Pērn Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu praktiski nav mainījies, savukārt Lietuvā un Igaunijā krītas, secināts šodien publiskotajā Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksa pētījumā, kas veikts sadarbībā ar SEB banku.
Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ēnu ekonomikas lielums 2014. gadā ir 23,5%. Salīdzinot ar 2013. gadu, ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir samazinājusies tikai par 0,3% no IKP. Savukārt Igaunijas un Lietuvas 2014. gada ēnu ekonomiku veido 12,5-13,2% no IKP un tās ir turpinājušas savu ilgtermiņa tendenci pakāpeniski samazināt ēnu ekonomikas apjomu. Pētījumā secināts, ka kaimiņvalstu ēnu ekonomika ir samazinājusies par aptuveni 2,5-2,8%, salīdzinot ar 2013. gadu.
«Līdz ar to varam secināt, ka Latvijas ēnu ekonomika 2014. gadā ir gandrīz divreiz lielāka nekā kaimiņvalstīs, uzsver pētījuma autors,» SSE Riga docents Dr. Arnis Sauka.
Lai arī izmaiņas ēnu ekonomikas apjomā Latvijā praktiski netiek novērotas, ir mainījies ēnu ekonomikas sastāvs. 2014. gadā lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi, proti, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kas šobrīd veido aptuveni 46% no visas Latvijas ēnu ekonomikas. Otrs lielākais īpatsvars Latvijas ēnu ekonomikā ir aplokšņu algām. Kā uzsver A.Sauka: «Aplokšņu algas ir gājušas mazumā, bet šo samazinājumu kompensēja attiecīgi pieaugoša izvairīšanās no nodokļu maksāšanas – 2014. gadā Latvijas uzņēmumi neuzrādīja lielāku savas uzņēmējdarbības ienākumu daļu, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem. Proti, neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi šobrīd ir apsteiguši aplokšņu algas un veido aptuveni 46% no Latvijas kopējās ēnu ekonomikas - un tas ir būtisks signāls politikas veidotājiem.»
Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē Latvijā tiek lēsts līdz pat 48,9% (salīdzinājumā ar aptuveni 20% Lietuvā un Igaunijā). Iespējams, daļēji pateicoties būvniecības nozares svaram, visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2014. gadā bija tieši Rīgā. Arī Igaunijā un Lietuvā šajā nozarē ir visaugstākā ēnu ekonomika, taču tās īpatsvars ir mērenākā līmenī – 21% un 19%.
Uzņēmumi joprojām ir relatīvi apmierināti ar Valsts ieņēmumu dienestu un izteikti neapmierināti ar valsts nodokļu politiku un atbalstu uzņēmējiem, secināts pētījumā. Kopumā Latvijas uzņēmumi sliecas būt neapmierinātāki ar valsts institūcijām, salīdzinot ar Igaunijas un Lietuvas uzņēmumiem, taču šī tendence mainās: kopš 2010. gada neapmierinātības ar valdību līmenis Latvijā ir pakāpeniski mazinājies, kamēr Igaunijā tas ir pieaudzis.
Pētījumā arī secināts, ka mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu uzņēmējdarbībā nekā lielāki un vecāki uzņēmumi.
2014. gada pētījumā pirmo reizi tiek mērīts arī nereģistrētās uzņēmējdarbības apjoms Baltijas valstīs. Saskaņā ar pētījuma datiem nereģistrētie uzņēmumi veido aptuveni 5-8% no visiem uzņēmumiem Latvijā. Visizplatītākie tie ir būvniecības nozarē.
Pētījuma autori uzskata, ka augoša ēnu ekonomikas īpatsvara atšķirība starp Latviju un tās kaimiņvalstīm (pēc tam, kad šī atšķirība bija gandrīz novērsta 2012. gadā) daļēji atspoguļo Latvijas politiķu atslābušos centienus apkarot ēnu ekonomiku. Lai samazinātu ēnu ekonomikas apjomu, pētījuma autori iesaka Latvijas politikas veidotājiem īstenot otru liela mēroga un nopietnu politikas pasākumu kopumu ar mērķi apkarot ēnu ekonomiku līdzīgi tam, kā tas tika darīts 2010.-2013. gadā. Reformas būtu jākoncentrē uz uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšanu, kā arī būvniecības nozari, jo šīs ir visproblemātiskākās ēnu ekonomikas komponentes.
SSE Riga ēnu ekonomikas indekss tiek aprēķināts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Saskaņā ar pētījumu, Latvijas ēnu ekonomikas augstākais punkts tika sasniegts 2010. gadā, bet zemākais - 2012. gadā.