Ik pa laikam kāds medijs pievērš uzmanību Koalīcijas padomei, un vairumā gadījumu šis veidojums no preses puses tiek vērtēts kā nevēlams un antikonstitucionāls. Kā arguments padomes likvidēšanai tiek minēts, ka Satversme neparedz šādas padomes pilnvaras un arī vēlētāji nav nobalsojuši par cilvēkiem, kas ierodas uz Koalīcijas padomi.
Par Koalīcijas padomes idejas «tēvu» tiek minēts Andris Šķēle, kuram šāda padome bijusi nepieciešama, kļūstot par Ministru prezidentu. Bija nepieciešama vieta ar oficiālu pieskaņu, kur apvienot tik dažādās valsts partijas un sarunāties ar partijām pietuvinātajiem, ar cilvēkiem, kuri veido Latviju ārpus Saeimas.
Šodien tiek pārmests, ka Ministru prezidents ļauj diktēt dienaskārtību ietekmīgiem cilvēkiem, kuri pirmdienās, pirms Ministru kabineta sēdēm, slepenībā dod padomus Koalīcijas padomei.
Jāsaka – labāk, lai tiekas oficiāli, nevis zoodārzā vai pa kluso pirtīs. Ir taču skaidrs, ka darījumi ir jāapspriež, pirms tiek pieņemti gala lēmumi. Tas it sevišķi attiecas uz biznesa vidi un investīcijām, kur Saeima ar balsojumu nevar likt kādam ieguldīt privātu naudu.
Slikti tas ir gadījumā, ja amatpersona Uldis lūdz amatpersonai Māris, lai palīdz sakārtot znota Raimonda biznesu ar kādu balsojumu par likumprojektu.
Ja šādas lobēšanas rezultātā rodas likums, kurš kalpo vienai ģimenei, ierobežojot pārējos tirgus dalībniekus, tad tā ir korupcija. Bet citādi Latvijas pašvaldību mēru piedalīšanās Koalīcijas padomē ir likumsakarīga. Tas palīdz aiznest līdz Saeimai vēl negatavas idejas, kuras «sāp» reģionos un ļauj likumdevējiem identificēt problēmzonas dažādās nozarēs. Tas var palīdzēt radīt drošību, ka investīcijām būs ilglaicīgi labvēlīga vide un tās netiks apdraudētas. Arī uzņēmējdarbības ekspertu, juristu un citu investoru uzticības personu piedalīšanās Koalīcijas padomes sēdēs ir likumsakarīga, jo ļauj likumīgi lobēt biznesa intereses. Uzsvars jāliek uz vārdu likumīgi.
Var paredzēt, ka pēc Saeimas vēlēšanām Koalīcijas padomes jautājums atkal kļūs aktuāls. Mainīsies politisko spēku samēri un tiks izjaukta esošā kārtība starp pašvaldību politisko piederību un «Saeimas brāļiem». Būs pašvaldību vadītāji, kuri vairs nevarēs pa tiešo pasūdzēties «lielajiem Saeimas brāļiem», jo tur tādu vairs nebūs. Savukārt būs partijas, kurām nav «mazo pašvaldības brāļu».
Te varētu, piemēram, apspriest Saskaņas vai bijušās Vienotības proporcijas Saeimā un Latvijas pašvaldībās. Šīs proporcijas 13. Saeimā noteikti mainīsies, un Koalīcijas padome var kļūt par zaudējušā politiskā spēka iespēju un reizē stāvkrastu, kas var negaidīti nobrukt.
