Mēs neredzam iespēju turpināt sarunas, ja programmātiskie uzstādījumi tiek apšaubīti. Mūsu mērķis nav nokļūt valdībā par katru cenu, mums ir mēŗķis kaut ko izdarīt. Ja nav pārliecības, ka šīs reformas ir veicamas, tādā valdībā mums nav ko darīt, LTV raidījumā Panorāma pauda Zatlera reformu partijas (ZRZP) līderis Edmunds Sprūdžs.
(ZRP) ir neapmierināta ar koalīcijas veidošanas sarunu gaitu un nolēmusi "ieturēt pauzi" līdz piektdienai. Sprūdžs noraidīja informāciju, ka ZRP apturējusi koalīcijas veidošanas sarunas, jo partija neapmierināta ar provizorisko amatu sadali. Viņš arī nekomentēja vai nu Saskaņas Centra izredzes nokļūt koalīcijā palielinājušās.
ZRP norāda, ka sarunas par koalīcijas veidošanu un nākamās valdības darāmajiem darbiem "nav saprātīgas".
Tāpēc rīt nenotiks iepriekš plānotā jaunās koalīcijas sanāksme, kurā bija paredzēts turpināt runāt par atbildības sfēru un ministru amatu sadali.
ZRP ir secinājusi, ka potenciālie koalīcijas partneri - "Vienotība" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - topošajā valdības deklarācijā ir gatavi parakstīt vienošanās par ZRP rosināto reformu īstenošanu bez patiesa nodoma tās īstenot. Par to liecinot partiju pārstāvju vakar un šodien paustie publiskie izteikumi.
"Tie ir būtiskā pretrunā ar parakstīto vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidi. Tas liek domāt, ka iespējamo partneru skatījumā nākamā valdības deklarācija varētu būt tikai formāla un bez reālas motivācijas īstenot tajā iekļautos mērķus. ZRP lēmusi līdz piektdienai ieturēt pauzi koalīcijas sarunās, lai spriestu par tālāku rīcību," norādīja Holma.
Kā norāda ZRP, partija ir dibināta un piekrita koalīcijas veidošanai ar "Vienotību" un VL-TB/LNNK triju mērķu labad - reformu īstenošanai, naudas varas mazināšanai politikā un sabiedrības saliedēšanai. Patlaban esot pamats domāt, ka vismaz divu minēto mērķu realizācija varētu tikt kavēta no iespējamo koalīcijas partneru puses.
Šodienas Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa apšaubījusi vienošanās par koalīcijas izveidi iekļautos punktus, kuros pausta koalīcijas apņemšanās realizēt ZRP izstrādās reformas ekonomikas un izglītības jomā. Āboltiņa pretēji dokumentā ierakstītajam publiski apšaubījusi mērķi samazināt darbaspēka nodokļus un pārcelt nodokļu slogu uz nekustamo īpašumu un patēriņu.
Savukārt nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars apvienības interneta vietnē norādījis, ka vienošanās dokuments un tā saliedētības sadaļa ir "[..] apkopojums, kam visticamāk valdības darbā būs stipri nosacīta loma. Gandrīz katrs formulējums ir skaidrojams dažādi un partijas nostādnes apliecināsies reālā valdības un Saeimas darbā, un tikai."
ZRP kategoriski neesot pieņemama šāda attieksme, jo tā par savu prioritāti izvirzījusi programmatisku pieeju valdības veidošanai. Iespējamo partneru skaidra un neapšaubāma apņemšanās - kā valdības deklarācijā, tā arī publiski un savas partijas iekšienē ir galvenais priekšnosacījums jaunās valdības izveidē, uzsver ZRP.
Kā ziņots, šodien jaunās koalīcijas pārstāvji tikās, lai runātu par amatu sadali.
Šodien koalīcijas sarunās iesaistīta persona aģentūrai LETA neoficiāli atzina, ka sarunas esot grūtas. Piemēram, kaut arī skanot neloģiski, bet neviens politiskais spēks īsti nevēloties iegūt Satiksmes ministriju.
LETA jau ziņoja, ka pirmdien pēc vairāku stundu garām sarunām tika nolemts, ka koalīciju veidos ZRP, "Vienotība" un VL-TB/LNNK. Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti, un kā premjera amata kandidāts piedāvāts Valdis Dombrovskis (V).
Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.
Kā ziņots, ārpus jaunās koalīcijas opozīcijā atstātas "Saskaņas centra" (SC) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, kas Saeimā sola darboties asi, bet vienlaikus arī konstruktīvi, nekavējot sabiedrībai patiesi nepieciešamu lēmumu pieņemšanu. Tomēr SC vēl cer, ka koalīcijas veidošanas procesu varētu mainīt Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Jaunievēlētā Saeima uz pirmo sēdi sanāks 17.oktobrī.
SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, "Vienotība" - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet ZZS - 13 mandātus.