Pelēkās ekonomikas piekritēji jeb nodokļu nemaksātāji ir faktiski visās valstīs. Raugoties mazākos mērogos, viņu netrūkst arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, tomēr ir kāda nianse, ar ko mūsu situācija šajā jomā atšķiras no kaimiņiem, – Latvijā nodokļos netiek samaksātas lielas summas.
Turklāt, lai gan pēdējā laikā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir sarucis aptuveni par trešdaļu, tas joprojām veido piektdaļu no tautsaimniecības valstī.
Nodokļu nemaksātājus var iedalīt divās lielās kategorijās. Pirmajā – krimināli tendētas personas, kuras jau uzņēmuma dibināšanas procesu veic ar vienu mērķi – apkrāpt valsti. Šādiem avantūristiem pat sapņos nav rādījies, ka viņi varētu godīgi maksāt visus iespējamos valsts likumdošanā noteiktos nodokļus. Vēl vienkāršāk sakot, katrā valstī ir zagļi, huligāni, nodokļu nemaksātāji un citi deklasēti elementi. Ja viņi atļaujas nodokļu veidā nemaksāt lielas summas, tas galvenokārt liecina par atbildīgo iestāžu, piemēram, Finanšu policijas, bezzobainību. Loģika vienkārša – ja valsts apkrāpējs atļaujas «spēlēties» ar lielām summām, tas jau liecina par nesodāmības sajūtu. Otra kategorija ir uzņēmēji, kuri savā būtībā ir visnotaļ likumpaklausīgi, taču samaksāt visus valsts prasītos nodokļus fiziski nav spējīgi. Šādi uzņēmēji ir nonākuši dilemmas priekšā – iesoļot ēnu ekonomikā vai arī uz visiem laikiem slēgt savas firmas durvis. Runājot par šādas situācijas iemesliem, protams, var piesaukt krīzi un nelabvēlīgo situāciju pasaules ekonomikā kopumā, taču ne viens vien iemesls ir meklējams pašmāju nodokļu politikā. Respektīvi, joprojām jārunā ir gan par augsto nodokļu slogu valstī, it īpaši attiecībā uz darbaspēka nodokļiem, gan valdības darba neprognozējamību šajā jomā. Piemēram, jau ilgstoši no valdības puses ir solīts, ka laika posmā līdz 2015. gadam iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) tiks samazināts kopumā par pieciem procentpunktiem, un šā procesa ietvaros nākamgad plānotajam IIN samazinājumam vajadzētu būt divu procentpunktu apmērā. Tomēr jau tagad ir sākušās runas, ka vēl jau šāda IIN samazināšana jāizvērtē, ka varbūt iespējami ir citi risinājumi utt. Ar šādu attieksmi pret uzņēmējiem nav jābrīnās, ka daļa no viņiem vairs nespēj ar saviem nodokļiem uzturēt tos pašus ministrus, kuri atļaujas šādus izteikumus.
Un vēl... Nenoliedzami pats fakts vien, ka ēnu ekonomikas apmērs Latvijā samazinājies par trešdaļu, ir pozitīvs. Tomēr jāņem vērā, ka šis samazinājums ir, salīdzinot ar ļoti augstu nodokļu nemaksāšanas līmeņa punktu, kurā Latvija atradās iepriekšējos gados. Runājot salīdzinājumos, var teikt, ka gadījumā, ja dzīvoklim, kura cena ir seši miljoni eiro, tiek piemērota atlaide 33% apmērā, lielākā daļa valsts iedzīvotāju to nevar atļauties iegādāties, jo cena vienalga ir astronomiski liela. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka, redzot jaunos datus saistībā ar pelēko ekonomiku Latvijā, par tiem ir nevis jāpriecājas, bet gan jāizdara atbilstoši secinājumi, lai situāciju uzlabotu.
