Tik tālu nu esam - valdība apstiprinājusi Finanšu ministrijas sagatavoto lēmumprojektu, paredzot, ka tie iedzīvotāji, kuri nākamgad atzīsies, ka līdz 2008. gadam krāpuši valsti, nemaksājot nodokļus, varēs dabūt no VID grēku atlaišanu, samaksājot valsts budžetā 15% iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN). Latvijā ir tikuši pieņemti daudzi gana interesanti un pat dīvaini lēmumi, it īpaši dažu pēdējo gadu laikā, bet šis, jāatzīst, pārspēj visu.
Pirmkārt, šeit runa ir par pamatīgu tiesisko nihilismu no valsts puses. Visu laiku tiek runāts, ka pret nodokļu nemaksāšanu ir jācīnās, ka nemaksātāji jāsoda utt., bet nu sanāk, ka viņus ne tikai nesodīs, bet pat apbalvos. Jāatgādina, ka vispār jau IIN likme Latvijā ir 25%. Tātad tiek skaidri pateikts, ka tie, kuri visu savu apzinīgo dzīvi, ir kārtīgi maksājuši IIN, principā ir muļķi, jo tie, kuri to nedarīja, tagad drīkst samaksāt, saņemot atlaidi. Protams, ir saprotami, ka parādos līdz ausīm iedzīta valsts meklē iespēju saņemt vismaz kaut kādus līdzekļus no nodokļu nemaksātājiem, nekā vispār nekādus. Šādās situācijās nodokļu amnestija ir pieņemams instruments, bet ne jau, piešķirot atlaides! Būtu saprotami, ja iedzīvotājiem tiktu piedāvāts samaksāt visus 25%, apsolot viņus nesodīt par to, ka nav maksāts līdz šim.
Otrkārt, maz ticams, ka būs ļoti daudz tādu iedzīvotāju, kas steigs izmantot šādu iespēju. Daļa nodokļu nemaksātāju labāk izvēlēsies sevi neizgaismot VID acīs, paziņojot, ka ir bijuši negodīgi pret valsti. Jāņem arī vērā, ka liela daļa cilvēku, kuri nav maksājuši nodokļus, ir tā saucamie aplokšņu algu saņēmēji. Piemēram, darba devējs viņiem oficiāli ir maksājis minimālo algu, bet vēl divus vai trīs simtus - aploksnē. Tas savukārt nozīmē, ka pat gadījumā, ja šādi cilvēki vēlētos izpirkt savu vainu par šādu saņemtiem līdekļiem, viņiem, visticamāk, nemaz nav naudas, par ko samaksāt prasītos 15%. Protams, ir vēl arī tādi, kas savulaik šādā veidā ir uzkrājuši pietiekami lielus līdzekļus un tagad, iespējams, vēlētos šo naudu legalizēt, lai turpmāk varētu legāli ieguldīt savu naudu, nebaidoties, ka kāds varētu painteresēties par tās izcelsmi. Tomēr nupat minētajā teikumā galvenais atslēgas vārds ir «iespējams». Vispirms jau šādu cilvēku ir salīdzinoši maz. Un tiem pašiem, visticamāk, nav nekādas vēlmes riskēt pašiem ar savu ādu, jo var sagadīties tā, ka VID vispirms iekasē attiecīgo atpirkšanās maksu, bet pēc tam paziņo, ka savulaik nopelnītā nauda nemaz nav bijusi īsti likumīga. Un tas jau nozīmē reālas problēmas potenciālajam maksātājam, kas var rezultēties pat ar kriminālatbildību.
Citiem vārdiem sakot, izredzes šādā veidā papildināt valsts budžetu ir ļoti tuvu nullei. Toties attiecīgā normatīvā akta autori un pieņēmēji varēs ievilkt kārtējo ķeksīti pelēkās ekonomikas apkarošanas plānā un izrieztu krūti stāstīt starptautiskajiem aizdevējiem, cik miljonus Latvija jau teju rīt iekasēs no nodokļu nemaksātājiem, tādējādi veicot pamatīgu valsts budžeta konsolidāciju. Uz papīra…