Uzņēmējs Gunārs Ķirsons uz nenoteiktu laiku slēdzis jauno ēstuvi Ķirsons Māja, kas līdz šim nav nodota ekspluatācijā.

G. Ķirsons šodien preses brīfingā atzina, ka Ķirsons Māja nav nodota ekspluatācijā, un viņš uzņemas par to pilnu atbildību. Jautāts, kāpēc jaunā ēstuve vispār tika atvērta, ja tā nebija nodota ekspluatācijā, viņš skaidroja, ka ēstuve atvērta, jo bija cerības to nodot ekspluatācijā tuvāko dienu laikā pēc atvēršanas.

Ēstuves līdzīpašnieks uzsvēra, ka ēkai drošības riski nepastāv, Rīgas pilsētas būvvalde bija norādījusi vien uz astoņiem trūkumiem, kas bija saistīti ar visu kompleksu, nevis tieši ēku.

«Bija palikušas nelielas formalitātes, kas nekādi nebija saistītas ar drošību cilvēkiem, tāpēc uzņēmos visus finansiālos riskus - soda naudas, objekta aizvēršana -, ļaujot objektam strādāt. Taču apzinoties šī brīža sabiedrības satraukumu un savu kļūdu likuma priekšā, Ķirsons Māja no šodienas tiek slēgta līdz brīdim, kamēr tiks izpildītas visas Rīgas pilsētas būvvaldes prasības,» norādīja uzņēmējs.

Ja reiz ātrā ēdināšana ir kļuvusi populāra visā pasaulē, arī Latvijā šiem paradumiem nevarēs pretoties, taču fast food piedāvājumu var uzlabot, atsakoties no «ķīmijas» un cenšoties piedāvāt pircējiem pēc iespējas dabīgākas «sviestmaižu amerikāņu versijas», uzskata uzņēmējs Gunārs Ķirsons, kurš pērnvasar vēra vaļā ēstuvi Ķirsons Māja. Ēstuves saimnieks gan atzīst, ka pašlaik apaļmaizīšu jeb burgeru biznesā vēl neveicas kā cerēts, taču kaļ jaunus plānus, kā attīstīt šo ēdināšanas segmentu.

Jautāts par to, vai latvieši ir pieraduši pie ātrās ēdināšanas piedāvājuma, G. Ķirsons norāda, ka ēstuvi Ķirsons māja, kur nopērkami ēdieni līdzņemšanai, varētu salīdzināt ar bērnu, kurš vēl ir autiņos. Nākotnē ir paredzēts paplašināt piedāvāto produktu klāstu. Piemēram, burgeru stenda piedāvājumā klāt varētu nākt arī picas, kas, pēc G. Ķirsona vārdiem, karstas sviestmaizes vien ir, un dabīgi dzērieni. Picas plānots ieviest Ķirsons māja aptuveni pēc trim mēnešiem. Tāpat tiek kalti plāni par jaunu ēstuvju atvēršanu, un tas varētu notikt septembrī. «Sākumā gribam attīstīt vienu, un tad ķerties pie nākamā,» skaidro uzņēmējs.

Tuvāko divu līdz trīs gadu laikā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido plāno izveidot tīklu ar vismaz 15 ēdināšanas vietām, teica Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Taču uzņēmums Vācijā plāno attīstīties arī ārpus Berlīnes. «Divu līdz trīs gadu laikā mums būs 15 vietas, un tās būs tikai Berlīnē. Plānojam paplašināties arī ārpus tās.»

Tiesa, patlaban sīkāku informāciju par paplašināšanos Vācijā, kā arī citās Eiropas valstīs Ķirsons vēl nevarēja izpaust.

Komentējot līdz šim Berlīnē atvērto divu bistro darbību, Ķirsons bija atturīgāks, sakot, ka līdzšinējais sniegums esot vērtējams pozitīvi. Taču par finanšu rādītājiem varēšot runāt vien pēc kādiem pieciem vai sešiem mēnešiem.

«Darbu Vācijā pirmajos divos bistro vērtējam pozitīvi. Zinu droši, ka pusdienlaikā mūsu bistro Vācijā ir tik pilni, ka nav vietas, kur papīram nokrist. Par finansēm varēsim runāt pēc pieciem mēnešiem vai pusgada,» atzīmēja Ķirsons.

Divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido investē trīs miljonus eiro, žurnālistiem stāsta Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Projektu galvenokārt finansē DNB banka, atzīmē Ķirsons.

Viņš arī norāda, ka Lido attīstībai Rietumeiropā ir tālejoši mērķi. Vācija kā starta vieta izvēlēta, jo Latvijas un Vācijas vēsturiskā saikne veidojusi līdzīgu ēdienu kultūru. Savukārt Berlīne ir dinamiska lielpilsēta, kur pastāv liels pieprasījums pēc daudzveidīga ēdienu piedāvājuma.

Viens no restorāniem Kirsons atrodas netālu no tūristu apskates objekta un transportmezgla Alexanderplatz - iepirkšanās centra Alex pirmajā stāvā. Otrs restorāns atrodas Šarlotes ielā, netālu no Berlīnes apskates objekta Check Point Charlie. Šis restorāns atrodas biroju ēkas pirmajā stāvā.

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Lai uzņēmumam dotu jaunu attīstības vērienu, par AS LIDO akcionāru (51%) kļuvis OU “Treeland”, kas ir Igaunijas uzņēmējam Ivaram Vendelinam (Ivar Vendelin) piederošs uzņēmums.

Kā nākamos attīstības soļus abi uzņēmēji - Gunārs Ķirsons un Ivars Vendelins - redz uzņēmuma darbības paplašināšanu ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un, iespējams, citviet Eiropā.

LIDO dibinātājs un akcionārs Gunārs Ķirsons apliecina, ka jauns partneris esošajos apstākļos ir vitāli nepieciešams, lai uzņēmums varētu turpināt attīstības ceļu.

“Covid-19 izraisītā krīze ir daudz iemācījusi, diemžēl valsts solītā palīdzība daudzkārt palikusi tikai vārdos. Taču uz vietas palikt nevar, tādēļ šis ir tālredzīgs lēmums. Šajā situācijā jauna attīstības partnera piesaiste, ar kuru mans stratēģiskais redzējums saskan, ir spēcīgs atspēriena punkts LIDO izaugsmei, lai LIDO augtu un radītu pievienoto vērtību un prieku cilvēkiem ne tikai Latvijā,” pārliecināts G.Ķirsons.

AS Lido pirmās latviešu virtuves līdzņemšanai veikala-kafejnīcas Ķirsons koncepta izveidē, kas ietver jaunu zīmolu, dizainu un sortimentu, ieguldījusi ap 200 000 eiro.

Veikala-kafejnīcas dizaina autore ir māksliniece Evija Ķirsone, ar kuru kopā izveidots koncepts, kurā var gan ērti iegādāties produktus līdzņemšanai, gan baudīt garšīgu maltīti uz vietas kafejnīcā. Papildus tradicionālajam Lido ēdienam Ķirsons piedāvā būtiskus jaunievedumus, kas radīti sadarbībā ar Lido uztura speciālisti Alisi Kindzuli - veselīgas pilngraudu sviestmaizes līdzņemšanai, ar vitamīniem bagātus kokteiļus no jogurta, augļiem un ogām, kā arī īpašus uzkodu komplektus ar pārdomātu uzturvērtību.

«Pirmie darbības rezultāti priecē ar pozitīvām atsauksmēm un liecina, ka klienti ir gatavi izmēģināt jaunumus - pirmajās Ķirsona darbības nedēļās visvairāk pieprasīti bijuši tieši veselīgie komplekti - sviestmaizes un kokteiļi,» skaidroja AS Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Ēdināšanas kompānija AS Lido tuvāko piecu gadu laikā iecerējusi atvērt līdz 100 restorāniem, informēja Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Viņš skaidroja, ka to būtu iespējams panākt, piesaistot investoru uzmanību Vācijā. «Piemēram, pēdējo objektu Tallinā atvērām, paši neko neieguldot. Šī objekta izveidē investēja investori no Norvēģijas.»

Jautāts, vai paplašināt restorānu tīklu nebūtu vieglāk, izmantojot franšīzes modeli, Ķirsons atzina, ka tas, iespējams, būtu vieglāk, taču viņam nav pārliecības par to, vai ar franšīzes modeli būs iespējams nodrošināt to kvalitāti, ko paredz Lido.

«Investīcijas saplānotas vēl uz vismaz trīs gadiem. Nākamgad ceram paplašināties Vācijā. Sagaidām, ka Vācijā mūs iepazīs un aicinās atvērties arī citās pilsētās,» norādīja Ķirsons.

Ēdināšanas un pārtikas ražošanas uzņēmumā Lido vērojamas ievērojamas pārmaiņas – uzņēmums no sabiedrības ar ierobežotu atbildību Firma Lido kļuvis par akciju sabiedrību Lido, turklāt uzņēmuma īpašnieks Gunārs Ķirsons pametis kompānijas valdes priekšsēdētāja amatu, liecina jaunākie Lursoft dati.

Turpmāk G. Ķirsons darbosies uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā. Savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus pilda Vladimirs Šestakovs, savukārt padomes locekles amatu ieņem Valērija Lieģe.

Kā jaunā Lido valdes priekšsēdētāja iecelta Rita Auziņa, valdē darbojas ar valdes locekļi Juris Roganovs, Baiba Sleže un Solvita Treilande. J. Roganovs un S. Treilande ir jaunpienācēji Lido valdē. Pēc Lursoft datiem, J. Roganovs ieņem valdes locekļa amatus vēl divos ar Ķirsona ģimeni saistītos uzņēmumos – SIA K.E.Projekti un SIA K.E. serviss. R. Auziņa un B. Sleža jau iepriekš darbojās uzņēmumā kā valdes locekles.

Tuvākajos piecos gados ēdināšanas kompānija a/s Lido plāno agresīvi izvērsties tirgū, paplašinot uzņēmuma tīklu un realizējot vairākus vērienīgus projektus, sacīja uzņēmuma īpašnieks Gunārs Ķirsons.

«Kopumā apgrozījums visā firmā aug, un esam izveidojuši labu komandu, tuvākajos gados agresīvi iekarosim tirgu. Jau tuvākajā laikā tiks sākti jauni projekti, par kuriem pagaidām sīkāk atturēšos stāstīt, bet tiG. Ķirsons.

Viņš arī norādīja, ka turpmāk darbosies tikai ēdināšanas biznesā. «Iepriekšējo gadu kļūdas, pievēršoties citiem biznesiem, vairs neatkārtošu,» sacīja G. Ķirsons.

Savukārt jautāts par Lido provizoriskajiem pagājušā gada finanšu rādītājiem, G. Ķirsons atturējās tos nosaukt, tomēr norādīja, ka apgrozījums būs daudz cerīgāks, nekā iepriekš prognozēts.

Rīgas pilsētas būvvalde, veicot kompleksu pārbaudi pilsētas būvobjektos, konstatējusi atsevišķus pārkāpumus, informē Rīgas dome.

Pārbaudē konstatēts, ka nelikumīgi darbojas suši restorāns Tokyo, Krāmu ielā 2, jo tas vēl nav pieņemts ekspluatācijā.

Līdzīgs pārkāpums fiksēts arī Teātra ielā 3, kur bez pieņemšanas ekspluatācijā tiek izmantota administratīva ēka.

Abos objektos īpašniekiem uzdots pārtraukt nelikumīgu ēkas ekspluatāciju un tiks lemts par administratīva soda piemērošanu.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmējs Gunārs Ķirsons uz nenoteiktu laiku slēdzis jauno ēstuvi Ķirsons Māja, kas līdz šim nav nodota ekspluatācijā.

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

Investējot apmēram miljonu eiro, gada nogalē Lido plāno atvērt jaunu veikalu-bistro Rīgā. Tas varētu notikt novembrī - vēlākais decembrī, sacīja Lido īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Lido nākotnes plāni saistās arī ar ārvalstu tirgiem. Viņš iepriekš jau atklājis, ka 5-6 mēnešu laikā pie Lapēnrantas Somijā ir paredzēts atvērt restorānu. Lido plāni Somijā ir lieli, apliecināja G. Ķirsons, norādot, ka svarīgākais tirgu iekarošanā ir cena un kvalitāte. Kā uzņēmuma nākotnes paplašināšanās iespēju perspektīvās valstis G. Ķirsons minēja arī Zviedriju, Šveici, Vāciju, Austriju.

Darbība šajās valstīs varētu tikt realizēta gan franšīzes, gan investoru piesaistes virzienā. Franšīzes virzienā Lido sola strādāt daudz aktīvāk. Lido šobrīd ārvalstīs pieder restorāns Igaunijā, kas tika atvērts 2009. gadā. Rādītāji Igaunijā ir labi, izaugsme ir stabila 4-5% apmērā, pastāstīja Lido Finanšu daļas vadītāja Baiba Sleže.

Latvijā labi zināmais uzņēmējs Gunārs Ķirsons paziņojis, ka uz nenoteiktu laiku slēdz savu jauno ēstuvi Ķirsons Māja, jo patiesībai atbilst izskanējušās ziņas, ka šis objekts tiešām nav nodot ekspluatācijā.

Var teikt, ka konkrēto uzņēmēju turpina vajāt dažādas likstas, taču tikpat labi var apgalvot, ka ne jau par Ķirsonu ir šis stāsts. Pēc 21. novembrī piedzīvotās Zolitūdes traģēdijas aktualizējās jautājums par to, cik drošas ir dažādas pēdējo gadu laikā uzbūvētās publiski pieejamās ēkas, kurās pilnā sparā darbojas veikali, kafejnīcas, sporta zāles un tamlīdzīgi. Savukārt tagad jautājums ir par to, cik no pašreiz Rīgā strādājošajiem veikaliem, kafejnīcām, sporta zālēm vispār ir nodotas ekspluatācijā?!

Viena lieta, ja privātpersona, līdz noteiktai stadijai uzbūvējot savrupnamu, tajā pati apmetas uz dzīvi un, nenododot ekspluatācijā, mitinās tajā vēl vairākus gadus. Turklāt dara to ar apziņu, ka kuru katru brīdi var uzrasties kontrolējošo institūciju pārstāvji un sodīt viņu par šādu «dzīvesveidu». Pavisam cita lieta, ja pašvaldības līmenī tiek pieļauta situācija, ka galvaspilsētā tiek atvērta ekspluatācijā nenodota ēstuve, kurā tiek apkalpoti tūkstošiem iedzīvotāju. Principā brīdī, kad tika griezta šādas estuves sarkanā lentīte, klāt vajadzēja būt atbildīgo dienestu pārstāvjiem, kas liktu tajā pašā brīdī tikko kā atvērtās durvis ātri vien slēgt. Taču tā vietā publiskajā telpā ir bijuši apskatāmi attēli, kuros pie viena no Ķirsons Māja galdiņiem gozējas Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Tātad principā iznāk tā – Rīgas domes vadība akceptē, ka pilsētā durvis ver ekspluatācijā nenodoti objekti. Un tas jau ir bīstami! Iemesli tam, kāpēc varēja rasties šāda situācija, ir vairāki, taču neviens no tiem nav kaut cik mierinošs. Piemēram, varam pieņemt, ka galvaspilsētas domes vadība ir bijusi tik ļoti aizņemta ar diferencētas braukšanas maksas sabiedriskajā transportā vai kāda cita tikpat apšaubāma pasākuma ieviešanu, ka tiešām būtiskiem jautājumiem nekādi nav atlicis laika. Ne mazāk interesanti būtu zināt, vai šeit tomēr nav jārunā par zināmām koruptīvām shēmām. Nu, tas pat skan paradoksāli – viens no Latvijas uzņēmējdarbības pionieriem, gūstot plašu publicitāti, atver jaunu ēstuvi, bet neviens nav pamanījis, ka tā strādā mājā, kurā joprojām drīkstētu pārvietoties vien ar aizsargķiverēm galvā... Vienkārši rodas jautājums – neviens to nepamanīja, negribēja pamanīt vai nebija ieinteresēts? Diezgan droši var arī apgalvot – ja publiski neizskanētu bažas par Ķirsons Māja nenodošanu ekspluatācijā, šī ēstuve strādātu joprojām, ko neslēpj arī pats Ķirsons.

Šodien, atklājot jaunāko restorānu Rīgā, tirdzniecības centrā Damme, Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons uzsvēra, ka, neraugoties uz to, ka pieaug produktu, piemēram, piena un sviesta cenas, Lido cenas neceļ, jo «mīl Latvijas iedzīvotājus».

«Tautai Latvijā šobrīd nav vairāk naudas,» sacīja G. Ķirsons. Viņš skaidroja, ka visur tiekot celtas cenas, bet Lido, lai arī var mazāk pelnīt, tās celšot tad, kad Latvijā darba algas būs tādas kā, piemēram, Vācijā un Francijā.

Vēlāk sarunā ar biznesa portālu db.lv G. Ķirsons gan atzina, ka tiek plānots cenas paaugstināt par desmit procentiem, bet vienlaikus ieviest Lido lojalitātes karti, kas Latvijas iedzīvotājiem šo kāpumu kompensētu. «Lai maksā ārzemnieki,» sacīja G. Ķirsons. Viņš atzina, ka pēdējā gada laikā dažiem ēdieniem cenas ir «nedaudz pamainītas», piemēram, pankūkām par 20 centiem. Tas esot darīts pirmoreiz piecu gadu laikā, taču citiem ēdieniem, piemēram, pākšaugiem, tās varētu «palaist zemāk». Lido pašlaik izstrādā lojalitātes kartes ieviešanas plānu.

«Esam atnākuši pie klientiem. Ja redzēsim, ka cilvēki šeit, ārpus Rīgas centra, nāk un ka viņiem te patīk, tad vērsim vaļā arī jaunas vietas. Viņiem nebūs jābrauc uz šejieni, teiksim, no Imantas, mēs brauksim uz Imantu,» tā intervijā nedēļas žurnālam Sestdiena sacījis Gunārs Ķirsons. Tikšanās ar viņu notikusi jaunajā projektā, veikalā un bistro Ķirsons Māja, kas pirms pāris nedēļām svinīgi tika atklāts Purvciema mikrorajonā.

«Taču, lai varētu panākt to, ka cilvēki pie mums nāk, jāstrādā ar katru produktu. Piemēram, mēs esam izstrādājuši kotleti, kuru pērk. Tagad strādāsim pie tās kotletes vēl, lai tā būtu tik laba, ka cilvēks saprastu: mājās viņš tik labu nevarēs dabūt. Tur būs labākas sastāvdaļas un saderīgāka kombinācija. Aicināsim palīgā profesionāļus, piemēram, Mārtiņš Rītiņš varētu nākt, arī citi, kas atvēruši savus restorānus. Latvijā nevaram būt konkurenti, mums jābūt kolēģiem. Esam gatavi palīdzēt kādam citam un ceram, ka mums arī palīdzēs,» skaidrojis G. Ķirsons.

Jautāts, vai par iešanu ārpus Rīgas ar jauno projektu ir domājis, viņš atbildējis: «Otrajā dienā pēc atvēršanas uzaicinājām šeit Latvijas pilsētu mērus, lai viņi redz, kas šis ir par produktu. Interese bija liela. Teicām viņiem: mēs sešus mēnešus pastrādāsim te un skatīsimies, kā mums iet. Paskatieties jūs arī, vai mēs jums esam vajadzīgi. Cilvēki ārpus Rīgas grib ēst to pašu, ko Rīgā.»

Ēdināšanas uzņēmuma AS "Lido" dibinātājs Gunārs Ķirsons izveidojis jaunu kompāniju SIA "KM Properties", lai palīdzētu ēdinātājam pārvarēt Covid-19 krīzi, apliecināja Ķirsons.

Viņš uzsvēra, ka viņš joprojām ir saistīts arī ar "Lido", bet ar jaunā uzņēmuma piedāvāto risinājumu palīdzību uzņēmējs cer pārvarēt Covid-19 krīzi.

Pēc Ķirsona teiktā, jaunizveidotais uzņēmums septembra beigās varētu atvērt ēdināšanas iestādi, kurā apmeklētāji varēs saņemt bezkontakta apkalpošanu. Plašāku informāciju par jaunās kompānijas darbību un tās plāniem Ķirsons neatklāja, solot informēt medijus septembra beigās, kad tā sāks darbību.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "KM Properties" reģistrēts 7.septembrī, un tā pamatkapitāls ir 30 000 eiro. Ķirsons ir vienīgais kompānijas īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis. Uzņēmums reģistrēts Rīgā, Ķengaraga ielā 6A, kas ir arī "Lido" juridiskā adrese.

Viena no Latvijas gleznainākajām vietām, blakus Gaiziņkalnam, kurā līdz šim saimniekoja uzņēmējs Gunārs Ķirsons, nonākusi Krievijas izcelsmes oligarha Jurija Šeflera īpašumā.

Krievu miljonārs patlaban meklē iespējas paplašināt jauniegūto īpašumu, piedāvājot arī apkārtējo māju īpašniekiem pārdot zemi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Līdz šim zemes īpašums tautā bija pazīstams kā Ķirsona muiža, ar Lido slēpošanas kalnu un viesnīcu. Gaiziņkalna īpašums bija viens no uzņēmēja Ķirsona sapņu projektiem, taču lielo parādu dēļ to nācās izsolīt. Šopavasar Ķirsona muiža nonāca viņa drauga Vladimira Šestakova rokās, taču viņš to tagad pārdevis uzņēmumam LB Agro. Dati liecina, ka uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Šeflers, kurš Latvijā labāk zināms kā akciju sabiedrības Latvijas balzams lielākais īpašnieks. Šeflers gan savām acīm skaisto Gaiziņa ainavu nav redzējis, un, visticamāk, šādas iespējas viņam tuvākajā laikā arī nebūs.

Jauns veikals un bistro Ķirsons Māja, kas uzsāka tirdzniecību jūlijā, mēneša laikā ir pieprasītāks, nekā sākotnēji plānots.

Kā informē uzņēmums, to apmeklējuši gandrīz 40 000 klientu, kas ir par 25 % vairāk nekā plānots. Sākuma periodā iecienītāks bijis bistro, bet arī veikala pieprasījums pamazām aug. Burgeru koncepts vēl tiek izstrādāts un to cer atklāt pircējiem oktobrī. «Domājām, ka sāksim pakāpeniski, bet interese izrādījās daudz lielāka, pat pamainījām sākotnēji plānotos darba laikus. Taču šis ir tikai pats sākums un rādītāji noteikti nav objektīvi. Turklāt šī mēneša laikā arī neesam stāvējuši uz vietas - ik pa brīdim mainām sortimentu, produktus, izkārtojumu, skatāmies un analizējam, kas patīk klientiem, strādājam pie kvalitātes,» stāsta Ķirsons Māja īpašnieks Gunārs Ķirsons.

Latvijas ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons kopā ar savu mazdēlu Albertu Ķirsonu uzsācis jaunu projektu – ātrās ēdināšanas tīklu Cherry Fix.

Pirmais Cherry Fix ātrās ēdināšanas tīkla restorāns atrodas pie Vērmanes dārza – vēsturiski nozīmīgā ēkā iepretim Saktai.

“Ideja par Cherry Fix radās pandēmijas laikā, kad nācās slēgt visus klātienes restorānus. Mēs nolēmām, ka nepadosimies un sākām domāt par jauniem biznesa virzieniem”, atklāj Cherry Fix dibinātājs un idejas autors Gunārs Ķirsons.

Investīcijas pašlaik vēl atklātas netiek.

Projektā Gunārs Ķirsons iesaistīja gan savu mazdēlu Albertu Ķirsonu, gan Jūlija Krūmiņa mazdēlu Edgaru Krūmiņu, gan virkni citu jauniešu ar degošām acīm un ideju pilnām galvām.

“Pieredzes un jaunības sakausējums, galu galā, var izrādīties veiksmīga kombinācija” prāto G.Ķirsons. “Jaunais uzņēmums balstās uz trim vaļiem – kvalitāti, cenu un ātrumu. Soli pa solim tapa unikāla, īpaši Cherry Fix izstrādāta ēdienkarte, lai ēdiens atbilstu mūsdienu cilvēka vajadzībām (veselīgs, garšīgs, kvalitatīvs). Mēs gribam pierādīt, ka ātrās ēdināšanas produkti var būt kvalitatīvi, bet nebūt pārlieku dārgi, tas nozīmē, ka tie tautai būs pieejami par saprātīgu cenu.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums «Lido» šogad plāno ieguldīt 700 000 līdz 800 000 eiro bistro «Vērmanītis» rekonstrukcijā, pastāstīja kompānijas lielākais īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Nākamnedēļ uz mēnesi, pusotru slēgsim «Vērmanīti», lai atvērtu to pirms Dziesmu svētkiem un apmeklētājiem būtu pieejama ātrāka, efektīvāka apkalpošana un būtu skaistāk,» teica Ķirsons.

Viņš arī atzina, ka pagaidām šajā gadā nav plānots atvērt jaunas «Lido» ēdināšanas iestādes. Savukārt uz jautājumu, vai šogad varētu tikt slēgts kāds no «Lido» restorāniem, Ķirsons atturējās atbildēt, iekams nav aizvadīta valdes un padomes sēde, kas plānota piektdien, 11.maijā, kurā varētu tikt pieņemti kādi lēmumi šajā kontekstā.

Tāpat Ķirsons pastāstīja, ka «Lido» šogad pārskata cenu politiku, lai ēdināšanas iestāžu apmeklētājiem būtu pieejami ēdieni par zemākām cenām. «Strādājam pie jaunas, efektīvākas sistēmas, lai cilvēkiem varētu pārdot produkciju lētāk. Strādājam arī pie kvalitātes paaugstināšanas,» viņš teica, piebilstot, ka visu šo pasākumu rezultātā uzņēmums plāno piesaistīt vairāk apmeklētāju.

Ēdināšanas uzņēmums Lido maina dizaina konceptu un tuvākajos gados plāno paplašināties gan visā Latvijā, gan Skandināvijas virzienā

Līdz ar 55 miljonus eiro vērtās tirdzniecības centra Alfa piebūves atklāšanu durvis tajā vēris arī ēdināšanas zīmola Lido jaunā dizaina restorāns, kurā ieguldīti 2 miljoni eiro. Uzņēmums ēdināšanas nozarē darbojas jau 32 gadus un šogad piedzīvojis vizuālas pārmaiņas.

Jaunais dizaina koncepts ir inovatīvs, taču vienlaikus veidots tā, lai saglabātu Lido gaisotni un latviskumu. Tāpat padomāts par to, lai pārsteigtu restorāna apmeklētājus, piemēram, izvietoti ekrāni, kuros tiek rādītas krāsainas reklāmas, kā arī akvāriji. Jauno dizaina konceptu veidojusi Lido saimnieka Gunāra Ķirsona meita, interjera dizainere Evija Ķirsone-Slavinska.

«Šajā gadsimtā viss iet strauji uz priekšu. Es gribu teikt kā mans mazdēls, kuram esmu pārmetis, ka viņš nevar uztaisīt makšķeri: es govi arī neprotu slaukt un negribu. Šodien viņam tas nav vairs vajadzīgs, šodien visu dara tehnika un tehnoloģijas. Mums ir jāiet līdzi. Mūsdienu jaunatne to redz citādi. Ja agrāk es vilku kļošenes un mamma man aizliedza, tad mans tēvs mammai teica, ka tie ir citi laiki. To pašu es vēlos pateikt arī šodien. Tagad ir citi laiki, mums ir jāiet līdzi. Kā Rainis teica: pastāvēs, kas pārvērtīsies! Mēs maināmies, un mēs izdzīvosim. Mēs redzam, ka jaunatnei un visiem iedzīvotājiem gribas ātrāk, veselīgāk un garšīgāk. Tas ir tas, ko mēs darām,» stāsta Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons. Viņš norāda, ka, mainot uzņēmuma interjera konceptu, vēlas parādīt, ka ir jābūt līdzās tam, kas notiek pasaulē. «Arī mode mainās, sievietes agrāk nevarēja staigāt biksēs, uzsmēķēt uz ielas vai bučoties, tad šodien to visu var darīt,” norāda G.Ķirsons. Viņš atzīst, ka arī citi Lido piedzīvos dizaina pārmaiņas. Tās tiks veiktas brīdī, kad būs nepieciešams remonts. Arī turpmāk uzņēmums sekos un ies līdzi modernām lietām. “Ritenis vienmēr būs ritenis, bet tas būs modernāks,» domā G.Ķirsons.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē šodien notiek divu restorānu Kirsons atklāšana. Apmeklētājiem jaunās ēstuves būs pieejamas no 20.maija.

Kā novēroja DB, restorānu atklāšana pulcējusi daudzus viesus no Rīgas - apmeklētāju vidū ir gan eksprezidents Valdis Zatlers ar kundzi, gan Rīgas mērs Nilš Ušakovs ar kundzi, kā arī pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens ar sievu.

Jau ziņots, ka divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido investē trīs miljonus eiro, pastāstīja Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Viens no restorāniem Kirsons atrodas netālu no tūristu apskates objekta un transportmezgla Alexanderplatz - iepirkšanās centra Alex pirmajā stāvā. Otrs restorāns atrodas Šarlotes ielā, netālu no Berlīnes apskates objekta Check Point Charlie. Šis restorāns atrodas biroju ēkas pirmajā stāvā.

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.