Pirms ķerties pie jebkādām pārmaiņām nodokļu sistēmā, ir jābūt skaidram mērķim, ko Latvija vēlas sasniegt, turklāt priekšlikumus vispirms vajag pakļaut situācijas modelēšanai, kā arī ieguvumu un zaudējumu analīzei
To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņasprāt, lai kaut ko darītu, vispirms ir jāsaprot, kur esam, kas un kāpēc nedarbojas, un tikai tad var ķerties pie pārmaiņu veikšanas. Tomēr grozījumi normatīvajos aktos nesasniegs savu mērķi, ja sabiedrības vairākums nodokļu nemaksāšanu uzskatīs par pašsaprotamu normu, bet nodokļu nemaksātāji nebaidīsies no soda.
Fragments no intervijas:
Lai arī Baltijas valstīs nodokļu likmes ir līdzīgas, tomēr Pasaules Bankas un PricewaterhouseCoopers pētījumā secināts, ka Latvijā kopējais nodokļu slogs jeb likme uzņēmumiem ir par 13,5% zemāka nekā Igaunijā, bet salīdzinājumā ar Lietuvu – par 6,7% zemāka. Uzņēmēji ir neizpratnē par to. Kā tāds rezultāts ir iegūts?
Pirmkārt, es vēlos uzsvērt, ka šis pētījums nesalīdzina likumos noteiktās nodokļu likmes katru atsevišķi vai kopā, jo tās bieži vien nav salīdzināmas, ņemot vērā atšķirīgo ar nodokli apliekamo bāzes lielumu katrā valstī. Pasaules Bankas un PwC kopīgi veidotā Paying Taxes 2016 pētījuma mērķis ir salīdzināt viena pētījuma objekta, kas ir prototipa uzņēmums, šajā gadījumā vidēja lieluma ražotājs, kopējo nodokļu slogu procentos no peļņas, kā arī laiku, kas nepieciešams, lai sagatavotu, iesniegtu un veiktu galveno nodokļu nomaksu un nodokļu maksājumu skaitu un biežumu 189 pasaules valstīs. Tas nav kādas specifiskas nozares uzņēmuma prototips, bet gan vidēja lieluma ražotājs ar standartizētu darbības profilu.
Rezultāti rāda, ka kopumā zemākais nodokļu slogs Eiropas Savienībā, izmantojot šādu metodoloģiju, ir Horvātijā (20%), kam seko Luksemburga – 20,1%, Kipra – 24,4% un Dānija ar 24,5% bet augstākā ir Itālijā – 64,8% un Francijā 62,7%. Latvijā nodokļu apmērs attiecībā pret peļņu šim prototipa uzņēmumam veido 35,9%, Lietuvā – 42,6% un Igaunijā – 49,4%. Latvijas 35,9% likmi veido 6,3% uzņēmuma ienākuma nodoklis, 26,6% – darbaspēka nodokļi un 3% – pārējie nodokļi.
Latvijas kopējā nodokļu likme pret uzņēmuma prototipa peļņu ir 27. vietā pasaulē un 12. vietā ES. Pētījumā tika ietverta nianse, ka uzņēmums 50% no peļņas otrajā gadā izmaksā dividendēs, kas, protams, Igaunijas prototipam palielināja kopējo nodokļu slogu pret tā peļņu, jo reinvestēto peļņu ziemeļu kaimiņvalsts ar nodokli neapliek. Ja nebūtu kritērija par peļņas izmaksu, tad Igaunijas rezultāts būtu citāds. Patērētais laiks saistību kārtošanai Latvijā ir 193 stundas, kas joprojām ir virs vidējā rādītāja ES (173 stundas). Turpretī maksājumu skaits Latvijā ir viens no mazākajiem pasaulē un Eiropā – tikai 7, ierindojot Latviju augstajā 3. vietā ES. Pirmajā un otrajā vietā attiecīgi ir Norvēģija un Zviedrija.
Valsts makam papildu naudu vajadzēja, gatavojot gan 2015., gan 2016. gada valsts budžetu, un vajadzēs arī 2017. gadam. Vai pētījums var kalpot politiķiem kā signāls, ka biznesam nodokļu slogu droši var palielināt, jo kaimiņiem taču tas ir augstāks?
Pētījuma rezultāti nav pamats, lai Latvijā tiktu paaugstināti nodokļi vai ieviesti jauni. Nav jēgas paaugstināt kāda nodokļa likmes vai ieviest jaunas, ja tās maksā tikai viena daļa uzņēmumu. Šeit drīzāk ir iemesls diskutēt un aplūkot situāciju kopumā. Kādi ir priekšnosacījumi tam, ka teju pie līdzīgām nodokļu likmēm Baltijā iekasējamība Lietuvā un Igaunijā ir augstāka nekā Latvijā? Manuprāt, tieši par iekasējamību šeit ir jārunā, jo tas ir galvenais jautājums gan valsts maka piepildīšanai, gan komunikācijā ar godīgajiem nodokļu maksātājiem.
Visu interviju Reformas bez mērķa novedīs purvā lasiet 2. februāra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/2
