Saskaņā ar tiesību normām par sociālajām garantijām AS Reverta ir pienākums bijušajiem Parex bankas īpašniekiem maksāt 200 latus mēnesī kā minimālo algu par to, ka viņu aktīvi ir iesaldēti, norāda Revertas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

«Tā nav liela maksa, bet daudziem Latvijas iedzīvotājiem tie izrādītos vērā ņemami ikmēneša ienākumi. Nav arī īpaši godīgi, ka cilvēki, kas dzīvo zināmā komfortā, saskaņā ar likumu no mums saņem 200 latus,» intervijā žurnālam Kapitāls saka Gviljams. Viņa ieskatā, šī likuma norma ir «diezgan neparasta».

Revertas valdes priekšsēdētājs skaidro, ka līdzīgas normas iestrādātas arī citu valstu likumdošanā. Bankrota gadījumā bijušajiem īpašniekiem no kaut kā jādzīvo. Taču šajā gadījumā tas nav bankrots. Līdzekļi ir iesaldēti, lai novērstu to izmantošanu, un saskaņā ar Latvijas likumiem cilvēkam ir jāizmaksā minimālā alga.

A/s Reverta 2012. gadā atmaksājusi Valsts kasei 89,7 miljonus eiro, bet ierobežotās iespējas realizēt problemātiskos aktīvus rezultējušās ar to, ka a/s Reverta pārskata perioda zaudējumi veidojuši 137,7 miljonus eiro.

No Valsts kasei atmaksātās summas 28,5 miljoni eiro ir novirzīti procentu maksājumos par savulaik a/s Parex bankā veikto valsts ieguldījumu, bet 61,2 miljoni eiro - ieguldījuma pamatsummas atmaksai, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kopumā kopš 2010. gada 1. augusta Valsts kasei ir atmaksāti 100,5 miljoni eiro. Papildus tam 2011. gadā Reverta atmaksājusi arī valsts galvoto sindicēto kredītu 234 miljonu eiro apmērā.

Reverta valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams uzskata, ka sasniegtie rezultāti liecina Reverta izvēlētās darbības stratēģijas pareizību.

«Jāņem vērā, ka aizvien nozīmīgāku lomu mūsu ikdienā ieņem nekustamo īpašumu pārņemšana un to pārdošana, taču makroekonomiskā situācija, iedzīvotāju pirktspēja, atsevišķu likumu nepilnības un īpaši ilgstošās tiesvedības būtiski ietekmē Reverta darbības rezultātus. Ķīlas objekti ar gausām tiesvedībām kavē to pārdošanu - tā rezultātā nereti pārņemto objektu vērtība ir samazinājusies pat par 70%,» viņš norāda.

Strīdā ar Reverta iesaistītā maksātnespējīgā SIA Delfīns partneri tikusi pie kārtējā – nu jau trešā – administratora.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu iecelt par maksātnespējīgās SIA Delfīns partneri (DP), kas pilnībā pieder agrāk labi pazīstamajai nekustamo īpašumu attīstītājai Larisai Svirodovai, citu administratoru – Gati Upenieku.

Lēmumu par līdzšinējās uzņēmuma maksātnespējas administratores Ilzes Krastas atcelšanu tiesa pieņēma jau pagājušā gada jūnijā, taču viņa par šo lēmumu iesniedza blakussūdzību Rīgas apgabaltiesā, kas to atstāja bez izskatīšanas, turklāt norādot, ka lēmums nav pārsūdzams. Taču arī par šo tiesas lēmumu I. Krasta iesniedza blakussūdzību, kas aizceļoja tālāk uz Augstāko tiesu, kas attiecīgi lēma, ka blakus sūdzība atstājama bez izskatīšanas. Tādējādi šobrīd ir stājies spēkā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas lēmums par viņas atcelšanu no administratores pienākumu pildīšanas DP maksātnespējas lietā.

Rīgas apgabaltiesa vakar par labu Parex bankas (tagad AS Reverta) akcionāra Valērija Kargina dēlam Remam Karginam piedzina 10 542 060 latus viņa prasībā pret Revertu saistībā ar par termiņdepozīta noguldīšanas līgumu.

Tāpat tiesa izbeidza līgumu, kā arī par labu R.Karginam piedzina vairāk nekā 12 000 latu par sniegto advokāta palīdzību.

Pilns spriedums būs pieejams 12.jūnijā, kad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Kā aģentūrai LETA pēc sprieduma norādīja Revertas pārstāvis, zvērināts advokāts Agris Bitāns, pēc iepazīšanās ar pilnu spriedumu tas tiks pārsūdzēts.

Kā informēja Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa, bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams ir izbrīnīts par apgabaltiesas negaidīto lēmumu.

«Revertas rīcībā pagaidām nav pilna sprieduma teksta un līdz ar to nav iespējams komentēt tiesas juridisko argumentāciju, taču nebaidīšos teikt, ka spriedums ir vairāk nekā dīvains, un Reverta to noteikti pārsūdzēs. Turklāt tiesa ir demonstrējusi nekonsekvenci, jo iepriekš līdzīgā lietā lēma par labu nevis depozīta noguldītājai, bet gan Revertai un valstij,» komentēja Gviljams.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa atcēlusi no pienākumu pildīšanas Larisai Sviridovai piederošās maksātnespējīgās SIA Delfīns partneri administratori Ilzi Krastu, norādīja tiesā. Jāmin gan, ka tiesas lēmumus ir pārsūdzams.

Iepriekš Maksātnespējas administrācija noraidīja problemātisko kredītu atgūšanas kompānijas Reverta sūdzību par I. Krastas rīcību SIA Delfīns partneri maksātnespējas procesā. Jāmin, ka šī nav vienīgā tiesvedība, kurā savstarpēji ir iesaistījušās abas puses. Šā gada 6.jūnijā Rīgas apgabaltiesā plānots skatīt Delfīns partneri prasību pret Reverta. Delfīns partneri vēlas, lai tiesa aizdevuma līgumu atzītu par priekšlīgumu, kā arī tiktu atmaksāta ieguldītā summa.

Abu pušu strīds ir saistīts ar 2005. gadā noslēgtu līgumu, ar kuru toreiz vēl a/s Parex banka piešķīrusi uzņēmumam aizdevumu kopumā 26,1 milj. Ls apmērā. Aizdevums tika piešķirts ēkas būvniecībai Jūrmalā, Rembates ielā 4, bet, iestājoties nekustamo īpašumu krīzei, ēka tā arī netika pabeigta. Uzņēmuma pārstāvju pozīcija šajā lietā ir tāda, ka nekāds aizdevums nav bijis, bet ēka uzcelta par citiem līdzekļiem.

No 2010.gada 1.augusta līdz šā gada februāra beigām Reverta no problemātisko aktīvu izstrādes un pārdošanas ir atguvusi vairāk nekā 450 miljonus eiro, informēja Reverta pārstāvji.

Pērn Reverta Valsts kasē ieskaitījusi 89,7 miljonus eiro. Neraugoties uz sarežģītajiem tirgus apstākļiem, daļa no atgūtajiem līdzekļiem ir atmaksāti pat pirms restrukturizācijas plānā noteiktā termiņa, norāda Reverta.

Kopš 2010.gada 1.augusta Valsts kasei ir atmaksāti 100,5 miljoni eiro. Papildus tam 2011.gadā Reverta ir atmaksājusi arī valsts galvoto sindicēto kredītu 234 miljonu eiro apmērā.

Pašreizējie ekonomiskie apstākļi atstāj ietekmi arī uz problemātisko aktīvu pārvaldību un parādu atgūšanu, skaidro Revertas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams. «Mūsu uzdevums ir atgūt reiz izsniegtos kredītus, reizē mazinot zaudējumus. Turklāt 40% no visiem parādiem ir jāatgūst ārvalstīs, kas nozīmē specifiskus apstākļus un rēķināšanos ar katras valsts tiesu sistēmu. Arī ilgstošās tiesvedības un makroekonomiskā situācija Latvijā noved pie mūsu pārvaldībā esošo īpašumu vērtības samazinājuma, kas automātiski nozīmē arī mazāku atgūto līdzekļu apjomu,» uzsver K.Gviljams.

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātais «Parex banka» restrukturizācijas plāns paredz, ka akciju sabiedrības «Reverta» darbība tiek izbeigta 2017. gada beigās.

Lai nodrošinātu «Reverta» uzsākto tiesvedību turpināšanu un atlikušo aktīvu izstrādi, VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) ir nodibinājusi meitas sabiedrību SIA «REAP» (REAP). Šādu risinājumu iepriekš atbalstīja Ministru kabinets (MK). Pēc tiesvedību procesu pabeigšanas jaunizveidotā kapitālsabiedrība darbību izbeigs, informē PA.

Atbilstoši restrukturizācijas plānam š.g. 29. maijā «Reverta» kārtējā akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums par «Reverta» likvidācijas uzsākšanu 2017. gada 1. jūlijā. Izvērtējot likvidācijas gaitu, «Reverta» iepriekš ir norādījusi, ka noteiktajā termiņā nav iespējams pabeigt tiesvedību procesus, kā arī atsevišķu aktīvu izstrādi, kuru pārdošanu ierobežo tiesvedību procesi Latvijā un ārpus Latvijas. Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, «Reverta» pilnīga likvidācija notiks pēc vairāku administratīvu jautājumu atrisināšanas, savukārt uzņēmuma faktiskā darbība noslēgsies plānotajā termiņā – 2017. gada beigās.

Augstākā tiesa (AT) ir apmierināja bijušā AS Parex banka akcionāra Valērija Kargina dēla Rema Kargina lūgumu par atsevišķu AS Reverta nekustamo īpašumu un arī kapitāldaļu apķīlāšanu.

Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, ar lēmumu tika apmierināts Kargina pieteikums par prasības nodrošināšanu civillietā.

Tiesa nolēma ierakstīt par labu Karginam ķīlas tiesības uz dažiem Reverta piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī ierakstīt Kargina labā aizlieguma atzīmi Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā uz konkrētām Reverta piederošajām kapitāla daļām. Tiesa arī noteica, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz 5 miljonu eiro apmēram.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Reverta, iepazīstoties ar tiesas lēmumu par prasības nodrošinājumu, Reverta esot guvusi pārliecību par tā nepamatotību, tāpēc AT spriedumu Kargina prasības lietā Reverta ir pārsūdzējusi un ir ierosināta kasācijas tiesvedība. "Būtiski, ka tiesa atzinuma sniegšanai ir pieaicinājusi Eiropas Komisiju, norāda Reverta.

AS Reverta februārī ir veikusi kārtējo procentu maksājumu Valsts kasei 3,7 miljonu eiro apmērā, informē Reverta.

Kopš 2010. gada 1. augusta Valsts kasei ir atmaksāts 430,1 miljons eiro, bet kopumā valsts no Reverta dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi 690,3 miljonus eiro, tostarp 16 miljonus eiro nodokļu maksājumu veidā.

Atgūto līdzekļu daudzums 2016. gada beigās sasniedza 740,3 miljonus eiro jeb 66 % no visiem Revertā atstātajiem problemātiskajiem aktīviem, tā pārsniedzot Reverta vadības sākotnējās aplēses.

Šobrīd Reverta kredītportfelī ir atlikuši tikai objekti ar sarežģītu un laikietilpīgu izstrādes gaitu. Pārējos aktīvus Reverta savā darbības laikā jau ir izstrādājusi, realizējusi un atgūto naudu atmaksājusi valstij. Ņemot vērā Reverta noteikto ierobežoto darbības laiku, šobrīd atlikušajiem aktīviem tiek meklēts investors, lai līdz 2017. gada beigām Reverta varētu beigt saimniecisko darbību.

Ministru kabinets (MK) otrdien izskatīja ziņojumu par AS Reverta pārdošanas stratēģijas turpmāko īstenošanu, informē VAS Privatizācijas aģentūra (PA).

Izvērtējot PA piesaistītā konsultanta KPMG Baltics SIA (KPMG) rīcības scenāriju analīzi, MK atbalstīja Reverta apakšportfeļu pārdošanas uzsākšanu, turpinot aktīvu izstrādi. Ziņojumā uzsvērts, ka restrukturizācijas plāna noslēguma posmā individuāla portfeļa pozīciju izstrāde kļūs mazāk efektīva. Līdz ar to konsultanta ieteikums bija, pakāpeniski sašaurinot Reverta darbību, atlikušo aktīvu pārdošanu veikt apakšportfeļos.

Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātais Parex bankas restrukturizācijas plāns paredz, ka Revertas darbība tiek izbeigta 2017. gada beigās. Līdz noteiktā termiņa beigām Revertai jāpabeidz portfeļa izstrāde un jāveic uzņēmuma likvidācija. Tāpēc nepieciešama stratēģija, kas ļauj atgūt maksimālu līdzekļu apjomu no atlikušā portfeļa izstrādes ar iespējami zemākām izmaksām.

AS Reverta pēdējā maksājumā novembrī Valsts kasē ieskaitījusi 30,2 miljonus eiro jeb 21,2 miljonus latu, informē kompānijas pārstāve Marita Ozoliņa.

Samaksātā summa ir par 11,8 miljoniem eiro jeb 8,3 miljoniem latu lielāka, nekā paredzēts 2013. gada plānā.

Kopumā kopš 2010. gada 1. augusta Reverta Valsts kasei ir pārskaitījusi 157,8 miljonus eiro, samaksājusi valsts galvoto sindicēto kredītu 234 miljonu eiro apmērā, kā arī 10,6 miljonus eiro lielu procentu maksājumu par sindicētā kredīta izmantošanu.

Reverta valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams skaidro, ka Reverta lielākoties līdzekļus atgūst no Parex bankas reiz izsniegto kredītu restrukturizācijas, taču līdz ar ekonomiskajām pārmaiņām no Reverta speciālistiem tiek prasītas arvien specifiskākās prasmes un zināšanas objektu realizācijā gan Latvijā, gan ārvalstīs. Turklāt lielākoties šos objektus var dēvēt par sarežģītiem.

Kopējais likvidējamās AS «Reverta» atgūto līdzekļu daudzums uzņēmuma darbības laikā ir sasniedzis 765 miljonus eiro jeb 70% no tajā atstātajiem problemātiskajiem aktīviem, aģentūru LETA informēja Privatizācijas aģentūrā (PA).

«Šis rādītājs būtiski pārsniedz »Reverta« vadības sākotnējās aplēses un vidējos rādītājus nozarē,» piebilda aģentūrā.

«Reverta» šā gada septembrī ir veikusi maksājumu Valsts kasei piecu miljonu eiro apmērā.

Līdz ar to kopš 2010.gada Valsts kasei ir samaksāti 451,2 miljoni eiro, gan pamatsummas atmaksai, gan procentu maksājumiem. Kopumā valsts no «Reverta» dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi vairāk nekā 705 miljonus eiro.

«Reverta» likvidators Kristaps Timpars skaidroja, ka darbs norit pēc plāna - tiek veikti maksājumi Valsts kasei, pabeigti visu vietējo uzņēmumu likvidācijas process, norisinās darbs pie ārvalstu meitas uzņēmumu likvidācijas pabeigšanas, turpinās vairāki nozīmīgi tiesvedību procesi, kā arī aktīvi turpinās visai sarežģītais un apjomīgais «Reverta» likvidācijas process.

Problemātisko aktīvu pārvaldītājs Reverta (bijusī Parex banka) ir pilnībā sasniegusi 2012. gadam izvirzīto mērķi un Valsts kasei atmaksājusi 89,7 miljonus eiro (ap 63,04 milj.Ls). Grūtākais vēl priekšā - valsts atbalsts Revertai saglabājas aptuveni 600 miljonu latu apjomā.

Reverta informē, ka 2012.gada gada nogalē veikusi atlikušo plānoto maksājumu Valsts kasei 11,5 miljonu eiro jeb ap 8,05 miljonu latu apmērā. Atbilstoši Restrukturizācijas plānam 2012. gada laikā no atmaksātajiem 89,7 miljoniem eiro 28,5 miljoni eiro tika novirzīti procentu maksājumos par savulaik Parex bankā veikto valsts ieguldījumu, bet 61,2 miljoni eiro - ieguldījuma pamatsummas atmaksai. Kopumā kopš 2010. gada 1. augusta Reverta Valsts kasei ir atmaksājusi 100,5 miljonus eiro, no kuriem procentu maksājumi veido 30,7 miljonus eiro, bet valsts noguldījuma pamatsummas atmaksai novirzīti 69,8 miljoni eiro. Papildus 2011. gadā Reverta ir atmaksājusi arī valsts galvoto sindicēto kredītu 234 miljonu eiro apmērā.

AS Reverta veikusi maksājumu Valsts kasei 25,5 miljonu eiro apmērā, informēja AS Reverta pārstāve Marita Ozoliņa.

No tā 18,1 miljonus eiro veido maksājums par valsts obligāciju dzēšanu, savukārt 7,4 miljoni eiro valstij samaksāti procentu maksājumos. Kopumā kopš 2010. gada 1. augusta Reverta Valsts kasei ir atmaksājusi 333 miljonus eiro, ko veido arī valsts garantētā sindicētā kredīta atmaksa 244 miljonu eiro apmērā. Līdz gada beigām Reverta plāno atmaksāt Valsts kasei vēl aptuveni 11 miljonus eiro.

«Galvenokārt valsts ieguldījuma atmaksai nepieciešamie ievērojamie līdzekļi ir atgūti pārdomātas kredītu restrukturizācijas ceļā, kā arī no atsevišķu prasījuma tiesību veiksmīgas pārdošanas. Lai arī vispārējā ekonomiskā situācija kopumā uzlabojas, uz ko norāda IKP pieaugums un starptautisko kredītreitingu paaugstināšana, problemātiskais aktīvu tirgus, kas ir mūsu darbības joma, joprojām raksturojams kā trausls un nestabils. Mūsu darbības rezultātus būtiski ietekmē arī neatrisinātie jautājumi esošajā likumdošanas jomā, tādēļ savās nākotnes prognozēs esam piesardzīgi,» uzsver AS Reverta valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

AS Reverta kopš 2010. gada 1. augusta no problemātisko kredītu portfeļa ir atguvusi 511,7 miljonus eiro, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Par valsts atbalsta izmantošanu 2013. gadā Reverta Valsts kasei ir samaksājusi 57,3 miljonus eiro, tai skaitā 32,2 miljonus eiro pamatsummas maksājumos un 25,1 miljonu eiro procentu maksājumos. No Reverta kredītportfeļa izstrādes un aktīvu realizācijas pārskata periodā ir atgūti 86,9 miljoni eiro.

Kopumā no 2010. gada 1. augusta līdz pārskata perioda beigām Reverta Valsts kasei par valsts atbalstu Parex bankai ir samaksājusi 157,8 miljonus eiro, par sindicētā kredīta izmantošanu – 10,6 miljonus eiro, kā arī termiņā un pilnā apmērā segusi sindicētā aizdevuma saistības un atbrīvojusi valsti no galvojuma 234 miljonu eiro apmērā. Naudas līdzekļu atmaksa Valsts kasei ir uzsākta gadu ātrāk un lielākā apmērā nekā paredzēts restrukturizācijas plānā.

Akciju sabiedrības Reverta 2017. gada pirmo sešu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka no problemātisko aktīvu izstrādes un pārdošanas Reverta ir atguvusi 14,2 miljonus eiro, veikusi 7,3 miljonu eiro lielu procentu maksājumu Valsts kasei un izveidojusi naudas līdzekļu uzkrājumu nākamajam maksājumam. Savukārt Kopš 2010. gada 1. augusta līdz šī gada 30. jūnijam Reverta atgūto līdzekļu apjoms ir sasniedzis 754,5 miljonus eiro. Valsts no Reverta dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi 698 miljonus eiro, no tiem 434 miljoni eiro ir samaksāti Valsts kasei, liecina kompānijas paziņojums biržai Nasdaq Riga.

Tādējādi Reverta ir atguvusi vairāk nekā 67 procentus no uzņēmumā atstātajiem problemātiskajiem aktīviem, kas būtiski pārsniedz sākotnējās aplēses un nozares vidējos rādītājus.

Kompānijā norāda, ka 2017. gada pirmajos sešos mēnešos Reverta turpināja darbu pie problemātisko aktīvu izstrādes un naudas atgūšanas, vienlaicīgi uzsākot arī kredītu portfeļu pārdošanu un uzņēmuma sagatavošanu plānotajai likvidācijai.

Šī gada pirmajā pusgadā labi rezultāti gūti arī no nekustamo īpašumu realizācijas - kopējā pārdošanas summa veidoja 4,8 miljonus eiro. Portfeļa apjoms samazinājās līdz 37 objektiem, un to pārdošanu plānots veikt līdz uzņēmuma darbības beigšanai.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa ceturtdien atzina par nepamatotu un noraidīja kādreizējā Parex bankas līdzīpašnieka Viktora Krasovicka iesniegto problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) maksātnespējas pieteikumu, pavēstīja tiesā.

Tādējādi tiesa izbeigusi Reverta maksātnespējas procesa lietu.

Vienlaikus tiesa nolēma, ka Krasovickim būs jāatlīdzina Reverta tiesāšanās izdevumi kopumā 4907 eiro apmērā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Pilns spriedums gaidāms 22. decembrī.

Reverta Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa atzīmēja, ka tiesas lēmums ir loģisks, jo kompānija vienmēr ir pildījusi un turpina pildīt visas līgumiskās un likumiskās saistības.

Vienlaikus Ozoliņa pavēstīja, ka Reverta par nepamatotu maksātnespējas procesa pieteikšanu plāno vērsties tiesībsargājošās iestādēs kriminālprocesa sākšanai.

A/s Reverta akcionāru sapulce piektdien padomes locekļu amatos ievēlēja Maiklu Borku (Michael Joseph Bourke), Meri Elenu Kolinsu (Mary Ellen Collins) , Kasparu Āboliņu un Andri Ozoliņu, informē Reverta pārstāvji.

Padome tika pārvēlēta, jo iepriekš ievēlētajai padomei beidzās pilnvaru termiņš - saskaņā ar Reverta statūtiem padome tiek ievēlēta uz trīs gadiem.

Kaspars Āboliņš ir Valsts kases pārvaldnieks un Ziemeļu Investīciju bankas direktoru valdes loceklis, savukārt Andrim Ozoliņam ir nozīmīga pieredze banku pārvaldībā. Viņš ir bijis DNB Bankas valdes priekšsēdētājs, kā arī darbojies kā biznesa konsultants finanšu jomā, skaidro PA.

PA tāpat norāda, ka līdzšinējo padomes locekļu Sarmītes Jumītes un Vladimira Loginova ieguldījumu Reverta padomes darbā kopš Parex bankas restrukturizācijas 2010. gada augustā atzinīgi vērtējusi gan PA, gan Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (turpmāk - ERAB).

Uz Parex bankas sliktajiem aktīviem izveidotajai problemātisko kredītu atgūšanas kompānijai Reverta kļuvis arvien grūtāk atgūt valsts ieguldījumam nepieciešamos līdzekļus. Kredītu atgūšana kopumā paredzēta līdz 2017.gadam.

«Pakāpeniski izstrādājot un atgūstot problemātiskos kredītus, mūsu aktīvu portfelī palielinās to kredītu īpatsvars, kuru atgūšana ir īpaši sarežģīta un prasa būtiskus resursus, tostarp laiku un cilvēkresursus. Arī pārlieku ilgo, līdz ar to nereti neefektīvo, tiesvedību rezultātā samazinās sabiedrības pārvaldībā esošā kredītportfeļa vērtība, kas nozīmē arī kopumā mazāku atgūto līdzekļu apjomu,» sūkstās Revertas vadītājs Kristofers Gviljams.

Reverta Db.lv informēja, ka tās 2013. gada pirmā ceturkšņa finanšu pārskati turpina uzrādīt pozitīvus rezultātus – sabiedrība ir sasniegusi tai izvirzīto mērķi un samaksājusi Valsts kasei 7,1 miljonu eiro procentu maksājumu par savulaik Parex bankā veikto ieguldījumu. Kopumā pārskata periodā no problemātisko aktīvu izstrādes un realizācijas ir izdevies atgūt 16,7 miljonus eiro, un neilgi pēc perioda beigām Valsts kasē ieskaitīti vēl 5,9 miljoni eiro. Tāpat kā iepriekš, arī šajā pārskata periodā Valsts kasei veiktajiem maksājumiem nepieciešamās finanšu līdzekļi ir galvenokārt atgūti kredītu restrukturizācijas un atsevišķu prasījuma tiesību pārdošanas rezultātā. Pārskata perioda beigās sabiedrības pārziņā atradās 2386 kredītlietas, kas nodotas piedziņas darbību veikšanai, tā Revertas pārstāve Marita Ozoliņa.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos AS Reverta ir uzrādījusi pozitīvas tendences, realizējot vairākus nozīmīgus objektus un kopumā atmaksājot Valsts kasei 27,1 miljonu eiro, informēja tās pārstāve Marita Ozoliņa.

Kopumā kopš 2010.gada 1.augusta līdz pārskata perioda beigām AS Reverta Valsts kasei ir pārskaitījusi 157,8 miljonus eiro, samaksājusi valsts galvoto sindicēto kredītu 234 miljonu eiro apmērā, kā arī vēl papildus 10,6 miljonus eiro lielu procentu maksājumu par sindicētā kredīta izmantošanu.

«Pozitīvu ietekmi ir atstājusi arī ekonomiskās situācijas stabilizēšanās, kas ļāvusi sasniegt vērā ņemamus rezultātus nekustamo īpašumu portfeļa realizācijā - ieņēmumi no nekustamo īpašumu objektu realizācijas šā gada 30.septembrī sasniedza 20,9 miljonus eiro, salīdzinot ar 5,3 miljoniem attiecīgā periodā pērn,» skaidro Reverta valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Nākamā gada 1. janvārī valdes priekšsēdētājas amatu AS Reverta uzsāks pildīt Solvita Deglava, līdzšinējā uzņēmuma valdes locekle un vecākā viceprezidente kopš 2010. gada.

Šādu lēmumu padome ir pieņēmusi, novērtējot Solvitas Deglavas augsto profesionālismu uzņēmumu vadībā, darījumu slēgšanā un restrukturizācijā, finanšu, grāmatvedības un citās būtiskās jomās, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līdzšinējais Reverta valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams, kurš ir nolēmis pieņemt jaunus profesionālus izaicinājumus ārpus Latvijas robežām, darba attiecības ar uzņēmumu pārtrauks 2013. gada 31. decembrī.

Tāpat kā līdz šim, Reverta valdes sastāvā darbu turpinās valdes locekle un vecākā viceprezidente Ruta Amtmane.

«Darbs Revertā ir liels izaicinājums uzņēmuma vadībai un darbiniekiem, tā kā apstiprinātais Restrukturizācijas plāns nosaka, ka līdz 2017. gada beigām mums ir jāspēj valstij atmaksāt iespējami vairāk naudas līdzekļu no savulaik veiktā valsts ieguldījuma. Turpināsim darbu pie kredītu restrukturizācijas un parādu piedziņas, tāpat arī nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un realizācijas, kas ģenerē aizvien vairāk naudas līdzekļu,» norāda Reverta padomes priekšsēdētājs Maikls Borks.

Lai arī problemātisko kredītu atgūšanas process dažādu apstākļu ietekmē kļūst aizvien komplicētāks, pirmajā pusgadā AS Reverta kopumā ir atguvusi 35,8 miljonus eiro, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga. Tikmēr procentu maksājumos par subordinētajām saistībām Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un viņu ģimenes locekļiem Reverta pusgadā izmaksājusi 2,3 miljonus eiro.

Tāpat kā iepriekš, pamatā valsts ieguldījuma atmaksai nepieciešamās naudas summas ir atgūtas kredītu restrukturizācijas rezultātā.

Līdz ar ekonomikas atveseļošanos aizvien lielāku īpatsvaru atgūto līdzekļu kopsummā veido ieņēmumi no nekustamo īpašumu portfeļa objektu realizācijas, kas pārskata periodā ir sasnieguši vēsturiski augstāko atzīmi – 14 miljonus eiro. Pērn tie bija trīs miljoni eiro.

Tajā pašā laikā pārskata periodā Reverta vēl joprojām ir spiesta cīnīties par īpaši sarežģītu parādu atgūšanu Krievijā, kā arī veikt procentu maksājumus par subordinētajām saistībām Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un viņu ģimenes locekļiem - šie maksājumi pirmajā pusgadā bijuši 2,3 miljonu eiro apmērā, skaidro Revertas pārstāvji.

Lai atgūtu pēc iespējas lielāku līdzekļu apjomu, AS Reverta turpinās pakāpenisku un pārdomātu aktīvu pārdošanu un izstrādi. Uzņēmuma aktīvi kopumā šobrīd pārdoti netiks, liecina Ministru kabineta (MK) izskatītais VAS Privatizācijas aģentūra (PA) sagatavotais ziņojums par AS Reverta turpmāko darbības stratēģiju.

Valdība atbalstīja konsultanta SIA KPMG Baltics rekomendāciju, kas paredz turpināt iepriekš MK apstiprinātās stratēģijas ieviešanu.

Konsultanta KPMG rekomendācija balstīta uz veikto pētījumu par problemātisko aktīvu tirgus situāciju Eiropā, tai skaitā novērtējot veiktos pārdošanas darījumus slikto kredītu un parādu tirgū Eiropā un potenciālo investoru interesi. Ziņojumā konsultants norāda, ka makroekonomiskā vide ir stabilizējusies un ekonomiskais noskaņojums Eiropā pakāpeniski uzlabojas.

Lai arī atveseļošanā ir trausla, arī turpmāk saglabāsies pozitīvas tendences. Vienlaikus KPMG uzsver, ka ir zema aktivitāte problemātisko aktīvu pārdošanā, maz šādu darījumu ir Centrālajā un Austrumeiropā, kā arī Baltijas valstīs, tāpat vērojams Rietumeiropas valstu investoru intereses trūkums, lai gan ir pazīmes par intereses pieaugumu pēdējo sešu mēnešu laikā. Kā uzsver konsultants, tas ir skaidrojams ar lielajām cenu atšķirībām, finansēšanas kapacitātes trūkumu vietējos tirgos, kā arī alternatīvām citur pasaulē.

AS Reverta par 13,8 miljoniem eiro pārdevusi savā valdījumā esošo Skonto kompleksu futbola kluba Skonto prezidenta amatu šonedēļ pametušā Vladimira Koļesiņičenko firmai SSA.

Kā informēja Reverta Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa, interesi par Skonto kompleksu iegādi izrādīja vairāki investori. Pēc rūpīgas izvērtēšanas par izdevīgāko atzīts SIA SSA piedāvājums. Šā gada 15.jūlijā darījums, tostarp naudas pārskaitījums, tika pilnībā pabeigts. Atgūtie naudas līdzekļi jau tuvākajā laikā tiks atmaksāti Valsts kasei.

Ozoliņa atgādina, ka savulaik AS Parex banka izsniegtā kredīta mērķis bija Skonto stadiona iegāde un attīstība. Ilgstošu kredītsaistību nepildīšanas dēļ 2011.gadā objektu pārņēma lielākais nodrošinātais kreditors – AS Reverta.