šobrīd nav iespējams, bija nepieciešams meklēt alternatīvas. Pieredze organizēt attālinātus darbinieku pasākumus, piemēram, darbinieku forumu, kur darbinieki visā Latvijā var pieslēgties Rīgā notiekošajam, jau bija, tādēļ tehniskajam risinājumam atlika radīt radošo ideju," biznesa portālam db.lv saka Ingrīda Rone, tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" Cilvēku un vides dienesta direktore.

Katru no pasākumiem apmeklēja gandrīz puse "Tet" grupas uzņēmumu darbinieku, kas ir augsts iesaistes rādītājs. Viņa uzsver, ka tos nevar salīdzināt ar citiem darbinieku neformālajiem pasākumiem, kas līdz šim ierasti ir norisinājušies klātienē un nereti kopā ar otrajām pusēm vai, piemēram, sporta spēlēs kopā ar ģimenēm.

Jaunie ierobežojumi Covid – 19 izplatības mazināšanai atkal smagi sitīs pa bāru nozari, kas jau tā ar grūtībām pārcieš pēdējā gada laikā gūtos zaudējumus, uzskata Latvijas bāru asociācija.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu, attiecīgajā laika periodā šogad bāru nozares kopējais apgrozījums Latvijā samazinājies par vismaz 50%. Asociācija norāda, ka valdības ierosinājums ļaut bāriem strādāt tikai līdz pusnaktij nostādīs bāru nozari bankrota priekšā, jo kompensācijas un atbalsta mehānismi piedāvāti netiek. Pat pēc pašām optimistiskākajām prognozēm darbu zaudēs 40% darbinieku.

"Jau šobrīd bāru nozare atrodas uz ļoti šauras un akmeņainas kalnu takas, un vēl viens nepārdomāts valdības lēmums to iegrūdīs aizā, kurā izdzīvos tikai tie, kuri spēs darboties ēnu ekonomikas apstākļos. Mēs jau tuvojamies stāvoklim, kādā bāru nozare nonāktu, ja tiktu izsludināts sausais likums. Ja cilvēki var pulcēties lielveikalos, ja pat nelielos pasākumos drīkst vienā telpā atrasties līdz 30 cilvēkiem – ļaujiet arī bāriem darboties pēc līdzīgiem nosacījumiem. Bāros ir iespējams nodrošināt kontrolētu vidi, regulēt cilvēku skaitu, rast citus drošības līdzekļus. Neatņemiet mums un mūsu darbiniekiem iespēju turpināt gūt ienākumus," saka Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis Oskars Ikstens.

Bārmeņa profesija Latvijā ne tikai kļūst populārāka, bet arī strauji attīstās. Pieaug gan prasības pēc augstākas kvalifikācijas un zināšanām, gan arī tiek pilnveidota visa industrija, tā izglītojot sabiedrību kopumā, informē Prike Latvija.

23. novembra vakarā restorānā Koya tika atklāts bārmeņu konkurss World Class. Šī konkursa laikā pusgada garumā Latvijas bārmeņiem būs iespēja sevi pilnveidot, apmeklējot dažādas meistarklases, kuras vadīs dažādi pasaules līmeņa eksperti. Paralēli nodarbībām būs ikdienas darbs katram savā bārā. Pavasarī notiks konkursa fināls, kurā tiks noskaidrots viens bārmenis, kas pārstāvēs Baltiju Meksikā.

Latvijā šis konkurss norisināsies pirmo gadu, un tā mērķis ir mainīt un attīstīt dzērienu kultūru, veidojot jaunu izpratni par kvalitāti bārā un piedāvātajos dzērienos, tādējādi mainot ikdienas paradumus.

Atklāšanas pasākumā bija iespēja vērot World Class 2015 otrās vietas ieguvēja un Izraēlas World Class 2015. gada uzvarētāja Ariel Leizgold uzstāšanos un šovu, kā arī baudīt viņa gatavotos kokteiļus. Pieredzē dalījās arī Igaunijas World Class 2016 uzvarētājs Regeri Zoo, un notika jau pirmās kokteiļu jaukšanas sacensības.

Strādājot godīgi, uzturēt rentablu ēdināšanas biznesu vidēji lielās un mazās Latvijas pilsētās šobrīd praktiski nav iespējams, uzskata Ernando Gamarra, kafejnīcu tīkla Ezītis miglā līdzīpašnieks.

Lai gan pēdējos gados zīmola Ezītis miglā kafejnīcas atvērtas arī ārpus Rīgas, tajā skaitā Ogrē, Jelgavā, Daugavpilī un Siguldā, Ezītis miglā īpašnieki uzskata, ka attīstības potenciāls reģiona pilsētās Latvijā ir ierobežots. Pēc mūsu aprēķiniem, strādāt pa nullēm kafejnīca var tikai tad, ja vienā maiņā ir divi darbinieki, bet ietirgojums veido aptuveni 1000 eiro dienā, norāda E.Gammara.

Diemžēl Latvijā nav daudz tādu pilsētu, kur pieprasījums būtu tik liels, lai neliela kafejnīca vidēji mēnesī ietirgotu 30 tūkstošus eiro, secina E.Gamarra, uzsverot, ka tik lieli ienākumi nepieciešami augsto nodokļu dēļ. Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, nodokļi ir daudz augstāki, esam aprēķinājuši - ja mūsu tīkls būtu izveidots Lietuvā, pērn uz nodokļu rēķina vien mēs būtu ietaupījuši aptuveni 500 tūkstošus eiro. Tas rada lielu kārdinājumu izmēģināt savu veiksmi arī citās valstīs, taču mēs esam patrioti, atzīmē Ezītis miglā līdzīpašnieks.

Ņemot vērā bāru un restorānu pārāk lielo skaitu Rīgā, iesaku ieviest bāru, kafejnīcu un restorānu limitu – tāpat, kā tas ir daudzviet pasaulē.

Pirms uzsāku savu uzņēmējdarbību jau biju uzkrājis pieredzi, strādājot par bārmeni restorānā Kaļķu vārti un kokteiļbārā-restorānā B – bārs. Strādājot bārā manī bija dzirkstele, darbu darīju ar 100% atdevi un iemācījos darīt arī daudzas jaunas lietas. Septiņu gadu garumā biju pierādījis sevi, jo, lai gan tas nebija mans bārs, es pret to attiecos kā pret savu. Vienmēr esmu gribējis pats savu bāru, un vienā brīdī nāca piedāvājums atvērt Balzambāru. Viss notika pakāpeniski, zobratiņi pamazām salikās, un, iespējams, ja es sevi nebūtu pierādījis iepriekšējos darbos, tad varbūt nebūtu saticis īstos cilvēkus. Manuprāt, svarīgākais, gan strādājot pie kāda cita, gan strādājot savā labā, ir attieksme pret dzīvi, kolēģiem, darbu, priekšniekiem, klientiem, pret visu. Pret otru ir jāizturas tā, kā tu gribētu, lai izturas pret tevi. Tas strādā un galu galā nes pozitīvus rezultātus. Galvenais būt labam cilvēkam, un dažkārt pat nav nozīmes, cik un kādas izglītības esi ieguvis, jo, ja ar tevi nebūs patīkami strādāt kopā, nevienam nebūsi vajadzīgs.

Lai cilvēks būtu veiksmīgs gan biznesā, gan dzīvē, viņam ir jātic saviem spēkiem un jādara tas, ko viņš patiesi vēlās, domā Oskars Hartmanis, BTA valdes priekšsēdētājs.

Pagājušajā gadā pēc Pasaules hokeja čempionāta Artūrs Irbe teica, ka šoreiz sasniegt tik augstu rezultātu Latvijas izlasei izdevies tāpēc, ka bija uzstādītas augstākas ambīcijas, norāda O.Hartmanis. Veiksmes sajūtai, ambīcijām un mērķiem jābūt ierakstītiem jau zemapziņā, tādā veidā ieliekot spēcīgus pamatus nākotnei, teic BTA valdes priekšsēdētājs, norādot, ka nevajag baidīties arī no kļūdām. Jebkurā ceļā būs gan kalni, gan lejas, taču galvenais ir neapstāties un nepazaudēt mērķi, uzskata O.Hartmanis.

Dzīve maina karjeru

Es uzaugu laikā, kad Latvija vēl bija Padomju Ssavienības sastāvā, taču jau kopš bērnības es vienmēr esmu gribējis strādāt starptautiskā vidē, atminas O.Hartmanis. “Mana pirmā oficiālā darbavieta bija mana tēva restorāns. Tur, vēl mācoties vidusskolā, strādāju par oficiantu. Arī mans pirmais profesionālais sapnis bija saistīts tieši ar darbu apkalpojošajā sfērā – vēlējos būt oficiants-bārmenis organizācijā Intūrists, kas rūpējās par ārzemju tūrismu Padomju Latvijā. Tas man likās ļoti interesanti – būt starp ārzemniekiem, iepazīt citas valūtas un paplašināt savu pasaules redzējumu. Principā varētu teikt, ka šobrīd šis sapnis zināmā mērā ir piepildījies, jo arī apdrošināšana ir apkalpošanas sfēra. Ikdienā nodarbojos ar starptautisko klientu apkalpošanu, taču vairs ne bārā vai restorānā, bet citā līmenī,” stāsta O.Hartmanis, kurš naudu pelnījis arī pārdodot automašīnas.

Sporta bāra Arena 29 vadītājs Marsels Vapne, komentējot Balzambāra līdzīpašnieka Andra Reizenberga pausto, ka Rīgā būtu nepieciešams ieviest bāru un restorānu limitu, norāda, ka šāds regulējums būtu visnotaļ savāds.

«Es domāju, ka tā ir neiespējamā misija, jo, kas to limitēs un kādi būs kritēriji. Tas noteikti būtu ieguvums esošajiem bāriem, bet ir grūti iztēloties, vai tas tā varētu būt. Esošajiem bāriem tas noteikti būtu labi, bet kopumā tas būtu nedaudz savādi, jo tad visas nozares sāktu bļaut, ka nepieciešams kaut ko limitēt,» par iniciatīvu viedokli pauž M. Vapne.

Savukārt, komentējot A. Reizenberga teikto, ka daudzviet pasaulē arī ir noteikts, ka bāru, restorānu vai kafejnīcu var atvērt tikai tur, kur jau iepriekš tas ir bijis, sporta bāra Arena 29 vadītājs atzīst, ka jauna restorāna, vai bāra vēršana vaļā vietā, kur iepriekš strādājis līdzīga profila uzņēmums, būtu daudz vieglāka un izdevīgāka.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir caurspīdīga komunikācija - gan iekšēji, gan ārēji, uzskata Žilvins Kazlausks, DocLogix vadītājs.

Esmu pārliecināts, ka informācijas tehnoloģiju (IT) jomā pasaulē nav nevienas kompānijas, kura nav pieļāvusi nevienu kļūdu, domā Ž.Kazlausks. Mēs visi kļūdāmies - tas ir pilnīgi normāli un no tā nevajag baidīties, pārliecināts ir DocLogix vadītājs. Galvenais ir par to visu runāt, jo, tikai strādājot kopā, mēs varam sasniegt pat augstākos nospraustos mērķus, spriež Ž.Kazlausks. Ja cilvēki savā starpā nesarunājas, viņi nezina, ko viens vai otrs domā, kā rezultātā šajās attiecībās parādās neuzticēšanās un tas nevienam nenāk par labu. Cilvēki ir mūsu vislielākā vērtība, tāpēc uzņēmumam, kurš grib būt veiksmīgs ir jāsargā gan savi darbinieki un klienti, gan sadarbības partneri un citi iesaistītie, teic Ž.Kazlausks.

Līdzīgi kā citās valstīs pasaulē, arī Latvijā šobrīd vērojama džina popularitāte; visaugošākais ir premium segments

Latvijā, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, Eiropā valdošās tendences dzērienu modē ienāk ar trīs līdz četru gadu nobīdi. «Varētu teikt, ka arī pie mums šobrīd ir iestājusies «džina renesanse» – atgriežas gan klasiskās džina kokteiļu receptes, gan parādās jauni kokteiļi, kas veicina dzēriena popularitāti un piedāvā jaunas garšas piedzīvojumus,» saka Dana Hasana, Amber Beverage Group komunikācijas vadītāja. Realizācijas dati liecinot, ka Latvijā augošs ir tieši premiālo džinu segments.

Arī dzērienu vairumtirgotāja TriBaltic.lv valdes loceklis Jānis Corndorfs norāda, ka Latvijā lielākais pieaugums ir tieši «premium» un «super premium» kategorijās, kas nozīmē, ka patērētājs izvēlas kvalitāti, nevis kvantitāti. Šī tendence ir vērojama ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē – Lielbritānija un ASV 2016. gadā esot bijis rekordliels pieaugums džina kategorijā. «Džina popularitāti sekmē strauji pieaugušais «craft» džinu ražotāju skaits, kas patērētājiem paver iespēju baudīt dažāda stila un izcelsmes džinus. Džina straujo izaugsmi sekmē arī strauji pieaugušais toniku un miksēto dzērienu piedāvājuma klāsts, kas ļauj patērētajām atklāt jaunas garšu pasaules,» viņš uzskata.

Liepājā durvis ir vērusi vieta, kur vīrieši var doties savest kārtībā savu galvas un sejas rotu, nebūdami iespiesti starp dāmām matu ruļļos un lakotiem nagiem

Windcut Barber Shop izveidotāji ir divi liepājnieki Elgars Roga un Edgars Voskoboiņikovs, kuri gada sākumā pat nevarēja iedomāties, ka pavisam drīz jau būs uzņēmēji, jo darbojās pavisam citās nozarēs. Proti, Edgars, kurš gan iepriekš bija ieguvis friziera izglītību, bija bārmenis, bet Elgars strādāja par taksistu. Uz viņu izveidoto Windcut Barber Shop frizēties nāk arī basketbolists Kristaps Porziņģis un motokrosa braucējs Pauls Jonass.

«Ideja radās pavisam viegli, izdomājam ka ir jādara kaut kas foršs, un sākām vienkārši to darīt. Ar Edgaru bijām pazīstami jau sen, tomēr šogad kaut kā viss veiksmīgi salikās kopā, nonācām līdz sava barber shop izveidei. No idejas rašanās brīža līdz pirmajam klientam pagāja ļoti īss laiks – viss tapa aptuveni mēneša laikā. Protams, gulējām ļoti maz, bet darījām ļoti daudz, taču kaut kādā veidā viss nāca viegli un pašsaprotami,» stāsta Elgars, kurš uzņēmumā pilda arī administratora funkcijas. Savukārt Edgars salonā ir meistars. Arī piemērotu telpu atrašana nav sagādājusi lielas problēmas. «Gāju garām, skatos – tukšas telpas. Sākumā mēģinājām sameklēt, vai tās netiek piedāvātas sludinājumu portālā, tomēr šis mēģinājums beidzās neveiksmīgi. Tad piezvanīju pazīstamam māklerim, kurš arī nevarēja palīdzēt, bet beigu beigās, ejot otro reizi cauri sludinājumiem, pavisam citā sadaļā meklēto atradām. Divu dienu laikā noslēdzām līgumu. Uzskatu, ka telpas ir izcilas šai darbības sfērai,» atzīmē Elgars. Interjeru ir veidojuši paši puiši, un visas idejas, kas salonā īstenotas, ir tikai viņu pašu. Tas, ka viņi ir divi, tikai palīdzot, jo tādā veidā var papildināt viens otra domu gājienu.

Vēlās brokastis jeb branči aizvien vairāk kļūst ne tikai par restorānu un kafejnīcu tēla veidotājiem un reklāmas sastāvdaļu, bet arī ir peļņu nesoši

To DB apliecina vairāki uzrunātie restorāni. Pārsvarā branči (no angļu breakfest un lunch) notiek vai nu tikai svētdienā, vai sestdienā un svētdienā, nereti tajos viesi tiek apkalpoti tikai saskaņā ar iepriekšēju rezervāciju. Tā ir nepieciešama, lai restorāns spētu prognozēt viesu skaitu un zinātu, cik daudz ēdiena gatavot.

Restorāna Klīversala, kas atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, mārketinga vadītājs Fēlikss Neimanis stāsta, ka viņu gadījumā vēlās brokastis ir izmaksu efektīvs un peļņu nesošs pasākums. Tomēr no maija līdz septembrim tās nenotiek, jo pēc tām nav pieprasījuma. Vienā branča reizē Klīversalā tiek paēdināti 200 viesi. Tieši plašās telpas un lielais cilvēku skaits, saskaņā ar F. Neimaņa teikto, nodrošina to, ka branči Klīversalai ir peļņu nesoši.

Starptautisko bārmeņu sacensību World Class treneris un tiesnesis no Taivānas Niku Vu (Nick Wu) iepazīstinājis Latvijas dalībniekus ar pasaules tendencēm kokteiļu gatavošanā.

Konkursa WorldClass 2016 finālists Niks Vu mēroja ceļu no Taivānas uz Latviju, lai pasniegtu meistarklasi šī gada dalībniekiem – 28 bāru pārstāvjiem, kas cīnīsies par godu pārstāvēt Latviju un, iespējams, Baltiju konkursa pasaules sacensībās.

Vakariņu gaitā Niks gatavoja viesiem savus kokteiļus, savukārt viesību rīkotāji prezentēja savu konkursa kokteiļkarti.

«Niks Vu pārsteidza visus ar savu ātrumu – Āzijā kokteiļus gatavo zibenīgi, mazāk nekā dažu minūšu laikā kokteilis ir jau gatavs. Tas liecina, ka praksei ir milzīga nozīme, un es ceru, ka arī Latvijas jaunāka bārmeņu paaudze iemācīsies apkalpot klientus tikpat ātri kā Taipejā,» iespaidos dalās Edgars Elbergs, miksologs, pasniedzējs un World Class vēstnieks Latvijā.

6. jūnijā Latvijas vadošais restorānu aprīkojuma tirgotājs, riekstu un žāvēto augļu importētājs SIA Gemoss ar vērienīgu festivālu Meet&Greet svinēs uzņēmuma 25. dzimšanas dienu. Festivālā Meet&Greet būs iespēja satikties nozares profesionāļiem – notiks 35 Gemoss piegādātāju produktu degustācijas, jauno produktu prezentācijas un ekspertu lekcijas, savukārt festivāla izskaņā varēs baudīt īpašu svētku koncertu.

“Esmu no sirds pateicīga mūsu klientiem un piegādātājiem par līdzšinējo sadarbību. Festivāla ideju esam lolojuši ilgi un esam patiesi gandarīti, ka tā būs iespēja mums visiem satikties. 25 gadi nesavtīga darba ir nesuši augļus – pērn iezīmējām strauju izaugsmi, sasniedzot 7.5% apgrozījuma pieaugumu un liekot stabilus pamatus tālākai uzņēmuma attīstībai. Veiksmīgi attīstāmies Latvijas un Igaunijas tirgū, kā arī pagājušo gadu atkārtoti ieguvām starptautisko pārtikas kvalitātes un drošības sertifikātu BRC (British Retail Consortium – Global Standarts for Food Safety), kas apliecina Gemoss ražotās produkcijas augsto kvalitāti un atbilstību visām normatīvajām prasībām,” stāsta Gemoss vadītāja Ieva Treija.