Argentīnas jaunievēlētais kreisais prezidents Alberto Fernandess otrdien paziņoja, ka viņš atraidīs Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aizdevuma atlikušo daļu 11 miljardu ASV dolāru apmērā, kad viņš decembrī stāsies amatā.

Aizejošais labēji centriskais prezidents Maurisio Makri pērn vienojās ar SVF par 57 miljardu dolāru lielu aizdevuma paketi, bet viņa noteiktie taupības pasākumi nav noregulējuši ekonomiku.

"Es gribu apturēt [naudas] lūgšanu un lai viņi man ļautu samaksāt," teica Fernandess, kurš oktobrī prezidenta vēlēšanās sakāva Makri un 10.decembrī stāsies prezidenta amatā.

"Man ir milzu problēma. Un es lai lūgtu vēl 11 miljardus dolāru?" sacīja Fernandess intervijā Argentīnas radiostacijai "Radio Con Vos".

Fernandess teica, ka viņš "mēģinās atdzīvināt ekonomiku, lai samaksātu un saprātīgi atrisinātu šo parāda problēmu". Protekcionistiski noskaņoto peronistu atgriešanās pie varas ir radījusi bažas par vēl vienu valsts parāda defoltu un izraisījusi Argentīnas peso vērtības samazināšanos.

Reti kuras kompānijas šefs būs veicis savas organizācijas restrukturizāciju un zīmola identitātes maiņu bruņuvestē, jo veicamās reformas ir tik apjomīgas un tik ļoti pretējas organizācijas vēsturiskajai pieredzei, ka daudzi tās locekļi pašu reformatoru gribētu redzēt aukstu. Šis noteikti pretendē uz trakāko organizācijas reformas un zīmolvedības stāstu, kāds db.lv ir bijis lasāms.

Antonio Fernandess jeb King Tone bija ASV skaitliski lielākās bandas Latin Kings dekriminalizācijas un sociālās iekļaušanās reformas sludinātājs. 1996. gadā Ņujorkas bandas atzara dibinātājs King Blood, būdams mūža ieslodzījuma priekšā vieninieka kamerā, nodeva savu varu King Tone, kurš reorganizēja bandu pēc ļoti izstrādāta hierarhijas plāna ar mērķi kontrolēt, lai viņa nevardarbības, dekriminalizācijas un sociālā taisnīguma vēsts jeb, kā viņš pats saka, vēsts, «kā mīlestība izskatās bandā», tiktu sludināta, piekopta un rituāli godināta.

Ņujorkas Latin Kings banda King Tone vadībā (viņš sevi sauc par CEO – kompānijas šefu) divu gadu laikā pieauga par vairāk nekā 1000 piederīgajiem. Varas iestādes nenoticēja latīņamerikāņu bandas labprātīgajai dekriminalizācijai un tās pārejai no noziedzības uz «vienkāršu» civilo nepakļaušanos sociālo un politisko netaisnību priekšā. Tālaika mērs Rūdolfs Džuliani apsolīja King Tone «iesēdināt», un 1999. gadā viņam piesprieda no 12,5 gadu cietumsodu par konspirāciju un līdzdalību narkotiku tirdzniecībā. Par labu uzvedību viņu atbrīvoja pēc 10 gadiem.

Buenosairesas akciju birža pirmdien piedzīvoja cenu kritumu par gandrīz 38%, jo akciju tirgos sākās panika pēc Argentīnas prezidenta Maurisio Makri sakāves oktobrī gaidāmo Argentīnas prezidenta vēlēšanu partiju priekšvēlēšanās.

Buenosairesas biržas indekss «Merval» kritās par 37,93% līdz 27 530,80 punktiem. Dažu lielu uzņēmumu akciju cenas samazinājās pat par 50%.

Reaģējot uz Makri sakāvi, arī recesijas skartās Argentīnas valūtas peso kurss pret ASV dolāru pirmdien saruka par 18,76% līdz 57,30 peso par dolāru.

Ņujorkas akciju biržā Argentīnas valsts obligācijas zaudēja apmēram 20% no vērtības, bet Argentīnas uzņēmumu akciju cenas kritās par vairāk nekā 50%.

Svētdien notikušajās priekšvēlēšanās līderpozīcijās izvirzījās centriski kreisās opozīcijas kandidāts Alberto Fernandess, ievērojami apsteidzot patlabanējo valsts galvu centriski labējo Maurisio Makri.

Fernandess saņēmis 47%, Makri 32,6%, bet trešajā vietā, ievērojami atpaliekot no abiem līderiem, ierindojies bijušais finanšu ministrs centriskais Roberto Lavanja.

Eiropas Savienības Tiesas Ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes (PRIIT PIKAMÄE) secinājumi lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23 pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas (ST) lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iezīmē jaunu pavērsienu procesos par noziedzīgu iegūtu mantu.

Eiropas Savienības Tiesā (EST) tiek skatīts ST lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23, kam ir nozīme ST lietvedībā esošo lietu izskatīšanā un saistīti ar procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.2024.gada 11.jūlijā šajās lietās tika sniegti Ģenerāladvokāta secinājumi, atbilstoši kuriem Eiropas Savienības normām nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ieviesta noziedzīgi iegūtas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskācija bez iepriekšēja notiesājoša sprieduma, ja šis konfiskācijas process ir uzsākts tāda kriminālprocesa ietvaros, kur tiek pierādīta noziedzīga nodarījuma iespējamā izdarītāja, kura mantai ir uzlikts arests, vaina un konfiskācijas process tiek vests paralēli ar pašu kriminālprocesu.

Šā gada 3.martā Rīgā, LU Dabaszinātņu Akadēmiskajā centrā, notiks starptautiska konference Stratēģiskā domāšana. Radoši valstij un biznesam, kurā pulcēsies dažādu nozaru speciālisti un eksperti.

Konferences saturiskais ietvars veidots tā, lai sniegtu plašu un daudzpusīgu ieskatu par to, kas ir stratēģiskā domāšana, kā to efektīvi izmantot biznesa un valstiski svarīgu mērķu sasniegšanai. Konferencē tiks apskatīta arī problēmu risināšana no radošā skatupunkta – ko valsts un bizness var mācīties no kultūras, mākslas un sporta disciplīnām.

«Ar konferences starpniecību mēs vēlamies mudināt domāt plašāk, skatīties tālāk un būt drosmīgākiem lēmumos,» saka komunikācijas eksperte un konferences Stratēģiskā domāšana. Radoši valstij un biznesam organizatore Antra Bork-Ržečicka.

Argentīnas centriski labējais prezidents Maurisio Makri, kurš svētdien cieta sakāvi partiju priekšvēlēšanās pirms rudenī paredzētām prezidenta vēlēšanām, trešdien paziņoja par plāniem celt algas un samazināt nodokļus.

Makri, kurš kandidēs prezidenta vēlēšanās 27.oktobrī, sacīja, ka viņš samazinās ienākuma nodokļus strādniekiem, palielinās subsīdijas un noteiks degvielas cenu iesaldēšanu uz 90 dienām, lai palīdzētu mīkstināt ekonomikas šoku.

Viņš arī paziņoja par minimālās mēnešalgas palielināšanu, sakot, ka tā dos labumu diviem miljoniem strādnieku. Pašlaik minimālā mēnešalga ir 12 500 Argentīnas peso (186 eiro).

Prezidenta paziņojums tomēr maz ietekmēja tirgu bažas. Peso vērtība pret ASV dolāru kritās par vairāk nekā 6% līdz 62,18 peso par dolāru.

Argentīnas nacionālā valūta peso kopš piektdienas ir zaudējusi vairāk nekā ceturtdaļu vērtības.

Makri sacīja, ka plānotie pasākumi "dos labumu 17 miljoniem strādnieku un viņu ģimenēm, kā arī visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumumiem – oficiāliem un neoficiāliem, valstij piederošajiem un privātajiem".

#Shēmas «klients» uzņēmuma grāmatvedības pārskatos iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem ārvalstu uzņēmumiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) amatpersonas šā gada 24. janvārī apturēja personu grupu, kas laikā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2018. gada janvārim izvairījās no uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas aptuveni 100 000 eiro apmērā, kā arī legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, informē VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu aizturēta un par aizdomās turamo atzīta viena persona, kurai piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka grupējuma darbības shēmā iesaistīti Latvijas uzņēmumi, kuru pamatnodarbošanās ir reklāmas izvietošanā internetā. Noziedzīgās shēmas «klientu» mērķis bija samazināt valsts budžetā maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa apmēru un legalizēt noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus.

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Valsts policijas veiktā izmeklēšana maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā vainagojusies panākumiem un šī gada 24. novembrī tā nodota Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pret četrām personām – trīs Latvijas Republikas un vienu Krievijas Federācijas pilsoni.

Izmeklēšanas laikā ir gūta skaidra aina par nozieguma apstākļiem un iesaistītajām personām, tostarp lomu sadali – no pasūtītāja līdz slepkavības organizatoram un izpildītājam.

Šī gada 24. novembrī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļa pabeigusi izmeklēšanu vienā no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kuras šķetināšana un noziegumā iesaistīto personu noskaidrošana prasījusi mazliet vairāk par 4 gadiem aktīva policijas darba, kas, izmeklēšanu noslēdzot, apkopota 121 sējumā.

Izmeklēšanas laikā Valsts policija guvusi un nostiprinājusi pierādījumus, kas ļāvuši kriminālprocesā par aizdomās turamām atzīt četras personas – trīs Latvijas Republikas un vienu Krievijas Federācijas pilsoni. Kriminālprocess kvalificēts pēc vairākiem krimināli sodāmiem nodarījumiem, kas personām inkriminēti atbilstoši nodarījumiem:

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde sadarbībā ar Valsts policijas pretterorisma vienību Omega, veicot 27 kratīšanas, pagājušajā nedēļā apturēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumu, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Fotoattēli skatāmi raksta galerijā!

Grupējuma noziedzīgās darbības laika periodā no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada augustam valsts budžetam radījušas aptuveni 1,7 miljonu eiro lielus zaudējumus. Deviņas personas atzītas par aizdomās turētām, bet nozīmīgākie pierādījumi izņemti, izmeklētājiem atklājot slepenas grupējuma biroja telpas.

VID Sabiedrisko attiecību daļā skaidro, ka šī gada 5.septembrī uzsāktā kriminālprocesa ietvaros VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki pagājušajā nedēļā veica 27 kratīšanas Rīgā, Rīgas rajonā un Jelgavā kriminālprocesā iesaistīto personu dzīvesvietās, birojos un automašīnās. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti skaidras naudas līdzekļi aptuveni 95 000 eiro apmērā, kā arī kontrabandas cigaretes un šaujamieroči, kam tiks veikta ekspertīze.

Prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas 1 136 372,09 eiro apmērā, informē prokuratūras pārstāve Una Rēķe.

2021.gada 23.jūlijā Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā viena fiziska persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, un otra fiziska persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 20. panta ceturtās daļas un 218. panta otrās daļas par šī noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu. Vienlaikus tiesai nodots process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai viens apsūdzētais nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas par nelietota nekustamā īpašuma domājamo daļu (dzīvokļu) pārdošanas darījumiem izveidoja mākslīgu darījumu ķēdi, ar kuru kāda nekustamā īpašuma Rīgā domājamo daļu iegādes vērtība tika mākslīgi palielināta, lai starpība starp to sākotnējo iegādes vērtību un pārdošanas vērtību, kas apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, būtu nepamatoti samazināta.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Argentīnas prezidentam Alberto Fernandesam un valsts pirmajai lēdijai nāksies samaksāt trīs miljonus peso (aptuveni 23 000 eiro) soda naudās par dzimšanas dienas svinībām Covid-19 karantīnas režīma laikā.

Apmaiņā pret šo summu, kas tiks novirzīta labdarībai, tiks atcelta tiesvedība par karantīnas noteikumu pārkāpšanu.

Tiesnesis pirmdien piekrita prezidenta priekšlikumam, ka Fernandess pārskaitīs 1,6 miljonus peso prestižam institūtam, kas nodarbojas ar vakcīnu izstrādi. Prezidenta dzīvesbiedre Fabiola Janjesa piedāvājusi ziedot 1,4 miljonus peso, ko tiesnesis arī apstiprinājis.

Prokuratūra sāka izmeklēšanu pret prezidentu pagājušajā gadā aizdomās par veselības protokola pārkāpumiem pēc tam, kad medijos tika nopludinātas fotogrāfijas, kurās redzamas pirmās lēdijas dzimšanas dienas vakariņas 2020.gada jūlijā prezidenta rezidencē Buenosairesas piepilsētā. Svētku vakariņās piedalījās vairāki desmiti viesu.

2024.gada martā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieki apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar PVN izkrāpšanu, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 367 221 eiro apmērā.

Atbilstoši VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes speciālistu secinājumiem, noziedzīgais grupējums īstenoja nodokļu izkrāpšanas shēmu un tā tika realizēta taksometru pakalpojumu jomā. Veicot virkni operatīvo un izmeklēšanas darbību, noskaidrots, ka shēmā iesaistītie uzņēmumi no 2022.gada sākuma līdz 2023.gada beigām izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 367 221 eiro apmērā.

Kā norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Dr.oec. Olga Bogdanova: "Taksometru nozare ir atzīta par vienu no nozarēm, kurā Latvijā ir augsti nodokļu nenomaksas riski un nodokļu tiesību neievērošana. Attiecīgi tā ir viena no prioritārajām nozarēm valstī, kas tiek pētīta un kurai pievērsta uzmanība papildus Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam ietvertajiem pasākumiem, un tajā skaitā tiek īstenoti nodokļu morāles paaugstināšanas motivējošie pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai."

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieki šī gada oktobrī apturēja organizēta noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 875 000 eiro apmērā.

Izvairīšanos no nodokļu nomaksas noziedzīgais grupējums īstenoja laika posmā no 2018.gada janvāra un tā tika realizēta apsardzes pakalpojumu jomā.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka savstarpēji saistītas personas bija izveidojušas uzņēmumu darījumu ķēdes starp fiktīviem uzņēmumiem ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas. Pēc sākotnējiem aprēķiniem valsts budžetam nodarīti zaudējumi 875 505 eiro apmērā.

Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieki veica procesuālās darbības Rīgā un Rīgas rajonā, tajā skaitā - 15 kratīšanas kriminālprocesā iesaistīto personu faktiskajās un deklarētajās dzīves vietās, birojos un automobiļos.

Šī gada februārī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieki apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar PVN izkrāpšanu, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 200 000 eiro apmērā, informē VID.

Kratīšanu laikā atrasta un izņemta ne tikai skaidra nauda, kriptovalūta, datori un grāmatvedības dokumenti, bet arī narkotiskās vielas un gāzes pistoles.

Atbilstoši VID speciālistu secinājumiem noziedzīgais grupējums īstenoja nodokļu izkrāpšanas shēmu un tā tika realizēta koka palešu tirdzniecības jomā. Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka shēmā iesaistītie uzņēmumi 2020.gadā izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 200 000 eiro apmērā. Shēmas "klienti" (uzņēmumi) savos grāmatvedības dokumentos uzrādīja un PVN deklarācijās iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem.

Lietuvas policija trešdien paziņojusi, ka palīdzējusi atklāt lielu starptautisku bruņotu noziedznieku grupējumu, kas nodarbojies ar ieroču un narkotiku kontrabandu un naudas atmazgāšanu.

Grupējumā bijuši 23 cilvēki.

Noziedznieku bandas atklāšanā piedalījušies arī Polijas, Spānijas, Igaunijas un Lielbritānijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.

Kā norāda Eiropas Savienības (ES) policijas aģentūra Eiropols, tā bijusi lielākā šāda veida operācija Eiropā.

«Personas (..) nelikumīgi glabāja šaujamieročus un narkotiskās vielas, organizēja ieroču un narkotiku kontrabandu, kā arī naudas atmazgāšanu,» žurnālistus informējis policijas ģenerālkomisārs Lins Pernavs.

Liela daļa aizturēto, ieskaitot 48 gadus veco grupējuma līderi, kas aizturēts Spānijā, ir Lietuvas pilsoņi.

Izmeklēšanas laikā veiktas 40 kratīšanas un atrasti aptuveni astoņi miljoni eiro skaidrā naudā, dimanti, zelta stieņi, dārglietas un grezni automobiļi, aptuveni četrarpus tonnas tādu narkotiku kā kokaīns vai hašišs, kā arī cigaretes.

Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par Eiropas Savienībā (ES) zagtu luksuss klases automašīnu izvešanu caur Latviju uz Tadžikistānu. Kopumā pārtverti 20 ekskluzīvi transportlīdzekļi, ko organizētā noziedzīgā grupa ilgākā laika posmā, sākot jau no 2014.gada, mēģinājusi caur Latviju nogādāt Tadžikistānā. Nodarījumā par aizdomās turētām atzītas trīs personas. Lieta nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Sākotnēji aizdomas par iespējams zagtu luksuss klases automašīnu izvešanu no Latvijas radās muitas darbiniekiem, kad, pārbaudot vilciena kravu un attiecīgās kravas pārvadājumu dokumentāciju, konstatētas nesakritības. Policijai pārbaudot izvešanai paredzētos transportlīdzekļus, atklājās, ka patiesi vairāki no tiem ir zagti.

Uzsākot izmeklēšanu, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvalde sadarbībā ar Muitas kriminālpārvaldi un Latvijas Robežsardzi noskaidroja, ka 2014.gadā organizēta noziedzīga grupa apvienojusies, lai nogādātu uz Tadžikistānu tālākai realizācijai Eiropas Savienībā (ES) zagtās automašīnas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas šī gada novembra vidū apturēja darbību noziedzīgam grupējumam, kas laika periodā no 2016.gada aprīļa līdz šī gada novembrim izvairījās no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas un legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus. Noziedzīgo darbību rezultātā Latvijas valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 900 tūkstošu eiro apmērā, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Noziedzīgā grupējuma darbības shēmā bija iesaistīti vairāk nekā 20 Latvijas uzņēmumi un vairāki Lietuvas, Lielbritānijas, Čehijas un Polijas uzņēmumi, kuru pamatnodarbošanās ir biroja tehnikas un kancelejas preču tirdzniecība. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamā PVN apmēru un legalizētu noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus, shēmas «klients» PVN pārskatos iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, tādējādi samazinot sava uzņēmuma valsts budžetā maksājamo nodokļu apmēru.

Kriminālprocesa ietvaros VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki veica 14 kratīšanas kriminālprocesā iesaistīto personu birojos, dzīvesvietās un automobiļos Rīgā, Mārupē, Ogrē, Jūrmalā un Limbažu novada Skultes pagastā. Kratīšanu laikā tika izņemti dažādi kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti. Tāpat uzsāktā kriminālprocesa ietvaros ir arestēti Latvijā reģistrētas juridiskas personas bankas kontā esoši finanšu līdzekļi vairāk nekā 10 tūkstošu eiro apmērā.

Šī gada oktobrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieki apturēja organizēta noziedzīga grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, informē VID.

Kratīšanu laikā atrasta un izņemta ne tikai skaidra nauda, serveri, datori un grāmatvedības dokumenti, bet arī narkotiskās vielas.

Atbilstoši VID speciālistu secinājumiem organizētais noziedzīgais grupējums laika periodā no 2020.gada līdz 2022.gada septembrim nodarbojās ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 377 729 eiro apmērā, slēpjot noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi, piederību un kustību, kā arī mainot to atrašanās vietu.

Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieki veica procesuālās darbības Rīgā, Jūrmalā un Ādažos; tajā skaitā 11 kratīšanas veiktas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves vietās, birojos un automobiļos.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde uzgājusi un aizturējusi bruņotu marihuānas audzētāju grupējumu, konfiscēti 23 kilogrami marihuānas, trešdien žurnālistiem sacīja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.

Marihuānas audzētavās tika izņemti 23 kilogrami marihuānas, kā arī vairāk nekā 9000 eiro skaidras naudas.

Podiņš sacīja, ka šīs audzētavas ir darbojušās aptuveni gadu, noziedznieki varētu būt nopelnījuši aptuveni vienu miljonu eiro.

Operatīvie darbinieki aizturēja visu grupējumu kopumā - ne tikai audzētājus, bet bija pierādījumi arī pret kurjeriem un realizētājiem.

«Piecas personas atzītas par aizdomās turētajiem, divas personas ir apcietinātas. Viens no grupējuma vadītājiem iepriekš bija sodīts par bruņotu laupīšanu,» sacīja Podiņš.

Operatīvajiem darbiniekiem izdevās izvairīties no nopietnas sadursmes, jo noziedznieki bija bruņoti – tika izņemtas vairākas Makarova un TT tipa pistoles ar klusinātājiem, Kalašņikova tipa automāts, munīcija - vairāk nekā 400 patronas un sprāgstvielas ar detonatoriem.

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.