Sabiedrība

Koalīcijas sarunas atkal strupceļā

LETA; Db.lv,12.10.2011

Zatlera reformu partijas vadītāja Valda Zatlera rokas, kad viņs sniedz atbildes uz žurnālistu jautājumiem pēc trīspusējām sarunām par koalīcijas un valdības veidošanu.

Foto: Leta

Jaunākais izdevums

Mēs neredzam iespēju turpināt sarunas, ja programmātiskie uzstādījumi tiek apšaubīti. Mūsu mērķis nav nokļūt valdībā par katru cenu, mums ir mēŗķis kaut ko izdarīt. Ja nav pārliecības, ka šīs reformas ir veicamas, tādā valdībā mums nav ko darīt, LTV raidījumā Panorāma pauda Zatlera reformu partijas (ZRZP) līderis Edmunds Sprūdžs.

(ZRP) ir neapmierināta ar koalīcijas veidošanas sarunu gaitu un nolēmusi "ieturēt pauzi" līdz piektdienai. Sprūdžs noraidīja informāciju, ka ZRP apturējusi koalīcijas veidošanas sarunas, jo partija neapmierināta ar provizorisko amatu sadali. Viņš arī nekomentēja vai nu Saskaņas Centra izredzes nokļūt koalīcijā palielinājušās.

ZRP norāda, ka sarunas par koalīcijas veidošanu un nākamās valdības darāmajiem darbiem "nav saprātīgas".

Tāpēc rīt nenotiks iepriekš plānotā jaunās koalīcijas sanāksme, kurā bija paredzēts turpināt runāt par atbildības sfēru un ministru amatu sadali.

ZRP ir secinājusi, ka potenciālie koalīcijas partneri - "Vienotība" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - topošajā valdības deklarācijā ir gatavi parakstīt vienošanās par ZRP rosināto reformu īstenošanu bez patiesa nodoma tās īstenot. Par to liecinot partiju pārstāvju vakar un šodien paustie publiskie izteikumi.

"Tie ir būtiskā pretrunā ar parakstīto vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidi. Tas liek domāt, ka iespējamo partneru skatījumā nākamā valdības deklarācija varētu būt tikai formāla un bez reālas motivācijas īstenot tajā iekļautos mērķus. ZRP lēmusi līdz piektdienai ieturēt pauzi koalīcijas sarunās, lai spriestu par tālāku rīcību," norādīja Holma.

Kā norāda ZRP, partija ir dibināta un piekrita koalīcijas veidošanai ar "Vienotību" un VL-TB/LNNK triju mērķu labad - reformu īstenošanai, naudas varas mazināšanai politikā un sabiedrības saliedēšanai. Patlaban esot pamats domāt, ka vismaz divu minēto mērķu realizācija varētu tikt kavēta no iespējamo koalīcijas partneru puses.

Šodienas Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa apšaubījusi vienošanās par koalīcijas izveidi iekļautos punktus, kuros pausta koalīcijas apņemšanās realizēt ZRP izstrādās reformas ekonomikas un izglītības jomā. Āboltiņa pretēji dokumentā ierakstītajam publiski apšaubījusi mērķi samazināt darbaspēka nodokļus un pārcelt nodokļu slogu uz nekustamo īpašumu un patēriņu.

Savukārt nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars apvienības interneta vietnē norādījis, ka vienošanās dokuments un tā saliedētības sadaļa ir "[..] apkopojums, kam visticamāk valdības darbā būs stipri nosacīta loma. Gandrīz katrs formulējums ir skaidrojams dažādi un partijas nostādnes apliecināsies reālā valdības un Saeimas darbā, un tikai."

ZRP kategoriski neesot pieņemama šāda attieksme, jo tā par savu prioritāti izvirzījusi programmatisku pieeju valdības veidošanai. Iespējamo partneru skaidra un neapšaubāma apņemšanās - kā valdības deklarācijā, tā arī publiski un savas partijas iekšienē ir galvenais priekšnosacījums jaunās valdības izveidē, uzsver ZRP.

Kā ziņots, šodien jaunās koalīcijas pārstāvji tikās, lai runātu par amatu sadali.

Šodien koalīcijas sarunās iesaistīta persona aģentūrai LETA neoficiāli atzina, ka sarunas esot grūtas. Piemēram, kaut arī skanot neloģiski, bet neviens politiskais spēks īsti nevēloties iegūt Satiksmes ministriju.

LETA jau ziņoja, ka pirmdien pēc vairāku stundu garām sarunām tika nolemts, ka koalīciju veidos ZRP, "Vienotība" un VL-TB/LNNK. Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti, un kā premjera amata kandidāts piedāvāts Valdis Dombrovskis (V).

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Kā ziņots, ārpus jaunās koalīcijas opozīcijā atstātas "Saskaņas centra" (SC) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, kas Saeimā sola darboties asi, bet vienlaikus arī konstruktīvi, nekavējot sabiedrībai patiesi nepieciešamu lēmumu pieņemšanu. Tomēr SC vēl cer, ka koalīcijas veidošanas procesu varētu mainīt Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Jaunievēlētā Saeima uz pirmo sēdi sanāks 17.oktobrī.

SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, "Vienotība" - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet ZZS - 13 mandātus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcija lems pēc pašvaldību vēlēšanām

LETA,17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcija lems pēc pašvaldību vēlēšanām, pirmdien pēc valdošās koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers piedāvājis partneriem pagaidām apturēt sarunas, tās atsākot 7.jūnijā pēc pašvaldību vēlēšanām.

Pēc sadarbības sanāksmes sēdes Kariņš mediju pārstāvjiem atzina, ka koalīcijas partneri vienojušies pēc pašvaldību vēlēšanām atvērt sarunas par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām un "atsvaidzināt valdības darba plānu".

"Priekšvēlēšanu aģitācijas un kampaņu laiks nav īstais, kad veikt tik nozīmīgas sarunas. Tagad ir sakāpināta gaisotne," pauda premjers.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) ekonomikas un finanšu ministru amatiem piedāvātu Saeimas deputāta Gata Eglīša kandidatūru, Kariņš norādīja, ka savus ekonomikas ministra amata kandidātus ir pieteikuši trīs koalīcijas partneri, kas skaidri parādot to, ka gaidāmās koalīcijas sarunas nebūs vienkāršas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Politiķi neformāli ZRP «gājienus» koalīcijas sarunās saista ar neapmierinātību amatu sadalē

LETA,13.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zatlera reformu partijas (ZRP) paustā vēlme «ieturēt pauzi» koalīcijas sarunās, visdrīzāk, saistīta ar partijā valdošo iekšējo neapmierinātību par amatu sadali, neformāli atzinuši vairāki politiķi.

Kā runā Saeimas kuluāros, daļa ZRP biedru nav apmierināta ar partijas sarunvedēju piekrišanu atteikties no dažām nozīmīgām ministrijām, bez kurām nevarētu realizēt solītās reformas. «Salekušies viņi tomēr ir par amatiem, jo ar amatu sadali var nopietni ietekmēt reformas, kuras attiecīgu nozaru ministri var viegli nobremzēt. Neapmierinātība varētu būt par to, ka Vienotība savās rokās plāno pārņemt budžeta lietas - premjera, finanšu ministra un labklājības ministru amatus,» sacīja kāds koalīcijas veidošanā ļoti pieredzējis politiķis.

Savukārt cits avots vērsa uzmanību uz ZRP vēlmi, nerunājot tieši par amatu sadali, panākt, ka «mīļā miera labad» viņiem šos amatus koalīcijas partneri piedāvā paši, tādējādi ZRP nevarētu pārmest dzīšanos pēc amatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

ZRP, Vienotība un nacionālā apvienība vienojas par koalīcijas veidošanu; SC neredz tai nākotni

LETA,11.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Žurnālisti ZRP līderim Valdim Zatleram atgādināja viņa iepriekš pausto, ka ZRP lēmumu par SC aicināšanu koalīcijā varētu izmainīt tikai «ar tankiem» un lūdza skaidrot, kas tad licis tomēr izvēlēties sadarbību ar nacionālo apvienību. Zatlers skaidroja, ka partija dibināta trīs mērķu realizēšanai - samazināt savtīgu interešu grupu ietekmi, realizēt reformas un saliedēt sabiedrību. ZRP labprāt atbalstījusi gan plašu četru partiju koalīciju, kā arī trīs partiju koalīciju ar SC, kurās vislabāk būtu realizējami šie mērķi un reformas, tomēr šie mēģinājumi nav izdevušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas šodien panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Par grozījumiem "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas "KPV LV" deputāti - Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu - 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie "KPV LV" deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska balsojumā nepiedalījās.

Minētie likumprojekti šodien Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Izjauc Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektores amatā

LETA,09.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Vienotības pārstāvētie ministri izjauca Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas Ingas Koļegovas apstiprināšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Visi Vienotības ministri nobalsoja pret Koļegovas apstiprināšanu amatā.

Pēc tam, pamatojoties uz koalīcijas līgumu, tika pieprasīts šī jautājuma izlemšanu atlikt uz nedēļu un turpināt konsultācijas koalīcijas padomē.

Ministru prezidenta biedrs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atsaucās uz koalīcijas līgumu, kas paredz, ka gadījumos, kad visi viena politiskā spēka deleģētie klātesošie ministri valdības sēdē balso pret kāda lēmuma pieņemšanu, uz nedēļu jāatliek lēmuma pieņemšana un jāsasauc koalīcijas sanāksme viedokļu saskaņošanai pirms jautājuma atkārtotas izskatīšanas Ministru kabineta sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien paziņoja, ka viņas jaunā valdība, par kuras veidošanas sarunu uzsākšanu vienojušās lielākās partijas, strādās pie «jauna starta» Eiropai.

«Pasaule mūs negaida - mums Eiropā ir vajadzīgs jauns starts,» pēc vairāk nekā diennakti ilgušajām koalīcijas izveides sarunām pavēstīja Merkele. «Jauns starts Eiropai ir arī jauns starts Vācijai.»

Viņa atzina, ka ceturtdien, sākot tā dēvētās zondēšanas sarunas sociāldemokrātiem (SPD), nav bijusi droša, vai abas puses būs spējīgas panākt vienošanos, ņemot vērā lielās atšķirības starp viņas vadītajiem konservatīvajiem un SPD.

Arī SPD līderis Martins Šulcs atzina, ka garajās sarunās bijuši «vētraini brīži», taču galu galā sasniegts «izcils rezultāts» un viņš vienošanos iesniegs partijai apstiprināšanai, lai varētu sākt oficiālas koalīcijas veidošanas sarunas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Partijas beidzot vienojas par koalīciju

LETA,10.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Arī šodien partiju sarunas ievilkās daudzu stundu garumā. Šopēcpusdien sarunas sāka ZRP un Vienotība, pēc tam pieaicinot arī nacionālo apvienību. Pēc pāris stundu ilgušām trīspušu sarunām tika izsludināts pārtraukums, lai nacionālā apvienība par piedāvājumu apspriestos ārkārtas valdes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Koalīciju Liepājas domē veidos Liepājas partija ar Saskaņas centru

Vēsma Lēvalde,10.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Labāk koalīcijas padomē, nevis zoodārzā

Anita Kantāne - DB galvenās redaktores vietniece,07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam kāds medijs pievērš uzmanību Koalīcijas padomei, un vairumā gadījumu šis veidojums no preses puses tiek vērtēts kā nevēlams un antikonstitucionāls. Kā arguments padomes likvidēšanai tiek minēts, ka Satversme neparedz šādas padomes pilnvaras un arī vēlētāji nav nobalsojuši par cilvēkiem, kas ierodas uz Koalīcijas padomi.

Par Koalīcijas padomes idejas «tēvu» tiek minēts Andris Šķēle, kuram šāda padome bijusi nepieciešama, kļūstot par Ministru prezidentu. Bija nepieciešama vieta ar oficiālu pieskaņu, kur apvienot tik dažādās valsts partijas un sarunāties ar partijām pietuvinātajiem, ar cilvēkiem, kuri veido Latviju ārpus Saeimas.

Šodien tiek pārmests, ka Ministru prezidents ļauj diktēt dienaskārtību ietekmīgiem cilvēkiem, kuri pirmdienās, pirms Ministru kabineta sēdēm, slepenībā dod padomus Koalīcijas padomei.

Jāsaka – labāk, lai tiekas oficiāli, nevis zoodārzā vai pa kluso pirtīs. Ir taču skaidrs, ka darījumi ir jāapspriež, pirms tiek pieņemti gala lēmumi. Tas it sevišķi attiecas uz biznesa vidi un investīcijām, kur Saeima ar balsojumu nevar likt kādam ieguldīt privātu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Straujuma varētu atlaist Cilinski, ja viņš paziņos par dalību 16. marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa

LETA,13.03.2014

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis / premjere Laimdota Straujuma

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) oficiāli brīdinājusi koalīcijas partnerus par nodomu atbrīvot no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski (VL-TB/LNNK), ja viņš paziņos par piedalīšanos 16.martā organizētajās sapulcēs, gājienos vai piketos pie Brīvības pieminekļa.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, Straujuma vēstulē koalīcijas partneriem uzsver, ka ar mērķi nodrošināt, lai Latvija netiktu pakļauta nevajadzīgām provokācijām un izpildot koalīcijas līgumā noteikto, viņa informē koalīcijas partnerus par nodomu atbrīvot no amata ministru, kas būs paziņojis par piedalīšanos 16.martā organizētajās sapulcēs, gājienos vai piketos pie Brīvības pieminekļa. «Tādejādi gadījumā, ja Cilinskis 14.martā rīkotajā preses konferencē vai man personīgi paziņos par piedalīšanos augstāk nosauktajos pasākumos es izdošu rakstveida rīkojumu par ministra atbrīvošanu no amata, par kuru nekavējoties paziņošu attiecīgajam ministram,» norāda Straujuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gobzems: Ja KPV LV nokļūs opozīcijā, tad Latvijas parlaments tādu opozīciju nebūs pieredzējis

LETA,08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» nokļūšana opozīcijā neļaus atslābt citām 13.Saeimā iekļuvušajām partijām, jo ar partijas aktīvo rīcību Latvijas parlaments tādu opozīciju nebūs pieredzējis, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja partijas premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems.

Gobzems atgādināja, ka vēlētājs šajās vēlēšanās ir devis skaidru signālu, proti, viņi Latvijas politikā vēlas redzēt jaunas sejas un pārmaiņas, par ko liecina fakts, ka jaunajā Saeimā nomainās 65 deputāti.

«Tāpēc ir grūti iedomāties, ka savulaik pie varas esošās partijas šādu signālu valdības veidošanas procesā ignorētu. Tomēr, ja mūsu partija paliktu opozīcijā, tad ar mūsu aktīvo darbību tajā Latvijas parlaments vēl nekad tādu opozīciju nebūs pieredzējis,» prognozēja Gobzems.

13.Saeimā ievēlētajām partijām paredzēts šodien sākt apspriešanos par sadarbību pēc parlamenta vēlēšanām.

Sākotnēji paredzēts, ka vairākos politiskajos spēkos notiks iekšējās sanāksmes, kurās tiks pārrunāti vēlēšanu rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vjačeslavs Dombrovskis: Man ir morāli nepieņemami, ka tiek vilktas sarkanās līnijas

LETA,08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «Saskaņa» premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis būtu gatavs uzņemties arī rīcībspējīgu mazākumvaldību.

Šorīt intervijā Latvijas Radio Dombrosvkis atgādināja, ka 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi partija «Saskaņa» un likumsakarīgi Valsts prezidentam Raimondam Vējonim būtu jāpiedāvā valdību veidot partijai, kas uzvarējusi.

«Man ir morāli nepieņemami, ka tiek vilktas sarkanās līnijas pret cilvēkiem, kuri atbalstījuši citu partiju, jo Latvijas simtgadē ir jādomā par cilvēku apvienošanu, nevis šķelšanu,» sacīja Dombrovskis.

Viņaprāt, jauno valdību bez «Saskaņas» nevar izveidot un sarkano līniju vilkšana jaunas valdības veidošanas procesā ir strupceļš, lai gan viņš atzina, ka būtu gatavs vadīt rīcībspējīgu mazākumvaldību. «Mazākumvaldības darbības laikā es pieliktu visas pūles, lai panāktu, ka tā vairs nebūtu mazākumvaldība,» piebilda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija «KPV LV», kas pašlaik mēģina izveidot valdību, piedāvā koalīcijas padomes sēdes aizstāt ar līdzīgām valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju sanāksmēm, liecina potenciālajiem partneriem piedāvātais sadarbība memorands.

Kā liecina «KPV LV» piedāvātais frakciju sadarbības memoranda projekts, «KPV LV» sadarbības nodrošināšanai rosina rīkot regulāras politisko partiju pārstāvju sanāksmes. Šādās sanāksmēs varētu piedalīties Ministru prezidents, Saeimas Prezidija priekšsēdētājs un katra sadarbības partnera pilnvarotie pārstāvji. Regulārās tikšanās reizēs tiktu izskatīti jautājumi, kas ietilpst Saeimas vai valdības kompetencē.

Valdību veidojošo frakciju sēdes būtu sasaucamas ne retāk kā vienu reizi nedēļā, un tās vadītu premjers. Kā norādīts sadarbības līguma projektā, sanāksmēm būtu informatīvs raksturs, bet lēmumi tiktu pieņemti frakcijās. Ja kāds no sadarbības partneriem pieprasītu papildu skaidrojumus par valdības nostāju kādā jautājumā, tiktu sarīkota tikšanās ar premjeru vai ministru. Ja partneris arī pēc konsultācijām neatbalstītu valdības nostāju balsojumā, sadarbības partneriem būtu jāsniedz publisks skaidrojums par savu izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju kļuvis vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).

Par Ķirsi deputāti nebalsoja jo saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pausto atzinumu, Rīgā ir ievēlēti trīs domes priekšsēdētāja vietnieki, kuriem esot tiesības savstarpēji vienoties, kurš pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus.

Savukārt vicemēra Linda Ozola ("Kods Rīgai") atsauca savu priekšlikumu par Ķirša iecelšanu par domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja.

VARAM skaidro, ka Pašvaldību likums noteic, ka, ja domes priekšsēdētājs ir atlaists, atbrīvots, atstādināts vai atkāpies no amata pienākumu pildīšanas vai citu iemeslu dēļ vairs nespēj pildīt priekšsēdētāja pienākumus, priekšsēdētāja vietnieks pilda domes priekšsēdētāja pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iezīmējies, ka nākamo valdību veidos triju politisko spēku koalīcija - "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), šodien pēc tikšanās ar JV līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Savukārt JV un "Progresīvajiem", ja paši to vēlēsies, ir iespēja noslēgt divpusēju sadarbības līgumu par darbu Saeimā, secināms no Levita paustā. Tas, vai "Progresīvie" šādu līgumu vēlētos slēgt, ir "liels jautājums", pauda prezidents.

Šonedēļ trīs koalīcijas partneri mēģinās parakstīt sadarbības memorandu, kas būtu kā koalīcijas pamats un kurā būtu izklāstīti koalīcijas darba principi un valdības turpmākās politikas programma, sacīja Levits. Ja tas tiks parakstīts no visām trim pusēm, uzreiz tikšot sākts intensīvs darbs pie jaunās valdības deklarācijas, kurā, kā norādīja prezidents, valdības darbības modelis būs iezīmēts konkrētos tās projektos un rīcībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Koalīcijas padome ir leģitīms sadarbības formāts

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore,18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no topošās valdības zināmiem klupšanas akmeņiem ir tā sauktās Sadarbības padomes, kas aizvietotu Koalīcijas padomi, izveide, pret kuru iebilst KPV LV. Šī partija vienmēr ir uzsvērusi, ka Koalīcijas padome ir visa ļaunuma sakne un antikonstitucionāls veidojums. Tajā pašā laikā konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars jau 2015. gadā tvītoja: «Koalīcijas padome ir gandrīz visās ES valstīs. Ir sanācis papētīt. Un to uzskata par normālu.»

Jāteic, ka Latvijā Koalīcijas padome ir tikusi dēmonizēta, lai gan tas ir normāls partiju sadarbības formāts. KPV LV politiķi vienmēr uzsver, ka visi strīdīgie jautājumi ir jāizdiskutē Ministru kabineta slēgtajās sēdēs. Taču visos gadījumos tas nav iespējams, jo ministriem gluži vienkārši var nebūt mandāta runāt visas partijas vārdā par stratēģiskiem jautājumiem. Piemēram, teritoriālā reforma, par kuru noteikti būs diskusijas. Tā būs politiska izšķiršanās, par kuru jāvienojas partijām, to nevar izdarīt ministri valdības sēdē. Iespējams, būs jautājumi, kuros nepieciešami kompromisi. Atkal – ministriem var nebūt mandāta tos pieņemt. Ir stratēģiskas lietas, par kurām atbild politiķi – partiju līderi. Un ir nepieciešams formāts, kurā tie izrunājas un vienojas par konceptuāliem problēmjautājumiem. Var būt situācija, – kādas partijas ministram ir savs redzējums par nozares attīstību, piemēram, mazo lauku skolu likteni, kas ir pretrunā ar citas partijas programmatiskajiem uzstādījumiem. Šādas domstarpības partiju līmenī nevar atrisināt valdības sēdē. Tam ir nepieciešams cits formāts, kur tiekas partiju līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Politiskās diskusijas par nodokļu izmaiņām sola atsākt pēc FM analīzes

LETA,14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban pārtrauktās politiskās diskusijas par nodokļu izmaiņām tiks atsāktas pēc Finanšu ministrijas (FM) analīzes, pirmdien mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka koalīcijas partneru vidū valda konsenss jautājumos par visu strādājošo sociālo aizsardzību, nepieciešamo finansējumu veselības nozarei, kā arī mediķu un pedagogu algām.

Lai arī politiskās sarunas par izmaiņām nodokļos ir apturētas Jaunās konservatīvās partijas prasības par neapliekamā minimuma celšanu līdz 500 eiro dēļ, kas pārējo koalīcijas partneru ieskatā ir fiskāli ietilpīgs pasākums, Kariņš atzina, ka politiskie spēki laika gaitā tomēr spēs vienoties par izmaiņām nodokļos.

"Jebkurās diskusijās ir grūtības. Tāpēc palūdzām FM precizēt aprēķinus. Kad tie būs gatavi, tad varēsim detalizētāk skatīties," piebilda premjers, neprecizējot, kad nodokļu izmaiņu sarunas varētu atsākties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sarunās ar Zviedrijas "Telia Company" ("Telia") par telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru operatora un tehnoloģiju inovāciju uzņēmuma "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni nevar atļauties nonākt strupceļā, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs nevaram atļauties situāciju, kad nonākam strupceļā," teica ministrs, runājot par otrdien, 16.jūlijā, valdības slēgtajā sēdē spriesto par tālākajiem scenārijiem sarunās ar "Tet" un LMT otru akcionāru "Telia".

Valainis arī atzīmēja, ka jau šobrīd sarunās ir izdevies panākt "Telia" nostājas maiņu un ieklausīšanos Latvijas pozīcijās.

"Ticu, ka šoreiz, pie šādas valdības vienprātības šajā jautājumā un pie mūsu instrumentiem, un neslēpšu, tie ir spēka instrumenti, ar kuriem mēs ejam šajās sarunās, izdosies panākt Latvijas valsts interesēm atbilstošāko risinājumu," sacīja Valainis.

Viņš atzīmēja, ka esošajai valdībai ir samērā liela vienprātība par to, kā attiecīgais jautājums tālāk būtu jārisina. "Tas varbūt ir atšķirīgais no citām reizēm, kad tieši starp valdības politiskajām partijām bija diezgan atšķirīgi viedokļi, kas tad būtu jādara ar šiem uzņēmumiem," piebilda Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem patīk saņemt atalgojumu par to, ka viņi iepērkas pie kāda konkrēta tirgotāja; viņi vērtē, kur par savu pirkumu gūs lielāku labumu

Par šo virtuālo biznesu, kas daudziem joprojām šķiet neizprotams, plašāk intervijā DB stāsta holandietis Gabi Kols (Gabi Kool), kurš jau 15 gadus strādājis ar lojalitātes programmām, bet šobrīd ir nobāzējies Latvijā, kur attīsta daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmas Pins.

Lojalitātes bizness sācies kā aviokompāniju biežo lidotāju apbalvošanas programma, bet šobrīd pasaulē ir jau divi miljardi daudzpartneru lojalitātes karšu un vēl neskaitāmas individuālās veikalu, kafejnīcu, skaistumkopšanas u.c. kompāniju klientu kartes. Viena no daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmām – Pins, kas iepriekš bija zināma kā BalticMiles, – radīta Latvijā uzņēmumā Coalition Rewards. Šobrīd šīs programmas karti lieto 1,9 miljoni cilvēku, no kuriem 1,2 miljoni to dara nevis tepat Latvijā, bet gan vairāk uz ziemeļiem – Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas domes komiteja neatbalsta papildu naudas piešķiršanu Rīgas satiksmei

LETA,28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja pašvaldības 2019.gada budžeta grozījumus, vienlaikus pirmo reizi vairāku gadu laikā neplānojot no domes budžeta SIA «Rīgas satiksmei» piešķirt papildus lūgto naudu.

Budžeta grozījumus tradicionāli neatbalstīja domes opozīcijas deputāti, bet atbalstīja vairums koalīcijas domnieku.

Pirmo reizi par budžeta grozījumiem komiteja lēma 18.oktobrī, taču tā kā koalīcijas deputāti nespēja vienoties par atbalstu vienam no iesniegtajiem priekšlikumiem, sēde tika pārcelta par pusotru nedēļu.

Kopumā koalīcijas pārstāvji bija iesnieguši divus priekšlikumus. Deputāti Artūrs Hroļenko (S) un Oļegs Burovs (GKR) piedāvāja piešķirt 100 000 eiro dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un renovācijai, lai nodrošinātu to projektu realizāciju, kurus iespējams īstenot līdz gada beigām.

Savukārt garas diskusijas koalīcijas deputātu starpā izvērtās par otru atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Proti, domnieki bija rosinājuši 40 000 eiro novirzīt Rīgas Zoodārzam, 14 000 eiro - dzīvojamo māju energoefektivitātes popularizēšanai un 250 000 eiro - informācijas tehnoloģiju iegādei Rīgas skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Saskaņas centrs: Kvotu ieviešana uzturēšanās atļauju saņemšanai rada augsni korupcijai

LETA,11.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) 11.Saeimas frakcijas deputāti uzskata, ka valdošās koalīcijas vienošanās attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju kvotu ieviešanu no 2014.gada kalpos par augsni valsts amatpersonām privāta labuma gūšanai, veicinot korupciju valstī, jo termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas process kļūst necaurskatāms un manipulējams.

«Šī vienošanās ir ne tikai pretrunā principiem, ko deklarē pati koalīcija, bet arī rada haosu un papildu administratīvo slogu nekustamā īpašuma nozarei, papildus izdevumus valsts pārvaldei, kā arī kalpo par augsni valsts amatpersonām privāta labuma gūšanai, veicinot korupciju valstī, jo termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas process kļūst necaurspīdīgs un manipulējams,» norāda Saeimas SC frakcijas deputāts Ivars Zariņš.

Viņš norāda, ka šāds risinājums nesaskan ar liberālisma principiem par minimālu valsts iejaukšanos ekonomiskajos procesos, ko tik uzstājīgi aizstāv pati valdošā koalīcija katru reizi, kad sabiedrība gaida no tās izlēmīgu rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija meklē līdzekļus budžeta prioritāšu īstenošanai, ne vien plānojot ieņēmumu palielināšanu, bet arī pētot izmaksu samazināšanas iemaksas, šorīt LNT pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā piemērus ietaupīšanas iespējām minot valsts nekustamo īpašumu saimniecības uzlabošanu un ekonomikai veiksmīgākos gados iezīmēto plānu pārskatīšanu.

Straujuma izteicās, ka pašlaik izskanējušās ieceres budžeta ieņēmumu palielināšanai esot vēl tikai plāni un nevarot teikt, ka vienošanās par tām jau ir panāktas. Politiķe taisnojās, ka pamatnodokļus koalīcija negrasoties celt, bet lielāki varētu kļūt nodokļi patēriņam - degvielas un alkohola akcīze, par ko gan arī vēl esot jāvienojas gan partijām savstarpēji, gan ar sociālajiem partneriem. Darbā pie nākamā gada budžeta tiks veidotas vairākas sīkākas darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus, strādātu ar sociālajiem partneriem u.tml.

Otrs darba virziens ir izmaksu samazināšana, proti, tiekot analizēti visu ministriju tēriņi, lai atrastu mazāk lietderīgas budžeta pozīcijas, kuras novirzīt citiem mērķiem. Premjere kā piemērus ietaupīšanai minēja valsts nekustamā īpašuma racionālāku izmantošanu un 2013.gadā iezīmēto plānu pārskatīšanu, jo togad šķitis, ka tautsaimniecība ies uz priekšu straujāk un dažādiem mērķiem piešķirtas lielas summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: TTIP – unikāls tirdzniecības nolīgums?

Mārtiņš Kreitus, Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja p.i.,09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transatlantiskajai tirdzniecības un investīciju partnerībai (TTIP), par kuru sarunas trešo gadu turpina Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis, ir izveidojusies teju vai mītiska aura – nolīgums ir globalizācijas simbols, nozīmē ES norietu un dalībvalstu ekonomiku kropļošanu, TTIP atrisinās visas problēmas un nodrošinās nepieredzētu ekonomisko izaugsmi.

Šādi apgalvojumi nesniedzas tālāk par populistiskiem lozungiem, jo tos ir grūti pamatot ar pārbaudāmiem faktiem. TTIP potenciālā nozīme starptautiskajā tirdzniecībā gan nav apšaubāma – ES un ASV ekonomikas veido 46% no visas pasaules iekšzemes kopprodukta. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka ES un ASV ir līdzīgi domājoši, stratēģiski partneri, kurus vieno kopīgas pamatvērtības. Domājot par TTIP sarunu turpmāko likteni, ir lietderīgi izvērtēt, kas ir sarunās sasniegts līdz šim un kā sarunas varētu noritēt turpmāk.

Sarunas par TTIP nav unikālas nedz ES tirdzniecības politikā, nedz globāli. Eiropas Savienība ir iesaistījusies tirdzniecības nolīgumu sarunās ar partneriem teju visā pasaulē. Piemēram, parakstīšanai sagatavots ES nolīgums ar Kanādu (CETA), turpinās sarunas ar Japānu, Mercosur valstīm, notiek sarunas par nolīguma modernizāciju ar Meksiku, kā arī citiem partneriem Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā. ES gatavojas uzsākt tirdzniecības sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Arī Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) turpinās darbs starptautiskās tirdzniecības sistēmas pilnveidošanai. Noslēgumam tuvojas Tirdzniecības veicināšanas nolīguma ratifikācija PTO dalībvalstīs. Šogad paplašināts Informācijas tehnoloģiju nolīgums, samazinot muitas nodokļus precēm, kas veido teju 90% no globālās IT produktu tirdzniecības. Turpinās vairākpusējās sarunas par Pakalpojumu tirdzniecības līgumu un Vides preču nolīgumu. Tikmēr ASV un vienpadsmit citas Klusā okeāna valstis panākušas vienošanos par Klusā okeāna valstu partnerības nolīgumu, lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu, apvienojot turpat 40% pasaules kopprodukta. Pasaulē notiek cīņa par priekšrocībām starptautiskajā tirdzniecībā. Tāpēc arī ES un Latvijas uzdevums ir proaktīvi reaģēt uz tendencēm tirdzniecībā, veidojot modernus, Eiropas ražotājiem un eksportētājiem izdevīgus tirdzniecības nosacījumus. Būtiski ir veidot starptautiskās tirdzniecības jaunos noteikumus atbilstoši Eiropas interesēm un vērtībām.

Komentāri

Pievienot komentāru