Nodokļu nemaksātāji saņem no valsts visus labumus, ko praktiski nodrošina nodokļu maksātāji, norāda Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons.

Līdz ar to nodokļu nemaksātājiem nav stimula prasīt darba devējam legalizēt atalgojumu un maksāt nodokļus par faktiskajiem ienākumiem.

Tādēļ Compensa Life pārstāvis atbalsta iniciatīvu sasaistīt valsts apmaksātu veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu, uzsverot, ka šis ierosinājums ir atbalstāms un ka tas būtu viens no efektīvākajiem veidiem cīņā ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām.

Statistika liecina, ka 35% no visiem nodarbinātajiem nodokļus maksā no minimālās algas – proti, no 200 latiem. Tajā pašā laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs saņem pilnu valsts finansētu veselības aprūpes grozu, kaut gan šo pakalpojumu kopums tiek veidots balstoties uz vidējiem rādītājiem par budžetā ienākošo nodokļu apjomu, uzsver V.Gustsons.

Iespējams, jau nākamgad fiziskām un juridiskām personām Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēsīs uzkrātās nokavējuma un soda naudas, dodot iespēju noteiktā termiņā atmaksāt izveidojušos nodokļu parādus.

Par to 30. maijā tika spriests Finanšu ministrijā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē. Jaunās programmas mērķis ir atvieglot nodokļu parāda nomaksu.

Šobrīd nodokļu parāda apmērs, kas būtu attiecināms uz minēto priekšlikumu, ir aptuveni 163 miljoni eiro. Vienkāršota nodokļu parāda nomaksa sekmēs godprātīgas uzņēmējdarbības attīstību, kā arī mazinās ēnu ekonomikas riskus.

Vidējais piedzenamā parāda apmērs ir 1570 eiro uz vienu šādu parādnieku. Privātpersonu vidū visbiežāk šādās situācijās nonāk nodokļa par kapitāla pieauguma nemaksātāji, jo, pārdodot īpašumu, cilvēks nereti aizmirst vai nav zinājis, ka šāds nodoklis ir jāmaksā. Tāpat grūtības piedzīvo salīdzinoši nelieli uzņēmumi, kuriem nav paveicies ar sadarbības partnera izvēli, jo tie savlaicīgi nesamaksā par sniegtajiem pakalpojumiem un precēm.

Pelēkās ekonomikas piekritēji jeb nodokļu nemaksātāji ir faktiski visās valstīs. Raugoties mazākos mērogos, viņu netrūkst arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, tomēr ir kāda nianse, ar ko mūsu situācija šajā jomā atšķiras no kaimiņiem, – Latvijā nodokļos netiek samaksātas lielas summas.

Turklāt, lai gan pēdējā laikā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir sarucis aptuveni par trešdaļu, tas joprojām veido piektdaļu no tautsaimniecības valstī.

Nodokļu nemaksātājus var iedalīt divās lielās kategorijās. Pirmajā – krimināli tendētas personas, kuras jau uzņēmuma dibināšanas procesu veic ar vienu mērķi – apkrāpt valsti. Šādiem avantūristiem pat sapņos nav rādījies, ka viņi varētu godīgi maksāt visus iespējamos valsts likumdošanā noteiktos nodokļus. Vēl vienkāršāk sakot, katrā valstī ir zagļi, huligāni, nodokļu nemaksātāji un citi deklasēti elementi. Ja viņi atļaujas nodokļu veidā nemaksāt lielas summas, tas galvenokārt liecina par atbildīgo iestāžu, piemēram, Finanšu policijas, bezzobainību. Loģika vienkārša – ja valsts apkrāpējs atļaujas «spēlēties» ar lielām summām, tas jau liecina par nesodāmības sajūtu. Otra kategorija ir uzņēmēji, kuri savā būtībā ir visnotaļ likumpaklausīgi, taču samaksāt visus valsts prasītos nodokļus fiziski nav spējīgi. Šādi uzņēmēji ir nonākuši dilemmas priekšā – iesoļot ēnu ekonomikā vai arī uz visiem laikiem slēgt savas firmas durvis. Runājot par šādas situācijas iemesliem, protams, var piesaukt krīzi un nelabvēlīgo situāciju pasaules ekonomikā kopumā, taču ne viens vien iemesls ir meklējams pašmāju nodokļu politikā. Respektīvi, joprojām jārunā ir gan par augsto nodokļu slogu valstī, it īpaši attiecībā uz darbaspēka nodokļiem, gan valdības darba neprognozējamību šajā jomā. Piemēram, jau ilgstoši no valdības puses ir solīts, ka laika posmā līdz 2015. gadam iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) tiks samazināts kopumā par pieciem procentpunktiem, un šā procesa ietvaros nākamgad plānotajam IIN samazinājumam vajadzētu būt divu procentpunktu apmērā. Tomēr jau tagad ir sākušās runas, ka vēl jau šāda IIN samazināšana jāizvērtē, ka varbūt iespējami ir citi risinājumi utt. Ar šādu attieksmi pret uzņēmējiem nav jābrīnās, ka daļa no viņiem vairs nespēj ar saviem nodokļiem uzturēt tos pašus ministrus, kuri atļaujas šādus izteikumus.

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%.

Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu.

Pirms ķerties pie jebkādām pārmaiņām nodokļu sistēmā, ir jābūt skaidram mērķim, ko Latvija vēlas sasniegt, turklāt priekšlikumus vispirms vajag pakļaut situācijas modelēšanai, kā arī ieguvumu un zaudējumu analīzei

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņasprāt, lai kaut ko darītu, vispirms ir jāsaprot, kur esam, kas un kāpēc nedarbojas, un tikai tad var ķerties pie pārmaiņu veikšanas. Tomēr grozījumi normatīvajos aktos nesasniegs savu mērķi, ja sabiedrības vairākums nodokļu nemaksāšanu uzskatīs par pašsaprotamu normu, bet nodokļu nemaksātāji nebaidīsies no soda.

Fragments no intervijas:

Lai arī Baltijas valstīs nodokļu likmes ir līdzīgas, tomēr Pasaules Bankas un PricewaterhouseCoopers pētījumā secināts, ka Latvijā kopējais nodokļu slogs jeb likme uzņēmumiem ir par 13,5% zemāka nekā Igaunijā, bet salīdzinājumā ar Lietuvu – par 6,7% zemāka. Uzņēmēji ir neizpratnē par to. Kā tāds rezultāts ir iegūts?

Iecerētā veselības aprūpes sasaiste ar nodokļu nomaksu var daudzus cilvēkus atstāt bez medicīnas pakalpojumiem, uzskata Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa norādīja, ka veselības aprūpei jābūt sociāli solidārai, taisnīgai un universāli vispārējai, bet Veselības ministrijas (VM) piedāvātā obligātās sociālās apdrošināšanas sistēma, kuras ietvaros paredzēta pakalpojumu sniegšanas sasaistīšana ar nodokļu apmaksu, to nespēs nodrošināt.

«Mēs uzskatām, ka labas valsts pārvaldības princips ir, ja bagātais maksā par nabadzīgo un nespējīgais saņem caur spējīgo. Šāda sistēma to nenodrošina,» uzsvēra L. Kozlovska. To pierādījusi arī to valstu pieredze, kuras no šādas sistēmas sākušas atteikties. «Pašreiz mums ir tādas policejiskas valsts iedīgļi. Tas nozīmē, ka mēs apriori pasakām, ka visi nodokļu nemaksātāji, neskatoties uz tiem iemesliem kādēļ viņi nemaksā nodokļus, ir noziedznieki, ļaunprātīgi nodokļu nemaksātāji,» sacīja L. Kozlovska.

Ņemot vērā to, ka krāpšanās ar nodokļiem un izvairīšanās no to maksāšanas ierobežo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iespējas palielināt ieņēmumus, Eiropas Komisija nākusi klajā ar vairākiem ierosinājumiem cīņā pret nodokļu nemaksātājiem.

Tostarp rosināts noteikt minimālās soda sankcijas, ieviest pārrobežu nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, ES nodokļu makstāju hartu un stingrākus kopīgos pasākumus pret valstīm, kur nodokļu slogs ir ļoti zems – t.s nodokļu paradīzēm.

«Nelolosim ilūzijas: ļaunprātīgie nodokļu nemaksātāji zog no parasto pilsoņu kabatām un liedz dalībvalstīm ļoti nepieciešamos ieņēmumus budžetā,» uzsver ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta (Algirdas Šemeta). Pēc viņa teiktā, ES ir spēcīga priekšrocība, darbojoties kopā kā komandai.

Atbilstoši EK aplēsēm ēnu ekonomika dalībvalstīs vidēji atbilst 20% no iekšzemes kopprodukta, kopumā veidojot gandrīz divus triljonus eiro. Ņemot vērā ekonomikas globalizāciju un tehnoloģiju progresu, skaidrs, ka izolēti centieni novērst ēnu ekonomikas problēmu nacionālā līmenī nestrādās, atzīst EK. Augstākais ēnu ēkonomikas līmenis 2011. gadā bijis Bulgārijā – 32,3%, bet Latvija ierindojas 5.vietā ar 26,5%.

Nesamaksātos uzņēmumu nodokļu parādus varētu piedzīt no tām personām, kuras faktiski rīkojušās juridiskās personas vārdā – prokūristi, komercpilnvarnieki un atsevišķos gadījumos pat dalībnieki.

Šādu scenāriju paredz valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.–2022. gadam. Finanšu ministrijai jāsagatavo grozījumu projekts likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot uz arī uz personām, kuras faktiski ir rīkojušās juridiskās personas vārdā. Turklāt paredzēts, ka pārskatīšanai tiks pakļauts nosacījums attiecībā uz to, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē. Tā kā šī ir tikai ideja, tad vairāki DB aptaujātie atteicās to vērtēt, vienlaikus norādot, ka par to varētu spriest, tikai redzot konkrētu grozījumu projektu, kura vēl neesot. Tiesa, paredzēts, ka šie grozījumi būs vienotā paketē ar 2020. gada valsts budžeta projektu. Vienlaikus gan bija jautājumi par to, cik daudz līdz šim nodokļu administrācija esot piedzinusi nesamaksātos parādus no valdes locekļiem, un arī par to, vai potenciālā jauninājuma kontekstā, kad nodokļu parādus varētu piedzīt arī no prokūristiem, pilnvarniekiem, cik daudz naudas un mantas ir šiem cilvēkiem, jo nodokļu parādi ir simtos miljonu eiro mērāmi.

Lai arī uzņēmēji atbalsta algas līmeņa vērtēšanu valsts iepirkumos, tomēr pastāv bažas, kā šī norma tiks īstenota un kā tas ietekmēs reģionu uzņēmumu konkurētspēju. Saeima grozījumus Publisko iepirkumu likumā atbalstīja galīgajā lasījumā – «par» balsoja 77 deputāti, «pret» nebija neviens un neviens arī neatturējās. Pare- dzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2015.gada 1.augustā.

Vērtē pozitīvi

Aptaujātie uzņēmēji likuma grozījumus vērtē pozitīvi, tomēr ir jautājumi, kā tas izskatīsies praksē. «Pozitīvi, ka turpmāk publisko iepirkumu konkursos vairs nevarēs startēt un nodokļu maksātāju naudu saņemt tie, kuriem pašiem ir nodokļu parādi, un tie, kuri legāli maksā tikai daļu no algas, jo darbinieku vidējā alga būs zemāka par 80% no konkrētās profesijas vidēji valstī,» situāciju vērtē SIA Siltums jums valdes loceklis Māris Ozoliņš. Šāda prasība piespiedīšot daļu uzņēmumu, kuri cer strādāt ilgtermiņā, legalizēt reālās algas. «Tas mainīs situāciju, kādu pašlaik nereti novēro publiskajos iepirkumos, kad starpība starp konkursa uzvarētāju un ceturtās vietas ieguvēju ir 30%,» tā M. Ozoliņš. Pēc viņa domām, godīgajiem nodokļu maksātājiem šie grozījumi ir atbalsts cīņā ar aplokšņu algu saņēmējiem, jo tie var solīt zemākas pakalpojumu cenas un augstākas iepirkuma cenas. Vēl vairāk – pēc dažu citu aptaujāto uzņēmēju sacītā, Saeima pirms vēlēšanām pēkšņi saprata, ka nodokļu nemaksātāji līdz šim bieži vien bijuši vairāk privileģētā situācijā nekā nodokļu maksātāji un ka nodokļus maksājošie tādējādi tiek diskriminēti valsts līmenī. Jāatgādina, ka likuma grozījumi paredz divas būtiskas izmaiņas – pretendējot uz valsts iepirkumu, jau tā izsludināšanas brīdī būs jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem un tiks vērtēts arī uzņēmuma darbinieku vidējais atalgojums. Saskaņā ar Saeimas lemto pasūtītājs pretendentu no dalības iepirkumā izslēdz, ja, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskās nodokļu parādnieku datu bāzes pēdējo datu aktualizāciju, ir konstatēts, ka uzņēmumam iepirkuma izsludināšanas brīdī (dienā, kad paziņojums par līgumu publicēts IUB mājaslapā, vai dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu) ir nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro. Turklāt šī norma attieksies arī uz pretendenta piesaistītajiem apakšuzņēmējiem. Pašlaik nodokļu nomaksa tiek pārbaudīta tikai iespējamam konkursa uzvarētājam, turklāt ir dots 10 dienu laiks, lai parādu samaksātu.

Apstākļos, kad demogrāfijas rādītāji rūk, bet sabiedrības noslāņošanās aug, Latvijai iesaka nodokļu daļas palielināšanu ekonomikā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Paralēli Eiropas Komisijas (EK) nesenajam kārtējam ziņojumam par Latvijai adresēto EK ieteikumu ieviešanu pirmo reizi publicēts arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārskats par Latvijas ekonomiku. Latvija ir ceļā uz uzņemšanu šai pasaules progresīvāko ekonomiku klubā, un viens no tūlītējiem labumiem ir OECD dziļākā analīze par ekonomiku un biznesa vidi ietekmējošiem faktoriem, balstoties uz salīdzinoši augstākiem labās prakses standartiem. Vienkārši sakot, pateicoties OECD, mēs zināsim, cik slikti dažādās jomās mums patiesībā iet, un pareizā diagnoze ir jau liela daļa no ārstēšanas.

Latvijas nodokļu sistēmas izmaiņas pēdējos gados drīzāk var raksturot kā diezgan haotiskas, nevis pārdomātas un konsekventas, uzskata Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.

Labklājības Ministrijas (LM) priekšlikums atcelt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus un ieviest griestus sociālo pabalstu saņemšanai tiešām mazinātu ienākumu nevienlīdzību - tas mazinātu darbaspēka nodokļu sloga regresivitāti - to starpā, kas nodokļus godīgi maksā. Taču šis skatu punkts ir ļoti šaurs un vienkāršots, norāda eksperts.

Apskatot vien vienu izmaiņu, nav skaidrs, kas notiks ar citiem iespējamajiem risinājumiem regresivitātes mazināšanai, tai skaitā, ar neapliekamo minimumu pacelšanu. Izmaiņas nodokļu sistēmā ir jāskata kompleksi nevis katrs priekšlikums atsevišķi. Pašlaik LM ieteiktais darbaspēka nodokļu palielinājums uzņēmumiem sadārdzinās izmaksas un var mudināt šādas legālas labi apmaksātas darba vietas pārcelt citur vai mainīt atalgojuma sistēmu, lai legāli šo nodokļu slogu apietu, saka eksperts.

Latvijas ekonomiskā izaugsme ir bijusi viena no visstraujākajām Austrumeiropā līdz 2008. gada recesijai, bet pēc tam ekonomikas motoram kaut kā uzrāvienam ir pietrūcis.

Tā dēļ kaimiņvalstis Igaunija un īpaši Lietuva aizsteigušās priekšā. Tam cēloņus vieglāk izteikt, citējot Raini: «Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams.» Tāds ir rezultāts, ja politika ir vien ņemt virs mēra, – beigās nekam vairs nepietiek. Šādu atpalicības ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja LDDK. Šokējoši vai varbūt likumsakarīgi – Latvijā ir otra vājākā izaugsme jauno ES dalībvalstu vidū, kamēr šī čempionāta uzvarētāja ir Malta ar 219,4% lielu pieaugumu 2022. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu. Rumānija, Bulgārija, Slovākija, Slovēnija, Kipra, Čehija, Ungārija uzrāda augstāku rezultātu nekā Latvija. Te nepalīdz atziņa, ka Latvijas sniegums 136,7% ir nedaudz augstāks nekā vidēji ES – 124,8%, jo Latvijai kā vienai no «jaunajām» ES dalībvalstīm zemās starta pozīcijas dēļ izaugsmes līmenim jābūt daudz augstākam. Tomēr tas ir teju visvājākais.

Lai apkarotu ēnu ekonomiku, jāizvērtē tās iemesli un jādara viss iespējamais, lai uzņēmējiem būtu gan motivācija, gan iespēja nodokļus samaksāt, nesagraujot biznesu.

Īpaši aktuāla ēnu ekonomika ir pakalpojumu nozarē, kur būtiskākās izmaksas ir saistītas ar personālu. Ir jau izskanējušas pietiekami daudz labas idejas, kā optimizēt nodokļu politiku, taču tās nav realizētas.

Pirmkārt, nepieciešams ieviest progresīvo nodokļu sistēmu. Samazinātā nodokļa likme jāpiemēro tiem strādājošajiem, kuriem alga ir līdz 500 latiem. Kā liecina statistiskie dati tādu ir 38%. Savukārt 28% strādājošo saņem atalgojumu līdz 200 latiem bruto, kas ir 140 latu «uz rokas». Zinot, ka iztikas minimums ir aptuveni 170 lati, skaidrs, ka par šādu algu cilvēki nestrādā. Acīmredzot, papildus tiek maksāts aploksnē. Ja ieviestu progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli kompleksā ar regresīvo sociālo nodokli, tas veicinātu uzņēmēju iziešanu no ēnu ekonomikas, jo darba devējam būtu kopā jāmaksā mazāk, savukārt darba ņēmēji ar atalgojumu līdz 500 latiem, saņemtu uz rokas vairāk salīdzinot ar šī brīža nodokļu politiku. Šobrīd nodokļu slogs noteikti ir par lielu. Ja alga ir 500 latu bruto, tad darba devējam darbinieks izmaksā 620 latus, bet darbinieks reāli saņem ap 350 latu. Starpība ir liela.

Savulaik Latvijā tika pieņēmts lēmums, nosakot, ka no šā gada 1. aprīļa VID nodokļu parādnieku sarakstā ir iekļaujams katrs, kura nenokārtotās saistības pret valsti pārsniedz 100 latus. Tāpat Latvijas valsts likumdošana paredz, ka nodokļu parādnieki nevar piedalīties valsts un pašvaldību rīkotajos iepirkumos.

Protams, var diskutēt par parāda minimālo summu, taču princips ir skaidrs un loģisks – tie, kas nemaksā parādus valstij, nevar cerēt uz nodokļu maksātāju naudu. Tomēr kaut kā tajā visā ir iezagusies pamatīga dubultmorāle... Redz, nodokļu maksātāji ir ne tikai komercuzņēmumi, bet arī dažādas citas organizācijas, tostarp politiskās partijas – arī tās, kas atrodas pie varas un, sākot ar šo gadu, saņem piešprices no valsts budžeta tikai tāpēc vien, ka vispār eksistē.

Interesants ir fakts, ka starp nodokļu nemaksātājiem ir iekļāvusies pie varas esošā Reformu partija (RP). Ja nodokļu parādnieku saraksts liecinātu, ka nenomaksātā summa ir, piemēram, 102 lati, vēl varētu kaut ko runāt par cilvēcisku kļūdu, ne īpaši profesionālu grāmatvedi un tamlīdzīgiem faktoriem, bet RP nav uzskatījusi par vajadzīgu samaksāt valstij nepilnus piecus tūkstošus latu. Tātad iznāk, ka valsts tautsaimniecībai svarīgus lēmumus pieņem nodokļu nemaksātāji, kas turklāt saņem dotācijas no valsts. Un tagad par minēto dubultmorāli – ja jau uzņēmumi, kas ir parādā valstij, nevar piedalīties publiskajos iepirkumos, varbūt būtu tikai godīgi, ja partijas, kas neuzskata par vajadzīgu maksāt nodokļus, nevarētu piedalīties vēlēšanās vai vismaz balsot valdības sēdēs. Nu, nav taču normāli, ka no uzņēmējiem valstī tiek prasīta lielāka atbildība, nekā no politiķiem, kuri turklāt ir pie varas. Šajā sakarā jāatgādina, ka Latvijai jau ir pieredze ar parādniekpartijām. Savulaik pastāvēja tāda Tautas partija, kas likvidējās brīdī, kad saprata, ka neizdosies izvairīties no saistību kārtošanas pret valsti vairāk nekā viena miljona latu apmērā (tiesa gan, šī summa izveidojās KNAB uzrēķina rezultātā). Vienkārši sakot, «uzmeta» valsti un aizgāja. Proti, precedents, kad politpartija sataisa parādus un tad pazūd no skatuves, jau ir. Tagad jautājums ir par to, kā rīkosies partija, kuras dibinātājs savulaik pamanījās atlaist Saeimu – samaksās parādus vai arī ies jau minētās organizācijas pēdās?!

Sabiedrības apziņā nodokļu nemaksātāji ir jāpadara no glamūrīgiem shēmotājiem par zagļiem un sabiedrības padibenēm, tādu risinājumu cīņai pret ēnu ekonomiku iesaka investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Sabiedrības uzskatu maiņa, padarot darbību nelegālajā ekonomikā un nodokļu nemaksāšanu par kaunpilnu nodarbi, skaidra, saprotama un efektīva valsts budžeta līdzekļu izlietošana, kā arī burkāns un pātaga uzņēmējiem nodokļu maksāšanā - šie trīs darbības virzieni Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Finanšu ministrijas (FM) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) organizētajā konferencē Ēnu ekonomika Latvijā: Kā iedegt gaismu? prezentācijās un diskusijās tika minēti kā galvenie veidi cīņai ar ēnu ekonomiku, informē Baiba Melnace, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Vācijas nodokļu iekasēšanas speciālisti brīvprātīgi dosies uz Grieķiju, lai valstij palīdzētu cīnīties ar visaptverošo izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tas varētu izraisīt «pretvāciska» noskaņojuma pieaugumu Grieķijas sabiedrībā, vēsta Financial Times.

Kopumā no Vācijas uz Grieķiju dosies 160 eksperti, kas darbosies Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda vadībā. Grieķijas valdības pārstāvji šādu projektu novērtējuši atzinīgi.

Tomēr vācu nodokļu iekasētāju ierašanās Grieķijā var izraisīt pamatīgu antivāciska noskaņojuma kāpumu. «Mums nevajag ārvalstu palīdzību, mums vajag labākas datorsistēmas un lielāku sadarbību ar citiem valdības departamentiem,» norāda Grieķijas nodokļu speciālisti.

Starptautiskie aizdevēji uzsākuši centienus piespiest Atēnas samazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas tiek lēsta piecu līdz sešu miljardu eiro apmērā ik gadu. Pagaidām Grieķijas mēģinājumi samazināt nodokļu nemaksāšanas apmērus nav bijuši īsti sekmīgi.

Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar kāda nodokļa nomaksu nav moderna pieeja veselības aprūpē, un jāteic, ka vairums Eiropas Savienības valstu virzās uz vispārēju veselības apdrošināšanu, kuru valsts nodrošina visiem iedzīvotājiem, intervijā DB uzsver veselības ministre Ilze Viņķele, norādot, ka Latvijā nav cilvēku, kuri vispār nemaksātu nodokļus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar jautājumu, ko uzdeva daudzi, kad uzzināja par jūsu izvirzīšanu veselības ministra amatam. Kā cilvēks, kurš Saeimas vēlēšanās guvis tik daudz svītrojumu un nav ievēlēts parlamentā, var būt ministrs?

Vispirms jāteic, ka Satversme nenosaka, ka ministram būtu vispār jāpiedalās Saeimas vēlēšanās, tāpat Satversme neparedz, ka par ministru var būt tikai Saeimā ievēlētie deputāti. Jāpiebilst, ka plusu un mīnusu skaits man bija ļoti līdzīgs. Mana kompetence būs vērtējama pēc maniem darbiem. Ministru kabineta sastāva veidošana nekādā gadījumā nav skaistumkonkurss.

ALTUM kā attīstības finanšu institūcija jeb attīstības banka finansē projektus segmentos, kuros komercbankas kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas finansēt pietiekamos apjomos. Tik tālu viss ir pareizi, tomēr nepilnīgi.

Nepilnīgi, jo stāstā pietrūkst būtiska mūsu darbības stūrakmens, proti, arī ALTUM finansē tikai dzīvotspējīgus projektus. Drosmīgām, spilgtām un daudzsološām biznesa idejām arī pie mums ir jāiziet cauri nopietnam realitātes pārbaudījumam jeb reality check. Tomēr ar maldīgo uzskatu “banka atteica, tātad ALTUM ir pienākums finansēt manu biznesu” joprojām nereti saskaramies. Patiesība ir cita – lai saņemtu finansējumu, uzņēmējus un aizdevumu pieteikumus arī mēs stingri vērtējam, skatoties gan biznesa ieceres ilgtspēju un attīstības potenciālu, uzņēmuma komandu un pārvaldību, gan uzņēmuma darbības atbilstību likumam, tā finanšu disciplīnu un citus aspektus. Šajā ziņā ALTUM darbība neatšķiras no bankas – mēs vērtējam klientu projektus, nosakām riskus un galu galā – atsakām tiem, kuri neatbilst kritērijiem un nav pietiekami pamatoti. Šo kritēriju vidū ir trīs negrozāmi pamatlikumi un virkne citu, elastīgāku prasību. Šī elastīgākā pieeja noteiktos kritērijos ir iemesls, kāpēc varam finansēt arī tādus projektus, ar kuriem bankas pašreizējā attīstības stadijā nevēlas sadarboties.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), ņemot vērā, ka joprojām nav rasts papildu finansējums veselības aprūpei, kā arī nav izveidots grafiks pedagogu algu palielināšanai, atbalstu Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajam nodokļu reformas projektam «uz laiku aptur».

Kā aģentūrai LETA teica savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, šāds lēmums tika pieņemts, konsultējoties ar LBAS valdes locekļiem.

Baldzēns teica, ka nodokļu reformā ir daudz pozitīva, piemēram, minimālās algas pieaugums, neapliekamā minimuma celšana, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana un citi priekšlikumi, tomēr vairāki problēmjautājumi joprojām nav atrisināti.

Apturot atbalstu, LBAS prasa godprātīgu papildu finansējuma nodrošināšanu veselības aprūpei, neuzliekot pamatslogu uz darbiniekiem, kā arī, lai Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz sociālajiem partneriem un Ministru kabinetam izvērtēšanai pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku.

Solīt sola, bet nedeva... Šis teiciens latviešiem ir zināms jau ļoti daudzus gadus, un laika gaitā jau tiek attiecināts uz dažādām parādībām. Šoreiz runa ir par ilgstošiem Ingrīdas Circenes (Vienotība) vadītās Veselības ministrijas solījumiem sasaistīt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar samaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas nu jau faktiski ir rezultējusies ar atziņu – diez vai tuvākajā laikā iznāks, jo nav skaidrības, vai piedāvātais risinājums atbilst konstitūcijai.

Pati iecere – sasaistīt medicīnas pakalpojumu klāstu ar samaksātajiem nodokļiem – ir apsveicama. Pirmkārt, šāds solis vismaz daļēji varētu novērst situāciju, kad godīgi nodokļu maksātāji finansē veselības aprūpes pakalpojumus gan sev, gan nodokļu nemaksātājiem, turklāt, lai tos vispār saņemtu, vēl stāv mēnešiem ilgās rindās. Protams, vienkāršāks variants ir atvērt maku un nepieciešamo pakalpojumu saņemt jau nākamajā dienā, bet tādā gadījumā iznāk, ka par vienu un to pašu tiek samaksāts divreiz. Vispirms nodokļu veidā, pēc tam – skaidrā naudā.

Otrkārt, šeit tomēr runa ir par nodokļu samaksu. Valstī var gari un plaši klārēt, ka ir jācīnās pret ēnu ekonomiku, taču, lai to panāktu, ir jāsper konkrēti soļi. Domājams, ka brīdī, kad aplokšņu algu maksājošos uzņēmumos strādājošie saprastu, ka viņiem par veselības aprūpi var nākties atdot visus savus ietaupījumus (ja vien tādi vispār ir), Valsts ieņēmumu dienests beidzot uzzinātu, kuros virzienos strādāt. Tas par to, kāpēc šāda sistēma ir nepieciešama, savukārt attiecībā uz to, kāpēc tās ieviešana Latvijā kārtējo reizi bremzējas...

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Tik tālu nu esam - valdība apstiprinājusi Finanšu ministrijas sagatavoto lēmumprojektu, paredzot, ka tie iedzīvotāji, kuri nākamgad atzīsies, ka līdz 2008. gadam krāpuši valsti, nemaksājot nodokļus, varēs dabūt no VID grēku atlaišanu, samaksājot valsts budžetā 15% iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN). Latvijā ir tikuši pieņemti daudzi gana interesanti un pat dīvaini lēmumi, it īpaši dažu pēdējo gadu laikā, bet šis, jāatzīst, pārspēj visu.

Pirmkārt, šeit runa ir par pamatīgu tiesisko nihilismu no valsts puses. Visu laiku tiek runāts, ka pret nodokļu nemaksāšanu ir jācīnās, ka nemaksātāji jāsoda utt., bet nu sanāk, ka viņus ne tikai nesodīs, bet pat apbalvos. Jāatgādina, ka vispār jau IIN likme Latvijā ir 25%. Tātad tiek skaidri pateikts, ka tie, kuri visu savu apzinīgo dzīvi, ir kārtīgi maksājuši IIN, principā ir muļķi, jo tie, kuri to nedarīja, tagad drīkst samaksāt, saņemot atlaidi. Protams, ir saprotami, ka parādos līdz ausīm iedzīta valsts meklē iespēju saņemt vismaz kaut kādus līdzekļus no nodokļu nemaksātājiem, nekā vispār nekādus. Šādās situācijās nodokļu amnestija ir pieņemams instruments, bet ne jau, piešķirot atlaides! Būtu saprotami, ja iedzīvotājiem tiktu piedāvāts samaksāt visus 25%, apsolot viņus nesodīt par to, ka nav maksāts līdz šim.

Padomju gados ierasta bija prakse, kad dzīvojamos masīvos pie ziņojumu dēļa reizi mēnesī tika piestiprināti saraksti ar to īrnieku vārdiem, kuri bija atļāvušies laikus neveikt komunālos maksājumus. Tas tika darīts ar mērķi, lai nemaksātāji sakaunētos no kaimiņu nosodošajiem skatieniem, it kā nevainīgajām replikām par parazītismu utt., un jau nākamajā dienā skrietu maksāt.

Neatkarīgas valsts laikā šāda sistēma tika pārtraukta, atzīstot to par neatbilstošu cilvēktiesībām. Nu izskatās, ka Latvijas valsts var pie tās atgriezties, bet nu jau plašākā mērogā. Runa ir par Finanšu ministrijas ieceri veidot publisko nodokļu parādnieku datu bāzi, iekļaujot tajā personas, kuru parādi pārsniegs 100 latu. Nenoliedzami gribētos redzēt visus, kuri tiešām nemaksā, lai gan jau tagad ir skaidrs, ka Andreja Upīša Zaļās zemes biezums šā saraksta priekšā nobālētu un izskatītos teju pēc skolēna burtnīcas. Tomēr šeit ir viena otra problēma, par kuru, iespējams, Finanšu ministrija nav diez ko aizdomājusies.

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?