Saeimas deputāte Sandra Kalniete (PS) valsts budžeta grozījumu pieņemšanas laikā skatījās Nacionālā teātra izrādi Bille, taču Saeimas sēdes balsojuma izdruka liecina, ka viņa piedalījusies balsojumā.

Kalniete vienlaikus skatās izrādi un balso Saeimā4. jūnija vakarā Db novēroja, ka S.Kalniete kopā ar Pilsoniskās Savienības Rīgas mēra amata kandidātu Ģirtu Valdi Kristovski noskatījās izrādi Bille Nacionālā teātra Aktieru zālē. Taču Saeimas sēdes balsojuma izdruka uzrāda, ka deputāte ir atradusies sēžu zālē, jo piedalījusies balsojumā. Sēde beidzās ap 19.45, bet izrāde ilga no 18.30 līdz 21.25.

Ceturtdien Briselē pie Eiropas Savienības Padomes ēkas Baltijas valstu zemnieki rīkos protestu pret netaisnīgi zemajiem tiešajiem maksājumiem Baltijas lauksaimniekiem, kas kropļo godīgu konkurenci visā Eiropā.

Baltijas zemniekus atbalsta arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete, kura pievienosies lauksaimnieku protestam. S. Kalniete komentē: «Pateicoties mūsu kopīgajam darbam ar Latvijas valdību un zemnieku organizācijām, šobrīd EP Lauksaimniecības komitejā nav neviena deputāta, kas nezinātu un nesaprastu mūsu zemnieku problēmu. Esmu pārliecināta, ka kopīgi rīkojoties, mēs varam panākt tikpat lielu izpratni arī citās ES institūcijās. Uzskatu, ka Eiropas vienotība, eiro zonas glābšana un godīga konkurence ir nesaraujami saistītas lietas, tāpēc krīze Eiropā nevar būt atruna Latvijas zemnieku prasībām.»

Deputāte uzskata, ka šāda miermīlīga akcija kārtējo reizi pozitīvā veidā atgādinās Eiropas valstu līderiem, kas pulcēsies Briselē uz Padomes sanāksmi, par Baltijas valstu zemnieku taisnīgajām prasībām. «Tas, ka šajā protestā kopā ar zemniekiem būs arī Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un EP Padomes sēdē zemnieku intereses aizstāvēs Ministru prezidents V. Dombrovskis, apliecina mūsu vienotību,» saka S. Kalniete.

Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Sandrai Kalnietei (V) liegts iebraukt Krievijā līdz 2019.gada 11.oktobrim, liecina deputātei izsniegtā pavēste, kas viņai iedota pases vietā.

Pirmdienas vakarā Kalniete bija devusies uz Maskavu, lai piedalītos nogalinātā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova bērēs.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Kalniete vispirms tika apturēta Maskavas Šeremetjevas lidostā, viņas pase paņemta tuvākai apskatei un nācies ilgāku laiku gaidīt informāciju.

Kalniete sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka iebraukšana Krievijā atteikta, pamatojoties uz Krievijas likumu kodeksa 27.1.pantu. Pase deputātei gan vēl neesot atdota, turklāt Krievijas pārstāvji arī neesot paskaidrojuši, ko tieši attiecīgais pants nosaka.

«Mums Ņemcovs bija ļoti nozīmīgs. Viņš bija tā Krievija, kādu mēs vēlamies to redzēt. Man ir ļoti žēl, ka nebūs iespēju rīt parādīt pēdējo godu,» atzina Kalniete. «Acīmredzot Krievija uzskata mani par bīstamu ienaidnieku.»

Profesionālo lauksaimnieku organizāciju komitejas (COPA/COGECA) ģenerālsekretārs Peku Pesonenu (Pekka Pesonen) augstinovērtējis Latvijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju aktivitātes Briselē Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvībā, norādot, ka ļoti būtisks ir arī Baltijas valstu lauksaimniecības ministru un nevalstisko organizāciju vienotais viedoklis un kopīgā cīņa par taisnīgākiem tiešajiem maksājumiem.

Vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm strādājot kopā, ir iespēja panākt savu interešu ievērošanu, viņš norādīja, tiekoties ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu, kas pauda gandarījumu par Latvijas lauksaimnieku izrādītajām aktivitātēm.

Profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja ir nevalstiskā organizācija, kas pārstāv ES lauksaimnieku un kooperatīvo sabiedrību intereses.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijai patlaban ir divas sarkanās līnijas – pārejas periods un tiešie maksājumi 80% līmenī no ES vidējā, kuras tiks aizstāvētas, iepriekš video intervijā portālam pauda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Zemnieku Saeimas vadība un Latvijas pārstāve – deputāte Eiropas Parlamentā Sandra Kalniete parakstījusi sadarbības memorandu par sasvstarpējām konsultācijām un informācijas apmaiņu Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas reformas izstrādes procesā un Latvijas lauksaimnieku interešu pārstāvniecībā.

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā Briselē jau 11. novembrī notika pirmā diskusija par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada, kas var būtiski ietekmēt turpmāko lauksaimniecības attīstību Eiropas Savienības valstīs. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā mainījušās EP pilnvaras lauksaimniecības jomā. Lisabonas līgumā noteikts, ka Eiropas Parlamentam KLP jomā būs līdz lemšanas tiesības kopā ar ES Padomi. Zemnieku Saeima jau vairakkārt uzsvērusi, ka pašreizējā kopējā lauksaimniecības politika nenodrošina vienlīdzības principu. Arī Eiroparlametna deputāte Sandra Kalniete savās publiskajās uzstāšanās to ir paudusi.

Ar Eiropas Savienības (ES) cenu politiku neapmierināti lauksaimnieki ar pienu nolējuši Eiropas Parlamentu (EP) ēku Briselē.

Beļģijas galvaspilsētā Briselē ieradušies tūkstošiem lauksaimnieku, kuri ar smago tehniku bloķēja ielas. Piena ražotāju protesta akcijā piedalās vairāki simti traktoru, tādējādi vēršot uzmanību uz smago situāciju piena tirgū un aicinot sakārtot piena cenas tirgu.

Eiropas fermeru protests sākās pirmdien, 26. novembrī, tajā piedalās Beļģijas, Francijas, Nīderlandes, Vācijas un Austrijas lauksaimnieki. Vakar protestam pievienojās arī Latvijas lauksaimnieki un Latvijas eiroparlamentārieši. Latvijas lauksaimnieku galvenais protesta iemesls, atšķirībā no kolēģiem Rietumvalstīs, bija cīņa par godīgiem tiešmaksājumu noteikumiem attiecībā pret Baltijas zemniekiem.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) iebilst pret VA Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (VTUA) reorganizāciju.

LOSP uzsver, ka nav iemesla veikt aģentūras reorganizāciju, ja pakalpojuma saņēmēji ir pret VTUA funkciju nodošanu CSDD, ko pierāda apkopotie 5901 traktortehnikas īpašnieku un vadītāju paraksti. Kā pierāda aprēķini, šādas reorganizācijas rezultātā valstī radīsies zaudējumi vairāk kā 1 milj. latu apmērā, kas ir pilnīgi nepieņemami šajā krīzes laikā.

LOSP sadarbībā ar citām organizētajām lauksaimnieku organizācijām jau vairākkārt ir sūtījusi vēstules ar pielikumā pievienotu 5901 lauksaimnieku parakstu Valsts kancelejai, Ministru prezidentam, Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai ar lūgumu neveikt VTUA reorganizāciju. Tāpat lauksaimnieku pārstāvji ir piedalījušies visās organizētajās sanāksmēs par VTUA un CSDD funkciju auditu un ar to saistītajiem jautājumiem. Neskatoties uz lauksaimnieku aktīvo piedalīšanos priekšlikumu sniegšanā 20. jūlijā tika saņemti 8 dokumenti steidzamai priekšlikumu un atzinuma sniegšanai, kas paredz VTUA reorganizāciju un pievienošanu CSDD.

Ja ES cukura kvotu sistēma saglabāsies pēc 2015. gada, Latvijai vēl pastāv izredzes izcīnīt kvotu sev.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete informē, ka saistībā ar cukura ražošanu Eiropā pēc 2014. gada viss vēl nav izlemts. «Pirms nedēļas Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu, kas paredz, ka Latvija no 2015. gada varēs atsākt cukura ražošanu. Taisnība, ka Parlaments aicina kvotu sistēmu arī pagarināt līdz 2020. gada oktobrim, bet ir speciāli atrunāts, ka Latvija un Īrija šīs kvotas iegūtu. Pašlaik vēl līdz galam nav skaidrs mehānisms, jo ar to klajā būtu jānāk Eiropas Komisija,» skaidro Kalniete. Tas nav galīgais lēmums, bet gan Eiropas Parlamenta pozīcija sarunām ar ES Padomi un Eiropas Komisiju. Galīgais lēmums esot gaidāms vasarā.

Latvijai jāseko līdzi notikumu attīstībai eirozonā un jābūt pragmatiskai ieviešot eiro, uzskata Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete. Raidījumā Dienas rīts viņa norādīja, ka pēdējās ziņas no Spānijas ir satraucošas un jāskatās kā attīstīsies situācija.

Tomēr S. Kalniete arī uzsvēra, ka viņai grūti ticēt, ka viena no pasaules lielākajām valūtām varētu sabrukt. «Lielas eiro rezerves ir Ķīnā un ASV. Šī ir valūta, kas svarīga ne tikai Eiropai,» sacīja Eiroparlamenta deputāte.

Komentējot pēdējo Eiropas Centrālās bankas (ECB) konverģences ziņojumu, kurā norādīts uz to, ka Latvija nav izpildījusi budžeta deficīta kritēriju un prasības attiecībā uz centrālās bankas neatkarību un juridisku integrāciju Eiro sistēmā, kā arī inflācijas kritēriju, S. Kalniete pieļāva, ka, iespējams, tā ir dubulta stratēģija – iezīmēt argumentus, kurus izmantot, ja lēmums par Latvijas iestāšanos eirozonā būs negatīvs.

Kaut kā muļķīgi sanāca – dzīvojām normāli, te pēkšņi mums grib aizliegt žāvēto gaļu ēst. Bet pašrocīgi kūpināta gaļa, sevišķi šašlika veidā, kā zināms ir latviešu svētku godājama sastāvdaļa. Kā bez tās nosvinēt Jāņus? Nekādi. Un ja Jāņi netiks pienācīgi nosvinēti, tad saulīte nebūs ielīgota un izjuks viss dabas ritms. Tādēļ jau uzbrukums nacionālajai virtuvei trāpījis pa tautas kolektīvajiem arhetipiem – šķiet, žāvētas gaļas apdraudējumam veltīts vairāk publicistikas, analīzes un politiķu vērtējumu kā nacionālās valūtas maiņai. Un pareizi ir – par savām tiesībām ir jāiestājas!

Priekšvēlēšanu entuziasmā gatavo iestāties netrūkst. No ierindas deputātiem līdz pat jaunajai premjeres kundzei – visi noskaņoti kareivīgi. Latviešu virtuve – svēta lieta, vēl tikai drusku, un kājām aizmaršēs līdz Briselei, lai parādītu stingro gribu šajā jautājumā. Vienīgi nelielas pārdomas raisās – kur bija visi tie mūsu Eiroparlamenta deputāti pirms trim gadiem, kad šo iniciatīvu Briselē parakstīja? Labi, vēl var saprast Alfrēdu Rubiku – viņam, kā godīgam komunistam, žāvēta gaļa šķiet sapuvušās valdošās šķiras reakcionāra atlieka. Arī Robertam Zīlem pēdējās dienās, latviski runājot, ne līdz žāvētai gaļai – viņš velta visas pūles, lai savam elektorātam attaisnotos, ka Briselē, pretēji tenkām, nav mācījis četrgadīgai meitenei pašapmierināties. Bet Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Inese Vaidere un vēl pārītis, kas saņem daudzus tūkstošus eiro katru mēnesi par to vien, lai pārstāvētu mums svarīgas lietas Briseles gaiteņos? Nupat uz īsu brīdi ieskrējuši mūsu provincē kā galvaspilsētā studējošie brāļabērni, viņi pilnas avīzes un ētera laiku pierunājuši par savām smagajām dienām eksotiskajā Eiroparlamentā. Kādos tikai daudzos un dažādos veidos, izrādās, latviešu intereses tur netiek aizstāvētas. No rīta līdz vakaram, negulētām naktīm un līdz ausīm pārblīvētām dienām. Bet par spīti grūtībām, viņi lūdz tikai vienu – ļaut tur palikt vēl vienu termiņu.

Sākoties 2012. gadam, Valsts augstākās amatpersonas izteikušas gatavību atbalstīt lauksaimnieku cīņu Briselē par taisnīgākiem tiešmaksājumiem.

Atbalstu zemniekiem izteicis gan Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Biedrības Zemnieku saeima rīkotajā ikgadējā Latvijas lauksaimnieku Jaungada ballē Jelgavas pilī lauksaimnieki no visas Latvijas atzina, ka 2011. gads atmiņās paliks ar cīņu par taisnīgu kopējās lauksaimniecības politiku, kurai īpaši nozīmīgs ir valdības atbalsts.

Apsveikumā lauksaimniekiem Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra: «Lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Zeme un latvietība ir zināmi sinonīmi, kas izsaka mūsu tautas mentalitāti un patiesās vērtības. Lai nodrošinātu lauksaimniekiem taisnīgus konkurences apstākļus platību maksājumos no Eiropas Savienības, vēlreiz apliecinu, ka šajā gadā viens no Latvijas valsts amatpersonu un nozares pārstāvju galvenajiem uzdevumiem būs aktīva viedokļa paušana un aizstāvēšana Eiropas Savienības insititūcijās par situāciju lauksaimniecības finansēšanas jomā. Mūsu pozīcija sarunās būs nemainīga – Eiropas tiešo maksājumu politikai jābūt taisnīgai pret Latvijas lauksaimniekiem.»

Latvijas lauksaimnieki kā šā gada «neražu» vērtē Latvijai netipisko sausumu, norādīja lauksaimnieku nevalstiskajās organizācijās.

Biedrībā «Zemnieku saeima» norādīja, ka lauksaimniecības sfērā kā šā gada neraža ir vērtējams netipiskais sausums, kas negatīvi ietekmēja lauksaimniecības kultūraugu ražu.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) atzina, ka šā gada karstums un sausums negatīvi ietekmēja augļkopības sfēru, kamdēļ Latvijas augļkopju raža bija vairāk nekā 40% zemāka salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru, kāds būtu bijis normālos laika apstākļos. Iepriekšējā gadā bojātos augus šogad turpināja iznīcināt viens no sausākajiem maija mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. «Dārzi izkalta, bet tiem augiem, kas vēl spēja turēties pretī sausumam, bira augļi, savukārt palikušie augļi bija nelieli. Sausais un karstais laiks aktivizēja dažādu insektu savairošanos. Tādējādi nozare cieta ievērojamus ražas zudumus,» norādīja padomē.

Mazie lauksaimnieki no 2015. gada varēs saņemt ikgadēju maksājumu par saimniecību 500 eiro apmērā, neatkarīgi no tā, cik hektāru zemes būs saimniecībā.

Tāds lēmums pieņemts, vienojoties Zemkopības ministrijai un Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajai padomei.

Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas ieviešanas mērķis ir saglabāt dzīvotspējīgus laukus un samazināt administratīvo slogu gan mazajiem lauksaimniekiem, gan administrējošām iestādēm. Lauksaimniekiem 2015. gadā būs izvēles iespējas - saņemt atbalstu standarta tiešo maksājumu shēmās (vienotais platības maksājums vai pamata maksājuma shēma, zaļināšanas maksājums, saistītais atbalsts) vai saņemt atbalstu mazo lauksaimnieku shēmā.

Paredzams, ka izšķirošais faktors izvēlei par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai būs atbalsta summa. «Ja lauksaimniekam šķitīs saistošs 500 eiro atbalsta maksājums par saimniecību, tad lauksaimnieks pievienosies mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, savukārt, ja lielāku atbalstu būs iespējams saņemt no standarta tiešajiem maksājumiem, tad lauksaimnieks noteikti attieksies no dalības mazo lauksaimnieku shēmā,» skaidro ministrijas pārstāvji.

Šoruden Latvijas lauksaimnieki kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas zemniekiem gatavojas rīkot protesta akciju, lai iebilstu pret nevienlīdzīgiem maksājumiem.

Akciju gatavojas rīkot biedrība Zemnieku Saeima sadarbībā ar kaimiņvalstu lauksaimnieku organizācijām un tā varētu notikt rudenī. Detalizētāka informācija par gaidāmo akciju būs zināma augusta beigās, septembra sākumā, DB uzzināja Zemnieku saeimā. Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš gaidāmo akciju jau nodēvējis par otru Baltijas ceļu.

Trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un Zemnieku saeimas vadība un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs parakstīja aicinājumu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, aicinot izveidot Eiropas lietu padomi, kurā darbotos Valsts prezidents un padomnieki, Ministru prezidents, Zemkopības ministrijas pārstāvji (zemkopības ministrs un lauksaimniecības atašeji Briselē), Ārlietu ministrijas pārstāvji, Finanšu ministrijas pārstāvji, Latvijas Eiropas Parlamenta deputāti un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji. Šādas padomes izveide veicināšot regulāru savstarpējas informācijas apmaiņu un sadarbības koordinēšanu, dažādu ietekmes kanālu pilnīgāku izmantošanu un koalīciju veidošanu ar citām dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimniecība saņemtu taisnīgu ES finansējumu un būtu konkurētspējīga Eiropas vienotajā tirgū.

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komiteja atbalstījusi pozitīvas pārmaiņas Latvijas zemniekiem svarīgākajos jautājumos, tostarp aicinot tiešos maksājumus noteikt taisnīgi un krasi samazināt pašreizējās atšķirības atbalstā dažādu valstu zemniekiem.

Par to liecina trešdien komitejas apstiprinātās ES lauksaimniecības politikas reformas politiskās vadlīnijas laikam līdz 2020. gadam. Parlaments uzskata, ka atbalsts nevienas dalībvalsts zemniekiem nedrīkst būt mazāks vai lielāks par saprātīgu procentu no vidējā atbalsta apjoma Eiropā. EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) piedalījās dokumenta veidošanā un iesniedza priekšlikumu noteikt, ka nevienā valstī nedrīkst saņemt mazāk par 80 % un vairāk par 120 % no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. «Karstas diskusijas par konkrētiem skaitļiem vēl ir priekšā, bet svarīgi, ka Parlaments atbalsta šo principu. Tas nozīmē, ka Grieķija vairs nevarēs saņemt piecreiz lielāku atbalstu par vienu hektāru apsaimniekotās zemes, nekā Latvijā. Arī turpmāk būs sarežģītas diskusijas, jo gaidāma nopietna līdzekļu pārdale, pret ko ir ievērojama pretestība,» saka Kalniete.

Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumi lauksaimniekiem 2014. gadā tiks samazināti par 4%. Tādejādi ES budžetā tiks ietaupīti 1,47 miljardi eiro, vēsta Eiropas Komisija (EK).

Nākamos septiņos gados ES budžetā Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums samazināts par 12% līdz 373,2 miljardiem eiro. Tiešo maksājumu samazinājums neskars tādas valsti kā Rumāniju, Bulgāriju un Horvātiju.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete gan vēlas paskaidrot, ka izskanējusī informācija par to, ka par 4% samazināsies tiešmaksājumi saimniecībām, ir nepilnīga. Šī norma, kas paredzēta, lai veidotu finanšu rezervi un sabalansētu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta ieņēmumus ar izdevumiem, ir daļa no KLP reformas. Sākotnēji šo atskaitījumu bija paredzēts attiecināt uz visām saimniecībām, sākot no pirmā centa, tomēr Austrumeiropas un Baltijas valstīm sadarbojoties, izdevās panākt, ka maksājums tiek atskaitīts no tām saimniecībām, kuras saņem vairāk nekā 2000 eiro gadā.

Nākamajos septiņos plānošanas gados Latvija lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņems apmēram 2,7 miljardus eiro, kas ir par miljardu jeb 58% vairāk nekā iepriekšējo 7 plānošanas gadu laikā.

Tā pēc sarunām par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu informē Latvijas pārstāve Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejā Sandra Kalniete.

Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes pārstāvji vienojušies par tām reformas detaļām, kuras līdz šim nebija atrisinātas. Tas ļaus EP Lauksaimniecības komitejas deputātiem jau nākamo pirmdien balsot par vienošanās tekstu, ar ko noslēgsies darbs pie KLP reformas, kurš ilgst jau vairākus gadus.

Kalniete uzskata, ka šī vienošanās ir Latvijai viena no svarīgākajām, jo reformas rezultātā Eiropas lauksaimniecības politika kļūst taisnīgāka, mazinās negodīgo konkurenci un zemniekiem viesīs skaidrību par iespējām saņemt atbalstu turpmākajos gados.

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Baltijas valstu lauksaimnieku pikets pērn 13. decembrī Briselē ir sadzirdēts, bet skaidras ziņas par reālām izmaiņām naudas sadalē būs ne agrāk kā šā gada rudenī

Piketa mērķis bija pievērst Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas uzmanību netaisnīgam tiešo maksājumu sadalījumam.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis Dienas Biznesam atzina, ka Latvijas lauksaimnieku aprēķini un viedoklis ir sadzirdēts un uzklausīts Eiropas Komisijā, kā arī ES parlamenta Sociālo lietu komisijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lauksaimnieki vēl neapzinās, uz kāda sliekšņa stāvam un ja Brisele nemainīs savu nostāju, nekas labs nav gaidāms.

Tā lauksaimnieku rīkotajā akcijā, prasot vienlīdzīgus tiešmaksājumus, Rīgā, Doma laukumā pauda Lietuvas zemnieku pārstāvis Bronius Markauskas. Arī Igaunijas lauksaimnieku pārstāvis Jaan Sörra aicināja Eiropu izlīdzināt maksājumus. «Jau desmit gadus esam Eiropas Savienībā, bet tiešmaksājumi ir zemāki par vidējo Eiropā un šādu kārtību grib saglabāt vēl septiņus gadus. Ja veikalā paskatāmies cenas, importa prece ir lētāka, nekā vietējā un tas tāpēc, ka, piemēram, Holandē zemnieks saņem piecas reizes lielākus maksājumus un tādēļ var savu produkciju pārdot lētāk,» pauda Igaunijas pārstāvis. Viņš atgādināja Igaunijas prezidenta teikto, ka, ja saglabāsies šāda sistēma arī turpmāk, jāsaliek kopā visu juristu prāti un jāsūdz Eiropa tiesā. «Viens velns staigā pa Eiropu un tas ir Baltiešu traktors. Trīciet, mēs drīz būsim Eiropā!» sacīja Igaunijas pārstāvis Jaan Sörra.

Lai arī iecere zemniekiem maksāt 65% no ES vidējā ir vairāk nekā pašreiz, laukos ir sašutuši par saglabāto nevienlīdzību. Vairums zemnieku uzskata, ka tas nav pieņemami un Latvijas amatpersonām un lobijiem jādara viss, lai kauja par vienlīdzīgākiem maksājumiem beigtos Latvijas lauksaimniekiem labvēlīgi. Pretējā gadījumā protesta akcijas un streiki būšot neizbēgami.

Pēc pusotras nedēļas - 19. jūnijā Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā pirmo reizi oficiāli tiks prezentēti kopējās lauksaimniecības politikas reformas izstrādātie priekšlikumi, kurus sagatavojis atbildīgais ziņotājs deputāts Luiss Manuels Kapoulašs Santušs. Viņš rosinās noteikt, ka turpmāk neviens Eiropas zemnieks nedrīkstēs saņemt mazāk 65% no vidējā maksājuma lieluma par hektāru, informē Lauksaimniecības komitejas deputātes Sandras Kalnietes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks. Šāds priekšlikums nozīmē, ka turpmākajos septiņos gados Latvijas zemnieki saņemtu par 270 miljoniem eiro vairāk, nekā bija paredzēts Eiropas Komisijas iesniegtajā lauksaimniecības budžeta priekšlikumā. Sandra Kalniete šos grozījumus vērtē kā soli pareizajā virzienā, tomēr tie tikai daļēji izlīdzinot līdzšinējo nevienlīdzību. Deputāte uzskata, ka pagaidām noiets tikai pusceļš un svarīgākais vēl priekšā. Viņa sola iesniegt nepieciešamos grozījumus likumdošanas ziņojumā, lai paaugstinātu tiešmaksājumus Latvijai un aizstāvētu grozījumus tālākajās sarunās, kuras sāksies septembrī. Pēc tam, kad komitejā būs notikusi sagatavoto priekšlikumu apspriešana, līdz jūnija beigām varēs iesniegt grozījumus. Šobrīd plānots, ka Lauksaimniecības komitejai par vienotu nostāju būs nepieciešams vienoties līdz gada beigām.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zemkopības ministri trešdien apspriedās par to, kādi grozījumi būtu nepieciešami Eiropas Komisijas (EK) regulas priekšlikumā par tiešajiem maksājumiem, lai ES atbalstu saņemtu ražojošie lauksaimnieki, nevis tā saucamie «dīvāna zemnieki».

Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas tikšanās laikā ar Lietuvas lauksaimniecības viceministru Mindaugu Kuklieri (Mindaugas Kuklierius) un Igaunijas lauksaimniecības ministru Heliru Valdoru Sēderu (Helir-Valdor Seeder) pārrunāta Baltijas valstu kopīga nostāja par nepieciešamību ieviest godīgu un taisnīgu Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) attiecībā uz visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem pēc 2013. gada.

Attiecībā uz EK priekšlikumiem par obligātu tiešo maksājumu t.s. «zaļo pasākumu» piemērošanu Baltijas valstu nostāja sakrīt – ieviešot šos pasākumus, jāņem vērā dalībvalstu specifikas un šiem pasākumiem jābūt saimnieciski saprātīgiem, lai tie neradītu nesamērīgu slogu lauksaimniekiem, informē Zemkopības ministrija.