Par spīti lētu elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu trūkumam Baltijā, jaunā atomelektrostacija (AES) Kaļiņingradā netiek gaidīta atplestām rokām, jo tā var nostiprināt Krievijas ietekmi, citējot ekspertu pausto, pirmdien raksta laikraksts Diena.
Jāatgādina, ka AES būve Kaļiņingradā bez trokšņa, bet mērķtiecīgi uzsākta 2010. gadā, un tai ir izredzes tikt uzbūvētai līdz 2017. gada nogalei.
Baltiešiem savu interešu aizstāvībai trumpis ir fakts, ka bez Lietuvas piekrišanas AES būtisku lomu Baltijas tirgū spēlēt nevarēs, un Lietuva neslēpj, ka savienojumu attīstībai piekrišanu dot nevēlas. Šī iemesla dēļ saasinājušās politiskās kaislības ap projektu, un nesen medijos izskanējusi ziņa, ka projekts apturēts, lai vērtētu iespēju plānoto reaktoru vietā uzstādīt mazākus, vēsta laikraksts. «Šāds lēmums nozīmē projekta apturēšanu uz nenoteiktu laiku,» iepriekš izteicies bijušais Lietuvas premjers Andrus Kubiļus, bet Krievijas koncerns Rosenergoatom gan šo informāciju kategoriski noliedz, uzsverot, ka tiek apsvērta iespēja vien uzstādīt mazākas jaudas energoblokus papildus plānotajiem, lai nodrošinātu elastīgākas ražošanas iespējas, ziņo Diena.
Jau sākot Baltijas AES projektu, Krievija neslēpa, ka 2400 megavatu (MW) elektrostacijas projekts sākts, rēķinoties ar peļņu ārvalstīs. Kaļiņingradas reģions jau tagad saražo vairāk elektrības nekā patērē. No 2010. gada, kad tika pabeigta 900 MW jaudīgās Kaļiņingradas TEC-2 būve, reģionā tiek saražotas aptuveni 6,7 teravatstundas (TWh) elektrības gadā, bet patēriņš veido vien 4,2 TWh. Pārpalikumu apgabals spēj pārvaldīt tikai caur Lietuvas energosistēmu, kuru ar Kaļiņingradu savieno trīs 330 kilovoltu (kV) un trīs 110 kV elektropārvades līnijas ar kopējo pārvades jaudu līdz 680 – 700 MW, kuras spēj pārvadīt līdz piecām TWh gadā.
«Baltijas AES bloku kopējo plānoto jaudu – 2400 MW – bez tīkla rekonstrukcijas nav iespējams izdot Baltijas valstu tīklos. Ar Kaļiņingradas apgabalu robežojas tikai viena no Baltijas valstīm – Lietuva, kuras pārvades sistēmas operators iebilst pret tīkla rekonstrukciju,» situāciju Dienai skaidro Latvenergo izpētes un attīstības speciālists Valdis Gavars.
Baltijas AES būvnieki neslēpj, ka paļaujas tieši uz pārvades jaudu attīstību kaimiņvalstīs, un ar Lietuvas-Zviedrijas, Lietuvas-Plijas, kā arī Latvijas-Igaunijas-Somijas starpsavienojumu palīdzību cer elektrību piedāvāt Ziemeļvalstīs. Turklāt Krievija apsver iespēju būvēt 2000 MW pārvades kabeli uz Vāciju. Taču gan Latvenergo, gan arī Igaunijas energokompānijai Eesti Energia piederošās kompānijas Enefit pārstāvji uzsver, ka tas, vai Baltijas AES saražotā enerģija nonāks Baltijas un Ziemeļvalstu tirgū, galvenokārt būs atkarīgs tieši no Lietuvas lēmumiem par pārvades jaudu palielināšanu.
Tas, cik Baltijas AES ražotā enerģija būs konkurētspējīga, gan joprojām ir neskaidrs. Rosenergoatom pirms dažiem gadiem pauda, ka Lietuvai spēs piedāvāt elektrības cenu ap 53,5 eiro par vienu megavatstundu (Mwh). Šāda cena ir aptuveni līdzvērtīga elektrības cenai Lietuvas apgabalā Nord Pool Spot biržā, bet augstāka nekā cena Ziemeļvalstīs un Igaunijā.
Latvijas un Igaunijas enerģētiķi uzsver, ka izteikt prognozes par iespējamo cenu periodā pēc četriem pieciem gadiem ir grūti un arī pašas AES piedāvājums var mainīties.