Savulaik, lai glābtu Parex banku, valsts tajā ieguldīja vienu miljardu latu. No šīs summas šobrīd atgūti vien 300 miljoni. Prognozes liecina, ka valsts nesaņems atpakaļ pat pusi naudas. Tikmēr bijušie īpašnieki par saviem noguldījumiem tuprpina saņemt dāsnus procentus – kopš 2008. gada valsts viņiem pārskaitījusi jau 12 miljonus latu.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, aptuveni 50 tūkstošus latu mēnesī saņem ne vien Kargins un Krasovickis, bet arī divi viņu radinieki. Tiesvedības dokumenti ļauj secināt, ka tie ir Kargina dēls Rems Kargins un Krasovicka bijusī sieva Ņina Kondratjeva.

Raidījums arī norāda, ka pēc gandrīz trīs gadus ilgas izmeklēšanas prokuratūra secinājusi, ka nav iegūti pietiekoši pierādījumi, lai bijušos Parex bankas īpašniekus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki vainotu apzinātā bankas novešanā līdz sabrukumam. Prokuratūra skaidrojusi, ka abiem joprojām ir piemērots vien liecinieka statuss un izmeklēšana turpināsies vēl krietnu laiku.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Nespējot izdomāt vairs neko oriģinālāku, jau ilgstošās finansiālās grūtībās nonākušās kompānijas Liepājas metalurgs (LM) akcionāri ir piedāvājuši Latvijas valdībai kapitalizēt uzņēmuma parādus. Pareizāk sakot, to ir piedāvājuši divi no trim lielākajiem akcionāriem – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals. Vēl pareizāk būtu teikt, ka valsts nodokļu maksātājiem ir izteikts priekšlikums pārņemt lielāko daļu no divu lielāko LM akcionāru akcijām.

Par laimi, Finanšu ministrija jau ir skaidri paudusi savu noraidošo nostāju pret šādu piedāvājumu. Iespējams, tas kādam vēl šķistu interesants, ja vien pirms dažiem gadiem ar līdzīgu «dāsnumu» pret valsti nebūtu izcēlušies divi citi kungi – toreizējie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. Rezultātā teorētiski valsts ieguva otru lielāko banku Latvijā par nieka pāris laties, bet praktiski Kargins un Krasovickis atkratījās no savām finansiālajām problēmām, tās «uzticot» valstij.

Protams, nevar noliegt, ka LM ir viens no nozīmīgākajiem darba devējiem Kurzemes reģionā. Vismaz vēl nesen tieši šādu apzīmējumu varēja lietot, runājot par šo uzņēmumu. Ņemot vērā, ka jau ilgstoši tas vairs nenodarbina lielu daļu savu strādājošo, droši vien var teikt, ka de iure LM ir nozīmīgākais reģiona uzņēmums, bet de facto – diez vai. Tomēr jebkurā gadījumā tā darbības pilnīga apturēšana radītu gan ekonomiskas, gan sociālas problēmas konkrētajā pašvaldībā. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā reālā situācija – runa ir par kompāniju, kuras vietā parādu vairāku desmitu miljonu latu apmērā jau ir samaksājuši valsts nodokļu maksātāji, kuras akcionāri nepārtraukti publiski ķīvējas savā starpā, kurai jau gana ilgu laiku neizdodas piesaistīt kādu investoru un kuras divi lielākie īpašnieki savulaik ir izvairījušies no piedāvājuma atdot valstij savas LM akcijas. Vēl jo vairāk – metālapstrādes jomā strādājoši uzņēmēji neoficiālās sarunās, bet konsultanti pat intervijās skaidri atzīst, ka pašreizējie LM akcionāri nebūt neesot tie cilvēki, ar kuriem kāds alktu kopīgus darījumus. Vai šādā situācijā valstij būtu jāpārņem daudzos miljonos latu mērāmās LM saistības kopā ar lielu daudzumu šīs kompānijas akciju, it īpaši ņemot vērā, ka nav ne mazākās skaidrības, kad, kā un vai vispār kādreiz izdosies atgūt ieguldīto naudu? Nē!

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien pilnībā apmierināja bijušās AS Parex banka (tagad AS Reverta) prasību pret bijušo bankas akcionāru Viktoru Krasovicki un viņa dēlu Georgiju Krasovicki, atzīstot noslēgto dāvinājuma līgumu par spēkā neesošu.

Kā aģentūru informē AT preses sekretāre Baiba Kataja, tiesa atzina par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2011.gada 19.maijā starp V.Krasovicki kā dāvinātāju un G.Krasovicki kā apdāvināto slēgto dāvinājuma līgumu ar uzlikumu.

AT noteica no V.Krasovicka Reverta labā piedzīt tiesas izdevumus 4800,66 eiro apmērā. Tāda pati summa piedzenama no G.Krasovicka.

Pilns spriedums būs pieejams 8.aprīlī, un pēc motivēta nolēmuma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pirmajā instancē 2012.gada aprīlī prasību apmierināja, tomēr šis spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca AT.

Bijušie Parex bankas akcionāri Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins negrasās samierināties ar lēmumu apturēt tiem procentu maksājumus par savulaik bankā noguldīto naudu, vēsta sabiedriskā medija portāls lsm.lv.

Kad valsts krīzes sākumā nacionalizēja banku Parex banka, viens no darījuma nosacījumiem bija, ka tās bijušie īpašnieki bankā noguldīs arī savu naudu, lai palīdzētu tai izdzīvot. Tomēr drīz atklājās, ka Krasovickis, Kargins un viņu ģimenes locekļi par šiem noguldījumiem no Parex bankas saistību pārņēmējas Reverta saņem procentu maksājumus - vidēji 4,4 miljonus eiro gadā. Pirms divām nedēļām situācija mainījās, un procentu maksājumi apstājās pilnībā.

Tas notika, jo jūlijā spēkā stājās grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kuri paredz Revertas pakārtotās saistības jeb subordinēto kapitālu un procentu maksājumus veikt tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas.

«Gribu uzrakstīt vēl divas grāmatas. Pirmo – par savu bērnību, tas ir, par laiku līdz tam, kad mēs atvērām pirmo valūtas maiņas punktu un sākām nodarboties ar šo biznesu. Un otra grāmata būtu par laiku pēc visa, kas notika ar Parex. Kādam tas būs interesanti, kādam varbūt ne, bet es pēc visa notikušā esmu sācis dzīvi absolūti no jauna,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis bijušais baņķieris, Parex bankas dibinātājs un ilggadējs vadītājs Valērijs Kargins.

«Ne pārāk daudzi var lepoties ar to, ka būtu atsākuši no nulles pilnīgi citu dzīvi. Nav ne naudas, ne draugu, ne kādreizējo sakaru… Tātad šī grāmata būs par manu trešo dzīvi. Pēcbankas laikā esmu daudz ticies ar cilvēkiem, ar kuriem kopā būts bērnībā, ar kuriem sākts bizness un tamlīdzīgi. Un esmu sapratis, ka sākt visu no jauna nebūt ne visiem izdodas. Tas sanāk tikai dažiem,» viņš skaidrojis.

Uz jautājumu, vai šī jaunā dzīve jau sākusies vai vēl tikai tiek plānota, V. Kargins atbildējis: «Tā ir sākusies. Kad pametu banku, aizsmēķēju savā kabinetā pēdējo cigareti, nodzēsu to pelnu­traukā un pateicu sev: tagad es vairs nesmēķēju, nedzeru, nodarbojos ar sportu. Es mainu visu. Ja es agrāk dzīvoju tāpēc, lai vadītu 4000 cilvēku lielu kolektīvu, pēc aiziešanas no bankas tas pilnībā mainījās.»

Šķēršļus nodokļu maksātāju naudas atgūšanā liek ne vien Krievijas politekonomiskās īpatnības, bet arī tiesvedību process Latvijā, saka AS Reverta valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Zināms, ka jums ir problēmas ar Neatkarīgo valstu savienības (NVS) kredītu atgūšanu. Kādas ir izredzes?

Krievijas tiesu pieņemtie lēmumi dažkārt ir ļoti dīvaini. Kā ierocis aktīvi tiek izmantots melnais PR, un apjomīgās kampaņas tiek vērsta gan pret Reverta, gan pret Latvijas valsti. Tomēr mēs cenšamies, cik nu varam, pretēji šo tiesu instanču lēmumiem uzturēt savu pozīciju, jo mūsu prasības ir pamatotas, un ir jādara viss, lai atgūtu pēc iespējas vairāk no mums pienākošās vērtības.

Vai varētu Severorgsintez lietot kā piemēru, kā tas notiek?

Jā, tā ir ļoti sarežģīta lieta, kur mūsu prasība ir par 110 miljoniem dolāru. Citos NVS gadījumos mēs dažkārt esam tikai sarunu procesā, citreiz – jau tiesās, lai nostiprinātu mūsu prasību pamatus. Kopējā Reverta atgūstamo kredītu summa NVS ir ap 200 miljoniem dolāru. Un tā nav summa, par ko ir jāuztraucas, bet gan naudas atgūšana. Kopējais parāds, protams, ir lielāks nekā vērtība, ko plānojam dabūt atpakaļ, jo, lai kā mēs censtos, tirgus vērtība pašlaik ir zemāka. Tā kā iznākums galvenokārt būs atkarīgs no tirgus, ekonomikas situācijas un arī tiesvedību stāvokļa Krievijā. Severorgsintez un ar to saistīto kompāniju gadījumā mums vienkārši ir darīšana ar sevišķi sarežģītiem un grūtiem juridiskajiem gadījumiem. Šīs kompānijas ir cieši saistītas ar politiski ietekmīgiem cilvēkiem Krievijā.

Bijušais AS Parex banka akcionārs Viktors Krasovickis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedzis AS "Reverta" maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, maksātnespējas procesa lietu 26.novembrī plkst.14 vērtēs tiesnesis Didzis Melbārdis.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai LETA norādīja, ka Reverta līdz šim ir pildījusi un pilda visas savas līgumiskās un likumiskās saistības, tādēļ šāda pieteikuma iesniegšana ir absurda un nepamatota, un Revertas valde jau pašreiz veic visas nepieciešamās darbības, lai to pierādītu. Jāuzsver, ka saskaņā ar Krimināllikuma 214.pantu par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu draud kriminālatbildība, rezumēja Ozoliņa.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 25.novembrī pilnībā noraidīja prasītāju prasību pret Latvijas Republiku Finanšu ministrijas personā, AS Reverta, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un VAS Privatizācijas aģentūra par 2008.gadā slēgto Ieguldījuma līgumu.

Tiesa piedzina no Valērija Kargina, Viktorija Krasovicka, Georgija Krasovicka un Aleksandras Krasovickas ar lietas vešanas saistītos izdevumus - par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai 7500 eiro no katra, par labu AS Reverta 7500 eiro no katra, par labu VAS Privatizācijas aģentūra 7500 eiro no katra un par labu VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum (iepriekš - VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka) 6951,68 eiro no katra. Pilns spriedums tiks sastādīts 9.decembrī un pēc motivēta nolēmuma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

AT Civillietu tiesu palāta lietu izskatīja sakarā ar prasītāju apelācijas sūdzībām Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru arī tika noraidīta prasība pret Latvijas Republiku Finanšu ministrijas personā, AS Reverta, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un VAS Privatizācijas aģentūra par 2008.gada 10.novembra Ieguldījuma līguma un 2008.gada 2. un 3.decembra Vienošanās par grozījumiem Ieguldījuma līgumā, tajā skaitā – visu to ietvaros sniegto garantiju un apliecinājumu atzīšanu par spēkā neesošiem, 2008.gada 4.decembrī noslēgto Hipotēku un Finanšu ķīlas līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā.

Bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim nāksies atmaksāt SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) un kādreizējās Privatizācijas aģentūras meitassabiedrībai SIA "Reap" 124,3 miljonu eiro zaudējumus, izriet no Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta pieņemtā lēmuma.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, AT Civillietu departaments trešdien izskatīja Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzību, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 25.janvāra spriedumu. AT nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, līdz ar to ir stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, kurš noteica bijušajiem bankas akcionāriem par labu "Reap" un "Possessor" atlīdzināt 124,3 miljonus eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

AT atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

Gandrīz gada laikā kopš tiesa lika bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim valstij atmaksāt 124,3 miljonus eiro, no viņiem ir izdevies atgūt vien 540 000 eiro.

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" aģentūru LETA informē, ka naudas līdzekļi ir atgūti, realizējot "Possessor" hipotekārā kreditora tiesības. Parādnieku aktīvi ir nodrošināti ar hipotēkām par labu "Possessor" un tā meitas sabiedrībai SIA "Reap".

Sprieduma izpilde atlikušajā daļā tiks nodrošināta, ievērojot normatīvo aktu, tostarp Civilprocesa likuma, prasības un pašlaik noteiktās darbības atlikušā parāda atgūšanai.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa (AT) pērnā gada maijā lēma neierosināt kasācijas tiesvedību pēc Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzībām, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 20201.gada 25.janvāra spriedumu.

Ķīlnieku lomā – tā kārtējo reizi var nodēvēt situāciju, kādā ir nonākusi Latvijas valdība. Šoreiz saistībā ar kompāniju Liepājas metalurgs (LM), kuras īpašnieku rīcību būtu vērts izvērtēt likumsargājošajām iestādēm.

Principā valdībai šobrīd ir jāizvēlas viens no diviem scenārijiem, turklāt šajā gadījumā runa ir par dilemmu, jo neviens no tiem nav uzskatāms par pozitīvu.

Pirmkārt, valdība var nelikties ne zinis par LM un tā lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina žēlabām un nesniegt šim uzņēmumam nekā no savulaikj prasītā atbalsta vairāku desmitu miljonu latu apmērā. Tādā gadījumā būs jārēķinās ardivām sekām – jāatmaksā kredīts itāļu aizdevējiem UniCredit S.p.A bankai, ko savulaik ir garantējusi Latvijas valsts, kā arī Liepājā var sākties sociālā krīze, jo daudzi tās iedzīvotāji gluži vienkārši paliks bez darba.

Meksikāņu un brazīliešu televīzijas seriālu veidotāji jau tagad droši var doties vasaras brīvdienās, jo tāpat ir zaudējuši konkurences cīņā Latvijas politbiznesa scenāriju veidotājiem.

Nu, vismaz tāds priekšstats rodas, redzot situāciju saistībā ar notiekošo ap lielās finanšu grūtībās nonākušo kompāniju Liepājas metalurgs (LM). Ir visai daudz sižeta līniju, ko varētu apspriest saistībā ar pēdējo mēnešu un pat tikai dienu laikā notiekošo, tomēr vadmotīvs droši vien ir fakts, ka pirms dažām dienām Finanšu ministrijas piesaistītais konsultants Prudentia deva konkrētu laiku LM akcionāriem, lai viņi atbild – ir vai nav gatavi atdot savas LM akcijas kreditoriem kopumā par trīs latiem. Kirovs Lipmans uzreiz skaidri norādīja, ka neko nevienam negatavojas atdot, bet pārējie divi akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, atbilstoši Prudentia paustajam, konceptuāli esot gatavi katrs saņemt pa latam. Un šeit rodas jautājums – ko īsti nozīmē «konceptuāli»?!

Finanšu sektora uzņēmumu īpatsvaru Skanstes biznesa rajonā palielinās biroju kompleksa “Verde” un alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēja “VIA SMS Group” noslēgtais biroja nomas līgums.

“VIA SMS Group” birojs tiks iekārtots “Verde” A ēkas 6. stāvā ar kopējo platību virs 350 m2. Darbiniekiem būs pieejama arī koplietošanas virtuve un terase 5. stāvā ar āra darba vietām un panorāmas skatu uz Rīgas centru, riteņu novietnes, autostāvvieta un elektro auto uzlādes vietas, mantu glabāšanas skapīši un dušas, apzaļumots pagalms un citas darba labbūtību veicinošas ekstras.

“Mūsu biznesa mērķis ir nodrošināt klientiem mūsdienīgus, pieejamus un ērtus finanšu risinājumus. Šādas īpašības vēlamies nodrošināt arī mūsu galvenā jeb Rīgas biroja darbiniekiem viņu jaunajā darbvietā. “Verde” biroju komplekss lieliski atbilst meklētajam. Domājot par personāla komfortu, kompleksa atrašanās vieta un apkaimes perspektīva arī bija nozīmīgs kritērijs. Ar uzņēmuma valdes locekļiem Denisu Šerstjukovu un Eduardu Lapkovski uzskatām, ka darbs “Verde” birojā mūsu darbiniekiem radīs saistošu un produktīvu vidi, kas attiecīgi atspoguļosies arī mūsu biznesa rezultātos,” komentē Georgijs Krasovickis, “VIA SMS Group” valdes loceklis.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa trešdien tiesneša slimības dēļ atlika skatīt problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

Ar pieteikumu tiesā vērsies kādreizējais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis.

Prasītāja pārstāvis advokāts Uģis Grūbe norādīja, ka Reverta nav nokārtojusi parādsaistības vairāk nekā 4268 eiro apmērā, kurām ir iestājies izpildes termiņš.

Tāpat viņš informēja, ka Krasovickis 2014.gada 10.septembrī iesniedzis Reverta brīdinājumu par nodomu prasīt kompānijas maksātnespēju un 17.septembrī saņemts Reverta apliecinājums, ka kompānija ir iepazinusies ar brīdinājumu un sagatavojusi un nosūtījusi kreditoram vēstuli ar iebildumiem pret prasījumu, norādot, ka atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam tai neesot tiesību aprēķināt un izmaksāt procentus par pakārtotajām saistībām.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā 9.decembrī plāno atsākt skatīt problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) maksātnespējas lietu, liecina informācija Latvijas tiesu mājaslapā.

Iepriekšējā tiesas sēde, 26.novembrī, tiesneša slimības dēļ atlikta.

Ar pieteikumu tiesā vērsies kādreizējais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis.

Prasītāja pārstāvis advokāts Uģis Grūbe iepriekš norādīja, ka Reverta nav nokārtojusi parādsaistības vairāk nekā 4268 eiro apmērā, kurām ir iestājies izpildes termiņš.

Tāpat viņš informēja, ka Krasovickis 2014.gada 10.septembrī iesniedzis Reverta brīdinājumu par nodomu prasīt kompānijas maksātnespēju un 17.septembrī saņemts Reverta apliecinājums, ka kompānija ir iepazinusies ar brīdinājumu un sagatavojusi un nosūtījusi kreditoram vēstuli ar iebildumiem pret prasījumu, norādot, ka atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam tai neesot tiesību aprēķināt un izmaksāt procentus par pakārtotajām saistībām.

Viesnīcu pakalpojumu sniedzēja SIA Hotel Justus Riga pagājušajā nedēļā reģistrējusi divas komercķīlas vairāk nekā 5,819 miljonu latu apmērā, liecina Uzņēmumu reģistra (UR) informācija.

SIA Hotel Justus Riga ir šo ķīlu parādniece, savukārt ķīlu devējs ir Arkādijs Krasovickis un Alla Duhova. Komercķīlu ņēmējs ir a/s Rietumu Banka, liecina UR dati.

Pašlaik SIA Hotel Justus Riga pārstāvji par reģistrētajām komercķīlām sīkākus komentārus nesniedza.

SIA Hotel Justus Riga dibināta 2007. gadā un nodarbojas ar viesnīcu un līdzīgu izmitināšanas vietu pakalpojumiem. Uzņēmuma pamatkapitāls ir divi tūkstoši latu, un uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Arkādijs Krasovickis. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Jauniela 24.

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākajā tiesā (AT).

Jau vēstīts, ka SIA "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika nolemts noraidīt uzņēmuma prasību par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā no Kargina un Krasovicka.

AT apgabaltiesas spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza to atkārtotai izskatīšanai.

Tagad apgabaltiesa lēma par labu uzņēmumam.

Prasība saistīta ar iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja LAS "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro. Tiesā skaidroja, ka prasību skata pēc būtības un lietā tiek vērtēta prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Pēc bijušo "Parex bankas" īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka piedāvājuma saņemšanas Ekonomikas ministrija (EM) un tai piederošais "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ("Possessor") izvērtē iespēju pārtraukt ar abiem desmit gadus ilgušās tiesvedības, svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto".

Valsts prasību summa pret bijušajiem baņķieriem sasniedz 230 miljonus eiro. Tiesas apmierinājušas prasības aptuveni astoņu miljonu eiro apmērā un 4,5 miljoni eiro jau ir piedzīti. Par pārējo naudu strīdi vēl turpinās.

Kā vēsta "de facto", pagājušā gada vasarā un rudenī Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe vērsās pie valsts puses ar mierizlīguma piedāvājumu. Notikušas sarunas, bet vienošanās pagaidām nav panākta.

"Par pašu sarunu saturu, kamēr nav skaidrība, vai varam vai nevaram vienoties, mēs ievērosim konfidencialitāti," skaidrojis Grūbe.

Arī "Possessor" pārstāvji pagaidām neatklāja, ko domā par mierizlīguma piedāvājumu, lai nenodotu savas pozīcijas sarunās.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šodien nolēma noraidīt SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apelācijas instances tiesā nolemts arī piedzīt no "Reap" par labu Karginam, gan Krasovickim tiesas izdevumus 255 eiro, jo no prasītājas atbildētāju labā līdzīgās daļās ir piedzenami atbildētāju samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas noraidīto prasījumu apmēram.

Spriedumu ir iespējams 30 dienu laikā pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Rīgas apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka prasītāja nav pierādījusi zaudējumu apmēru, jo kļūdains ir gan tās veiktais faktiski izmaksāto procentu aprēķins, gan tirgus situācijai atbilstošo procentu aprēķinā pielietotais termiņš un likmes. Lai izdarītu gala secinājumus par zaudējumu aprēķina pareizību, tiesa veica ienākošo maksājumu analīzi un salīdzināšanu ar prasītājas aprēķinā norādītām summām.

Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināta pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasība pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa sākotnēji noraidīja uzņēmuma prasību, bet "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību, un Augstākā tiesa spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza lietu atkārtotai izskatīšanai.

Otrajā reizē apgabaltiesa lēma par labu "Reap", un spriedums noteiktā termiņā netika pārsūdzēts.

Prasība saistīta ar jau iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro.

Tiesā prasību skatīja pēc būtības un lietā izvērtēja prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Rīgas apgabaltiesa vakar par labu Parex bankas (tagad AS Reverta) akcionāra Valērija Kargina dēlam Remam Karginam piedzina 10 542 060 latus viņa prasībā pret Revertu saistībā ar par termiņdepozīta noguldīšanas līgumu.

Tāpat tiesa izbeidza līgumu, kā arī par labu R.Karginam piedzina vairāk nekā 12 000 latu par sniegto advokāta palīdzību.

Pilns spriedums būs pieejams 12.jūnijā, kad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Kā aģentūrai LETA pēc sprieduma norādīja Revertas pārstāvis, zvērināts advokāts Agris Bitāns, pēc iepazīšanās ar pilnu spriedumu tas tiks pārsūdzēts.

Kā informēja Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa, bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams ir izbrīnīts par apgabaltiesas negaidīto lēmumu.

«Revertas rīcībā pagaidām nav pilna sprieduma teksta un līdz ar to nav iespējams komentēt tiesas juridisko argumentāciju, taču nebaidīšos teikt, ka spriedums ir vairāk nekā dīvains, un Reverta to noteikti pārsūdzēs. Turklāt tiesa ir demonstrējusi nekonsekvenci, jo iepriekš līdzīgā lietā lēma par labu nevis depozīta noguldītājai, bet gan Revertai un valstij,» komentēja Gviljams.

Satversmes tiesa (ST) pēc bijušā AS Parex banka īpašnieka, baņķiera Valērija Kargina dēla Maksima Kargina sūdzības ierosinājusi lietu saistībā ar procentu maksājumu nesaņemšanu no AS Reverta.

Lieta ierosināta par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Satversmei, informēja tiesa.

Kargins juniors norāda, ka, 2012.gadā noslēdzot dāvinājuma līgumu, viņš bija ieguvis tiesības iegūt procentu maksājumus no Revertas par kapitāla lietošanu. Procentu maksājumus viņš esot saņēmis līdz šā gada jūnijam, taču pēc apstrīdētās normas stāšanās spēkā maksājumi esot pārtraukti. Turklāt saskaņā ar apstrīdēto normu šie maksājumi arī netiekot nedz aprēķināti, nedz uzkrāti.

Šāda situācija nepamatoti aizskarot sūdzības iesniedzēja tiesības uz īpašumu.

Piektdien, 6.janvārī, sāksies bijušajam "Parex bankas" īpašniekam un valdes loceklim Valērijam Karginam piederoša dzīvokļa Rīgā un mājas Jūrmalā izsole, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Andreja Glumova paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tiks izsolīts dzīvoklis Alberta ielā 8, Rīgā, ar kopējo platību 117,1 kvadrātmetrs. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 210 000 eiro, bet izsoles solis - 5000 eiro. Izsoles cena ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) netiek aplikta.

Tāpat tiks izsolīts zemesgabals ar kopējo platību 3356 kvadrātmetri (daļa no zemesgabala ar platību 1464 kvadrātmetri ir iznomāta) uz zemesgabala atrodas dzīvojamā ēka ar kopējo platību 341,9 kvadrātmetri (tai skaitā ārtelpas 95,9 kvadrātmetri) un garāža 102,2 kvadrātmetri Piestātnes ielā 11, Jūrmalā. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 443 000 eiro, bet izsoles solis - 8000 eiro. Izsoles cena ar PVN nodokli netiek aplikta.

Pārdošanā izlikta bijušā AS "Parex banka" īpašnieka Valērija Kargina ģimenei piederošā "Villa Adlera" Bulduros, Jūrmalā, liecina pārdošanas sludinājums nekustamā īpašuma kompānijas "Sotheby's International Realty" mājaslapā.

Sludinājumā nav norādīta villas pārdošanas cena, vien minēts, ka cena ir "pēc pieprasījuma".

Zem lupas: Latvijas 25 visdārgākās privātmājas un dzīvokļi 

Latvijas dārgākās privātmājas vērtība vairāk nekā pieckārt pārsniedz kaimiņzemes Lietuvas...

Sludinājumā teikts, ka pašreizējais villas īpašnieks zemi ieguvis 1996.gadā valsts organizētā izsolē, bet 1997.gadā savrupmājas projektēšanai un būvniecībai nolīgts britu arhitektu birojs "The Syntax Group".Sludinājumā teikts, ka villas pirmajā stāvā ir trīs guļamistabas, birojs, virtuve un ēdamzāle, kā arī 500 kvadrātmetru SPA komplekss, kurā ietilpst peldbaseins, masāžas telpa, džakuzi, somu un krievu pirtis, hamam pirts un ūdenskritums. Otrajā stāvā atrodas galvenā guļamistaba un viena papildu guļamistaba, kā arī viesistaba atpūtas vajadzībām.

Zemesgrāmatas informācija liecina, ka īpašums pieder Valērija Kargina dēlam Remam Karginam. Pirms tam īpašnieks bija SIA "Adlera", kuras vienīgais īpašnieks ir Rems Kargins.

Tiesājas ar Krasovickiem par neveiksmīgu villas Marta iegādi 

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi,...

Saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju īpašums sastāv no "polifunkcionālas sabiedriskās ēkas", "japāņu paviljona", "tehniskā aprīkojuma ēkas" un trim atbalstmūriem.

"Villa Adlera" mēģināts pārdot arī 2012.gadā, bet pircējs nav atradies. 2008.gadā eksperti laikrakstam "Dienas Bizness" villas vērtību lēsa ap 50 miljoniem eiro, nodēvējot to par dārgāko privātmāju kompleksu Latvijā.