Apvienojot SIA BITI zināšanas un PwC globālo pieredzi, Latvijā nodibināts informācijas tehnoloģiju konsultāciju uzņēmums PricewaterhouseCoopers Information Technology Services SIA jeb PwC ITS, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šī uzņēmuma izveide ir nākamais solis PwC informācijas tehnoloģiju pakalpojumu attīstībā Latvijā, vienlaikus paplašinot klientu portfeli Baltijā, kā arī Centrālajā un Austrumeiropā.

«Tehnoloģiju lomu biznesā pieaug, un mēs saprotam, ka tālredzīga priekšrocību izmantošana var celt gan efektivitāti, gan pavērt ievērojamas inovāciju iespējas. PwC globālās zināšanas un izcilības centru pieejamība padara mūs par uzticamiem un ērtiem projektu partneriem Latvijā,» ir pārliecināta Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC valdes priekšsēdētāja.

«Tehnoloģijas biznesā aplūkojam kontekstā ar kopējiem uzņēmuma mērķiem un procesiem, tāpēc varam palīdzēt visdažādāko nozaru uzņēmumiem izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas tieši viņu konkrētajā situācijā. Piemēram, mazināt kiberdrošības riskus, ko veicina dramatiski pieaugošā informācijas pieejamība un vispārējā tehnoloģiju attīstība. Mūsu komanda piedāvās IT intensīvus risinājumus, kā arī palīdzēs efektīvi un gudri izmantot pieejamos datus, kā arī kvalitatīvi tos novērtēt,» uzsver PwC ITS valdes loceklis Ēriks Dobelis.

PwC, iegādājoties informācijas sistēmu drošības audita SIA BITI, stiprina savas pozīcijas arvien vairāk pieprasītajā digitālās drošības segmentā, kā arī Latvijā vēl vāji izmantotā lielo datu analīzes jomā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā laikā kiberdrošības, tostarp arī datu drošības jautājumiem tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, un par to iespējamiem riskiem aizdomājas ne tikai atsevišķi uzņēmumi vai valsts iestādes, bet arī citi. Tieši savas kompetences un iespēju paplašināšanai arī auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC) iegādājusies speciālistu aprindās zināmās, bet plašam lokam mazāk pazīstamās SIA BITI kapitāldaļas. «Ar šo uzņēmumu kā apakšuzņēmēju PwC sadarbojas jau ilgu laiku, tās zināšanas IT pārvaldības un drošības audita, kā arī liela apjoma datu analīzes segmentos ir augstā līmenī, tāpēc arī tika izteikts piedāvājums to iegādāties, un tika saņemts īpašnieka Ērika Dobeļa akcepts šādam darījumam,» skaidro PwC Konsultāciju nodaļas vadītāja Baiba Apine. Viņa norāda, ka šis darījums ne tikai paplašina PwC piedāvāto pakalpojumu klāstu klientiem Latvijā, bet arī ļauj tos eksportēt uz visu Eiropu. «Līdz šim Latvijā sniedzām specifiskus, ar kiberdrošību un datu analīzi saistītus pakalpojumus klientiem, kas pārsvarā bija lielie uzņēmumi. Lai arī vairāki BITI veiktie konsultāciju projekti ir inovatīvi arī Eiropas mērogā, tomēr klientus, kuru mātes kompānijas atrodas Skandināvijā vai citur Eiropā, vieglāk sasniegt, strādājot PwC globālajā tīklā», tā uz jautājumu, kāpēc izlēmis pārdot SIA BITI kapitāldaļas, atbild Ēriks Dobelis.

PricewaterhouseCoopers (PwC) šī gada nogalē vērs sava jaunā biroja durvis biznesa centrā "Novira Plaza", informē uzņēmums.

"PwC ne tikai ievieš, bet arī virza jaunus biznesa standartus. Mūsu globālā tīkla stratēģija nosaka ilgtspējīgas attīstības principus – samazināt dabas resursu patēriņu un izvēlēties energoefektīvus un funkcionālus risinājumus, lai rūpētos par apkārtējo vidi, mūsu dzīves telpu šodien un nākotnē," stāsta Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC Latvija vadošā partnere.

Viņa uzsver, ka viens no pamatprincipiem jaunā biroja izvēlē bija ilgtspējīgu materiālu un citu mūsdienu tehnoloģisko risinājumu izmantošana. "Jau šobrīd notiek aktīvs darbs pie jaunā biroja telpu plānošanas un dizaina izstrādes, lai radītu mūsdienīgu un ilgtspējīgu darba vidi un ērtus apstākļus darbiniekiem. Jaunajās biroja telpās būs integrēti moderni tehnoloģiskie un inženiertehniskie risinājumi, kas ļaus transformēt telpas, pielāgojot tās dažādām vajadzībām."

Par auditorkompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") partneri Latvijā kļuvusi Ilze Rauza.

Viņa vada PwC Latvija nodokļu nodaļu. I.Rauza ir absolvējusi Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu. Viņa ieguvusi ievērojamu pieredzi nodokļu administrēšanā un tiesvedībā, kā arī specializējusies Eiropas Savienības tiesību aktu un nodokļu piemērošanā pārrobežu darījumos.

I.Rauza ir Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas un Starptautiskās sertificēto grāmatvežu asociācijas (ACCA) biedre, kā arī PwC globālā netiešo nodokļu finanšu pakalpojumu tīkla dalībniece.

“Man ir liels prieks sveikt Ilzi PwC partneru sastāvā. Viņa sevi ir pierādījusi kā izcilu līderi un apliecinājusi savas prasmes gan darbā ar klientiem, gan vadības līmenī. Esmu pārliecināta, ka Ilzes pieredze un zināšanas ļaus mums turpināt sekmīgi attīstīt PwC darbību Latvijā,” komentē PwC Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Medijos un IT profesionāļu sarunās arvien biežāk dzirdams vārds FinTech. Lai arī termins bieži lietots, tas nenozīmē, ka daudziem, arī tehnoloģiju ekspertiem un zinošiem uzņēmējiem, tā nozīme pilnībā ir skaidra. Tādēļ reizēm gadās to redzēt lietotu nevietā.

Jauns «modes vārds»

FinTech ir joma, kas krasi maina gan mūsu sabiedrisko, gan biznesa dzīvi. Ar FinTech visbiežāk saprot IT jaunuzņēmumus jeb start-up, kas «sapurina» tādas nozares kā mobilos maksājumus, naudas pārskaitījumus, aizdevumus, līdzekļu vākšanu un pat aktīvu pārvaldību. Start-up uzņēmumi izmanto tehnoloģijas, lai par izdevīgāku cenu piedāvātu jau esošus finanšu pakalpojumus un piedāvātu jaunus, uz tehnoloģijām balstītus risinājumus.(1) Vienlaikus FinTech uzplaukums sniedz jaunas iespējas gan patērētājiem, gan arī uzņēmējiem. Uzņēmumi var piedāvāt nesalīdzināmi lētākus pakalpojumus, bet patērētāju finanšu pakalpojumu izvēles iespējas nekad nav bijušas tik plašas kā tagad.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, liecina PwC pētījums Patient in the digital world.

Vislielāko daļu veido Polija – 36%, mazāko – Baltijas valstis ar 4%. PwC eksperti norāda, ka privātās veselības aprūpes izdevumu pieauguma temps CAE reģionā ir 6% gadā, un tā galvenais iemesls ir jaunās tehnoloģijas.

PwC pētījumā secināts, ka gandrīz 60% pacientu CAE reģionā interesē telemedicīnas risinājumi. Vislielākais potenciāls piemīt tādiem pakalpojumiem kā telekonsultācijas, telemonitorings, telediagnostika un telerehabilitācija. PwC eksperti norāda, ka telekonsultāciju pakalpojumi ir sasnieguši izaugsmes tempu 110% gadā, tātad, telekonsultāciju skaits 12 mēnešu laikā ir divkāršojies. Telekonsultāciju skaits visā CAE reģionā 2015. gadā sasniedza apmēram 110 tūkstošus.

«To tiešām ir grūti prognozēt, jo situācija ir saspīlēta,» uz jautājumu, cik ilgā laikā mediācija varētu nest rezultātu ss.lv un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) gadījumā, biznesa portālam db.lv atbildēja PwC pārstāve Evija Baula.

Kā vēstīts, PwC kopā ar zvērinātu advokātu biroju PwC Legal ir piekritis kļūt par mediācijas partneri strīdā starp LR Valsts ieņēmumu dienestu un SIA SS (sludinājumu portāls ss.lv/ss.com). Mediācijas mērķis būs panākt mierizlīgumu un nodrošināt abām pusēm pieņemamu risinājumu.

«Pozitīvs signāls ir uzņēmuma vēlme meklēt risinājumu, taču rezultāts būs atkarīgs no abu pušu vēlmes vienoties par kopīgu risinājumu. Katrs gadījums ir individuāls, taču rezultātu lielā mērā nosaka vēlme sadarboties un nonākt pie abpusēji pieņemama rezultāta. Citreiz tas notiek ātrāk, citreiz ir vajadzīgs ilgāks laiks,» skaidroja E. Baula.

Lai arī mūsdienās datu privātuma un drošības jautājumi kļūst aktuālāki un savstarpēji vairāk saistīti nekā jebkad agrāk, saskaņā ar secinājumiem no PwC veiktās 2018. gada pasaules aptaujas par informācijas drošības stāvokli (Global State of Information Security® Survey 2018) daudzi uzņēmumi datu privātuma aizsardzībā nedara visu iespējamo.

Aptaujā ir izmantotas 9 500 biznesa līderu un IT nodaļu vadītāju atbildes no 122 valstīm.

Mazāk nekā puse aptaujāto (49%) saka, ka viņu uzņēmums ierobežo personas datu vākšanu, glabāšanu un piekļuvi līdz tam minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu to likumīgo mērķi, kuram šie dati ievākti. Tikai 51% aptaujāto ir precīza darbinieku un klientu personas datu vākšanas, nosūtīšanas un glabāšanas vietu uzskaite. Un tikai 53% liek saviem darbiniekiem iziet apmācības par privātuma politiku un praksi.

Attiecībā uz trešajām personām, kuras apstrādā klientu un darbinieku personas datus, mazāk nekā puse aptaujāto (46%) veic atbilstības auditus, lai pārliecinātos par šo trešo personu tehniskajām iespējām personas datus aizsargāt. Un līdzīgs skaits (46%) saka, ka viņu uzņēmums liek šādām trešajām personām ievērot savu privātuma politiku.

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

Pastāv bažas, ka Finanšu ministrijas (FM) patlaban gatavotās nodokļu politikas pamatnostādnes tiek izstrādātas steigā, šodien preses konferencē žurnālistiem pauda kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza.

Pagājušā gada oktobrī un novembrī PwC veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā tika noskaidrots, ka vairāk nekā 90% nav apmierināti ar esošo nodokļu sistēmu, kā arī uzņēmēji nav apmierināti ar nodokļu administrēšanu.

PwC aptaujā 85,42% uzņēmēju atzina, ka viņiem administratīvā sloga samazināšana, pildot nodokļu saistības, ir tikpat svarīga kā likmju samazināšana. 67,71% uzņēmēju uzskata, ka nodokļu sistēmas stabilitāte ir būtiskāka nekā likmju samazināšana. 64,58% uzņēmēju pauž, ka nodokļu diferencēšana varētu paaugstināt kopējo konkurētspēju, tajā pašā laikā tikai 4,17% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmējiem ir pārliecināti, ka valsts nodokļu sistēma strādā labi un izmaiņas nav nepieciešamas.

Piemēroti nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašnieks Juris Līnis, liecina Firmas.lv informācija.

Kā nodrošinājums ir piemēroti aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina Līnim piederošo daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas uzņēmumiem SIA Internet un SIA SS, kuri saistīti ar sludinājumu portālu ss.lv darbību, kā arī uzņēmumiem SIA Enio, SIA Multisistēma Rīga un SIA Octa.

Visus šos nodrošinājumus 15.augustā piemērojusi zvērināta tiesu izpildītāja Aiga Augustova.

Tiesu izpildītājas Augustovas birojā norādīja, ka parādu piedziņa ir sensitīvs jautājums un informācija par to trešajām pusēm netiek atklāta, piebilstot, ka Augustovas piemērotie nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem nekādā veidā nav saistāmi ar Valsts ieņēmumu dienesta pirms divām nedēļām veiktajām darbībām pret sludinājumu portālu ss.lv un tā pārvaldošo uzņēmumu Internet.

PwC kopā ar zvērinātu advokātu biroju PwC Legal ir piekritis kļūt par mediācijas partneri strīdā starp LR Valsts ieņēmumu dienestu un SIA SS.

Mediācijas mērķis būs panākt mierizlīgumu un nodrošināt abām pusēm pieņemamu risinājumu.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzskata, ka valsts iestādei un privātajam uzņēmumam ir jāievēro gan tiesības, gan jāpilda likumā noteiktās prasības: «PwC ir par taisnīgu iznākumu, ievērojot samērības principu attiecībā uz abām strīdā iesaistītajām pusēm».

PwC par ss.lv/VID gadījumu: Situācija ir saspīlēta

Zvērinātu advokātu birojs PwC Legal ir daļa no PwC globālā tīkla.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc VID pieprasījuma «ss.lv» domēna vārds tika atslēgts. VID nolēma apturēt «ss.lv» darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID apturēja arī ar «ss.lv» īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību.

Šī gada augusta sākumā PwC personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu komandai pievienojās Agnese Cimdiņa. Viņa turpmāk vadīs un attīstīs dažādības un iekļaušanas prakses grupu.

Agnese Cimdiņa ir viena no vadošajām jomas ekspertēm ar lielu pieredzi dažādības vadības jautājumos. Sertificējoties Norvēģijas sertifikācijas iestādē “Norsk Sertifisering” un Starptautiskajā Personāla Sertifikācijas asociācijā, 2019. gadā viņa kļuva par vienu no pirmajām starptautiski sertificētajām dažādības vadītājām Baltijā un Ziemeļvalstīs. Šo gadu laikā Agnese Cimdiņa dažādības un iekļaušanas jautājumos konsultējusi virkni Latvijas un ārvalstu organizāciju, piedalījusies organizāciju dažādības vadības stratēģiju izstrādē, vadījusi apmācības un seminārus, kā arī uzstājusies neskaitāmās konferencēs un diskusijās.

“Man vairs sen nav šaubu par dažādības vadības saikni ar organizācijas un personīgo izaugsmi. Taču lai to veiksmīgi īstenotu, nepieciešama sistemātiska pieeja un gatavība stratēģiskām pārmaiņām. Spēja apšaubīt savus priekšstatus un izveidot vidi, kurā katrs darbinieks jūtas atzīts un vērtīgs, ir būtisks pamats iekļaujošas organizācijas izveidē. Tomēr jāsper arī nākamie soļi - dažādības kompetences apgūšana, tās apzināšana un atraisīšana, dažādības un tās lomas definēšana, dažādības brieduma noteikšana un tās vadības standartu pielietošana, vadības stratēģijas izveidošana un tās sasaistīšana ar uzņēmuma kvalitātes rādītājiem (KPIs), ilgtspējas un izaugsmes mērķiem. Svarīga ir arī regulāra rezultātu mērīšana, kas ļauj ilgtermiņā savienot dažādību ar izaugsmi, konkurētspēju, vērtību radīšanu un inovācijām, proti, pārvērst dažādības vadību par konkurences priekšrocību, sociālās ilgtspējas stūrakmeni un labbūtības atslēgu, nevis tikai modes vārdu,” norāda Agnese Cimdina, PhD, PwC Latvija dažādības un iekļaušanas prakses grupa vadītāja.

PwC profesionālo pakalpojumu uzņēmums Lielbritānijā un uzņēmums Fragomen, Del Rey, Bernsen & Loewy LLP («Fragomen») paziņojuši par savu vienošanos noslēgt stratēģisku aliansi, lai varētu savstarpēji sadarboties attiecībā uz PwC un Fragomen sniegtajiem imigrācijas pakalpojumiem.

Abi uzņēmumi saglabās un turpinās attīstīt katrs savus pakalpojumus, tomēr šī vienošanās ļaus plašāk sadarboties un klientiem nodrošināt papildu resursus imigrācijas jomā.

Darbinieku pārrobežu mobilitāte strauji attīstās – bieži darījuma braucieni aizstāj tradicionālos ilgtermiņa komandējumus, populārāka kļūst darbinieku pārcelšana uzņēmumu grupas ietvaros no vienas valsts uz citu. Turklāt imigrēšanu arvien vairāk apgrūtina arī ģeopolitiskie apstākļi, piemēram, valstu sankcijas, kuru rezultātā vairāki starptautiskie uzņēmumi apsver iespēju pārcelt uzņēmējdarbību, kā arī darbiniekus uz citām, tostarp Eiropas un Baltijas valstīm. Šādi apstākļi uzņēmumiem rada jaunus izaicinājumus, jo valsts institūcijas un pārraudzības iestādes sāk arvien integrētākā veidā kontrolēt nodokļu un imigrācijas prasību izpildi.

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka pēc pēdējās informācijas, veiksmīgi noslēdzies sarunu process un panākta vienošanās, ka VID no ss.lv saņems nepieciešamo informāciju un nav gaidāma «bēgšana» no Latvijas.

Premjers mudināja uz savstarpēju sapratni, kopīgai tīrākas Latvijas veidošanai. «Tikai kopīgi varam izmainīt sistēmu, kas saka, ka maksāt nodokļus, neskaitās labi,» teica Kučinskis.

VID un ss.lv mediācijas procesa vadītājs un PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) vadošais partneris Jānis Lagzdiņš sacīja, ka mediācijas process turpinās. «Ir notikušas konstruktīvas sarunas, kas ved pie tuvināšanās, taču pašu procesu atturēsimies komentēt, iekams tas pilnībā nebūs noslēdzies,» viņš norādīja.

Neskatoties uz ārkārtējām tirgus svārstībām, pandēmiju, ģeopolitiskajiem nemieriem un tehnoloģisko paātrinājumu, pēdējo trīs gadu laikā ir bijis vēsturiski augsts uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījumu (M&A) apjoms.

PwC veidotā 2023. gada M&A integrācijas aptauja* (aptaujāti 232 augstākā līmeņa vadītāji no “Fortune 1000” uzņēmumiem) liecina, ka kopumā M&A darījumi kļūst veiksmīgāki. Tai pat laikā, gandrīz visi aptaujātie uzņēmēji norāda uz pilnveides iespējām gan iegādātā uzņēmuma integrācijas procesā, gan sava uzņēmuma transformācijā.

Transformācija kā jauna iespēja

Būtiski pieaug tieši pircēju (nevis iegādājamo uzņēmumu) pārveidojošo darījumu skaits. 2022. gada aptaujas respondenti trīs gadu laikā saskārušies ar tikpat lielām pārmaiņām, kādas piedzīvotas iepriekšējos 15 gados kopā. Uz paplašināšanos vērstā politika un nepieredzētā ģeopolitiskā ietekme mainīja darījumu apjomu un veidu – tie kļuva apjomīgāki, drosmīgāki un riskantāki. Šajā kontekstā, aptuveni puse no visiem darījumiem bija vērsta uz pilnīgi jaunu tirgu, kanālu, produktu vai tehnoloģiju iegādi, kas būtiski mainīja pircēja operacionālās darbības modeli. Tai pat laikā, pircējam līdzīgu (piemēram, nozares konkurentu) vai būtiski mazāku uzņēmumu iegāde būtiski samazinājās.Tas noteikti nav pārsteigums, bet tieši uzņēmumiem ar vislielāko institucionālo un vadības M&A pieredzi ir vislielākās izredzes gūt panākumus, realizējot jaunus darījumus. Īpaši tas attiecas uz veiksmīgajiem M&A uzņēmumiem, no kuriem 75% bija iepriekšēja pieredze ar transformējoša rakstura M&A darījumiem (pārējiem uzņēmumiem šāda pieredze bija tikai 43%).

Šā gada 2. janvārī noslēgusies vērienīga reorganizācija, kurā notikusi trīs Baltijas komerctransporta remonta, apkopes un rezerves daļu tirdzniecības uzņēmumu pārrobežu apvienošanās, informē PwC.

Reorganizācijas rezultātā, ko veica zvērinātu advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal), Latvijas sabiedrībai - SIA Latina Baltics, kā iegūstošajai sabiedrībai, pievienojušās BPW GROUP uzņēmumam piederošās Igaunijas sabiedrība - Gokart OÜ un Lietuvas sabiedrība - UAB Romasta group.

SIA Latina Baltics valdes priekšsēdētājs Eduards Staveckis ir pārliecināts, ka veiktā reorganizācija sekmēs ne tikai uzņēmuma konkurētspēju, bet arī garantēs vienotu pasaules līmeņa pakalpojumu kvalitāti Baltijas tirgū.

PwC Legal vadošais partneris un zvērināts advokāts Jānis Lagzdiņš atzīst, ka šī reorganizācija ir labs tirgus un nozares biznesa attīstības piemērs, kad darījuma rezultātā ieguvēji ir visi.

Laiks, kas uzņēmumiem Latvijā jāvelta nodokļu saistībām ir 168,5 stundas, liecina jaunākais PwC un Pasaules Bankas Grupas pārskats Paying Taxes 2020.

Tas pakāpeniski mazinās, taču joprojām ir krietni vairāk nekā citās Baltijas valstīs un vidēji Eiropā (161 stunda).

Lietuvā saistību laiks ir 95 stundas, savukārt Igaunijā tikai 50, taču maksājumu skaits Latvijā tikai 7, Lietuvā tie ir 10, bet Igaunijā 8 maksājumi.

Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir šķietami zemākais kopējais nodokļu un iemaksu apmērs - 38,1%, Lietuvā tie ir 42,6%, bet Igaunijā - 47,8%.

Procentuālās atšķirības Baltijas valstu vidū plašāk skaidro PwC Nodokļu konsultāciju vecākā vadītāja Agate Zīverte: “Lai arī Latvijā nodokļu slogs procentuālā izteiksmē pēc izmantotās metodoloģijas ir vismazākais, tas lielā mērā skaidrojams ar sociālā nodokļa sloga sadalījumu starp darba devēju un darba ņēmēju. Kopējais slogs, saskaitot darba devēja un darba ņēmēja nodokļu apmēru, rezultātu Baltijas valstīs padarītu krietni līdzīgāku.”

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) faktori arvien vairāk tiek iekļauti investīciju stratēģijās. PwC pētījumā secināts, ka aptaujātajiem investoriem ESG šobrīd ir kļuvis par izšķirošu faktoru.

Gandrīz puse aptaujāto investoru (49%) pauž gatavību aiziet no uzņēmumiem, kas neveic pietiekamus pasākumus ESG jomās, savukārt lielākais vairums aptaujāto investoru (79%) uzskata uzņēmuma attieksmi pret ESG riskiem un iespējām kā būtisku faktoru investīciju lēmumu pieņemšanai šajos uzņēmumos.

Aptaujā PwC 2021 Global Investor ESG Survey ir apkopoti viedokļi, ko izteikuši 325 investori no visas pasaules, tajā skaitā ieguldījumu pārvaldnieki un analītiķi no investīciju un brokeru kompānijām, kā arī investīciju bankām. Pētījuma ietvaros, globālā mērogā tika veiktas arī 40 padziļinātās intervijas ar investoriem un analītiķiem, kuru pārvaldībā esošie aktīvi kopā pārsniedz 11,6 triljonus ASV dolāru.

Ukrainas lielākā banka PrivatBank paziņojusi, ka tiesā iesūdzējusi auditorkompāniju PwC par to, ka uzņēmums nav pamanījis krāpniecības gadījumus audita laikā bankā laika posmā no 2013.gada līdz 2015.gadam, raksta Reuters.

Prasības apmērs sasniedz trīs miljardus ASV dolāru, un attiecas uz PwC Ukrainas un Kipras meitasuzņēmumiem.

Patlaban Kijevas amatpersonas PwC anulējušas tiesības auditēt Ukrainas bankas, ņemot vērā to, ka kompānija nav pamanījusi kļūdas PrivatBank darbībā. PwC gan uzskata, ka aizliegums nav taisnīgs.

Šī ir vēl viena bankas iesniegtā prasība, jo kopš 2016.gada, kad PrivatBank tika nacionalizēta, tā iesniegusi vairākas prasības tiesā, ņemot vērā, ka auditorkompānija nav vērsusi uzmanību riskantai kreditēšanas stratēģijai, kas radījusi aizdevējam kapitāla samazināšanos par 5,5 miljardiem dolāru.

Banka tika nacionalizēta 2016.gadā pēc tam, kad cieta zaudējumus saistībā ar slikto kredītu apjomu. PrivatBank ir Latvijā strādājošās AS PrivatBank mātes uzņēmums.

Centrālajā un Austrumeiropā, līdzīgi uzņēmumu vadītājiem citur pasaulē, labāku nākotni 2018. gadā prognozē globālajai ekonomikai nekā pašu uzņēmumu izaugsmei šajā gadā, kā arī uzsver bažas par prasmju pieejamību, liecina ikgadējās uzņēmumu vadītāju aptaujas PwC’s CEO Survey rezultāti.

PwC 21. ikgadējā uzņēmumu vadītāju aptaujā secināts, ka CAE reģionā ir otrais zemākais uzņēmumu vadītāju īpatsvars, kas prognozē globālās izaugsmes uzlabošanos, – 45% (salīdzinājumā ar 57% pasaulē). Tikai 40% uzņēmumu vadītāju ir «ļoti pārliecināti» par sava uzņēmuma izredzēm tuvākajos 12 mēnešos palielināt apgrozījumu. Šī 5 procentpunktu starpība ir viszemākā no reģioniem salīdzinājumā ar 15 procentpunktiem pasaulē, kas nozīmē reālistiskāku skatījumu vairāk nekā citos reģionos.

CAE uzņēmumu vadītāji norāda uz augošo satraukumu par riskiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, tostarp par terorismu, klimata pārmaiņām, kiberuzbrukumiem un populismu. Kā biznesa izaicinājumus CAE uzņēmumu vadītāji min spēju piesaistīt un noturēt darbiniekus ar digitālajam laikmetam vajadzīgajām zināšanām un pieredzi, ņemot vērā mainīgās darbinieku prasības un darbaspēka demogrāfijas tendences.

Latvijā daudz tiek strādāts ar uzdevumiem pirms uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījuma, kā arī posmā, to noslēdzot, taču tiek atstāta novārtā fāze, kas sākas pēc uzņēmumu apvienošanas vai iegādes, norāda PricewaterhouseCoopers (PwC) eksperti.

PricewaterhouseCoopers (PwC) jaunākajā pētījumā «Success factors in post-merger integration» ir aplūkoti vairāki ieteikumi sekmīgai apvienoto uzņēmumu integrēšanai un atklātas interesantas atšķirības starp sekmīgiem un nesekmīgiem darījumiem. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 50 uzņēmumu pārstāvju. Tās rezultāti atspoguļo pieredzi, kas gūta vairāk nekā 260 darījumos, ko pēdējos trīs gados veikuši aptaujātie uzņēmumi.

No pētījuma izriet, ka sekmīgos darījumu slēdzējus vieno labi panākumi četrās jomās – efektīva integrācijas projekta vadība, sinerģiju sasniegšana, savlaicīga integrācijas pabeigšana, kā arī sekmīga abu uzņēmumu kultūru apvienošana. Šie faktori ir savstarpēji cieši saistīti, jo uzņēmumi, kas uzrāda labus rezultātus vienā no tiem, parasti demonstrē izcilību arī pārējos. Īpaši tas attiecas uz uzņēmumiem ar efektīvu integrācijas projektu pārvaldību – šādiem uzņēmumiem daudz biežāk izdodas iekļauties termiņos un sasniegt nospraustos sinerģijas mērķus, kā arī īstenot savus kultūras un pārmaiņu plānus. Tāpat šiem uzņēmumiem ir daudz lielāka iespēja sasniegt nospraustos ROI (ieguldījumu atdeves) mērķus.

Aizvadītajā nedēļā, atsaucoties uz jaunāko Pasaules Bankas grupas un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavoto ziņojumu par nodokļu situāciju pasaulē, plašsaziņas līdzekļos parādījās viedoklis, ka nav reāla pamata uzņēmēju pārmetumiem par nodokļu slogu Latvijā. Šajā paziņojumā ietverts apgalvojums, ka Latvijā ir zemākā darbaspēka nodokļu likme (26.6%) starp Baltijas valstīm (Lietuvā – 35.2%, Igaunijā – 39%). Ziņojums balstīts uz Pasaules Bankas izstrādātu metodoloģiju, kuras nosacījumi tiek vienādi piemēroti nodokļu sistēmas salīdzināšanai 189 pasaules valstīs, bet neņem vērā dažas specifiskas atšķirības, kas attiecas uz Baltijas valstīm. Tāpēc būtu nepieciešams iedziļināties konkrētā ziņojuma metodoloģijā.

Pirmkārt, pētījuma rezultāti nav tieši salīdzināmi, jo rezultātos nav ietverti uz darba ņēmēju attiecināmie nodokļi, kuri Baltijas valstīs ir ļoti atšķirīgi. Latvijā uz darba ņēmēju attiecināmie nodokļi (VSOAI darba ņēmēja daļa un IIN) ir augstāki, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Otrkārt, darbaspēka nodokļu likmes parasti tiek izmantotas nodokļu aprēķināšanai no noteiktas algas. Savukārt pētījuma rezultātos uzrādītais jēdziens ‘darbaspēka likmes‘ ir ar pavisam citu nozīmi. Pētījuma rezultātos uzrādītās likmes ir novērtētas procentos pret nosacīto peļņu, kas, savukārt, aprēķināta uz noteikta biznesa modeļa pieņēmumiem. Treškārt, atbilstoši Pasaules bankas noteiktajiem pētījuma standartiem, aprēķini tiek veikti nosacītam («virtuālam») uzņēmumam, kas nodarbojas ar keramisko puķu podu ražošanu un pārdošanu. Turklāt daļa no uzņēmuma peļņas ir gūta, pārdodot zemes gabalu 2.gadā pēc uzņēmuma darbības sākšanas. Tādējādi šis «virtuālais» uzņēmums nav pietiekami reprezentatīvs, jo pētījumā ietvertās uzņēmuma pazīmes nav samērojamas ar reāliem piemēriem Latvijā. Ceturtkārt, pētījuma rezultāti nav tieši salīdzināmi, jo darbaspēka nodokļos ir ietvertas atšķirīgas pozīcijas (Igaunijā un Lietuvā ir iekļautas veselības apdrošināšana, kamēr Latvijā – nav). Piektkārt, pētījumā ir izmantoti dažādi atalgojuma lielumi. Piemēram, pētījuma metodoloģija paredz to, ka Igaunijā par to pašu darbu būtu jāmaksā aptuveni pusotru reizi lielāka alga, nekā Latvijā.

Jaunākajā Pasaules Bankas grupas un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotajā ziņojumā par nodokļu situāciju pasaulē secināts, ka kopējā nodokļu likme uzņēmumiem Latvijā (35,9%) joprojām ir zemākā Baltijas valstīs (Igaunijā – 49,4% un Lietuvā – 42,6%). Kopumā zemākā likme Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) reģionā ir Horvātijā (20%), bet augstākā – Francijā (62,7%).

Latvijas kopējo nodokļu likme ir 27. vietā pasaulē un 12. vietā ES/EBTA reģionā.

Latvijas 35,9% likmi veido 6,3% UIN, 26,6% darbaspēka nodokļi un 3% pārējie nodokļi. Patērētais laiks saistību kārtošanai Latvijā ir 193 stundas, kas joprojām ir virs vidējā rādītāja ES/EBTA reģionā (173 stundas). Turpretī maksājumu skaits Latvijā ir viens no mazākajiem pasaulē un Eiropā – tikai 7, ierindojot Latviju augstajā 3. vietā ES/EBTA reģionā. Pirmajā un otrajā vietā attiecīgi ir Norvēģija un Zviedrija.

Salīdzinājumā ar 32 ES/EBTA valstīm Latvijā ir salīdzinoši zema UIN likme un vidēji augsti darbaspēka nodokļi.

«Uzņēmēji nereti sūdzas par nodokļu slogu Latvijā, taču, izvērtējot konkrētos skaitļus un salīdzinot sevi ar citām Eiropas valstīm, tam nav reāla pamata. Daudz nopietnāks drauds uzņēmējiem Latvijā ir ēnu ekonomika, kas rada negodīgu konkurenci un pamatīgu slogu godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, jo problēma ir nevis nodokļu apmērā, bet to nemaksāšanā vispār,» pētījuma rezultātus komentē PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Valdība otrdien nolēma nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra.

Pēc otrdienas valdības lēmuma Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts kanceleju sāks jauna VID ģenerāldirektora atlases procesu. FM pārstāvji skaidroja, ka iespējams ir gan atklāts konkurss uz šo amatu, gan kāda ierēdņa rotācija valsts civildienesta ietvaros.

FM ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.