Meksikāņu un brazīliešu televīzijas seriālu veidotāji jau tagad droši var doties vasaras brīvdienās, jo tāpat ir zaudējuši konkurences cīņā Latvijas politbiznesa scenāriju veidotājiem.
Nu, vismaz tāds priekšstats rodas, redzot situāciju saistībā ar notiekošo ap lielās finanšu grūtībās nonākušo kompāniju Liepājas metalurgs (LM). Ir visai daudz sižeta līniju, ko varētu apspriest saistībā ar pēdējo mēnešu un pat tikai dienu laikā notiekošo, tomēr vadmotīvs droši vien ir fakts, ka pirms dažām dienām Finanšu ministrijas piesaistītais konsultants Prudentia deva konkrētu laiku LM akcionāriem, lai viņi atbild – ir vai nav gatavi atdot savas LM akcijas kreditoriem kopumā par trīs latiem. Kirovs Lipmans uzreiz skaidri norādīja, ka neko nevienam negatavojas atdot, bet pārējie divi akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, atbilstoši Prudentia paustajam, konceptuāli esot gatavi katrs saņemt pa latam. Un šeit rodas jautājums – ko īsti nozīmē «konceptuāli»?!
Ja divi kungi, kuru bizness acīm redzami ir cietis fiasko un visa sabiedrība ir spiesta maksāt viņu parādus, ir gatavi atdot akcijas kreditoriem, tad, tēlaini sakot, lai noliek tās uz galda un iet mājās. Bet tas «konceptuāli»... Pirmkārt, tas varētu nozīmēt, ka Zaharjins un Segals vēlas īstenot līdzīgu scenāriju tam, kāds bija ar Parex banku. Proti, tās galvenie akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis nolika uz valsts pleciem savas finanšu problēmas, kas vēl vairāk padziļināja ekonomikas krīzi Latvijā, bet viņi paši regulāri turpina saņemt prāvas dividendes. Absurdi, bet fakts! Otrkārt, nevar izslēgt iespēju, ka, atdodot kreditoriem LM akcijas, Zaharjins un Segals vēlas slēgt vienošanos, ka pret viņiem netiks vērstas apsūdzības gadījumā, ja atklāsies, ka uzņēmums līdz savam visnotaļ skumjajam stāvoklim ir novests ļaunprātīgā ceļā. Neviens no šiem variantiem nav akceptējams!
Ņemot vērā, ka jau šobrīd LM biznesa neveiksmes prasa nodokļu maksātāju naudas ieguldījumus, nedrīkst būt nekādas atlaides tā īstenotājiem. Šobrīd gan izskatās, ka vismaz valdības līmenī ir vēlme šo ziepju operu vēl pavilkt garumā līdz jau drīzumā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Proti, politiķi ir sapratuši, ka LM palaišana pa skuju taku var tikt traktēta par sliktu varas partijām, jo tiks zaudētas darba vietas. Savukārt tā glābšana var lielā mērā atgādināt jau minēto Parex sāgu. Vienīgais, kas šajā situācijā dod cerību – atšķirībā no Parex gadījuma, kad par akciju atdošanu bija jāvienojas ar bezzobainu valdību, LM pretī stāv reāli kreditori, kas diez vai ir gatavi vieglprātīgi izrīkoties ar savu naudu.
Protams, nevar vēl izslēgt pavisam citu sižeta pavērsienu. Proti, grūti ir pateikt, kas notiks, ja trešais īpašnieks – jau pieminētais Lipmans, kurš ir atteicies pārdot savas LM akcijas par vienu latu – ne tikai runās, ka ir gatavs pats piedalīties kompānijas restartēšanā, bet reāli noliks uz galda valdības prasītos 25 miljonus latu, ko ir pieprasījusi valdība, lai varētu runāt par LM glābšanu...