Krievijas valdība atteikusies no plāniem izvietot stratēģiskās raķetes Kaļiņingradā, kas bija iecerēts kā pretspars ASV plānotajam raķešu aizsardzības vairogam Austrumeiropā.

To atzinušas augsti stāvošas Krievijas militārpersonas, norādot, ka iemesls šādai nostājas maiņai ir fakts, ka ASV prezidents vairs nav Džordžs Bušs, ziņo Spiegel.de.

Līdz šim Krievija bija norādījusi, ka Iskander raķešu izvietošana Kaļiņingradā bijusi reakcija uz ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas veidošanu Austrumeiropā, tomēr šķiet, ka līdz ar Baraka Obamas stāšanos amatā, daudz kas mainījies arī Krievijā. Krievija cer, ka jaunais ASV prezidents pārtrauks pretraķešu aizsardzības sistēmas objektu izvietošanu Polijā un Čehijā.

Tehnikas nomas uzņēmums Storent Investment pārņem Cramo darbību Latvijā un Kaļiņingradā. «Pēdējos gados būvniecībā Latvijā bija ievērojams kritums, kas negatīvi ietekmēja būvtehnikas nomas biznesu,» par Cramo lēmumu atteikties no darbības Latvijā biznesa portālam db.lv saka Storent valdes loceklis Andris Bisnieks.

Cramo Group prezidents un vadītājs Leifs Gustafsons (Leif Gustafsson) vakar norādīja, ka «līdzšinējās darbības rezultāti Latvijā un Kaļiņingradā nav attaisnojuši mūsu cerības - nav sasniegta nedz plānotā atdeve no ieguldījumiem, nedz gūti prognozētie ienākumi».

Storent, kas darbojas Baltijā, Somijā un Zviedrijā, ir pārņēmis Cramo grupas uzņēmumu darbību Latvijā un Kaļiņingradā, iegādājoties SIA Cramo un OOO Cramo Kaliningrad. Minētajiem Cramo grupas uzņēmumiem kopā ir 7 nomas punkti ar 43 darbiniekiem.

Pārņemšanas darījuma summu gan A. Bisnieks neizpauž.

Septembra «DnB NORD Latvijas barometra» dati liecina, ka augustā novērotais sabiedrības kopējā noskaņojuma uzlabošanās apsīkums nav bijusi sagadīšanās, kas skaidrojama ar mērījumu statistisko kļūdu. Turklāt mana piesardzīgi izteiktā prognoze, ka septembrī iespējama rādītāju slīdēšana pesimisma virzienā, ir apstiprinājusies.

Lai gan mēneša laikā noskaņojums mainījies tikai nedaudz (sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss samazinājies tikai par vienu punktu: no -36 līdz -37), tagad ir nepārprotami skaidrs – tendence, kas bija vērojama kopš 2009. gada rudens (pakāpeniska sabiedrības pesimisma mazināšanās), 2010. gada vasarā ir apsīkusi.

Nav šaubu, ka galvenais faktors, kas patlaban ietekmē iedzīvotāju noskaņojumu, ir 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti un jaunās valdības veidošanas gaita. Teorētiski varētu sagaidīt, ka vēlēšanu rezultātā sabiedrības noskaņojums uzlabosies. Pat, ja sabiedrība bija neapmierināta ar līdzšinējo kursu (un aptauju dati liecina, ka tā bija neapmierināta, – piemēram, augustā valdības darbu pozitīvi vērtēja tikai 16% iedzīvotāju), tad, sākot strādāt jaunievēlētajiem politiķiem, apmierinātības līmenim vajadzētu pieaugt, piešķirot jaunu uzticības kredītu. Turklāt uzlaboties vajadzētu ne tikai valdības darba vērtējumam, bet arī «DnB NORD Latvijas barometra» nākotnes vērtējuma indeksam, jo būtu tikai loģiski pieņemt, ka jaunās valdības pūliņu rezultātā pēc 12 mēnešiem uzlabosies gan Latvijas ekonomiskā situācija, gan iedzīvotāju personīgie materiālie apstākļi.

Eiropas Centrālā banka (ECB) nav paudusi neapmierinātību ar ECB padomes locekļa, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, aģentūru LETA informēja ECB preses dienestā.

Pievienota 5.rindkopa

Bankai patlaban neesot pietiekami daudz informācijas, lai izvērtētu situāciju.

Plašākus komentārus par jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviču, ECB nesniedz, uzsvēra ECB preses dienestā.

Kā ziņots, Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja, ka ECB ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa - Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča - funkcionalitātes ierobežošanu.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA skaidroja, ka Kušners tikai paudis bažas par to informāciju, kas izskanējusi Latvijas Bankas un ECB savstarpējā sarakstē. Patlaban ECB vadība vēl nav paudusi savu viedokli.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka ECB tiks nodrošināta informācija par situāciju ar Rimšēviču. Reizniece-Ozola atzina, ka ECB nav sniegusi publisku paziņojumu šajā jautājumā, bet viņa vakar situāciju pārrunājusi ar ECB prezidentu Mario Dragi. Ministre un Dragi sarunā vienojušies, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodrošinās ECB ar informāciju par Rimšēvičam celtajām apsūdzībām un piemēroto drošības līdzekli, lai ECB varētu vērtēt situāciju.

Krievija aizvada sarunas ar Eiropas energokompānijām par atomelektrostacijas (AES) celtniecību Kaļiņingradā, pavēstījusi energokompānija Rosatom.

«Pašlaik tiek aizvadītas sarunas ar lielām Rietumeiropas energokompānijām, kas ir izrādījušas nopientu vēlmi piedalīties Kaļiņingradas AES celtniecībā,» sacīja Rosatom inženierprojektu vadītājs Sergejs Bojarkins, vēsta Ria Novosti.

Krievija Baltijas AES celtniecību Kaļiņingradā uzsāka 2010. gadā. Paredzēts, ka AES pirmais bloks darbību uzsāks 2017. gadā, bet otrā bloka celtniecība jāuzsāk šogad un jāpabeidz 2018. gadā.

Db.lv jau vēstīja, ka eskperti iepriekš apšaubījuši Kaļiņingradas AES drošību. «AES būvniecība ir ļoti dārgs projekts, un, iespējams, Kaļiņingradas AES drošības aspekts būs zemāks, nekā varētu vēlēties,» sacīja Fizikālās enerģētikas institūta izpētes vadītājs profesors Viktors Zēbergs.

Krievijas Aizsardzības ministrija modernizēs divas militārās lidostas Kaļiņingradā, pavēstījis Krievijas Baltijas jūras kara flotes komandieris viceadmirālis Viktors Čirkovs.

«Mēs plānojam pagarināt Čkalovskas lidostas skrejceļu par 3500 metriem, lai varētu uzņemt jebkāda veida lidmašīnas, ieskaitot Boeing un Airbus,» sacīja V. Čirkovs. Skrejceļa rekonstrukcija ilgs aptuveni divus gadus, vēsta aģentūra RIA Novosti.

Tāpat Krievijas Aizsardzības ministrija plāno atjaunot pamestu padomju laika hidroplānu lidostu Kuršu kāpās. V. Čirkovs pastāstīja, ka Baltijas flotei līdz 2013. gada martam būs četras amfībijas tipa lidmašīnas, kuras tiks izmantotas izlūkošanai, kā arī meklēšanas un glābšanas uzdevumiem.

Aģentūra norāda, ka pēdējos gados Kaļiņingradas, kas robežojas ar NATO valstīm Poliju un Lietuvu, nozīme pieaugusi. Jau vēstīts, ka Krievija iepriekš paziņoja, ka Kaļiņingradā tiks izvietoti operatīvi taktiskie raķešu kompleksi Iskander, ja Maskavai sarunās ar Vašingtonu neizdosies panākt, ka tiek ņemti vērā tās iebildumi pret NATO iecerēto pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā.

Igaunijas būvniecības kompānija a/s TREV-2 Grupp pēc īpašnieku maiņas izvēlas atšķirīgu nākotnes stratēģiju, lūkojot, kā iespējams attīstīt biznesu

Tā intervijā DB stāsta Erki Melders (Erki Mölder), a/s TREV-2 Grupp vadītājs. Viena no šī brīža aktualitātēm būvniecībā saistās ar jauno ES fondu plānošanas periodu, kas spēcīgi ietekmē biznesu. «Igaunijas ceļu administrācijas stratēģija nākamajam periodam ir atšķirīga. Šis ir pirmais gads jaunajā normalitātē. Iepriekšējā periodā bija daudz lielu projektu – milzīgi būvniecības darbi, tilti utt. Nākamajā periodā finansējums paredzēts mazākiem projektiem. Naudas apjoms varbūt būs tikpat liels, bet projektu daba būs atšķirīga. Tā ir normāla evolūcija – lielie darbi ir pabeigti, tagad koncentrēsimies uz esošās infrastruktūras uzturēšanu. Uzskatu, ka tas ir labi,» teic E. Melders.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs trešdien paziņoja, ka operatīvi taktiskie raķešu kompleksi Iskander tiks izvietoti Kaļiņingradā, ja Maskavai sarunās ar Vašingtonu neizdosies panākt, ka tiek ņemti vērā tās iebildumi pret NATO iecerēto pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā.

Ja netiks veikti pasākumi NATO plānu ierobežošanai, «valsts rietumu un dienvidu daļā izvietos modernas ieroču sistēmas, kas varētu tikt izmantotas ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas Eiropas objektu iznīcināšanai,» viņš brīdināja.

«Viens no šiem soļiem varētu būt Iskander raķešu sistēmas izvietošana Kaļiņingradā,» uzrunā televīzijas kanālā Rossija24 sacīja Kremļa saimnieks.

Turklāt, ja «situācijas attīstība nebūs veiksmīga, Krievija patur tiesības apturēt turpmākos soļus attiecībā uz apbruņošanos un attiecīgo ieroču kontroli», viņš piebilda.

Cramo Group atsakās no darbības Latvijā un Kaļiņingradā, savu uzņēmumu SIA Cramo un Cramo Kaliningrad OOO akciju kapitālu pārdodot AS Storent Investments.

Šis darījums aptver visus uzņēmumu aktīvus un pasīvus, un tika noslēgts 2017. gada 1. augustā. Cramo līdzšinējie darbinieki – kopskaitā 43, turpinās darbu uzņēmumā.

Pašlaik aprīkojuma nomas segmenta ietvaros Cramo ir septiņi nomas punkti Latvijā un Kaļiņingradā. Tāpat arī Cramo uzņēmējdarbības apjomi moduļu telpu nomas tirgus daļā Latvijā ir nelieli.

Darījums pozitīvi ietekmēs Cramo Group trešā ceturkšņa darbības rezultātus, kuru apjoms ir apmēram 1,8 miljoni eiro. Savukārt gadu iepriekš – 2016. gadā, pārdošanas apgrozījums Latvijā un Kaļiņingradā bija 6,3 miljoni eiro, bet EBITA tas bija -0,8 miljoni eiro.

Cramo ir otrais lielākais nomas pakalpojumu uzņēmums Eiropā, kas specializējas celtniecības iekārtu un tehnikas nomā un ar to saistītajos pakalpojumos, kā arī moduļu telpu nomā. Cramo ir aptuveni 324 nomas punkti 15 valstīs. Cramo grupā ir aptuveni 2 600 darbinieku, un tās konsolidētais apgrozījums 2016. gadā sasniedza 712 miljonus EUR. Cramo akcijas ir kotētas Nasdaq Helsinki Ltd. biržā.

NordBalt ietekmē Latvijā un Igaunijā elektroenerģijas cenas ir samazinājušas un tagad tās ir aptuveni vienādas, paslīdot zem 30 eiro/MWH, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā minēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Latvijā pat tika sasniegts vēsturiski zemākais cenas līmenis kopš ieiešanas Nord Pool biržā - ap 18 eiro.

Runājot par turpmāko enerģētikas tirgus attīstību, viņš sacīja, ka nākotnē ir paredzēts īstenot vairākus infrastruktūras projektus reģionā, kas arī var ietekmēt cenas. Viens no tiem ir 3.starpsavienojums starp Igauniju un Latviju, kas vēl vairāk izlīdzinās elektrības cenas atšķirības, kā arī Lietuvas un Polijas 2.starpsavienojums.

Somijā tuvākajos gados plānots būvēt jaunas atomelektrostacijas, savukārt Zviedrijā paredzēts slēgt divus atomreaktorus, kas var ietekmēt kopējās plūsmas reģionā.

Db.lv jau rakstīja, ka 18.februāra ar pilnu jaudu darbu uzsāka Lietuvas–Zviedrijas elektroenerģijas starpsavienojums NordBalt, kas līdz šim strādāja testa režīmā - ar pārtraukumiem un ierobežotu kapacitāti, informē SIA Enefit.

Krievi izrādījuši ievērojamas ambīcijas iesaistīties britu kodolenerģijas tirgū. Tas izraisījis nervozitāti, vai tikai Kremlis nesāks izmantot enerģiju kā politisku ieroci, raksta The Observer.

Krievijas valstij piederošais Atomenergoprom ir jau parakstījis kopuzņēmuma līgumu ar Toshiba, kas vada Lielbritānijas galveno atomelektrostaciju Lankašīrā. Līdzīgu vienošanos krievi gatavojas parasktīt arī ar Siemens, kas grasās kļūt par svarīgu jaunās paaudzes atomreaktoru piegādātāju Lielbritānijā.

Krievijas koncerns, kam jau ir pieeja Lielbritānijas urāna raktuvēm un kas ir piegādājis degvielu Safolkas atomelektrostacijai, pamanījies arī nodibināt kontaktus ar britu gāzes uzņēmumu Centrica un turbīnu ražotāju Rolls-Royce.

Daži «nolādētie» fondi piedāvā riskantas, bet vilinošas iespējas , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ar vairākiem tautsaimniecības sektoriem un ģeogrāfiskajām zonām saistītos biržās tirgotos fondus tirgus dalībnieki iesaukuši par «zombiju fondiem». Tie ir tādi fondi, kuru ieguldījumu stratēģija ilgākā termiņā varētu šķist pavisam loģiska un pamatota, lai gan realitātē to cenas uzvedas gluži kā nolādētas, raksta Bloomberg.

Vieni no šādiem biržās tirgotajiem fondiem ir bijuši, piemēram, ar saules enerģijas industriju saistītie fondi. Lielāko šo fondu vērtība kopš to ieviešanas pirms septiņiem gadiem ir sarukusi aptuveni par 90%. Lai gan pagājušais gads radīja cerības par šī sektora atveseļošanos un 2013. gada skatījumā, piemēram, Guggenheim Solar ETF cena palielinājās par 130%, kopš šā gada martā sasniegtajiem līmeņiem minētā fonda vērtība ir sarukusi jau par 30% – līdz 35 ASV dolāru atzīmei. Jānorāda, ka vēl 2008. gadā šī biržās tirgotā fonda daļu varēja iegādāties par 280 AV dolāriem. Līdzīgi strauji samazinājusies arī, piemēram, Market Vectors Solar Energy ETF vērtība. Daži gan norāda, ka līdzi ar savu vēlmi dzīvot tīrāk saules enerģijas nozari reanimēs lielāks Ķīnas pieprasījums pēc attiecīgajām industrijas tehnoloģijām. Tāpat saules (un arī vēja) enerģijas nozarēs investējis tāds investīciju grands kā Vorens Bafets. Šāds fakts vien garantē, ka daudzi investori mēģinās kopēt vai vismaz pievērsīs uzmanību viņa darbībām.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

«Ja Krievija atsūtīs oficiālu piedāvājumu dalībai jaunā Baltijas atomelektrostacijas (AES) projektā, tad Lietuvas valdībai tas būs nopietni jāizskata,» uzskata bijušais Lietuvas saimniecības ministrs Kestutis Daukšics, raksta severinform.ru.

«Ja Lietuvā, Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā tiks uzbūvēts pa vienai jaunai AES, tad saražotās elektroenerģijas būs par daudz un galvenais jautājums būs- kur to likt,» uzskata K. Daukšics. Viņš norāda, ka pašā konkurencē nav nekā slikta un tā ir labvēlīga gala patērētājam, taču nevajadzētu uzbūvēt pārāk daudz AES.

Lietuvai pagaidām ir maz informācijas par Kaļiņingradā un Baltkrievijā plānotajām AES, tāpēc Lietuva uzskata, ka var uzbūvēt AES ātrāk. Tomēr K. Daukšics norāda, ka Krievija varētu piedāvāt pārdot 49 % akciju Kaļiņingradas AES projektā un tad būs nopietni jāizskata šāda iespēja, jo tad Lietuva, iespējams, varētu nebūvēt pati savu AES, bet izmantot Kaļiņingradā uzbūvēto.

Baltijas reģionā, visticamāk, taps tikai viena atomelektrostacija - tā, kuru uzbūvēs pirmo, šodien raksta Dienas bizness.

Par to liela daļa enerģētikas ekspertu ir vienisprātis, lai gan pašlaik vēl arvien notiek runas par trīs paralēlu atomelektrostaciju (AES) projektu - Baltkrievijā, Krievijā un Lietuvā - realizāciju. Krievija savu Baltijas AES projektu, ko paredzēts būvēt Kaļiņingradā, pēdējo mēnešu laikā starptautiskā līmenī reklamē ļoti aktīvi. Neatpaliek arī Lietuva, kas uzsākusi sarunas ar izvēlēto Visaginas stratēģisko investoru Hitachi GE Nuclear Energy.

Darbi ar Baltijas AES būvniecību Kaļiņingradā, kā DB pārliecinājās Krievijā, rit uz priekšu- pašlaik jau veikti būvdarbi par vairāk nekā 100 milj. eiro, lai gan paša reaktora būve vēl nav sākta. To būs iespējams darīt, kad Krievijas energokompānija Rosatom saņems pēdējo licenci, kas atļaus sākt pamatu betonēšanu. Kompānija cer šo licenci saņemt vēl šovasar, lai pirmā Baltijas AES bloka būve varētu tikt pabeigta 2016. gadā. Baltijas AES lielā mērā tiek būvēta elektroenerģijas eksportam uz Eiropas Savienību- Baltiju, Poliju un Vāciju. Tomēr šajā ziņā situācija nav tik viennozīmīga. Lietuva, kas ir svarīga šī projekta elektroenerģijas tranzītvalsts gan uz abām pārējām Baltijas valstīm, gan, 2015. gadā uzbūvējot starpsavienojumu ar Zviedriju, arī uz Skandināviju, kas ir potenciāli viens no būtiskākajiem noieta tirgiem Baltijas AES, pagaidām atsakās apspriest un saskaņot Baltijas AES ietekmi uz vidi. Otrs svarīgs eksporta virziens būtu Polija un Vācija. Tomēr, lai arī Vācijas pieņemtais lēmums par savu AES slēgšanu ļauj krieviem cerēt uz papildu elektrības eksportu, praktiski tas diezvai īstenosies. Gan ar Poliju, gan Vāciju jāizbūvē jauni, dārgi starpsavienojumi, turklāt Vācija politiski nevarēs atļauties, iepirkt kodolenerģiju no Kaļiņingradas pēc tam, kad savas AES būs slēgusi. «Krievi jau var sapņot, ka varēs pārdot mums savu elektrību, praksē tas ir nereāli, turklāt Vācija oficiāli nemaz nav uzrunāta,» DB sacīja Vācijas Ekonomikas un tehnoloģiju ministrijas Starptautiskās enerģētikas politikas nodaļas vadītājs Jorgs Kiršs. «Nebūt neesmu pārliecināts, ka Baltijas AES tiešām varēs tapt tik ātrā tempā, kā cer projekta īstenotāji, bet līdz tam mēs būsim uzbūvējuši jaunas gāzes stacijas un attīstījuši atjaunojamos energoresursus,» tā J. Kiršs. Viņš gan piebilst, ka nevar izslēgt, ka Vācija Krievijā saražoto elektrību varētu importēt caur kādu trešo valsti, piemēram, Poliju, jo tad šai elektrības izcelsmei vairs nebūtu iespējams izsekot. Tāpat nevarot izslēgt, ka kāda no vācu lielajām kompānijām, piemēram, RWE, Siemens vai E.ON Ruhrgas kā ārvalstu investors, risinot savas iekšējās darījumu attiecības ar Krieviju, tomēr iesaistītos arī Baltijas AES projektā.

Kādas zemo cenu lidsabiedrības Ryanair pasažieres žēlošanās sociālajā tīklā Facebook par Ryanair piemēroto 300 eiro maksu par biļetes izdrukāšanu saņēmusi vairāk nekā 357 tūkstošu Facebook lietotāju atbalstu.

Neapmierinātā pasažiere Sjūzija Makleoda (Suzy McLeod) stāsta, ka, lidojot no Spānijas pilsētas Alikantes uz Bristoli Lielbritānijā, viņai kopumā nācās samaksāt vēl papildus 300 eiro, jo viņa bija aizmirsusi izdrukāt iekāpšanas biļeti.

«Biju iepriekš veikusi reģistrāciju lidojumam, taču tādēļ, ka nebiju izdrukājusi iekāpšanas biļetes, Ryanair lika maksāt 60 eiro par katru papīra lapu, ko kompānija izprintē manā vietā,» Facecbook ierakstā sūkstās neapmierinātā pasažiere, piebilstot, «ja uzskatāt, ka tas nav godīgi, spiediet «patīk» (like)».

Ieraksts sociālajā tīklā tika publicēts 16. augustā, un neilgā laika posmā tas sasniedza 18 tūkstošus komentāru un vairāk nekā 354 tūkstošus nospiestu «like».

Mēs neredzam iespēju turpināt sarunas, ja programmātiskie uzstādījumi tiek apšaubīti. Mūsu mērķis nav nokļūt valdībā par katru cenu, mums ir mēŗķis kaut ko izdarīt. Ja nav pārliecības, ka šīs reformas ir veicamas, tādā valdībā mums nav ko darīt, LTV raidījumā Panorāma pauda Zatlera reformu partijas (ZRZP) līderis Edmunds Sprūdžs.

(ZRP) ir neapmierināta ar koalīcijas veidošanas sarunu gaitu un nolēmusi "ieturēt pauzi" līdz piektdienai. Sprūdžs noraidīja informāciju, ka ZRP apturējusi koalīcijas veidošanas sarunas, jo partija neapmierināta ar provizorisko amatu sadali. Viņš arī nekomentēja vai nu Saskaņas Centra izredzes nokļūt koalīcijā palielinājušās.

ZRP norāda, ka sarunas par koalīcijas veidošanu un nākamās valdības darāmajiem darbiem "nav saprātīgas".

Tāpēc rīt nenotiks iepriekš plānotā jaunās koalīcijas sanāksme, kurā bija paredzēts turpināt runāt par atbildības sfēru un ministru amatu sadali.

ZRP ir secinājusi, ka potenciālie koalīcijas partneri - "Vienotība" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - topošajā valdības deklarācijā ir gatavi parakstīt vienošanās par ZRP rosināto reformu īstenošanu bez patiesa nodoma tās īstenot. Par to liecinot partiju pārstāvju vakar un šodien paustie publiskie izteikumi.

Polijas lielākā naftas kompānija PKN Orlen saņēmusi vairākus piedāvājumus pārdot tai piederošo uzņēmumu Lietuvā Orlen Lietuva, taču pagaidām vēl nav nolemts, vai šis uzņēmums tiešām tiks pārdots, citējot PKN Orlen vadītāja Jaceka Kraveca teikto intervijā Varšavas radiostacijai Radio PiN, vēsta Bloomberg.

PKN Orlen vadītājs skaidro, ka pagaidām attiecībā uz Orlen Lietuva ir iespējami trīs scenāriji – pārdot visu uzņēmumu, pārdot daļu Lietuvas uzņēmuma vai arī nepārdot Orlen Lietuva un uzlabot tās efektivitāti.

J. Kravecs atteicies nosaukt potenciālos pircējus.

PKN Orlen Lietuvas uzņēmumu iegādājās 2006. gadā, par to samaksājot 2,34 miljardus ASV dolāru.

Iepriekš Polijas vēstnieks Lietuvā Mareks Novakovskis izteicies, ka PKN Orlen ir gatava pārdot naftas pārstrādes uzņēmumu Orlen Lietuva - iepriekš uzņēmums bija zināms ar nosaukumu Mažeiķu nafta - Krievijas dabasgāzes gigantam Gazprom vai jebkuram citam investoram, jo PKN neapmierina Lietuvā veikto investīciju atdeve.

«Atomelektrostacijas (AES) būvniecība ir ļoti dārgs projekts, un, iespējams, Kaļiņingradas AES drošības aspekts būs zemāks, nekā varētu vēlēties.»

To Energoforumā saka viens no Latvijas kodolenerģijas lielākajiem ekspertiem Latvijā Fizikālās enerģētikas institūta izpētes vadītājs profesors Viktors Zēbergs. Viņš gan piebilst, ka daudz vairāk nekā par jaunceļamo Kaļiņingradas AES esot jābažījās par to, ka, piemēram, Sanktpēterburgā un citviet Krievijā darbojas tādi paši reaktori, kāds bija Černobiļā. Gan V. Zēbergs, gan a/s Latvenergo Izpētes un attīstības departamenta vecākais plānošanas inženieris Valdis Gavars uzskata, ka par Lietuvas jaunbūvējamās Visaginas AES drošību turpretim neesot ko šaubīties. «Drošības un atbildības līmenis ES,

Par spīti lētu elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu trūkumam Baltijā, jaunā atomelektrostacija (AES) Kaļiņingradā netiek gaidīta atplestām rokām, jo tā var nostiprināt Krievijas ietekmi, citējot ekspertu pausto, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Jāatgādina, ka AES būve Kaļiņingradā bez trokšņa, bet mērķtiecīgi uzsākta 2010. gadā, un tai ir izredzes tikt uzbūvētai līdz 2017. gada nogalei.

Baltiešiem savu interešu aizstāvībai trumpis ir fakts, ka bez Lietuvas piekrišanas AES būtisku lomu Baltijas tirgū spēlēt nevarēs, un Lietuva neslēpj, ka savienojumu attīstībai piekrišanu dot nevēlas. Šī iemesla dēļ saasinājušās politiskās kaislības ap projektu, un nesen medijos izskanējusi ziņa, ka projekts apturēts, lai vērtētu iespēju plānoto reaktoru vietā uzstādīt mazākus, vēsta laikraksts. «Šāds lēmums nozīmē projekta apturēšanu uz nenoteiktu laiku,» iepriekš izteicies bijušais Lietuvas premjers Andrus Kubiļus, bet Krievijas koncerns Rosenergoatom gan šo informāciju kategoriski noliedz, uzsverot, ka tiek apsvērta iespēja vien uzstādīt mazākas jaudas energoblokus papildus plānotajiem, lai nodrošinātu elastīgākas ražošanas iespējas, ziņo Diena.

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Austrumu kaimiņu rosīšanās ap pārvades tīkla konfigurācijas uzlabošanu un jaunu termoelektrostaciju (TEC) būvniecība Kaļiņingradā ir satraukusi lietuviešus. Bažas, ka Krievija varētu atslēgt Baltijas valstis no tā saucamā BRELL loka vai pieprasīt par neatslēgšanu lielu samaksu, ir izteikuši gan atsevišķi Lietuvas politiķi, gan enerģētikas nozares pārstāvji. Lai izslēgtu interpretācijas iespējas, ka lielais kaimiņš nerro mazākos, jāpiebilst, ka šoreiz uz Krievijas varžacīm ir uzkāpušas pašas Baltijas valstis.

Kā zināms, Latvija, Lietuva un Igaunija patlaban darbojas vienotā sinhronajā zonā ar Krieviju un Baltkrieviju, taču līdz 2025. gadam visas trīs valstis no BRELL elektroenerģijas loka iecerējušas atslēgties un sinhronizēt savus tīklus ar Eiropu. Kamēr Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori diskutē par labākajiem sinhronās zonas maiņas modeļiem un strādā pie tīklu izbūves, Krievija un Baltkrievija veido jaunu enerģētisko loku, bet par Kaļiņingradas apgabala energosistēmas neatkarību rūpējas, ceļot jaunas TEC. Lielie ieguldījumi infrastruktūrā liek domāt, ka austrumu kaimiņš desinhronizācijai tehniski būs gatavs ātrāk nekā pašas Baltijas valstis, jo, kā norāda Augstsprieguma tīkls, raugoties uz šā brīža projekta gaitu, nav pazīmju, ka sinhronizācija ar Eiropu varētu notikt agrāk nekā 2025. gadā.