Šķēršļus nodokļu maksātāju naudas atgūšanā liek ne vien Krievijas politekonomiskās īpatnības, bet arī tiesvedību process Latvijā, saka AS Reverta valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.
Zināms, ka jums ir problēmas ar Neatkarīgo valstu savienības (NVS) kredītu atgūšanu. Kādas ir izredzes?
Krievijas tiesu pieņemtie lēmumi dažkārt ir ļoti dīvaini. Kā ierocis aktīvi tiek izmantots melnais PR, un apjomīgās kampaņas tiek vērsta gan pret Reverta, gan pret Latvijas valsti. Tomēr mēs cenšamies, cik nu varam, pretēji šo tiesu instanču lēmumiem uzturēt savu pozīciju, jo mūsu prasības ir pamatotas, un ir jādara viss, lai atgūtu pēc iespējas vairāk no mums pienākošās vērtības.
Vai varētu Severorgsintez lietot kā piemēru, kā tas notiek?
Jā, tā ir ļoti sarežģīta lieta, kur mūsu prasība ir par 110 miljoniem dolāru. Citos NVS gadījumos mēs dažkārt esam tikai sarunu procesā, citreiz – jau tiesās, lai nostiprinātu mūsu prasību pamatus. Kopējā Reverta atgūstamo kredītu summa NVS ir ap 200 miljoniem dolāru. Un tā nav summa, par ko ir jāuztraucas, bet gan naudas atgūšana. Kopējais parāds, protams, ir lielāks nekā vērtība, ko plānojam dabūt atpakaļ, jo, lai kā mēs censtos, tirgus vērtība pašlaik ir zemāka. Tā kā iznākums galvenokārt būs atkarīgs no tirgus, ekonomikas situācijas un arī tiesvedību stāvokļa Krievijā. Severorgsintez un ar to saistīto kompāniju gadījumā mums vienkārši ir darīšana ar sevišķi sarežģītiem un grūtiem juridiskajiem gadījumiem. Šīs kompānijas ir cieši saistītas ar politiski ietekmīgiem cilvēkiem Krievijā.
Un tas ir Reverta NVS problēmu iemesls?
Iespējams. Nevaru teikt ar pilnīgu pārliecību, bet var pieņemt, ka tā sarežģītība, ar kādu saskaramies tiesās, kaut kā ir saistīta ar faktu, ka šai kompānijai ir ciešas saites ar vadošām Krievijas valsts amatpersonām. Reverta iecerētā sasniegšanā vissvarīgākais ir tirgus stāvoklis un vispārējā ekonomiskā situācija, kur ir redzama zināma uzlabošanās, un vairākās jomās aug iedzīvotāju ieņēmumi. Tai pašā laikā bažas sagādā arī šķēršļi Latvijā.
Proti?
Tiesvedību process. Precīzāk – maksātnespējas likumu loģika. Zināmas problēmas ir likumos, kas attiecas uz īpašumiem, un dažos tiesu procesos mēs saskaramies ar grūtībām maksātnespējas lietu administratīvajās procedūrās – gan ar privātpersonām, gan kompānijām. Maksātnespējas lietās likumi nedarbojas efektīvi. Piemēram, mūsdienu apstākļiem bankrota procedūras ilgums Latvijā šķiet pārāk īss. Jo ir cilvēki, kas savas kompānijas ir noveduši līdz kliņķim, un viņiem nevajadzētu tik vienkārši un
tik ātri tikt vaļā.
Cik ticami šķiet, ka Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis varētu uzvarēt tiesā ar sūdzību, ka Parex banka no viņiem pārņemta par diviem latiem?
Mēs tiesā ne vien aizstāvamies pret šo prasību, bet mums ir arī savas prasības pret viņiem – par nepieņemamu bankas vadību un citiem pārvaldes pārkāpumiem. Naudas izteiksmē šīs prasības ir par 62 miljoniem latu vienā gadījumā un par apmēram 100 miljoniem latu otrā. Ir arī citas mazākas prasības. Bet šīs tiesvedības, iespējams, ilgs... mūžīgi. Baidos, ka tā diemžēl var notikt. Bet divi lati šādā īpašnieku maiņas gadījumā ir normāla summa. Neaizmirsīsim, ka Latvijas nodokļu maksātāji šai procesā uzņēmās kādus četrus miljardus dolāru vērtas parādsaistības, lai glābtu visu sistēmu.
Vai Kargins ar Krasovicki saskaņā ar līgumiem aizvien saņem tās ievērojamās summas, par ko šad tad runā?
Nē. Ja runa ir par subordinētā aizdevuma līgumiem, tad viņi šo naudu nesaņem. Ir izskanējušas runas par pieciem miljoniem, bet tā summa ir mazāka – aptuveni trīs miljoni latu par visu subordinēto aizdevumu, un to nesaņem paši kungi, bet gan tā nonāk tiesas izpildītāja kontā. Tomēr mums tas nozīmē reālus naudas izdevumus, lai gan tā nauda lieti noderētu valsts ieguldījuma atmaksai.
Viņu ģimenes gan saņem.
Jā, bet tie ir atšķirīgi gadījumi, un viņiem tas diemžēl pienākas pēc likuma. Mēs gan piedalāmies darba grupās, lai valsts institūcijām palīdzētu attiecīgos likumus pārskatīt un uzlabot. Cits sarežģījums ir Civilprocesa likumā. Proti, tāpēc, ka visi viņu aktīvi ir iesaldēti, mums ir pienākums Krasovickim un Karginam maksāt 200 latus mēnesī – minimālo algu. Kamēr viņu aktīvi nav atbrīvoti un viņiem nav piemērotas nodarbošanās. Tas ir dīvaini, bet tā nu tas ir.
Kas Krasovickim un Karginam būtu «piemērota nodarbošanās»?
Nezinu. Es arī nesaprotu, kāpēc mums to ir jādara, jo, ja tas ir labklājības jautājums, tad tā ir valsts darīšana. Protams, šiem kungiem tas nieks vien ir, bet daudziem no tiem, kas ir cietuši no Parex, kraha tā būtu smuka ikmēneša naudiņa.
Cik ilgi vēl Reverta darbosies? Piecus gadus?
Tāds bija sākotnējais restrukturizācijas plāns, bet, kā jau teicu, esam ļoti atkarīgi no tirgus situācijas, kas pirms trijiem gadiem bija cerēta labāka. Pieļauju, ka tādi optimistiski pieņēmumi par tirgus drīzāku un spēcīgāku atgūšanos tolaik šķita saprātīgi. Pēc maniem ieskatiem līdz ar restrukturizācijas plāna pirmo dienu nekustamo īpašumu tirgus un ekonomika diemžēl sāka iet uz leju. Bet par to nevienam nevar pārmest. Es arī jums nevaru droši pateikt, kas tirgū un ekonomikā notiks pēc trijiem gadiem. Godīgi sakot, ja es to droši zinātu, tad nebūtu šeit, bet uz kādas Klusā okeāna salas ar Piña Colada rokā.