67% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pievieno savus kolēģus kā draugus sociālajos tīklos, savukārt 33% ir pret šādām ārpusdarba aktivitātēm, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai Jūs pievienojat savus kolēģus kā draugus sociālajos tīklos?» 40% respondentu atbildējuši apstiprinoši, norādot, ka to dara, jo ir labas attiecības ar kolēģiem. 19% aptaujāto pievieno kolēģus savam virtuālajam draugu lokam, jo neiebilst, ka darbabiedri redz viņu aktivitātes internetā, savukārt 8% aptaujas dalībnieku šo skaidro ar faktu, ka ar kolēģiem laiku pavada arī ārpus darba.

No tiem, kuri neatbalsta kolēģu pievienošanu savam draugu lokam sociālajos tīklos, 21% kā iemeslu minējuši faktu, ka nodala privāto dzīvi no darba dzīves. Savukārt 12% respondentu nedraudzējas ar kolēģiem sociālos tīklos, jo nevēlas, lai tie par viņiem zinātu vairāk nekā nepieciešams.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Lielākais industriālais investors biznesam neatsaucīgās vides dēļ ražošanu Latvijā varētu samazināt.

Kombinācijā ar ģeopolitisko risku pieaugumu arī ilgtermiņa investoriem vietējais lēnīgums investīciju vides sakārtošanā var kļūt pārāk smaga nasta, brīdina Cemex valdes priekšsēdētājs un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes jaunais priekšsēdētājs Enrike Garsija.

Nākamnedēļ sanāksmē ar valsts amatpersonām ĀIPL iesniegs gadskārtējās rekomendācijas.

Man interesē, kā klājas Cemex, un, domājams, šo ainu varēs vispārināt arī uz ĀIPL biedriem un pašreizējo Latvijas investīciju klimatu vispār. Sāksim ar infrastruktūru. Vai jautājums par slēgto ceļu no karjera Saldus novadā ir atrisināts?

Kad Cemex apsprieda ražošanas jaudu palielināšanu un pilnīgi jauna projekta sākšanu tukšā vietā, pašvaldība no savas puses solīja investēt infrastruktūrā, tostarp ceļos no karjeriem uz rūpnīcu. Šie ceļi bija sliktā stāvoklī un saprotams, ka ar ražošanas jaudu palielināšanu labāki nekļuva, un pašvaldība bija solījusi, ka par tiem parūpēsies.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Latvijā būvniecības nozarē strādājošie ir vairāk neapmierināti ar savu darba vietu nekā šajā jomā strādājošie Lietuvā - liecina būvtehnikas nomas uzņēmuma Cramo veiktais starptautiskais pētījums Lieliska darba diena. Kaimiņzemē Lietuvā par darbavietas maiņu pēdējā pusgada laikā domājis 41% aptaujāto, savukārt Latvijā - vairāk nekā puse jeb 59% būvniecības nozarē strādājošo.

Lielākā daļa būvniecības nozares pārstāvju pētījuma laikā atklājuši, ka nedēļas laikā vismaz viena vai divas darba dienas mēdz būt nepatīkamas. Turklāt visbiežāk darba devējs tikai daļēji rūpējas par to, lai darba dienas būtu izdevušās un patīkamas, kā arī ne vienmēr tiek sniegtas atsauksmes par paveikto darbu. Raksturojot labu darba devēju, kā svarīgākā īpašība tiek nosaukta uzticamība, savukārt vērtējot kolēģus - izpalīdzība.

«Būvniecībā strādājošo viedokli par to, kādam ir jābūt labam darba devējam, būtiski ietekmē pašlaik nozarē notiekošais. Darbavietu skaita samazināšana būvniecības uzņēmumos, kas aizsākās pērnā gada nogalē, kā arī pesimistiskās būvniecības apjomu prognozes 2016.gadam, kas radījušas nedrošības sajūtu un nostiprinājušas pārliecību, ka labs darba devējs ir tāds, kas ir uzticams un, par spīti negatīvajām tirgus tendencēm, darbiniekus neatlaiž,» skaidro SIA Cramo pārdošanas vadītājs Imants Martužans.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Uzņēmēji aizvien uzstājīgāk pauž – ja vecie un slimie negrib potēties, tad jāļauj vakcīnu pret Covid-19 saņemt tiem, kuri to vēlas, lai varētu ātrāk atgriezties normālā darba dzīvē.

Skolotājiem, lai bērni var mācīties skolās un vecāki – pilnībā nodoties saviem darbiem, lai viņiem vairs nebūtu brīvprātīgi spiestā kārtā jākavē laiks ar mājmācības nodrošināšanu; skaistumkopšanas jomā strādājošajiem, lai visi var strādāt – arī tie, kuriem tas vēl joprojām liegts; tūrismā un sabiedriskajā ēdināšanā nodarbinātajiem, rēķinoties, ka tuvojas atpūtnieku sezona; tirgotājiem un visiem tiem, kuru darba pienākumi saistīti ar regulāru pārvietošanos starp valstīm vai klātienes saskarsmi ar cilvēkiem.

Rūpes par sabiedrības vārgāko daļu vara ir izrādījusi, daļa to pieņēmusi, citi dažādu iemeslu dēļ savu iespēju pasargāt veselību atsakās izmantot, nu laiks pievērst uzmanību tiem, kuri valsti ar savu darbu uztur. Un jādomā arī par globālo konkurētspēju – visas valstis brīdī, kad statistiski lielākā daļa iedzīvotāju būs vakcinēta, atcels ierobežojumus, tostarp ienākošajam tūrismam, un ir svarīgi būt starp pirmajiem šajā ziņā, nevis pēdējiem – lai vairāk pelnītu ar tūrisma eksportu, nevis vien tērētos importam.

Investīciju baņķieris Jānis Lielcepure savam kolēģim Ģirtam Rungainim novēl, mazākais, premjera amatu.

«....viņš ir ļoti harizmātisks cilvēks ar spēju aizraut, ar spēju pārliecināt, ar spēju paņemt un vilkt aiz sevis pūli un ja vajadzētu organizēt revolūciju, atrast sev līdzgaitniekus un sekotājus tā absolūti nebūtu nekādu problēmu... es principā novēlētu Ģirtam kādreiz kļūt vismaz par Latvijas premjeru, kaut gan zinu, ka tā ir lieta, ko viņš tiešām negribētu darīt, bet mūsu valsts no tā ļoti iegūtu, jo tādu zinošu cilvēku, kas ir ne tikai spējīgi pateikt, bet arī izdarīt, nav daudz,» LR1 raidījumam Monopola viesis sacīja Jānis Lielcepure.

Pats Rungainis uzskata, ka pamats šis dienas problēmām ir pilnīgi sabeigtā vērtību sistēma. «Pēc neatkarības atgūšanas vairums cilvēku jau aizmirsuši, kas ir desmit baušļi, septiņi grēki, un vērtību sistēma un to, ka nevar neko nopelnīt, nestrādājot un par tevi parūpēsies paša bērni. Un ka tev ir jālaiž pasaulē šie bērni un jāizaudzina tā, lai viņi varētu par tevi parūpēties un paši par sevi un par savu zemi. Un ka nacionāla valsts – tā ir vērtība un ka valoda ir vērtība. Šī vērtību sistēma daudzos gadījumos netiekot ielikta ģimenē un tālāk skolā tā tiek dezorientēta un sabeigta. Problēma esot arī lielais tautas spēka zaudējums 20. gadsimtā, kad tautas galva tikusi nocirsta un aptuveni 400 tūkstoši labāko, veiksmīgāko un gudrāko cilvēku tika atņemti Latvijai un apmainīti pret citas kultūras zemākas kvalitātes cilvēkiem no austrumiem un Latvijas atpalicība sākusies jau 1940. gadā. Investīciju baņķieris arī domā, ka visas sēru dienas jāapvieno vienā un jābeidz skatīties pagātnē, jo, skatoties pagātnē, zaudējam nākotni. Šobrīd arī bankas sāk norakstīt kredītus, kas ir pēdējais pašattīrīšanās akts, lai pagrieztu muguru pagātnei un intensīvāk atsāktu kreditēšanu.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Kūliņš, SIA A Aptiekas valdes loceklis un rīkotājdirektors. Uzņēmums izveidots 2005. gadā, apvienojot vairākus mazus uzņēmumus. SIA A Aptiekas ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām - Magnum, kas darbojas Baltijas valstīs un Somijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Farmācija ir sarežģīta un tajā pašā laikā ļoti interesanta nozare, kur katra diena nes jaunas iespējas un izaicinājumus. Man ir svarīgi, lai mana darba vide ir dinamiska, mainīga. Tieši tas piemīt manam esošajam darbam un darba uzdevumiem farmācijā. Man ir iespēja izvirzīt mērķus un tos sasniegt, man ir doti visi nepieciešamie resursi, lai tas būtu iespējams.

Darba vietu kultūra mainās un mīluļu ņemšana līdzi uz darbu vairs neizraisa pārsteigumu

"Kamēr tikai 6% darba devēju Latvijā piedāvā saviem darbiniekiem atbalstu bērnu uzraudzībai, arvien vairāk darba devēju ir jāreaģē uz nodarbināto vēlmi ierasties darbā ar mājdzīvniekiem. Sākotnēji tas var radīt izbrīnu vai pat šoku, bet darba vietu kultūra mainās visā pasaulē, tostarp Latvijā, un ignorēt to kļūst arvien grūtāk," norāda Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un atbildīga biznesa aktīviste.

Uzņēmumos, kur ikviens darbinieks var ņemt līdzi savu četrkājaino mīluli, piemēram, sabiedrisko attiecību aģentūras "Golin Riga" birojā, viņa novērojusi daudz patīkamāku atmosfēru, jo dzīvnieki veicina sarunas un raisa smaidus. Turklāt dažkārt darbinieki atklāti norāda, ka nemaz neizvēlētos darba devēju, kurš nav gatavs atvērt savas durvis suņiem.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju, kurā kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild valūtas maiņas uzņēmuma un zelta tirgotāja TAVEX valdes loceklis Andris Arhipenko. «Esam uzņēmums ar lielu pieredzi un know-how jeb zinātību valūtu un dārgmetālu jomā, kas nav raksturīgi visām finanšu iestādēm Latvijā,» viņš uzsver.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs Tavex ir dzīves aicinājums.

- Kas jūs iepriecina un kas apbēdina, kad raugāties uz jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Mani iepriecina tas, ka Latvijā pamazām pieaug finanšu pratības līmenis valūtas maiņas jomā un ieguldījumu tirgū. Mūsu filiālēs redzam, ka cilvēki arvien biežāk iegādājas vietējo naudu pirms ceļojuma, lai nebūtu rūpju par finanšu lietām atpūtas laikā. Kā arī cilvēki kļūst konservatīvi investīciju jautājumos un izvēlas zeltu kā labu alternatīvu pensiju fondiem vai uzkrājumam bērna nākotnei krājkontos.

Uzņēmums kā darba vieta, kurā pelnīt naudu iztikai? Šis koncepts jau labu laiku ir novecojis un to praktizējošiem uzņēmumiem kļūst aizvien grūtāk piesaistīt un noturēt darbiniekus. Dažādās valstīs veikti pētījumi rāda, ka šodien cilvēki, jo īpaši no jaunākās, Z paaudzes, lielu uzmanību pievērš darba vides kvalitātei un jēgpilnam darbam Tā ietver gan kolektīvā valdošo atmosfēru, gan ārpusdarba pasākumus, gan iespēju realizēt darbinieka pārliecību, piemēram, rūpes var vidi.

Pozitīvas darba vides veidošana nav tikai izdabāšana valdošajām tendencēm vai «spalvu spodrināšana». Ja uzņēmumā valda slikts mikroklimats, darba produktivitāte krītas. Kvīnsas Biznesa skolas un tirgus izpētes centra Gallup pētījumos noskaidrots, ka kolektīvos ar sliktu darba vidi ir par 37% vairāk darba kavējumu, par 49% vairāk nelaimes gadījumu un tiek pieļauts par 60% vairāk kļūdu. Līdz ar to cieš arī finanšu rādītāji – produktivitāte ir vidēji par 18% zemāka nekā kompānijās ar labu darba vidi, rentabilitāte – par 16% zemāka, un darba vietu skaits aug par 37% lēnāk. Lielajās akciju sabiedrībās tas atsaucas arī uz akciju vērtību – to cena laika gaitā mēdz noslīdēt līdz pat 65% zemākam līmenim nekā konkurentiem. Lieki piebilst, ka uz šādām darba vietām strādājošie neraujas, un arī no tām dodas prom biežāk nekā no uzņēmumiem ar patīkamu darba vidi.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Līdz šim biežāk Covid-19 uzliesmojumi bijuši tieši darba vietās, un, ņemot vērā, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 ir strauji pieaugusi, Veselības ministrija (VM) aicina valsts un pašvaldības iestādes, kā arī privātos uzņēmumus, ja tas ir iespējams, darbu organizēt attālināti.

Lai darba devējiem būtu skaidras norādes, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir atjaunojis ieteikumus darba devējiem. Šobrīd būtiski ir izvērtēt, kuri darbinieki var strādāt attālināti, un atgriezties pie šīs darba formas, ko daudzi īstenoja pavasarī. Otrs virziens - veicināt kolektīva atbildību - nepieļaut slimu darbinieku atrašanos darba vietā un pēc iespējas mazināt darbinieku savstarpējos klātienes kontaktus, informē ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Lai samazinātu iespējamību Covid-19 izplatībai darba vietās, speciālisti šobrīd aicina atgriezties pie attālinātā darba, piemēram, no mājām. Šī ir forma, ko daudzi izmantoja pavasarī, tāpēc VM mudina atgriezties pie iepriekš izstrādātās kārtības. Turklāt, šo formu vajadzētu izmantot arī dažādu ražošanas uzņēmumu, tirdzniecības un citu līdzīgu vietu administrācijas darbiniekiem.

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

«Ir daudzi faktori, kuri ir ietekmējuši šo lietu pagātnē un tagadnē. Alus kultūrā ietilpst arī iepakojums. Mēs, sekojot tirgus situācijai, redzējām, kā citās valstīs parādās PET pudeles, un bez akcionāru ziņas sagatavojām PET projektu. Padomes sēdē nolikām galdā PET pudeli ar visu etiķeti,» intervijā žurnālam Sestdiena sacījis Vitālijs Gavrilovs, kurš savulaik vadīja Latvijas lielāko alus darītavu Aldaris. Viņam vaicāts, kāpēc Aldaris zaudēja tirgus daļu.

«Jau bijām sarunājuši, kur to varētu ātrāk sākt ražot. Taču akcionāri mums neatļāva to darīt ar argumentu, ka alus kultūra esot cita - sēdēšana pie alus glāzes vai kausa kādā džeza klubā. Tajā laikā mums bija jau 58 procenti tirgus daļas Latvijā. Ja mēs būtu ieviesuši PET, esmu pārliecināts, ka mūsu tirgus daļa būtu pāri 70 procentiem. Taču Carlsberg neatļāva, teica: mēs varam būt PET sekotāji, bet ne pirmie ieviesēji. Tad mēs gada laikā zaudējām 10 procentus tirgus daļas, jo mazie alus ražotāji sāka ražot PET, bet mēs nedrīkstējām,» skaidrojis Gavrilovs.

«Zaudējām miljonu peļņas. Tagad Carlsberg atkal atgriežas pie alus kultūras jautājumiem, kuru sastāvdaļa ir produktu iepakojums. Protams, nodokļu politikai jābūt uzņēmējiem draudzīgai un ēnu ekonomikai mazākai. Alus ražošanas nozari apdraud arvien pieaugošs nodokļu slogs, it īpaši akcīzes nodokļa likme,» viņš turpinājis.