PricewaterhouseCoopers (PwC) šī gada nogalē vērs sava jaunā biroja durvis biznesa centrā "Novira Plaza", informē uzņēmums.

"PwC ne tikai ievieš, bet arī virza jaunus biznesa standartus. Mūsu globālā tīkla stratēģija nosaka ilgtspējīgas attīstības principus – samazināt dabas resursu patēriņu un izvēlēties energoefektīvus un funkcionālus risinājumus, lai rūpētos par apkārtējo vidi, mūsu dzīves telpu šodien un nākotnē," stāsta Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC Latvija vadošā partnere.

Viņa uzsver, ka viens no pamatprincipiem jaunā biroja izvēlē bija ilgtspējīgu materiālu un citu mūsdienu tehnoloģisko risinājumu izmantošana. "Jau šobrīd notiek aktīvs darbs pie jaunā biroja telpu plānošanas un dizaina izstrādes, lai radītu mūsdienīgu un ilgtspējīgu darba vidi un ērtus apstākļus darbiniekiem. Jaunajās biroja telpās būs integrēti moderni tehnoloģiskie un inženiertehniskie risinājumi, kas ļaus transformēt telpas, pielāgojot tās dažādām vajadzībām."

Šī gada augusta sākumā PwC personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu komandai pievienojās Agnese Cimdiņa. Viņa turpmāk vadīs un attīstīs dažādības un iekļaušanas prakses grupu.

Agnese Cimdiņa ir viena no vadošajām jomas ekspertēm ar lielu pieredzi dažādības vadības jautājumos. Sertificējoties Norvēģijas sertifikācijas iestādē “Norsk Sertifisering” un Starptautiskajā Personāla Sertifikācijas asociācijā, 2019. gadā viņa kļuva par vienu no pirmajām starptautiski sertificētajām dažādības vadītājām Baltijā un Ziemeļvalstīs. Šo gadu laikā Agnese Cimdiņa dažādības un iekļaušanas jautājumos konsultējusi virkni Latvijas un ārvalstu organizāciju, piedalījusies organizāciju dažādības vadības stratēģiju izstrādē, vadījusi apmācības un seminārus, kā arī uzstājusies neskaitāmās konferencēs un diskusijās.

“Man vairs sen nav šaubu par dažādības vadības saikni ar organizācijas un personīgo izaugsmi. Taču lai to veiksmīgi īstenotu, nepieciešama sistemātiska pieeja un gatavība stratēģiskām pārmaiņām. Spēja apšaubīt savus priekšstatus un izveidot vidi, kurā katrs darbinieks jūtas atzīts un vērtīgs, ir būtisks pamats iekļaujošas organizācijas izveidē. Tomēr jāsper arī nākamie soļi - dažādības kompetences apgūšana, tās apzināšana un atraisīšana, dažādības un tās lomas definēšana, dažādības brieduma noteikšana un tās vadības standartu pielietošana, vadības stratēģijas izveidošana un tās sasaistīšana ar uzņēmuma kvalitātes rādītājiem (KPIs), ilgtspējas un izaugsmes mērķiem. Svarīga ir arī regulāra rezultātu mērīšana, kas ļauj ilgtermiņā savienot dažādību ar izaugsmi, konkurētspēju, vērtību radīšanu un inovācijām, proti, pārvērst dažādības vadību par konkurences priekšrocību, sociālās ilgtspējas stūrakmeni un labbūtības atslēgu, nevis tikai modes vārdu,” norāda Agnese Cimdina, PhD, PwC Latvija dažādības un iekļaušanas prakses grupa vadītāja.

Neskatoties uz ārkārtējām tirgus svārstībām, pandēmiju, ģeopolitiskajiem nemieriem un tehnoloģisko paātrinājumu, pēdējo trīs gadu laikā ir bijis vēsturiski augsts uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījumu (M&A) apjoms.

PwC veidotā 2023. gada M&A integrācijas aptauja* (aptaujāti 232 augstākā līmeņa vadītāji no “Fortune 1000” uzņēmumiem) liecina, ka kopumā M&A darījumi kļūst veiksmīgāki. Tai pat laikā, gandrīz visi aptaujātie uzņēmēji norāda uz pilnveides iespējām gan iegādātā uzņēmuma integrācijas procesā, gan sava uzņēmuma transformācijā.

Transformācija kā jauna iespēja

Būtiski pieaug tieši pircēju (nevis iegādājamo uzņēmumu) pārveidojošo darījumu skaits. 2022. gada aptaujas respondenti trīs gadu laikā saskārušies ar tikpat lielām pārmaiņām, kādas piedzīvotas iepriekšējos 15 gados kopā. Uz paplašināšanos vērstā politika un nepieredzētā ģeopolitiskā ietekme mainīja darījumu apjomu un veidu – tie kļuva apjomīgāki, drosmīgāki un riskantāki. Šajā kontekstā, aptuveni puse no visiem darījumiem bija vērsta uz pilnīgi jaunu tirgu, kanālu, produktu vai tehnoloģiju iegādi, kas būtiski mainīja pircēja operacionālās darbības modeli. Tai pat laikā, pircējam līdzīgu (piemēram, nozares konkurentu) vai būtiski mazāku uzņēmumu iegāde būtiski samazinājās.Tas noteikti nav pārsteigums, bet tieši uzņēmumiem ar vislielāko institucionālo un vadības M&A pieredzi ir vislielākās izredzes gūt panākumus, realizējot jaunus darījumus. Īpaši tas attiecas uz veiksmīgajiem M&A uzņēmumiem, no kuriem 75% bija iepriekšēja pieredze ar transformējoša rakstura M&A darījumiem (pārējiem uzņēmumiem šāda pieredze bija tikai 43%).

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) faktori arvien vairāk tiek iekļauti investīciju stratēģijās. PwC pētījumā secināts, ka aptaujātajiem investoriem ESG šobrīd ir kļuvis par izšķirošu faktoru.

Gandrīz puse aptaujāto investoru (49%) pauž gatavību aiziet no uzņēmumiem, kas neveic pietiekamus pasākumus ESG jomās, savukārt lielākais vairums aptaujāto investoru (79%) uzskata uzņēmuma attieksmi pret ESG riskiem un iespējām kā būtisku faktoru investīciju lēmumu pieņemšanai šajos uzņēmumos.

Aptaujā PwC 2021 Global Investor ESG Survey ir apkopoti viedokļi, ko izteikuši 325 investori no visas pasaules, tajā skaitā ieguldījumu pārvaldnieki un analītiķi no investīciju un brokeru kompānijām, kā arī investīciju bankām. Pētījuma ietvaros, globālā mērogā tika veiktas arī 40 padziļinātās intervijas ar investoriem un analītiķiem, kuru pārvaldībā esošie aktīvi kopā pārsniedz 11,6 triljonus ASV dolāru.

Plānots nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra, liecina sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Finanšu ministrijā (FM) ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Valdība otrdien nolēma nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra.

Pēc otrdienas valdības lēmuma Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts kanceleju sāks jauna VID ģenerāldirektora atlases procesu. FM pārstāvji skaidroja, ka iespējams ir gan atklāts konkurss uz šo amatu, gan kāda ierēdņa rotācija valsts civildienesta ietvaros.

FM ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

Pāris gadus iepriekš e-komercijas attīstība uzņēmumos bieži vien bija apstākļu spiesta, jo ierobežojumi mudināja uzņēmumus meklēt jaunus risinājumus, lai nokļūtu pie saviem klientiem. Šobrīd uzņēmumu digitalizācija ir kļuvusi par teju vienīgo risinājumu, lai turpinātu attīstīt biznesu un sasniegtu arvien plašāku klientu loku.

Līdz ar iedzīvotāju paradumu maiņu, pieprasījums pēc dažādiem e-komercijas risinājumiem pieaug. Saskaņā ar Statista datiem[1], pārtikas piegādes tirgus vērtība līdz 2024. gada beigām sasniegs gandrīz 783 miljardus ASV dolāru un turpinās pieaugt arī nākamos gadus. Tas nozīmē, ka e-komercija ir kļuvusi par nozīmīgu dzinējspēku ikviena uzņēmuma attīstībā.

Mazo un vidējo uzņēmumu izaicinājums – izmaksas un iespējas

E-komercijas attīstība Latvijā joprojām ir pašā ceļa sākumā - kamēr Lietuvā tiešsaistes tirdzniecību piedāvā 38,9% uzņēmumu, Igaunijā 22,3%, Latvijā spēkus e-komercijā iemēģinājuši vien 19,7% uzņēmumu[2].

Lai gan pašreizējā e-komercijas aktivitāte Latvijas uzņēmēju vidū nav augsta, tā atspoguļo ievērojamu izaugsmes potenciālu. Ar pareizu pieeju un atbalstu Latvijas uzņēmumi var izmantot šo potenciālu, lai ne tikai noķertu, bet arī pārspētu kaimiņvalstis e-komercijas jomā. Turklāt tiešsaistes tirdzniecība ir ne tikai veids, kā paplašināt savu tirgu, bet arī kāpināt uzņēmuma ienākumus. Pērn veiktais pētījums apliecina, ka par papildus ērtībām un ātrumu lielākā daļa patērētāju (56%) ir gatavi maksāt vairāk[3].

Baltijas valstu uzņēmumu vadītājos atgriežas piesardzīgs optimisms par ekonomikas attīstību turpmākā gada laikā, savukārt kā būtiskākos izaicinājumus nākotnē vadītāji Baltijā saskata normatīvās vides izmaiņas, kiberuzbrukumus un konkurences pārkāpumus.

To rāda biznesa pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) nupat veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja. Pēdējos gados uzņēmējiem ir nācies saskarties ar izaicinājumiem, kādi iepriekš nav pieredzēti, – Covid-19 pandēmiju, kas izraisīja iepriekš labi strādājošo loģistikas ķēžu pārrāvumus, kas rezultējās ar virknes preču deficītu un cenu pieaugumu, tam sekoja Krievijas invāzija Ukrainā ar kārtējām izmaiņām un milzīgo inflācijas lēcienu, kura slāpēšanai valstu centrālās bankas paaugstināja aizdevumu procentu likmes, taču tas raisīja ekonomikas atdzišanu un ir ietekmējis daudzu valstu uzņēmumus, to darbību un arī nākotnes prognozes.

Prognozes par nākotni – piesardzīgas

Uzņēmumu vadītāji jaunajā, dziļi digitalizētajā pasaulē redz potenciālu attīstībai, uzņēmumu vadītājos ir atgriezies optimisms, taču pieaug bažas par kvalificētu darbinieku piesaisti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta profesionālo pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja (PwC Baltic CEO Survey 2022) atklāj vairākas interesantas tendences.

Fragments no intervijas

Kāda ir kopējā situācija uzņēmumu vadītāju skatījumā?

2022. gada pirmajos mēnešos pēc ilgāka laika varam vērot sava veida atgriešanos pirmspandēmijas laikā. Tiek apspriesta pakāpeniska ierobežojumu atcelšana, uzņēmumi un institūcijas atsāk sniegt pakalpojumus klātienē. Tiesa, šī atgriešanās jāliek pēdiņās, jo divu gadu laikā notikušās pārmaiņas ir uz visiem laikiem mainījušas daudzus procesus sabiedrībā, attiecībās, biznesa vidē. Uzņēmumu vadītāji šajā jaunajā, dziļi digitalizētajā pasaulē saskata labu potenciālu attīstībai, tāpēc viens no PwC Baltic CEO Survey nozīmīgākajiem secinājumiem: biznesa vidē saglabājas optimisms.

Baltijas uzņēmēji ir daudz optimistiskāki par Rietumeiropas kolēģiem attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi. Kā lielākos draudus uzņēmumu vadītāji saskata ģeopolitisko konfliktu, inflāciju un energokrīzi, pret kuriem cīnīsies ar darbības efektivitātes paaugstināšanu, jauniem produktiem un ieiešanu jaunos tirgos.

To atklāj profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) šogad veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja.

“Kad šķita, ka Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi jau izdevies pārvarēt un esam iemācījušies dzīvot, t.sk. pēcpandēmijas pasaulē, nāca nākamā krīze, kuru joprojām grūti aptvert. Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un straujais inflācijas pieaugums bija un aizvien ir pārbaudījums ekonomikai, iedzīvotājiem un uzņēmumiem,” kopējo situāciju iezīmē PwC Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Minētie faktori ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un citviet pasaulē samazinājuši uzņēmumu vadītāju optimismu par globālo tautsaimniecības izaugsmi tuvāko 12 mēnešu laikā. “Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju visās trīs Baltijas valstīs prognozē, ka tuvāko 12 mēnešu perspektīvā pasaules ekonomika piedzīvos lejupslīdi, taču vēl skeptiskāki par tautsaimniecības izaugsmi ir uzņēmumu vadītāji Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā - 74%, Rietumeiropā - 75% un citos reģionos, globālajam rādītājam šogad sasniedzot 73%, kas ir vērtējama kā pesimistiskākā prognoze pēdējo 10 gadu laikā,” skaidro Z. Elksniņa-Zaščirinska.

Pēdējo gadu straujā digitālā transformācija faktiski visās biznesa nozarēs kopā ar vietējās un globālās ekonomikas satricinājumiem ir pilnībā mainījusi veidu, kā mēs komunicējam, strādājam un dzīvojam. Likumsakarīgi tas maina spēles noteikumus arī biznesa pasaulē, liekot lielajām kompānijām kļūt dinamiskākām, efektīvākām, restrukturizēties un attīstīt jaunas prasmes.

Daudzos gadījumos tas vairs nav attīstības, bet izdzīvošanas jautājums, kas kļūst par slodzes testu kompāniju vadītājiem. Pat vislabākā komanda vai modernākās tehnoloģijas nepalīdzēs sasniegt izvirzīto mērķi, ja vadītājs nebūs savietojams ar jaunā laikmeta dinamiku.

Mēs šobrīd piedzīvojam sava veida biznesa vadības evolūciju jeb paaudžu nomaiņu augstākajā biznesa vadības līmenī. Viens no pasaulē vadošajiem kompāniju vadītāju atlases un konsultāciju uzņēmumiem Russell Reynolds Associates nesen aptaujāja vairāk nekā 1800 starptautisku kompāniju, secinot, ka kompāniju vadītāju nomaiņas rādītāji 2022. gadā ir auguši par trešdaļu un sasnieguši pēdējo piecu gadu laikā augstāko punktu – 11,2%.

Baltijas valstu lielākais tūrisma operators “Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, paziņo par izmaiņām savā vadības komandā. Uzņēmuma augstākajai vadībai pievienojas Vaidrius Verikas, kas no 2. maija ieņems finanšu direktora amatu.

Viņš nomainīs Vīgantu Reifonu (Vyganta Reifona), kurš uzņēmuma finanses kontrolēja vairāk nekā gadu.

"Pagājušajā gadā mēs atgriezāmies uz rentablas izaugsmes ceļa, un līdz ar jauno finanšu vadītāju, kam ir daudzpusīga pieredze gan finanšu, gan uzņēmuma vadības jomās, mūsu mērķis būs turpināt uzņēmuma vērtības un rentabilitātes celšanu dinamiskā tirgū”, stāsta “Novaturas” grupas vadītājs Kristijons Kaikaris (Kristijonas Kaikaris).

Vienlaikus K. Kaikaris pateicas līdzšinējam uzņēmuma finanšu direktoram Vīgantam Reifonam par profesionālu un nozīmīgu ieguldījumu iepriekšējā gada veiksmīgajos rezultātos. Jāpiebilst, ka saskaņā ar auditētajiem datiem “Novaturas” grupa aizvadītajā gadā guvusi ieņēmumus 208,3 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 6%, salīdzinot ar 2022. gadu, un uzņēmuma EBITDA sasniedza 5,5 miljonus eiro.

Rietumvalstu sankciju dēļ, kas noteiktas pret Krieviju tās iebrukuma Ukrainā dēļ, Krievijā jau ir zaudēti apmēram 100 tūkstoši darbavietu, paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs.

Centrs sociālajā tīklā "Facebook" informēja, ka "McDonald's" restorānu tīkls nodrošināja darbu 62 tūkstošiem Krievijas pilsoņu, uzņēmums "PepsiCo" - 20 tūkstošiem, IKEA - 15 tūkstošiem, "Inditex" - 9 tūkstošiem, KPMG - 4500 Krievijas pilsoņiem, PWC - 3700, H&M - 3500, LVMH - 3500, "L'Oreal" - 2200, bet "Starbucks" - 2000 Krievijas pilsoņiem.

Līdz piektdienai par savu operāciju pilnīgu, daļēju vai pagaidu apturēšanu Krievijā paziņoja vairāk nekā 330 ārvalstu kompāniju.

"Pēc 10 lielo Rietumu kompāniju aiziešanas no Krievijas tirgus darbu zaudēs vēl vismaz 120 tūkstoši Krievijas pilsoņu. Tiek prognozēts, ka līdz gada beigām bez darba paliks apmēram 9 miljoni Krievijas pilsoņu!" teikts centra paziņojumā.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) iesniegusi tiesā pirmo prasību pret slimnīcas A korpusa bijušo būvnieku SIA "Velve" par līgumsodu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Kā skaidro PSKUS interešu pārstāvis, zvērināts advokāts, "PwC Legal" partneris Benno Butulis, pirmās prasības pieteikumā PSKUS kā galveno pagaidām ir ietvērusi līgumsoda piedziņas prasījumu, jo tās apmērs šobrīd jau ir precīzi zināms. Tomēr viņš norāda, ka prasījums pret SIA "Velve" neaprobežosies ar līgumsoda komponenti un tā kopsumma ievērojami pieaugs.

"Stradiņa slimnīca ir stingri apņēmusies atgūt maksimāli iespējamo izdevumu un zaudējumu apjomu no būvnieka, tāpēc detalizēs un papildinās šo prasības pieteikumu ar jauniem prasījumiem vai sniegs tiesā citus prasību pieteikumus," viņš norāda.

Lai gan precīzu visu prasījumu kopsummu būs iespējams noteikt vien pēc zaudējumu aprēķinu pabeigšanas, jau šobrīd slimnīca prognozē, ka zaudējumu apmērs, ko SIA "Velve" radījusi tai, visticamāk, sasniegs vairākus desmitus miljonu eiro. Saskaņā ar līgumā noteikto izdevumu un zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu SIA "Velve" ir pienākums atlīdzināt starpību starp vēl neizpildīto darbu izpildes izmaksām un izmaksām, kas nepieciešamas objekta būvniecības pabeigšanai pēc jauna būvniecības līguma noslēgšanas (sadārdzinājuma). Tāpat būvniekam ir pienākums par saviem līdzekļiem segt neatliekamos objekta konservācijas izdevumus, kuru kopsumma prognozējami varētu sasniegt vairākus miljonus eiro.

Par jauno Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju kļuvusi Zlata Elksniņa Zaščirinska, kas amatu pārņēmusi pēc Māra Gruzniņa, Schwenk Latvija valdes locekļa, atkāpšanās no FICIL valdes priekšsēdētāja amata.

“Gan valstis, gan uzņēmumi šobrīd ir daudzu izaicinājumu priekšā - vēl joprojām cīnāmies ar pandēmijas sekām, kad klāt nākuši arī ģeopolitiskie notikumi. Papildu tam jānotur ES fokuss zaļās ekonomikas un digitalizācijas virzienā. Līdz ar to FICIL šobrīd ir liels uzdevums – panākt Latvijā investoriem stabilu, paredzamu un drošu vidi, kurā attīstīt biznesus, līdz ar to veicinot arī valsts ekonomisko izaugsmi. Šajos apstākļos FICIL prioritātes būs enerģētiskā drošība, zaļā kursa sasniegšana, darbaspēka pieejamība un ēnu ekonomikas mazināšana. To varam sasniegt ar pārdomātām publiskā sektora reformām, kā arī digitalizāciju,” stāsta FICIL valdes priekšsēdētāja, PwC Latvia vadošā partnere Zlata Elksniņa Zaščirinska.

Radošā apvienība “Skudras Metropole” un dizaina risinājumu uzņēmums “Don’t Panic” saņēmuši zelta godalgas vērienīgākajā un prestižākajā pasākumu rīkotāju konkursā “Eventex Awards 2023”, kurā tiek apbalvoti labākie izklaides un kultūras pasākumi no visas pasaules, informē Radošās apvienības “Skudras Metropole” vadītāja un radošā direktore Gundega Skudriņa.

“Eventex Awards 2023” festivāls un konkurss notiek jau 13. gadu. Tas radīts, lai atzīmētu radošumu, inovācijas un efektivitāti nozarē. Tā ir visaugstāk novērtētā atzinība pasākumu un mārketinga pasaulē, kas ir patiess izcilības simbols. Šogad konkursam tika iesniegts rekordaugsts projektu skaits - 761 pieteikums no 49 valstīm, kurus vērtēja 83 žūrijas locekļi.

Starp finālistiem un balvu saņēmējiem tādi zīmoli un notikumi, kā Netflix, Porsche, Audi AG, FIFA World Cup Qatar 2022, Qatar Airways, Budweiser, China Motors Limited, SkyShowtime, PwC, RedBull, Twitch, Adobe un daudzi citi.

"“Dabas Galerija” ir unikāls mūsu komandas projekts, kas prasa milzu darbu un lielu atbildību, bet tajā pat laikā parāda, ka esam uz pareizā ceļa. Daudzi “Dabas Galerijas” sasniegumi un jau 11. godalga gada laikā apliecina, ka projekts ir ļoti laikmetīgs, sabiedrībai vajadzīgs un attīsta pasākumu un tūrisma nozari. Piedzīvojums dabā visām maņām, kas ne tikai iedvesmo un izklaidē, bet arī izglīto. No sirds priecājos un lepojos par Latviju un visas komandas lielo darbu!”, tā par paveikto stāsta G.Skudriņa.

Newsec Latvia ir parakstījis ekskluzīvu īpašuma pārvaldīšanas līgumu par tikko uzcelto biznesa centru Rīgas centrā– Novira Plaza.

Šis septiņu stāvu ēkas komplekss ar kopējo platību 39 000 kvadrātmetri ir lielākais papildinājums Newsec īpašumu pārvaldības portfelī Latvijā, nodrošinot uzņēmumam ievērojamu paplašināšanos un savas darbības pārcelšanu uz Novira Plaza biznesa centru.

A klases biznesa centrs Novira Plaza atrodas jaunākajā darījumu rajonā Rīgā, Marijas ielā 2. Biznesa centrs durvis vērs 2023. gada 4. ceturksnī. Nomnieku vidū jau apstiprināti tādi uzņēmumi kā pārtikas un citu preču ātrās piegādes uzņēmums Wolt, audita un konsultāciju uzņēmums PwC, personāla vadības uzņēmums Zalaris, GoCardless maksājumu risinājumi un, protams, pilna servisa īpašumu pārvadītājs Newsec.

Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" (JA Latvia) Līderu programma šogad atzīmē savu desmitgadi. Programmas mērķis - attīstīt jauniešos līderības prasmes, nākotnē kļūstot par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās - ir sasniegts. Programmas absolventu sasniegumi jau tagad pamanīti un novērtēti ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

“JA Latvia” Līderu programma ir unikāla izglītības iniciatīva vidusskolas jauniešiem viņu personības attīstībai un izaugsmei, veicinot jauniešos līderības attīstību un nodrošinot līderības kompetenču attīstošu un pilnveidojošu vidi. Programma ietver nodarbību ciklu – meistarklases, atbalsta tikšanās un vasaras nometni “Junior Achievement Unlocked”, kurās tiek apgūtas dažādas prasmes, piemēram, projektu vadība, laika plānošana, saviesīga sarunu māksla, mediju treniņi, uzņēmējdarbības veidošanas pamati u.c. Programmas mērķis ir veidot jaunu līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai.

“Līderu programma ir radīta, lai atklātu un attīstītu jauniešu līderības potenciālu, sniedzot viņiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktisku pieredzi, kas jauniešos veicina pašpārliecinātību un spēju veikt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā. Mūsu mērķis ir palīdzēt jauniešiem kļūt par nākotnes līderiem, kas spēj iedvesmot un vadīt citus dažādās dzīves jomās – no biznesa un politikas līdz mākslai un valsts pārvaldei. Ticam, ka ieguldījums jaunajos līderos ir ieguldījums Latvijas nākotnē,” ir pārliecināts Jānis Krievāns, “Junior Achievement Latvia” valdes priekšsēdētājs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku rotāciju, īpaši muitā, kara apstākļos nevar veikt, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" teica VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Šobrīd galvenais esot stabilizēt kolektīvu, lai dienests varētu izpildīt paredzētās funkcijas. Atgādinām, ka šā gada sākumā I.Jaunzeme LTV minēja, ka VID darbinieku rotāciju plāns varētu būt izstrādāts maijā.

"Ap maiju varētu būt skaidrība par to, kādas rotācijas būs, un uz rudens pusi tās faktiski notiks," toreiz teica VID vadītāja, piebilstot, ka 2019.gadā atbilstoši "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") izstrādātajām vadlīnijām viņa izdeva rīkojumu, ka šāds plāns ir jāsagatavo un termiņš tika noteikts līdz 2022.gada 4.maijam.

I.Jaunzeme uzsvēra, ka rotācija ir piemērojama tajos gadījumos, kad darbinieks citā amatā savas zināšanas spēj izmantot labāk: "Mēs nerunājam par iespēju rotēt cilvēkus, par kuriem ir aizdomas. Rotācija ir piemērojama tajos gadījumos, ja cilvēks kaut kur citur spēj savas zināšanas izmantot labāk un tai ir būtisks ieguldījums iestādes kopējā attīstībā".

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

“IWG” Grupa topošajā biznesa centrā Novira Plaza ierīkos zīmola Spaces premium klases kopstrādes telpas ar 250 darba vietām. Telpas 1875 kvadrātmetru platībā plānots atvērt janvārī.

“Pasaule mainās, darbinieki izvēlas hibrīdo darba stilu, un uzņēmumi, ņemot vērā straujās pārmaiņas un kvalificēta darbaspēka trūkumu pasaulē, ir gatavi pielāgoties šīm vajadzībām, paralēli samazinot biznesa fiksētās izmaksas. Statistikas dati pierāda, ka hibrīds darbs ir viens no galvenajiem faktoriem cīņā par talantiem,” stāsta vecākā viceprezidente Baltijā un Balkānu reģionā Jekaterīna Kosmačeva.

"Jau pirmajos "Novira Plaza" plānošanas posmos zinājām, ka šeit jābūt kopstrādes telpām, kas bagātinās šī biznesa centra darba vidi," stāsta “Evernord Asset Management” direktore un “Evernord Group” dibinātāja Jolanta Jurga.

Šī būs trešā “Spaces” kopstrādes telpu vieta Rīgā papildu esošajiem birojiem “Zunda Towers” un biroju ēku kompleksā “Elemental Business Centre”, kas tiks atvērts drīzumā.

Kopš augusta spēkā stājušās apjomīgas izmaiņas Darba likumā, kas darba devējiem radīs papildu izaicinājumus.

Darba devējiem jārēķinās ar lielāku darbinieku prombūtnes risku un papildu formalitāšu ievērošanu (t.sk. pienākumu turpmāk darba laika uzskaites sistēmā atsevišķi uzskaitīt dīkstāves laiku, darba līgumā norādīt minimālo darba grafika paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā izmaiņām u.tml.). Vienlaikus darba devējiem ir paredzēta iespēja noteikt darbiniekiem garākus pārbaudes laika termiņus (līdz pat sešiem mēnešiem), kā arī elastīgi koriģēt un pielāgot darba grafikus gadījumos, kad tas nav iepriekš paredzams. Tomēr jāņem vērā, ka vairākas likuma normas darbosies tikai tad, ja būs noslēgti darba koplīgumi un tie būs noslēgti ar arodbiedrību, nevis darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem. To paredz šā gada 1. augustā spēkā stājušies grozījumi Darba likumā.

No šodienas tiek izbeigtas darba attiecības ar līdzšinējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Valdība nepagarināt Jaunzemes pilnvaru termiņu izlēma pērn 8.augustā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.