Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Piektdien Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers atklāts jaunais daudzfunkcionālais Operāciju bloks, informē slimnīcas pārstāvji.

Saskaņā ar statistikas datiem, katrs ceturtais Latvijā hospitalizētais pacients saņem palīdzību Rīgas Austrumu slimnīcā, tāpēc īstenotais projekts iegūst nozīmi visas valsts mērogā.

Slimnīcas galvenais ķirurgs doc. Haralds Plaudis: «Jaunizveidotā operāciju bloka koncepcija paver ārkārtīgi plašas iespējas attīstībai arī nākotnē. Mūsdienīgi raugoties, operāciju bloks vairs nav tikai vieta, kurā tiek izpildītas ķirurģiskas operācijas. Sākotnējā vīzija, ko nu esam spējuši realizēt, ir dinamiska dažādu ārstniecības dienestu un struktūrvienību sadarbība, lai paaugstinātu pacientu drošību, kas, pieaugošas ķirurģiskā darba intensitātes apstākļos, ir izaicinājums ikvienam daudzprofilu stacionāram. Mūsdienīgu tehnoloģiju racionāla pielietošana un koordinēta dažādu specialitāšu ārstu sadarbība sakārtotā vidē ir liels solis pretim standartizētai un pacientam draudzīgai medicīnai, kas neapšaubāmi uzlabos uzticību medicīnas sistēmai kopumā.»

Jaunu tehnoloģiju parādīšanās un esošo attīstība īpaši ietekmē gados jaunākus cilvēkus, kuri vēlas paši pirmie izmēģināt visu nebijušo un inovatīvo. Šī gadsimta tehnoloģiju birums strauji maina arī nodarbošanās un peļņas iespējas, aizvien biežāk dodot iespēju tieši jauniešiem kļūt par neticami veiksmīgiem uzņēmējiem, miljonāriem un pelnīt krietni vairāk par vecākiem.

Kā tas iespējams? Kas jādara, lai jau 20 – 30 gadu vecumā nonāktu miljonāru sarakstos, baudītu atvaļinājumu eksotiskās salās, brauktu ar paša nopelnītu jaunāko “Tesla” automobili?

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu ar pieciem ar tehnoloģijām saistītiem un teicami atalgotiem virzieniem, kas piesaista mūsdienu jauniešus un ļauj kļūt par savas dzīves noteicējiem.

Videospēļu strīmošana

Videospēļu spēlēšana un šī procesa filmēšana jau vairākus gadus saucama par īstu biznesu, kurā populārākie strīmeri spēj nopelnīt miljonus. Lieki teikt, ka gan videospēles, gan to strīmošana jeb straumēšana ir lauciņš, kas vairāk piemērots jauniešiem, kuri no šīs nodarbes gūst ne tikai labas emocijas, bet arī lielu skatītāju pulku un dažkārt vairākus miljonus dolāru kabatā. Tiesa, ja pievēršas šai lietai nopietni, tad izrādās, ka nekāds vieglais darbs tas nav. Profesionāli videospēļu strīmeri ar to nodarbojas vairāk nekā desmit stundas dienā, taču pašā “karjeras” sākumā katra stunda, ko nepavadi strīmojot, nozīmē zaudētus sekotājus un abonentus. Viens no pazīstamākajiem strīmeriem ir 30 gadus vecais Tailers Blevins, kurš plašāk zināms ar segvārdu Ninja. Viņš agrāk aktīvi darbojās videostraumēšanas platformā “Twitch”, taču šobrīd biežāk redzams “YouTube”, kur saviem video savācis 2,5 miljardus skatījumu un ap 24 miljoniem sekotāju. Jaunieša nodarbošanās ļāvusi viņam līdz šim nopelnīt ap 40 miljoniem dolāru.

Elektrisko automobiļu ražošanas uzņēmums «Fisker Inc.» pirmdien paziņoja, ka ražos jaunu vieglo apvidus automašīnu, kuras cena nepārsniegs 40 000 dolāru (35 370 eiro) un kas tirgū nonāks nākamgad.

Kompānija norāda, ka braucams šī modeļa prototips tiks prezentēts šī gada laikā.

Tāpat kā konkurents «Tesla Motors» arī «Fisker» automašīnas pārdos tieši patērētājiem bez tirdzniecības pārstāvju starpniecības.

Sagaidāms, ka jaunais automobilis ar vienu akumulatoru uzlādes reizi spēs nobraukt aptuveni 500 kilometrus.

Uzņēmums kopumā iecerējis uzražot trīs dažādus automobiļus.

«Fisker» zīmolu vada bijušais Vācijas autoražotāja BMW dizainers Henriks Fiskers, kura iepriekšējais uzņēmums «Fisker Automotive», kas tika dibināts 2007.gadā, ražoja luksusa elektriskās automašīnas, kuras bija iecienījušas arī slavenības, taču 2013.gadā piedzīvoja vērienīgu bankrotu.

Noslēdzoties piecus mēnešus ilgiem izbūves darbiem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā (MITC) atklāts simulācijas tehnoloģijām aprīkots operāciju bloks.

Studenti un rezidenti tajā varēs apgūt un uzlabot plašu medicīnisko prasmju spektru, sākot no ķirurģiskās šūšanas un mezglu siešanas līdz acs mikroķirurģijai, ķeizargriezienam un laparoskopiskām operācijām.

Lai varētu nodrošināt mūsdienīgu un modernu izglītību, RSU jau iepriekš piecu gadu periodā ir investējusi vairāk nekā piecus miljonus eiro studiju procesā, kas balstīts simulācijās, – gan pašu pelnītos līdzekļus, gan ES struktūrfondu finansējumu. Operāciju bloka izveidē RSU investējusi 864 tūkstošus eiro, no kuriem lielākā daļa ieguldīta mācību trenažieros, simulatoros un iekārtās.

“RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs ir sevi pierādījis, gan pilnveidojot studentu un rezidentu prasmes un iemaņas, gan īstenojot mācības Rīgas un reģionu ārstniecības iestādēs, gan arī militārās medicīnas jomā, palīdzot NATO mācību norisē. Jaunizveidotais operāciju bloks RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centram ļauj izvirzīties līderpozīcijā visā Baltijā, kad runa ir par simulācijas tehnoloģijām veselības aprūpes profesionāļiem,” uzsver RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Latvijas Banka otrdien, 13. septembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Nacionālais uzņēmējs, informē bankā.

Latvijas nacionālo uzņēmēju nopelniem veltītā eiro kolekcijas monēta ir cieņas apliecinājums viņu darbam un ieguldījumam valsts ekonomiskās neatkarības un nacionālās pašapziņas stiprināšanā.

Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu – Ivars Drulle. Paulis Liepa ir pēdējās lata kolekcijas monētas – 365 – grafiskā dizaina autors, savukārt Ivars Drulle radījis pirmās eiro kolekcijas monētas Ainažu jūrskola grafisko dizainu un plastisko veidojumu un monētas Rīgas pilij 500 aversa grafisko dizainu un tās plastisko veidojumu.

Monētas idejas īstenošanā Latvijas Banka sadarbojusies ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un būvniecības uzņēmumu SIA Arčers.

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā noslēgušies vērienīgi renovācijas darbi slimnīcas 3.korpusā, kur atrodas Ambulatorā nodaļa, viens no operāciju blokiem, kā arī 1. nodaļa. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 788 847 eiro.

Atjaunotais operāciju bloks ļaus palielināt veicamo operāciju apjomu. Projekts īstenots piesaistot ERAF un valsts līdzfinansējumu.

3. korpusa ēkas 1. stāvā atrodas Ambulatorā nodaļa, 2. stāvā labajā spārnā – 1. nodaļa un 3. stāvā – 1. operāciju bloks. Renovācijas darbu laikā tika izremontēta otrā stāva kreisā puse, ierīkojot tur pacientu palātas, sanitāros mezglus un dušas. Virs šīm telpām bija bojāts jumta pārsegums, telpās nonāca mitrums un tika bojāta telpu apdare, šobrīd šī problēma ir novērsta atjaunojot jumta segumu. Tāpat ēkā ir paplašinātas durvju ailes, lai tās būtu piemērotas pacientiem ar kustību traucējumiem.

3. stāvā atjaunošana nebija veikta kopš 1996. gada, telpas bija morāli un tehniski nolietojušās. Atjaunotais operāciju bloks ļaus palielināt veicamo operāciju apjomu vidēji par 30-60min. uz katru pacientu, šajā operāciju blokā paredzēts veikt arī onkoloģisko pacientu ķirurģiskās operācijas – gan īslaicīgās, gan ilglaicīgās.

SIA «Daugavpils reģionālā slimnīca» atsākusi plānveida operāciju veikšanu, apliecināja pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S).

Darba sanāksmē medicīniskās iestādes vadītājs Grigorijs Semjonovs paziņojis par plānveida operāciju slimnīcā atsākšanu un anesteziologu pietiekamu kapacitāti, jo iepriekš viņam uzdots risināt krīzes situāciju, līdz septembrim atceļot plānveida operācijas. Elksniņš stāstīja, ka speciālisti piesaistīti no citām iestādēm, tāpat arī pašas slimnīcas ārsti tiek novirzīti no dežūrām uz plānveida operāciju veikšanu.

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Savukārt Semjonovs pastāstīja, ka darbā ir atgriezies viens speciālists no atvaļinājumā, kā arī ārsts, kuram bijusi pārejoša darba nespēja. Tāpat piesaistīti divi jauni speciālisti, kas nodrošinās dežūras.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Latvijas Banka rīt, 15. novembrī, laidīs apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē centrālā banka.

Šī monēta, uz kuras attēlots Vidzemes ģerbonis, ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs, tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, tā ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022. gada 1. novembrī.

Rīgas 1. slimnīcā Bruņinieku ielā 5, Rīgā, norit rekonstrukcijas darbi, kuru ietvaros tiks izveidots jauns operāciju bloks.

Rekonstrukcijas darbi 1. slimnīcas astotajā korpusā paredz operāciju bloku un intensīvās terapijas nodaļas izbūvi, tās izvietojot ēkas pirmajā stāvā un uzlabojot piekļuvi tām. Operāciju blokā paredzētas sešas operāciju zāles un intensīvās terapijas blokā divas intensīvās terapijas palātas ar četrām gultas vietām katrā palātā. Tādējādi sterilizācijas bloks būs izvietots ēkas otrajā stāvā, ar pacēlāju palīdzību to ērti savienojot tieši ar operāciju bloku. Personālam tiks atvēlēts ēkas pagrabstāvs, kur paredzēts izbūvēt atbilstošas ģērbtuves, dušas telpām un tualetēm un arī tehnisko telpu operāciju bloka apkalpojošām iekārtām.

Latvijas Banka trešdien, 26. septembrī, izlaidīs Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu.

Ar šo monētu tiek noslēgta Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītā 2 eiro piemiņas monētu sērija, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gadā tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet pērn – monētas ar Kurzemes un Latgales ģerboņiem.

Vienlaikus ar šo 2 eiro piemiņas monētu šodien tiek izlaists īpašs monētu komplekts, kurā ietvertas visas četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās monētas suvenīriesaiņojumā.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Lai arī cik dīvaini tas varētu šķist, raugoties no malas, absolventi Ķīnā maksā plastiskajiem ķirurgiem, lai padarītu savus degunus līdzīgus Francijas ikoniskajam Eifeļa tornim. Tādējādi ķīnieši cerot iegūt priekšrocības darba tirgū, ziņo thelocal.fr.

Miljoniem jauniešu Ķīnā saskaras ar spēcīgu konkurenci, lai tiktu uz karjeras kāpnēm. Tieši tas licis vērsties pie plastikas ķirurgiem. «Mūs iespaidojis Eifeļa torņa skaistums,» lielījies kāds ķirurgs Vangs Ksumings. Viņš katru mēnesi veic desmitiem šādu operāciju.

Ķīnā daudzviet esot redzamas Eifeļa torņa operāciju reklāmas. Uz viena no plakātiem skatāma jauna rietumvalstu sieviete gaišām acīm un taisnu degunu, kas stereotipiski tiek uzskatīts par skaistu. Blakus viņai plakātu grezno Parīzes atpazīstamais simbols.

Operācijas izmaksas ir 7200 eiro. «Tas ir klasisks piemineklis ar ļoti estētisku formu, un mēs cenšamies kombinēt medicīnu ar mākslu,» klāstījis Vanda prakses vietā sastapts administratīvais darbinieks.

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Pirmdien tika atklāts Rīgas 1. slimnīcas jaunais operāciju bloks, informē Rīgas dome.

2010.gadā uzsākta slimnīcas atjaunošana. Šajā laikā slimnīcas attīstībā gan ēkās, gan aprīkojumā ieguldīti 16 miljoni eiro.

Rīgas 1. slimnīcai ir modernas operāciju zāles un intensīvās terapijas nodaļa, kas izvietota ēkas pirmajā stāvā, tā nodrošinot ērtu piekļuvi pacientiem, tajā skaitā arī gulošiem pacientiem, un ērtu šo abu bloku funkcionālu sasaisti. Operāciju blokā ir sešas operāciju zāles un intensīvās terapijas blokā divas intensīvās terapijas palātas ar četrām gultasvietām katrā palātā. Telpas nodrošinātās ar inovatīvām un mūsdienīgām tehnoloģijām.

Rīgas 1. slimnīcas 8. korpusa ēkai ir divi virszemes stāvi un pagrabstāvs. Būves kopējā platība ir 3772, 6 m2, ēkas būvapjoms - 14300 m3. Darbi šajā objektā tika uzsākti 2013.gada 25.jūnijā.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

#Vēlamies izveidot jauna tipa banku, kas vairāk līdzinātos tehnoloģiju uzņēmumam.

«Luminor Bank» («Luminor»), kas izveidota apvienojot DNB un «Nordea», mērķis ir līdzināties tehnoloģiju uzņēmumam ar bankas licenci, stāsta bankas vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.

«Vēlamies izveidot jauna tipa banku, kas vairāk līdzinātos tehnoloģiju uzņēmumam, bet ar bankas licenci. Tehnoloģiju ieviešana, lai optimizētu un darītu vienkāršākus samērā konservatīvos banku procesus, ir viena no galvenajām «Luminor» prioritātēm. Tāpat redzam, ka liela nozīme būs sadarbībai ar partneriem, lai izmantotu jau tirgū pieejamas, labi attīstītas platformas dažādiem ikdienas pakalpojumiem. Mūsu mērķa klienti ir vietējie uzņēmīgie cilvēki un uzņēmumi,» teica Gabrilovica.

Ar simbolisku atklāšanas pasākumu Stradiņa slimnīcā atklātas jaunās moduļu būves. Tajās, 1864 kv.m. platībā, turpmāk varēs uzņemt Neatliekamā medicīnas centra (NMC) pacientus, izvietot pacientus, kuriem nepieciešama izolācija, kā arī nodrošināt operāciju procesu trīs jaunās operāciju zālēs.

Modulāro būvju uzstādīšanas mērķis bija iespējami īsākā laikā nodrošināt epidemioloģiskajam prasībām atbilstošu medicīnisko aprūpi slimnīcas NMC telpās, kā arī paplašināt operāciju zāļu skaitu. Jaunajā moduļu korpusā 1864 kv.m. platībā tiks nodrošinātas papildu 20 gultas vietas NMC pacientiem, 20 palātas pacientiem, kuriem nepieciešama izolācija Infekciju nodaļas vajadzībām, kā arī trīs mūsdienīgi aprīkotas operāciju zāles.

Moduļu būvēs pacientiem un personālam tiks nodrošināts augsts komforta līmenis atbilstoši Eiropā spēkā esošajām klīniskajām vadlīnijām.

NMC vadītājs Dr. Valērijs Ratobiļskis: “Pie esošās pacientu plūsmas, kas ir 200 līdz 250 pacientu dienā, mēs ļoti gaidījām nodaļas paplašināšanos un infrastruktūras izmaiņas. Tādējādi varam uzlabot pacientu aprūpes, ārstēšanas, observācijas procesu kvalitāti un rūpēties par mūsu personālu, nodrošinot plašas telpas un teicamus darba apstākļus.”

Pēc Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa atklāšanas un nodaļu pārcelšanās, darbu uzsākušas arī operāciju zāles. 31. augustā jaunajās telpās veiktas jau pirmās 6 operācijas, informē klīnikā.

Operācijas veiktas otorinolaringoloģijas (LOR) nodaļas pacientam un tās noritējušas veiksmīgi.

Jaunā korpusa operāciju zāles paredzētas ķirurģisku operāciju veikšanai uroloģijas un otorinolaringoloģijas pacientiem. Otorinolaringoloģijas klīnika no vecajām telpām, kas atradās 11. korpusā, uz jauno korpusu pārcēlās 30. augustā.

Jaunās operāciju zāles ir aprīkotas ar jaunām iekārtām, kas nomaina vecās, vai arī tādām, kādas nebija pieejamas iepriekš, piemēram, jaunu endoskopu, lai veiktu funkcionālas endoskopiskas deguna blakusdobuma operācijas, LOR neironavigācijas iekārtu, kas uzlabos gan pacienta, gan ārsta drošību. Tāpat jaunajās zālēs varēs veikt lāzerķirurģiju LOR operācijām. Esam patiesi iedvesmoti, ka varam piedāvāt pacientiem labāko – operēt zālēs ar mūsdienīgiem operāciju galdiem, jaunākās paaudzes mikroskopiem, atbilstošu ventilāciju un citām ērtībām, stātsa klīnikas vadītājs Dins Sumerags.

Pirmdien, 29.septembrī, tiks atklāts Rīgas 1.slimnīcas jaunais operāciju bloks (Bruņinieku ielā 5), informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas 1.slimnīcas 8.korpusā veikti vērienīgi rekonstrukcijas darbi - pirmajā stāvā ir izbūvēts jauns un moderns operāciju bloks un intensīvās terapijas nodaļa. Operāciju blokā paredzētas sešas operāciju zāles un intensīvās terapijas blokā divas intensīvās terapijas palātas ar četrām gultas vietām katrā palātā.

Ēkas otrajā stāvā izveidots jauns sterilizācijas bloks, kur ar speciālu pacēlāju palīdzību tas būs ērti savienots ar operāciju bloku. Rekonstrukcijas darbu rezultātā turpmāk ēka būs nodrošināta ar modernu elektroapgādes, ūdensapgādes kanalizācijas, apkures, ventilācijas, aukstumapgādes, vājstrāvu sistēmas, ugunsdrošības un inovatīvām darbam nepieciešamajām tehnoloģijām. Būvdarbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma un pilnsabiedrības Nams/ Arhitektoniskās izpētes grupa izstrādātā projekta veica SIA LNK Industries Partnership.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Ir jābūt daudz liekākiem atbalsta mehānismiem ikvienai ģimenei, kura gādā par to, lai nākotnes Latvijā būtu iedzīvotāji – Latvijas pilsoņi. Otrs virziens ir papildu nodokļi tiem, kas nevēlas radīt pēcnācējus nākotnes Latvijai.

Kā liecina CSP apkopotā statistika, tad 2022. gada pirmajos desmit mēnešos pēc jaundzimušo skaita Latvija ir sasniegusi pēdējo 25 gadu laikā vēl nepieredzētu vēsturisko minimumu. 2022. gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā piedzima 13,4 tūkstoši bērnu, 2021. gada pirmajos desmit mēnešos jaundzimušo skaits bija 14,7 tūkstoši, bet 2020. gadā -14,9 tūkstoši.

2022. gadā dzimušo skaita antirekords ir zemākais pēdējo 25 gadu laikā. Pat 1998. gadā, kad notika Krievijas “defolts”, kas Latvijā izpaudās kā nozīmīga ekonomikas lejupslīde, Latvijā piedzima 15,4 tūkstoši bērnu. Pieaugot ekonomiskajai labklājībai gadsimtu mijā jaundzimušo skaits Latvijā palielinājās sasniedzot savu maksimumu 2008. gadā. 2008. gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā piedzima 20,7 tūkstoši mazuļu. 2008. gads pēc piedzimušo skaita bija visražīgākās Latvijas jaunākajā vēsturē, jo pēc tam Latvijā dzimušo bērnu skaits samazinājās. Bērnu dzimstību Latvijā smagi skāra 2009. un 2010. gada krīze.

Nedēļas nogales G7 valstu samits būtu bijis mazāk haotisks, ja ASV prezidents Donalds Tramps to nebūtu apmeklējis vispār. Viņš ieradās samitā Šarlevuā, Kanādā, bet aizgāja no tā tviterī – savā iecienītajā komunikācijas kanālā ar pasauli, turklāt izdarīja to ar aizskarošiem apvainojumiem namatēvam – Kanādas premjeram Džastinam Trudo.

Seši plus viens

Paziņojis tviterī, ka ir licis ASV pārstāvjiem neparakstīt Šarlevuā samita gala komunikē, D. Tramps nosauca Dž. Trudo par lēnīgu, maigu un negodīgu. Proti, ka visa samita gaitā Kanādas premjers ir bijis retorikā maigs, bet savā noslēguma preses konferencē paziņojis, ka Kanāda tomēr ieviesīs savus tirdzniecības tarifus kā atbildi ASV noteiktajiem tērauda un alumīnija tarifiem.

Tas gan nav nekas jauns un atbilst Kanādas līdzšinējai nostājai. Iepriekš paziņojot par to Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO), Kanāda un arī Eiropas Savienība savus atbildes tarifus ieviesīs no 1. jūlija.

Iepriekš Vācija un Francija lika noprast, ka varētu neparakstīt Šarlevuā samita komunikē, ja neizdosies panākt ASV piekāpšanos svarīgos politikas jautājumos, kas bez tirdzniecības ietver arī globālo klimata politiku un Irānas kodollīgumu, no kura Vašingtona nesen ir izstājusies. Iznākumā tomēr sešas no G7 dalībvalstīm – Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un Lielbritānija, kā arī ES, kas tehniski nav šā industriālo valstu kluba biedre, bet piedalās tā darbā – atrada kopēju valodu un gala paziņojumu ar apņemšanos stiprināt starptautiskā sadarbībā balstītu tirdzniecību parakstīja.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.