Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.
Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.
KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ
«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.
DEPO pašu spēkiem ir veicis pilnīgu KNAUF produktu faktisko mazumtirdzniecības cenu analīzi un var pamatot un pierādīt, ka KNAUF produkcijai minētajā periodā mazumtirdzniecības cenas tirgū ir bijušas atšķirīgas, turklāt DEPO savos veikalos KNAUF produkciju ir pārdevis atbilstoši savai stratēģijai, t.i. par zemākajām cenām tirgū. Konkurences padome šos pierādījumus ir ignorējusi,» skaidro uzņēmums.
Tas arī norāda, ka «Konkurences padome vispār nav piešķīrusi jebkādu nozīmi pierādījumiem, kas skaidri norādīja uz vienpusēju KNAUF, kā īstā cenu noteikšanas uzspiedēja, vēlmi piemērot noteiktas mazumtirdzniecības cenas savai produkcijai, lai tā rezultātā varētu palielināt iepirkuma cenu mazumtirgotājiem».
Konkurences padomes izmantotā pierādījumu bāze nekādā veidā nepierādot pārkāpumu no DEPO puses. Lietā esot citu tirgus dalībnieku e-pastu sarakste, no kuras esot redzams, ka minētajā periodā KNAUF produktu cenas DEPO veikalos esot bijušas zemākas nekā pārējiem mazumtirgotājiem. Lietā esot arī DEPO un KNAUF pārstāvju sarakste, kurā DEPO cenšas panākt pēc iespējas labākas iepirkuma cenas, lai varētu piedāvāt zemākas cenas saviem pircējiem. Konkurences padome šo saraksti interpretējot kā DEPO vienošanos ar KNAUF par citu mazumtirgotāju kontrolēšanu, lai panāktu, ka visi ievēro KNAUF rekomendētās cenas. Lietā esot DEPO un KNAUF savstarpēji noslēgtie līgumi ar skaidrojumu par katru no atlaidēm, ko DEPO saņēmis no KNAUF. Neraugoties uz to, KP interpretējot, ka DEPO saņēmis atlaides par to, ka ievērojis KNAUF rekomendējamās cenas un Konkurences padomes ieskatā piespiedis šīs cenas ievērot arī pārējos mazumtirgotājus.
Konkurences padome esot ignorējusi DEPO iesniegtos aprēķinus par to, ka «minētajā laika posmā KNAUF produkcijas tirdzniecības rezultātā DEPO nav guvis ekonomisku labumu, t.i. DEPO , lai realizētu savu zemo cenu stratēģiju, ir subsidējis KNAUF produkcijas tirdzniecību, līdz ar to nekādā veidā pēc loģikas un elementāriem uzņēmējdarbības pamatprincipiem nav varējis gūt labumu no Konkurences padomes aprakstītajām darbībām saistībā ar KNAUF produkcijas cenu noteikšanu mazumtirdzniecībā».
Uzņēmums uzskata, ka «tieši DEPO nostāšanās pret ierastajām būvmateriālu nozares biznesa shēmām ir gandrīz pilnībā mainījusi tirgu, paplašinot pircēju iespējas. Klientiem nodrošinātā zemu cenu politika, kas ir DEPO stratēģijas pamatā, pēc būtības nav savietojama ar KP lēmumā minētajiem pārmetumiem».
DEPO valde vairākkārt pēc savas iniciatīvas tikusies ar KP īpašās sanāksmēs ar mērķi nepastarpināti iepazīstināt tās vadību un atbildīgos darbiniekus ar uzņēmuma veidošanos, stratēģiju un situāciju pirms un pēc DEPO ienākšanas Latvijas būvmateriālu tirdzniecības tirgū. DEPO esot labticīgi iepazīstinājis Konkurences padomi ar uzņēmuma darbības principiem, nozares attīstības dinamiku, cenu veidošanos, informāciju par tirgus segmentiem.
Konkurences padomei esot «sniegta reāla un detalizēta informācija par konkrētiem makroekonomikas datiem un ēnu ekonomikas apjomu un ietekmi uz nozari». DEPO esot piedāvājis palīdzību un savas zināšanas būvmateriālu mazumtirdzniecības nozares pilnveidošanā, kas ļautu KP iegūt pilnīgu, pārskatāmu un reālos datos balstītu informāciju. «Sadarbības rezultāti būtu praktiski pielietojami Konkurences padomes darbā – gan pilnveidojot tirgu un sakārtojot valsts iepirkumu politiku nozarē, gan izskaužot ēnu ekonomiku, palielinot nodokļu ieņēmumus valstī, un novēršot negodprātīgas darbības konkurences ietekmēšanai.» Taču Konkurences padome par šo visu neesot izrādījusi nekādu ieinteresētību.
