SIA Mū siers vadītāja Vita Kence nospraudusi mērķi pirmssvētku pirkšanas drudzī nedēļas laikā pārdot divu mēnešu produkcijas apjomu, jo «Jāņu galdam pērk pat tie, kam siers negaršo», ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Līdz ar mājražošanas popularitātes vilni arvien vairāk mājražotāju, zemnieku saimniecību un nelielu uzņēmumu nodarbojas arī ar siera ražošanu, kas ir visai atšķirīgs produkts no industriāli gatavotā. Līdzās jau zināmiem mazajiem ražotājiem nostājas jauni spēlētāji nišas tirgū, kuriem dažkārt nākas grūti sadalīt tirgus placi.
No virtuves uz ražotni
Pirms trim gadiem kopā ar bijušo draugu un pašreizējo firmas īpašnieku Raivi Guzlēnu gandrīz no zila gaisa izveidotā siera ražotne pārstrādā nedaudz vairāk nekā tonnu piena nedēļā. «Pirmie sieri tapa mājražošanas līmenī mājas virtuvē Gulbenē,» stāsta uzņēmuma saimniece V. Kence. Taču virtuvē drīz kļuva par šauru, tāpēc meklētas telpas, kas izrādījies grūts uzdevums. Tikai trīs kilometrus attālajā Ozolkalnā atrasta vieta siera darbnīcai, savukārt Gulbenē telpas par jaunajiem uzņēmējiem pieejamu nomas maksu atrast neizdevās. Pašvaldībai piederošā ēka citādi stāvētu tukša, tikai reizi nedēļā tur līdzās siernīcai darbojas feldšerpunkts. «Šī ēka labi parāda, kāda ir dzīve laukos – viss iznīkst, neviens neko darīt negrib. Tā kā ēkā citu īrnieku nav, mums ziemās nākas apkurināt visu ēku, lai caurules neaizsalst,» stāsta v. Kence.
«Es aizbēgu no Rīgas,» viņa raksturo savu izvēli, kas nesakrīt ar citu jauniešu pieredzi, kuri tieši pretēji – bēguši no laukiem. Trīs gadus pēc pilngadības sasniegšanas V. Kence nostrādājusi par bārmeni un viesmīli dažādās izklaides vietās galvaspilsētā. «Bija piegriezies – katru nedēļu trīs negulētas diennaktis pēc kārtas, un – kā vārdā? Apnika! Tagad arī jāstrādā tikpat, bet ir liela atšķirība, jo daru to priekš sevis,» viņa stāsta. Pēc pārcelšanās atpakaļ uz Gulbeni, galvā sākušas rosīties domas, kā pelnīt naudu citādāk, nevis algotā darbā.
Visu rakstu Siera dēļ aizbēg no Rīgas lasiet 18. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.