Lietuvas galvaspilsētā Viļņā noslēgušās starptautiskās bārmeņu sacensības World Class Baltic. Sacensību pusfināls un fināls pulcēja 30 labākos bārmeņus no Baltijas valstīm.

Lai kvalificētos World Class pusfinālam, konkursa dalībnieki piedalījās pusgadu ilgās meistarklasēs. Pusfinālā dalībniekiem bija jāveic divi pārbaudījumi. Pirmajā pārbaudījumā bārmeņi pārsteidza ar saviem «Asiņainās Mērijas» kokteiļiem, radot žūrijai mājas ballītes atmosfēru, kā arī pierādīja savu meistarību, žūrijai prezentējot savu signature serve. Rezultātā tika noskaidrots fināla dalībnieku Top3.

Savukārt finālā dalībnieki parādīja savu izpratni par planētas ilgtspējas problēmām un to risināšanu Balt-Eco pārbaudījumā, kā arī Speed Round parbaudījumā sešās minūtēs bija jāpagatavo seši kokteļi un aklajā testā jāatpazīst Diageo Single malt viskiji.

Jelgavas Tehnikumā šodien izlaidumu svinēja un izglītības dokumentu saņēma 19 jaunie bārmeņi. No viņiem vairums jau atraduši darbu Jelgavā vai Rīgā un Latviju pamest negrasās, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Jelgavas Tehnikumam šis izlaidums ir vēsturisks, jo jaunā izglītības programma ieviesta vien 2012.gada septembrī. Tā paredzēta jauniešiem ar vidējo izglītību.

Direktora vietniece izglītības jomā Nona Jakušova stāstījusi, ka interese par profesiju jau sākotnēji bijusi liela gan no potenciālo darba devēju, gan jauniešu puses. «Faktiski ierosinājums nāca no darba devēju puses, kuri atzina, ka Zemgales reģionā nav nevienas skolas, kas sagatavotu profesionālus bārmeņus. Tāpēc izveidojām izglītības programmu un lūk, rezultāts. Jaunieši uzreiz tika iesaistīti kvalifikācijas praksē dažādos Jelgavas ēdināšanas uzņēmumus, liela daļa jauniešu tur tagad pieņemti pastāvīgā darbā,» skaidrojusi N.Jakušova.

Rīgas un Latvijas bārmeņiem nav jācenšas gatavot kokteiļus kā kolēģiem Krievijā vai Austrālijā

Tā uzskata dzērienu kompānijas «Bitter Slinge» īpašniece, bārmeņu konkursa «World Class» vēstnese Kanādā un kokteiļu festivāla «Tales of the Cocktails» tiesnese un vieslektore Lorēna Mote (Lauren Mote).

Viņas skatījumā katrai valstij ir savs konkrētais stils, piemēram, amerikāņu bārmeņi ir ļoti amerikāniski gan dzērienu pasniegšanas, gan stila un uzvedības izpausmēs, tāpat tipiskos Kanādas kokteiļus vislabāk pagatavos Kanādas bārmenis. «Varam ietekmēties no visas pasaules, bet jāprot stāstīt stāstus lokālā manierē. Nav jācenšas līdzināties citiem,» uzsver L. Mote.

Viņa šajā nozarē strādā jau 20 gadus un ar interesi vēro pārmaiņas nozarē. «Bieži bārmeņi ar lielu pieredzi mēdz atgriezties pie ļoti vienkāršiem dzērieniem, jo izbaudījuši visu sarežģīto, 100 sastāvdaļu dzērienu neprātu. Mēs it kā sasniedzam virsotni un tad atgriežamies pie pamatiem, jo šobrīd ir tik daudz izcilu dzērienu un dominē pieeja «mazāk ir vairāk». Tāpat jāsaprot, ka ne visi notikumi ir piemēroti sarežģītiem kokteiļiem, punšam u.tml. Protams, savā reizē tie der, bet ir ļoti jauki izbaudīt vienkāršu kokteili no trim vai četrām sastāvdaļām, kas ļauj pilnībā izgaršot visu sastāvdaļu nianses. Ir lieliski dzērienu kartē iekļaut īpašus, interesantus kokteiļus, bet tāpat tajā jāsaglabā vieta vienam vai diviem dzērieniem, kas iedvesmotu viesus gatavot tos mājās,» uzskata L. Mote.

Rīgas Melnā Balzama kausu un 3000 eiro prēmiju starptautiskajā bārmeņu konkursā Riga Black Balsam Global Cocktail Challenge 2016 šogad ieguva bārmenis no Ukrainas – Stanislavs Muhins (Stanislav Mukhin) ar kokteili Formula 17/52.

Pārējās piecas vietas finālistu sešiniekā ieguva : 2.vieta - poļu bārmenis Vojceks Urbanski (Wojcirch Urbanki) ar kokteili Black Balsa- miko; 3.vieta – Igaunijas bārmene Hirja Niit ar kokteili Ieva; 4.vieta – bārmenis no Austrijas Georgs Sedriks Tomas (Georg Cedrick Thomas) ar kokteili The 6th sense; 5.vieta – Lucia Montanelli no Lielbritānijas ar kokteili Purple Velvet; 6.vieta – Marija Vinogradova no Latvijas ar kokteili Black Secret.

Kopumā konkursā piedalījās 49 bārmeņi no 19 valstīm un sadalīja 4800 eiro lielu prēmiju fondu.

Konkursa labākais bārmenis un Rīgas Melnā Balzama kausa ieguvējs Stanislavs Muhins par bārmeni strādā jau 16 gadus.

Es vēlos cilvēkiem ļaut piedzīvot dažādas sajūtas: manis veidotas glāzes putna vai ananasa formā, neparastas formas traukus, jaunas garšu kombinācijas – visu, kas iedvesmo cilvēkus sapņot, tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāja itālietis Deniss Zopi, viens no Eiropas labākajiem bārmeņiem, kurš ieradās Rīgā, lai sniegtu meistarklases starptautiskā bārmeņu konkursa World Class programmas laikā.

Labākais no Latvijas bārmeņiem, kuri piedalīsies no janvāra līdz maijam notiekošajā konkursā, sacentīsies ar diviem bārmeņiem no Igaunijas un Lietuvas. Savukārt bārmenis, kurš uzvarēs Baltijas posmā, pārstāvēs Baltijas valstis Meksikā, kur jūnija vidū, piedaloties bārmeņiem no 60 valstīm, tiks noteikts labākais bārmenis pasaulē. 2012. gadā Deniss Zopi ieguva 2. vietu starptautiskajā bārmeņu konkursā World Class.

Bārmeņu atalgojums ir ļoti dažāds. Tas ir atkarīgs no tā, kādas kategorijas bārā bārmenis strādā, saka D. Zopi.

«Ja jūs strādājat naktskluba bārā, tad varat nopelnīt samērā pieklājīgu naudas summu, bet ne pārāk daudz. Viss ir atkarīgs no darbavietas. Var nopelnīt 1000 eiro nedēļā vai 500 eiro nedēļā,» viņš skaidro.

Rīgas Melnā balzama kokteiļa meistara titulu un 3000 eiro prēmiju starptautiskajā bārmeņu konkursā Riga Black Balsam Global Cocktail Challenge 2015 izcīnīja Angelika Larkina no Igaunijas ar kokteili 6 Elements, teikts paziņojumā medijiem.

2. vietu un 1000 eiro prēmiju ieguva Juris Ķēniņš ar kokteili RICO, bet 3. vietu un 500 eiro prēmiju ieguva Eduards Trofimčuks ar kokteili Sixth Element.

Bārmeņu sniegumu vērtēja starptautiska profesionāļu žūrija, liekot atzīmes gan par dalībnieku tehnisko sniegumu, gan sagatavotā kokteiļa garšas unikalitāti, īpašībām un noformējumu.

Konkurss notika 25.novembrī Rīgā, tajā piedalījās 48 bārmeņi no 10 pasaules valstīm, tostarp Baltijas valstīm, Krievijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Izraēlas un citām, kuri gatavoja kokteiļus pēc savas unikālās receptes, izmantojot Rīgas Melnā balzama līnijas dzērienus.

Starptautisko bārmeņu sacensību World Class treneris un tiesnesis no Taivānas Niku Vu (Nick Wu) iepazīstinājis Latvijas dalībniekus ar pasaules tendencēm kokteiļu gatavošanā.

Konkursa WorldClass 2016 finālists Niks Vu mēroja ceļu no Taivānas uz Latviju, lai pasniegtu meistarklasi šī gada dalībniekiem – 28 bāru pārstāvjiem, kas cīnīsies par godu pārstāvēt Latviju un, iespējams, Baltiju konkursa pasaules sacensībās.

Vakariņu gaitā Niks gatavoja viesiem savus kokteiļus, savukārt viesību rīkotāji prezentēja savu konkursa kokteiļkarti.

«Niks Vu pārsteidza visus ar savu ātrumu – Āzijā kokteiļus gatavo zibenīgi, mazāk nekā dažu minūšu laikā kokteilis ir jau gatavs. Tas liecina, ka praksei ir milzīga nozīme, un es ceru, ka arī Latvijas jaunāka bārmeņu paaudze iemācīsies apkalpot klientus tikpat ātri kā Taipejā,» iespaidos dalās Edgars Elbergs, miksologs, pasniedzējs un World Class vēstnieks Latvijā.

Izstrādāts jauns viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga bāra Grand Bar koncepts, lielāku uzmanību pievēršot viskijam

Grand Bar jaunais viskija bāra koncepts savu darbību uzsāka februāra beigās. Šobrīd piedāvājumu veido vairāk nekā 100 dažādi viskija veidi no Īrijas, Skotijas, Amerikas, Japānas, Kanādas, Zviedrijas, Jaunzēlandes, Austrālijas, Indijas un Taivānas. «Lai gan viskija piedāvājums turpinās augt katru mēnesi, mūsu mērķis nav sasniegt lielāko viskija sortimentu Rīgā, bet gan likt uzsvaru uz viskija baudīšanu. Solīti pa solītim «audzējām» sortimentu un strādājām pie informācijas, viskija kartes apkopošanas un noformēšanas,» saka Oskars Vārenbergs, Grand Bar bārmenis un viens no idejas autoriem.

«Viskijs tika izvēlēts likumsakarīgi, jo mūsu bārmenis Oskars ir kā viskija vēstnesis, kurš seko līdzi visam aktuālajam, kas ir saistīts ar šo dzērienu,» teica Līva Laiviņa, Grand Hotel Kempinski Riga bāra Grand Bar, sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāja.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Zigurds Kursišs, Holi festivāla direktors. Uzņēmums Holi festivāls rīko Baltijā vienīgo Krāsu festivālu Holi, kura idejiskais pamats un aizsākumi meklējami Indijā. «Latvijā šo festivālu rīkojam jau otro gadu Lucavsalā, šogad tas notiks jau pavisam drīz – 9. jūlijā. Festivāls ir unikāls ar savu krāsu konceptu, pieejamību visām vecumu grupām un profesiju pārstāvjiem, kas vēlas priecāties un baudīt krāsainu vasaru, atrodot festivālā tieši sev piemēroto – mūziku dažādām gaumēm, relaksējošas un sportiskas aktivitātes un daudz, daudz krāsu un prieka,» stāsta Z. Kursišs.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 67% uz bāriem, restorāniem vai kafejnīcām dodas tādēļ, lai tajos satiktos ar draugiem un ģimenes locekļiem, un piektā daļa (22%) to dara regulāri – vienu līdz trīs reizes mēnesī –, liecina starptautisko bārmeņu konkursa World Class 2018 un pētījumu kompānijas SKDS sabiedriskās domas aptauja.

Pētījums arī atklāj, ka lielākā daļa aptaujāto jeb 42% iedzīvotāju reti apmeklē restorānus, bārus vai kafejnīcas – vienu vai vairākas reizes gadā. Liela daļa (31%) uz tiem dodas retāk nekā vienu reizi gadā vai neiet vispār, bet tikai 5% aptaujāto to dara bieži - vienu vai vairākas reizes nedēļā.

Kā biežāko bāru, kafejnīcu un restorānu apmeklēšanas iemeslu 39% aptaujāto norādīja vēlmi pavadīt brīvo laiku, 15% tajos satiekas ar biznesa partneriem, bet 7% respondentu kā iemeslu minēja vēlmi padejot.

«Aptaujas rezultāti liecina, ka bāru apmeklēšanas kultūra Latvijā mainās. Arvien vairāk cilvēku izmanto tos ne tikai kā vietas, kur baudīt dažādus dzērienus, bet arī lai satiktos ar draugiem vai biznesa partneriem. Turklāt Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi gan pasniegtie dzērieni, gan apkalpošanas kultūra un citas nianses,» skaidro World Class vēstnieks Latvijā Edgars Eldbergs.

Liepājas rokkafejnīcas bijušajās telpās - Stendera ielā 18, Liepājā - plānots atvērt klubu, grilbāru un ātrās ēdināšanas restorānu Hesburger.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Tiamo Grupas mārketinga vadītājs Toms Zukulis, ēkas otrajā stāvā atradīsies klubs, kura atklāšana plānota aprīļa beigās, bet trešā stāva terasē - grilbārs, kura atklāšana plānota maija beigās.

To, cik investēts šajā projektā, uzņēmumā pārstāvis neatklāja un norādīja, ka plašāka informāciju tiks sniegta, tuvojoties atklāšanas datumam. Db.lv novēroja, ka šobrīd plānotajai atpūtas vietai tiek meklēti darbinieki - bārmeņi un viesmīļi.

Savukārt, ēkas pirmajā stāvā tiks izvietots ātrās ēdināšanas restorāns Hesburger. Kā informē uzņēmumā, restorāna atklāšana paredzēta aprīļa beigās - maija sākumā.

Fotoieskats Liepājas pludmales vasaras kafejnīcās. Tās nebūt nebauda «vieglu dzīvi», ņemot vērā vasarai salīdzinoši vēsos laikapstākļus, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Tomēr katrs no četriem pludmales krogiem Hot Lounge, Cukurfabrika, Vēju dārzs un Red Sun Buffet esot atradis savu auditoriju, kas nodrošinot minimālo apmeklētāju skaitu laikā, kad saule atpūtniekus nedzen pludmalē.

Gan bārmeņi, gan īpašnieki Kursas Laikam atzinuši, ka saule ir nepieciešama vairāk par visu. Nekas neatsver sauli, ne stils, ne mūzika, ne izdoma.

Situācija gan var mainīties, jo no sestdienas Latvijā sola karstuma vilni.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

Tas, ka šī ienākumu daļa ir lielākais iztikas avots, ir stipri pārspīlēti teikts, tas nāk kā bonuss, ja esi izpalīdzīgs, bet reti kurš sfērā strādājošais šo naudu uzskaita. Es nezinu, cik un kādas summas mani kolēģi saņem manis vadītajās vietās, jo uzskatu, ka dzeramnauda, to dalīšana un lielums nav mana darīšana.

Šī brīža lielākās problēmas saistītas ar dzeramnaudas nonākšanu līdz, piemēram, pavāriem vai trauku mazgātājiem. Viesmīļi un bārmeņi bieži nemaz neaizdomājas, ka dzeramnaudas lielums ir atkarīgs arī no glāzes tīrības vai ēdiena garduma. Ja negribi atstāt dzeramnaudu – neatstāj. Ideāli būtu izskaidrot, kāpēc neatstāj, lai cilvēks un uzņēmums var laboties. Neesmu nepieklājīgi piekasīgs, bet, ja kaut kas nepatīk, vienmēr saku un skatos, kā tiek risināta situācija, jo var būt tā, ka viss ir slikti, bet viesmīlis atrisina situāciju tik filigrāni, ka dzeramnaudu tāpat vēlēšos atstāt.

PĀRĒJOS VIEDOKĻUS LASI:

Dažāda prakse

Pārdaugavai piemīt īpašības, kas ļautu tai kļūt par pilsētnieku iecienītu atpūtas vietu. Tieši tāpēc Elgars Rubenis savu kafejnīcu Brīvosta atvēra šajā Rīgas daļā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Te vēl ir iespējas kaut ko izveidot. Centrā un Vecrīgā vajag daudz lielākus līdzekļus un, iespējams, arī pieredzi, lai tur startētu. Pārdaugava ir klusāka, te ir mazāk stresa, nav tādas milzīgas cilvēku masas kā centrā,» raksturo Elgars. Viņš pats dzīvo Pārdaugavā, pēdējos septiņus gadus strādāja Ķīpsalā, tāpēc viņam šī Rīgas daļa ir iepatikusies. Tāpat ir svarīgi, lai varētu ar mašīnu aizbraukt uz darbu, arī klientiem patīk tas, ka auto var novietot bez maksas. «Pārdaugava ir skaista vieta. Visam nevajag būt centrā. Pārdaugava ir pietiekami liela, te ir perspektīvas strādāt un attīstīties,» spriež Elgars. Runājot par konkurenci, viņš teic, ka lielākā cīņa te ir par ikdienas pusdienotājiem, kuri vēlas lēti paēst. «Gājēju plūsma te ir diezgan maza, un lielākajai daļai interesē darbdienu pusdienas. Tā kā mums kaimiņos ir ēdnīcas, konkurēt ir grūti. Mēs vairāk orientējamies uz kvalitāti, tāpēc ir doma piedāvāt nelielus banketiņus, ģimenes svinības,» saka Elgars.

Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums ieviest avansa patentmaksu taksometru pārvadājumu nozarē ir «priecīga ziņa», ņemot vērā, ka šis arī bija nozares priekšlikums, aģentūrai LETA uzsvēra BalticTaxi pārstāvis Jānis Naglis.

Viņš gan skaidro, ka būtiski, kā šo avansa patentmaksu 286 eiro apmērā tālāk traktēs, līdz ar to priekšā vēl esot daudz darāmā. Tāpat esot jādomā par valsts atbalstu nozarei un iespējamo saskaņošanu ar Eiropas Komisiju.

Nozares pārstāvjiem nesen bijusi sanāksme, kurā piedalījušies Rūpniecības un tirdzniecības palātas kameras, Darba devēju konfederācijas un Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas pārstāvji, un vienbalsīgi visas trīs organizācijas atbalsta versiju, ka patentmaksa tiek noteikta taksometra auto, nevis personai.

Naglis norāda, ka, ja vairāki vadītāji strādā, izmantojot vienu auto, var būt problēmas ar 286 eiro patentmaksu, jo varētu izrādīties, ka jāmaksā vairāk un darba devējam būtu jāmaksā papildu nodoklis par katru darbinieku. Tas būtu ļoti sarežģīti. Tas nozīmēšot, ka no taksometru nozares strādājošajiem tiktu izstumti nepilnu darba laiku strādājošie - studenti, policisti, ātrās palīdzības šoferi, skolotāji un bārmeņi. Tāpēc nozares pārstāvji piedāvā attiecināt šo patentmaksu uz vienu mašīnu neatkarīgi no darbinieku skaita.

#Internets palīdz produkciju pārdot jebkur.

Vairākus gadus strādājuši Londonā, Kalvis un Baiba Lapsiņi savu kafijas grauzdētavu Tīrs Miers atvēruši Rankas pagastā; internets palīdz produkciju pārdot jebkur

Kafijas grauzdētava Tīrs Miers (SIA Dabas Prieks) darbību sāka 2017. gada jūlijā. «Esam izveidojuši nelielu un mājīgu specializētās kafijas grauzdētavu. Mēs grauzdējam kafiju ar skaidri zināmu izcelsmi no dažādām tās audzēšanas valstīm. Mums ir zināma arī konkrēta kafijas audzēšanas plantācija vai reģions, kur tā ir audzēta, novākta un apstrādāta,» saka Kalvis.

Kalvja ceļojums kafijas pasaulē sākās pirms astoņiem gadiem, kad viņš strādāja kafejnīcā Lielbritānijā. Kafijas gatavošana viņu aizrāva, un jo vairāk Kalvis mācījās, jo vairāk secināja, ka ir jāturpina izglītoties. Ar laiku viņš kļuva par kafejnīcas galveno kafijas bārmeni (t.s. baristu), un viņa uzdevums bija rūpēties par dzēriena kvalitāti, kā arī apmācīt un iedvesmot kolēģus.

"Apsara" tējas namiņš kanālmalā ir pārvērties līdz nepazīšanai – aromātiskie tējas rituāli ir aizstāti ar picām un kokteiļiem, ko piedāvā Bar 6IX Pizza & Cocktails.

Ēdināšanas iestādes saimnieks Leonards Pudņiks viesmīlības biznesā ir jau vairāk nekā 5 gadus. Viņš ir strādājis gan par bārmeni, gan šefpavāru, jau trīs gadus viņš ir Ģertrūdes ielas Bar 6 līdzīpašnieks, kas ir veidots pēc speakeasy koncepta, kas pagājušā gadsimta sākumā "sausā" likuma laikā bija īpaši populārs ASV.

Tāpat L. Pudņiks pasniedz lekcijas Bārmeņu skolas Kokteiļu akadēmijā. Bar 6IX Pizza & Cocktails līdzīpašnieks stāsta, ka bijušo tējas namiņu nomā no SIA "Apsara" dibinātāja un vadītāja Ikara Keiša.

"Tā sanāca, ka šī vieta pati mūs izvēlējās. Tējas namiņš šeit ir bijis 16 gadus. Esam to pārveidojuši, izremontējuši, uzlikuši jaunas grīdas, pārkrāsojuši sienas, pārveidojuši bāra leti. Otrajā stāvā vairs nevar sēdēt uz spilveniem, ir iegādātas jaunas mēbeles. Investīcijas nebija pārāk lielas, jo daudz darbus darījām paši ar savām rokām," klāsta uzņēmējs.

Līdz ar pandēmijas radītajiem ierobežojumiem ēdienu piegādes servisu popularitāte arī šobrīd aizvien turpina strauji pieaugt, un, lai apmierinātu patērētāju vēlmi baudīt smalkāko restorānu maltītes arī esošajos apstākļos, šomēnes pašmāju tirgū sevi pieteicis jauns ēdienu piegādes pakalpojumu sniedzējs Five Star.

Tas piedāvā Latvijā vēl līdz šim nebijušu konceptu - vadošo šefpavāru svaigi pagatavotas maltītes ar ātru un kvalitatīvu piegādi visā valsts teritorijā.

Five Star platforma apvieno tādus ēdināšanas jomas lielmeistarus kā Mārtiņu Sirmo (Ramen Riga), Lauri Aleksejevu (36. līnija) un Raimondu Zommeru (Entresol).

Svaigi pagatavoto ēdienu plašajā sortimentā pieejami gan izmeklēti steiki un jūras veltes, gan dažāda veida salāti, uzkodas, zupas un deserti katrai gaumei. Kopā ar izvēlētajiem ēdieniem tiek piegādāta arī to pareizas pasniegšanas instrukcija, maltītes pagatavošanas pēdējo posmu uzticot pašam klientam un tādējādi nodrošinot autentisku ēdiena garšu, kāda tā būtu, baudot uz vietas restorānā. Galvenais uzsvars tiek likts uz salīdzinoši vienkārši pagatavojamiem, taču oriģināliem un kvalitatīviem siltajiem un aukstajiem ēdieniem no dažādu valstu virtuvēm.

Attīstot tiešo pārdošanu bez starpniekiem, SIA NPK Terminālis pērn izdevies apgrozījumu palielināt sešas reizes.

Šogad uzņēmums cer, ka apgrozījuma kāpums turpināsies. «2009.gadā radikāli mainījām pieeju klientam,» atklāj SIA NPK Terminālis valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Uzņēmums nolēma atteikties no sadarbības ar lielajiem starptautiskajiem vairumtirgotājiem jeb treideriem, un divu gadu pūliņi pārstāvēt sevi ārvalstīs pašiem pērn nesuši pirmos augļus. Nākamo pāris gadu laikā uzņēmums plāno vērienīgu paplašināšanos un jaunu produktu ražošanu.

SIA NPK terminālis darbības joma ir specifisku komplekso minerālmēslu (slāpeklis, fosfors, kālijs) formulu savienošana pēc lauksaimnieku pasūtījuma. «Mēs esam kā bārmeņi, kas sajauc vajadzīgo kokteili atbilstoši klienta vēlmei,» par uzņēmuma darbības jomu saka Ģ.Cēlājs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild naktskluba Coyote Fly vadītāja Madara Maulvurfa.

2013. gadā dzīvestila rallija Gumball 3000 jubilejas tūre veda pa Eiropu, piestājot arī Rīgā. Coyote Fly tika izvēlēts par oficiālo Gumball 3000 klubu Baltijā. «Aizraujoši izklaides pasākumi ir viena no Gumball vizītkartēm, un organizatori katrā valstī izvēlas ekskluzīvākos un augstākā līmeņa klubus un restorānus, tāpēc mums bija īpašs prieks, ka bija iespēja uzņemt pasaules līmeņa zvaigznes un miljonārus. Šis gan laikam uzskatāms par mūsu vissarežģītāko un darbietilpīgāko projektu, jo papildu kluba aktivitātēm, mums bija jānodrošina arī mašīnu izvietošana Rīgas ielās, kas prasīja iziet neskaitāmus birokrātiskos labirintus un diezgan lielas investīcijas,» stāsta M. Maulvurfa.

Latvijā zemākā vakcinācijas pret Covid-19 aptvere novērojama lauksaimniecības un mežsaimniecības, kā arī būvniecības nozarēs, kur, attiecīgi, vakcinācijas pilnu kursu līdz 20.oktobrim bija veikuši 34% un 49% strādājošo, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publiskotā informācija.

Tikmēr lielākais pret Covid-19 vakcinēto īpatsvars ir veselības un sociālās aprūpes sektorā, kur vakcinēti 87% no nozarē strādājošajiem.

Nozaru iedalījumā vakcinācijas īpatsvara ziņā veselības un sociālās aprūpes sektorā strādājošajiem seko izglītības nozare, kur uz 20.oktobri bija vakcinēti 83% no strādājošajiem, valsts pārvaldes un aizsardzības jomā - 81%, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumu nozarē - 78%, finanšu un apdrošināšanas nozarē - 77% un mākslas, izklaides un atpūtas jomā - 77%.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē pret Covid-19 vakcinēti 71% darbinieku, izmitināšanas un ēdināšanas sektorā - 65%, operāciju ar nekustamo īpašumu jomā - 64%, pārējā rūpniecībā - 60%, tirdzniecībā - 60%, apstrādes rūpniecībā - 57%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības jomā - 57%, bet transporta un uzglabāšanas sektorā - 51%.

Pēdējo četru gadu laikā konjaks bijis viena no straujāk augošajām kategorijām alkohola segmentā Latvijā, un vidējais kategorijas apjoma pieaugums laika posmā no 2009.līdz 2013.gadam ir 23,7% gadā, informē konjaka Martell tirdzniecības pārstāvji Latvijā, atsaucoties uz International Wine & Spirit Research datiem.

Lielāko konjaka pārdošanas daļu veido VS kategorijas konjaks (58,5%), tam seko VSOP (39%) un pārejo daļu aizņem ir XO (2,5%).

Kā liecina Martell sadarbībā ar Gfk veiktais pētījums, konjaku vairāk ir iecienījusi vīrieši (67%). Vairāk nekā pusi no konjaka cienītajiem veido cilvēki vecāki par 40 gadiem (53%). Konjaks ir izteikti iecienīts starp pircējiem ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem (35% mēneša ienākumi uz cilveku ir virs 700 EUR)

55% dzer konjaku tīrajā vai ar ledu, visbiežāk konjaks tiek dzerts vakarā (42%), 15% izvelas konjaku pēc vakariņām

Tuvojoties svētkiem, decembrī tika rīkota īpašā Martell konjaka meistarklase, kurā atzītais šefpavārs Lauris Aleksējevs un dzērienu eksperts Edgars Grišulis, kurš ir vadījis vienu no labākajiem kokteiļbāriem pasaulē, dalījās pieredzē, atklājot konjaka un ēdienu saderības nianses, gatavošanas noslēpumus, kā arī, kādas būs 2015. gada ēdienu un dzērienu tendences. Kā uzsver eksperti, nākamajā gadā arvien pieprasītāki kļūs konjaka kokteiļi, kā arī akcents tiks likts uz sezonālu produktu izmantošanu gan ēdiena, gan kokteiļu pagatavošanā.