Lai apkarotu ēnu ekonomiku, jāizvērtē tās iemesli un jādara viss iespējamais, lai uzņēmējiem būtu gan motivācija, gan iespēja nodokļus samaksāt, nesagraujot biznesu.
Īpaši aktuāla ēnu ekonomika ir pakalpojumu nozarē, kur būtiskākās izmaksas ir saistītas ar personālu. Ir jau izskanējušas pietiekami daudz labas idejas, kā optimizēt nodokļu politiku, taču tās nav realizētas.
Pirmkārt, nepieciešams ieviest progresīvo nodokļu sistēmu. Samazinātā nodokļa likme jāpiemēro tiem strādājošajiem, kuriem alga ir līdz 500 latiem. Kā liecina statistiskie dati tādu ir 38%. Savukārt 28% strādājošo saņem atalgojumu līdz 200 latiem bruto, kas ir 140 latu «uz rokas». Zinot, ka iztikas minimums ir aptuveni 170 lati, skaidrs, ka par šādu algu cilvēki nestrādā. Acīmredzot, papildus tiek maksāts aploksnē. Ja ieviestu progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli kompleksā ar regresīvo sociālo nodokli, tas veicinātu uzņēmēju iziešanu no ēnu ekonomikas, jo darba devējam būtu kopā jāmaksā mazāk, savukārt darba ņēmēji ar atalgojumu līdz 500 latiem, saņemtu uz rokas vairāk salīdzinot ar šī brīža nodokļu politiku. Šobrīd nodokļu slogs noteikti ir par lielu. Ja alga ir 500 latu bruto, tad darba devējam darbinieks izmaksā 620 latus, bet darbinieks reāli saņem ap 350 latu. Starpība ir liela.
Otrkārt, atbalstāma ideja, kā mazināt ēnu ekonomiku, sasaistīt nodokļu nomaksu ar iespēju saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi. Tas noteikti veicinās darba ņēmēju ieinteresētību prasīt no darba devēja godīgu nodokļu samaksu. Taču jau tagad pētījumi liecina, ka daļa strādājošo labāk vēlas saņemt algu aploksnē, jo tad tā ir lielāka. Lai būtu izdevīgi gan darba devējam, gan darba ņēmējiem maksāt nodokļus - progresīvs nodokļu samazinājums būtu ļoti atbalstāms. Nodokļus nemaksā neapzinīgi uzņēmēji, taču ir arī tādi, kuriem pietrūkst apgrozāmo resursu, kuri tik tikko spēj noturēties virs ūdens. Tas nav attaisnojums, taču tas ir apstāklis, kas nodokļu likumdevējam jāņem vērā. Vienlaikus gribu uzsvērt, ka nedrīkst pastāvēt situācija, ka viens nevar samaksāt un nemaksā, un otrs maksā, tā tiek kropļota uzņēmējdarbības vide.
Treškārt. Jāapzina nodokļu nemaksātāji. Latvija varētu pārņemt pasaulē jau aprobētu praksi - ziņošanas sistēmu. Ja darba devējs nemaksā nodokļus par strādājošo, viņš par to ziņo, valsts institūcijas pārbauda šos faktus, un valsts kā kompensāciju par iespējamo risku, ja darba devējs varētu izskaitļot un sodīt ziņotāju ar atlaišanu no darba vai citādi, izmaksā darbiniekam kompensāciju – noteiktus procentus no darba devējam uzliktā soda apjoma.