Būve

59 % būvniecības nozarē strādājošo apsvēruši darbavietas maiņu

Lelde Petrāne,09.02.2016

Jaunākais izdevums

Latvijā būvniecības nozarē strādājošie ir vairāk neapmierināti ar savu darba vietu nekā šajā jomā strādājošie Lietuvā - liecina būvtehnikas nomas uzņēmuma Cramo veiktais starptautiskais pētījums Lieliska darba diena. Kaimiņzemē Lietuvā par darbavietas maiņu pēdējā pusgada laikā domājis 41% aptaujāto, savukārt Latvijā - vairāk nekā puse jeb 59% būvniecības nozarē strādājošo.

Lielākā daļa būvniecības nozares pārstāvju pētījuma laikā atklājuši, ka nedēļas laikā vismaz viena vai divas darba dienas mēdz būt nepatīkamas. Turklāt visbiežāk darba devējs tikai daļēji rūpējas par to, lai darba dienas būtu izdevušās un patīkamas, kā arī ne vienmēr tiek sniegtas atsauksmes par paveikto darbu. Raksturojot labu darba devēju, kā svarīgākā īpašība tiek nosaukta uzticamība, savukārt vērtējot kolēģus - izpalīdzība.

«Būvniecībā strādājošo viedokli par to, kādam ir jābūt labam darba devējam, būtiski ietekmē pašlaik nozarē notiekošais. Darbavietu skaita samazināšana būvniecības uzņēmumos, kas aizsākās pērnā gada nogalē, kā arī pesimistiskās būvniecības apjomu prognozes 2016.gadam, kas radījušas nedrošības sajūtu un nostiprinājušas pārliecību, ka labs darba devējs ir tāds, kas ir uzticams un, par spīti negatīvajām tirgus tendencēm, darbiniekus neatlaiž,» skaidro SIA Cramo pārdošanas vadītājs Imants Martužans.

Tāpat būtiski priekšnoteikumi labai darba dienai ir ne tikai drošības sajūta un pārliecība, ka darba devējs tuvākajā laikā nesamazinās darbinieku skaitu, bet arī plānoto darbu efektīva īstenošana, labas atsauksmes no klientiem un veiksmīga mērķu sasniegšana - norādījuši aptaujātie būvniecības jomas pārstāvji.

Būvniecības nozarē strādājošie gan Latvijā, gan Lietuvā ir vienisprātis - darba vietas pievilcību darbinieku acīs galvenokārt ietekmē darba alga, kā arī patīkams kolektīvs.

Kā trešo būtiskāko kritēriju aptaujātie Latvijā minējuši darba vidi, savukārt kaimiņzemē Lietuvā būvniecības nozarē nodarbinātie – darba produktivitāti. Interesanti, ka, piemēram, salīdzinot ar Baltijas valstīm, Vācijā būvniecībā strādājošie par vissvarīgāko kritēriju uzskata draudzīgus un atsaucīgus kolēģus.

«Salīdzinot ar Rietumvalstīm, piemēram, Vāciju, būvniecība tāpat kā citas Latvijas tautsaimniecības nozares, vēl ir attīstības stadijā – jāsakārto likumdošana un jāatrisina virkne citu būtisku jautājumu. Arī nozarē nodarbināto atalgojums ir krietni zemāks nekā citviet Eiropā. Tādēļ saprotams, ka būvniecības uzņēmumu darbinieki Latvjā, atšķirībā no strādājošiem Vācijā, vērtējot labu darba vietu, vispirms min atalgojumu un tikai tad – patīkamus kolēģus,» norāda SIA Cramo pārdošanas vadītājs Imants Martužans.

Pētījums veikts 2015. gada nogalē, aptaujājot 2300 darbiniekus dažādu nozaru uzņēmumos 6 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cramo Group atsakās no darbības Latvijā un Kaļiņingradā, savu uzņēmumu SIA Cramo un Cramo Kaliningrad OOO akciju kapitālu pārdodot AS Storent Investments.

Šis darījums aptver visus uzņēmumu aktīvus un pasīvus, un tika noslēgts 2017. gada 1. augustā. Cramo līdzšinējie darbinieki – kopskaitā 43, turpinās darbu uzņēmumā.

Pašlaik aprīkojuma nomas segmenta ietvaros Cramo ir septiņi nomas punkti Latvijā un Kaļiņingradā. Tāpat arī Cramo uzņēmējdarbības apjomi moduļu telpu nomas tirgus daļā Latvijā ir nelieli.

Darījums pozitīvi ietekmēs Cramo Group trešā ceturkšņa darbības rezultātus, kuru apjoms ir apmēram 1,8 miljoni eiro. Savukārt gadu iepriekš – 2016. gadā, pārdošanas apgrozījums Latvijā un Kaļiņingradā bija 6,3 miljoni eiro, bet EBITA tas bija -0,8 miljoni eiro.

Cramo ir otrais lielākais nomas pakalpojumu uzņēmums Eiropā, kas specializējas celtniecības iekārtu un tehnikas nomā un ar to saistītajos pakalpojumos, kā arī moduļu telpu nomā. Cramo ir aptuveni 324 nomas punkti 15 valstīs. Cramo grupā ir aptuveni 2 600 darbinieku, un tās konsolidētais apgrozījums 2016. gadā sasniedza 712 miljonus EUR. Cramo akcijas ir kotētas Nasdaq Helsinki Ltd. biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnikas nomas uzņēmums Storent Investment pārņem Cramo darbību Latvijā un Kaļiņingradā. «Pēdējos gados būvniecībā Latvijā bija ievērojams kritums, kas negatīvi ietekmēja būvtehnikas nomas biznesu,» par Cramo lēmumu atteikties no darbības Latvijā biznesa portālam db.lv saka Storent valdes loceklis Andris Bisnieks.

Cramo Group prezidents un vadītājs Leifs Gustafsons (Leif Gustafsson) vakar norādīja, ka «līdzšinējās darbības rezultāti Latvijā un Kaļiņingradā nav attaisnojuši mūsu cerības - nav sasniegta nedz plānotā atdeve no ieguldījumiem, nedz gūti prognozētie ienākumi».

Storent, kas darbojas Baltijā, Somijā un Zviedrijā, ir pārņēmis Cramo grupas uzņēmumu darbību Latvijā un Kaļiņingradā, iegādājoties SIA Cramo un OOO Cramo Kaliningrad. Minētajiem Cramo grupas uzņēmumiem kopā ir 7 nomas punkti ar 43 darbiniekiem.

Pārņemšanas darījuma summu gan A. Bisnieks neizpauž.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvtehnikas nomas uzņēmums SIA «Storent» 2017.gadā strādājis ar apgrozījumu 14,333 miljonu eiro apmērā, kas bija par 27,9% jeb 3,130 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa bija 1,576 miljoni eiro, pretēji zaudējumiem 2016.gadā.

2017.gadu uzņēmums raksturo kā strauju attīstības gadu. To veicināja gan būvniecības apjomu pieaugums, kā rezultātā pieauga pieprasījums un attiecīgi arī tehnikas nomas cenas. SIA «Storent» vienīgais īpašnieks AS «Storent Investments» 2017.gada 1.augustā iegādājās citu nomas tehnikas uzņēmumu SIA «Crent» (iepriekš pazīstams ar nosaukumu SIA «Cramo»), kura pievienošana SIA «Storent» tika pabeigta 2017.gada 29.decembrī.

«SIA Cramo iegāde deva pozitīvu efektu Sabiedrības tālākai attīstībai, un tas nodrošināja nokļūšanu tirgus līdera pozīcijā, kā arī ļāva paplašināt nomas punktu skaitu un iegūt jaunus klientus, kā arī nedaudz paplašināt piedāvāto nomas iekārtu klāstu,» sacīts SIA «Storent» gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nespēj pamatot aizliegumu LU basketbola komandai piedalīties augstākās līgas sacensībās

LETA,27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ne citas valsts pārvaldes iestādes nespēj pamatot, kāpēc tikusi mainīta interpretācija par to, kas ir profesionāls sportists, kā rezultātā pašlaik trešā labākā Latvijas vīriešu basketbola komanda Covid-19 stingro ierobežojumu laikā nevar Latvijas teritorijā piedalīties Latvijas - Igaunijas Basketbola līgas (LIBL) spēlēs.

Visas pārējās LIBL komandas - piecas no Latvijas un astoņas no Igaunijas - saskaņā ar Latvijas valdības noteikto regulējumu drīkst turpināt piedalīties sacensībās.

IZM norāda, ka "Latvijas Universitātes" (LU) komandā ir sportisti, kuri nekvalificējas profesionāla sportista definīcijai, taču nepaskaidro, kāpēc tāds regulējums ir ieviests. Iepriekšējo Covid-19 ierobežojumu laikā profesionālā sportista jēdziens šādi netika traktēts.

Līdz 15.novembrim klātienē atļautas komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu sporta sacensības, tostarp LIBL spēles, kurās piedalās tikai profesionāli sportisti. Saskaņā ar Sporta likuma 19.pantu profesionāls sportists ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Uzņēmējiem speciālistu pieredze ir svarīgāka nekā grāmatvedības pakalpojuma cena

Dienas Bizness,14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbojoties ar grāmatvedības un finanšu konsultāciju uzņēmumu, Latvijas uzņēmējiem vissvarīgākie kritēriji ir detalizēts līgums un speciālistu pieredze, bet mazāka nozīme ir cenai un izmantotajiem IT risinājumiem, liecina konferencē Grāmatvedības forums 2015 publiskotie pētījuma dati.

Šāgada februārī 36 valstīs konsultāciju uzņēmuma Grant Thornton veiktais pētījums arī atklāj, ka, vērtējot sadarbību ar grāmatvežiem, uzņēmējiem svarīgākā ir speciālistu izpratne par klienta biznesu un pakalpojuma uzticamība. Šiem apgalvojumiem piekrīt attiecīgi 44% un 31% aptaujāto Latvijas uzņēmēju, teikts paziņojumā presei.

Vienlaikus pakalpojuma cenai vai grāmatvedības uzņēmuma IT spējām un izmantotajiem risinājumiem Latvijas uzņēmēju skatījumā ir daudz mazāka nozīme. Cenu kā vissvarīgāko kritēriju minējis tikai katrs ceturtais (25%) aptaujātais. Bet aptuveni divām trešdaļām (66%) Latvijā aptaujāto grāmatvedības uzņēmuma IT spējas un izmantotie risinājumi nav izšķirošs kritērijs ārpakalpojuma izvēlē.

Komentāri

Pievienot komentāru