Gads aizvadīts un skaitļu kombinācija 2009 tagad ir pagātne. Atskatoties uz aizvadīto gadu, restorānu portāls kursuzsauks.lv apkopojis būtiskākos aizvadītā gada restorānu dzīves notikumus.
Jaunatklājums - Neiburgs
Tendence - taup(ē)šana
2009. gads daudzus piespiedis domāt vairāk un tērēt mazāk un, ja pirms gada pusdienas vai vakariņas restorānā bija teju vai ikdiena, tad tagad aina restorānos ir pavisam cita. Dārgie jeb tā sauktie gardēžu restorāni koriģē piedāvājumu (ne jau uz produktu rēķina) un darbaspēka izmaksas, jo viņu uzdevums nav nolaist cenas tiktāl, lai kaimiņu Janka ar draudzeni var atļauties reizi mēnesi pie viņiem paēst. Toties tautas klases restorāni, kas sevi pozicionējuši kā vidusmēra (gan cenu, gan kvalitātes ziņā) spēlētājus, veikuši pamatīgas izmaiņas gan piedāvājuma saturā, gan cenās. Ja pirms gada par divlatnieka pusdienām Vecrīgā varēja tikai sapņot tāpat, kā par algas pielikumu, tad tagad sapņot varam tikai par algas pielikumu, jo 2 Ls pusdienas ir realitāte. Restorāniem vienkārši nav citu variantu, pretējā gadījumā bode jāklapē ciet. Rīgas centrā kā sēnes pēc lietus saradušās lētas bufetes tipa ēstuves, īpaši kebabu tirgotavas. Un tas nemaz nav slikti, jo daudzveidība par sliktu nevienam nenāks.
Hospitālis pārceļas uz Vecrīgu
Pārcelšanās iemesli var būt dažādi - tie var būt gan labākas dzīves meklējumi, gan mantu pārvešana piespiedu kārtā. Abi šie faktori visticamāk ir par iemeslu tam, ka Stabu ielas ziepju burbulis ar nosaukumu «Hospitālis» pārsprādzis, apliecinot, ka ar ķertu ideju vien mūsu valstī nepietiek. Vajadzīgi arī pacienti (klienti), tādēļ «Hospitālis» no Stabu ielas ar ātro palīdzību (rekonstrukcija notika rekordtempā) pārvests uz Vecrīgu, tuvāk maksātspējīgiem pacientiem (tūristiem).
Sēras
Sāpīgi, bet aizvadītais gads daudziem restorāniem izrādījies pēdējais. Kādam telpu nomas maksa par augstu, citam vienkārši bizness apstājies. Iemesli katram savi un visiem skaidri saprotami. Pagājušajā gadā mēs atvadījāmies no tādām iecienītām izklaides vietām kā «Sarkans», «Dickens», «Amphora», «Vive Le Figaro», «Light», «Stars» u.c. Zārks kā zināms tukšs nestāv un vietā nāks citi, tas tikai laika jautājums.
Vairāk tematisku kafejnīcu un bāru, mazāk glamūras un šika
2009. gads ir zīmīgs arī ar to, ka tikušas atklātas vairākas mākslas un mūzikas kafejnīcas, kas piedāvā pabarot ne tikai vēderu, bet arī sirdi un prātu. «Art cafe Sienna», «Pastnieks zvana divreiz», «Meta cafe», «Aptieka», «Mojo»... šie ir tikai daži no jaunajiem veidojumiem ar māksas un mūzikas pieskaņu.
Skaļākā ballīte - rock'n'Riga
Troksnis ne pa jokam. Un kā nu ne, ja pie pults ķēries Gustavs Terzens, lielākajai daļai pazīstams kā radio SWH (ex) Rock cilvēks. Ja lietas dari no sirds, tad nevar neizdoties un Gustava smagās mūzikas krogs šķiet pamazām nostabilizējies un lielā mērā pateicoties rokmūzikas dueļiem un dzīvās mūzikas vakariem.
Nejēdzība - tūristu krāpšana bāros un klubos
Lai gan tūristu krāpšanas gadījumi visbiežāk saistīti ar apšaubāmiem naktsklubiem, šādi gadījumi tomēr met smagu ēnu uz visām Vecrīgas izklaides vietām, kas nešaubīgi arī ietekmē tos, kam ar krāpšanu nav
nekāda sakara. Var jau teikt, ka pašvaldība un citas institūcijas dara visu, lai šo problēmu atrsinātu, tā tik un tā pastāv.
Veiksmes stāsts - Nekādu problēmu
No biznesa viedokļa pārdomāts projekts - blakus tūristu pulcēšanās vieta (Doma laukums), kas piesaista tūristu auditoriju, bet latviešiem - dzīvā mūzika vakaros un laba alus izvēle. Un, kas nav mazsvarīgi, arī cenas sakarīgas un, visbeidzot, vasaras dārzam ļoti pat pieņemams ēdienu piedāvājums. Alus dārzi šajā vietā bijuši arī iepriekšējās vasaras sezonās, taču «Nekādu problēmu» atšķiras ar saviem izmēriem un alus dārzam nav nekādu problēmu uzņemt pat sešsimt ēdājus un dzērājus vienlaikus un bija reizes, kad piektdienas vakarā lielajā terasē nebija pat kur santīmam nokrist. Vasara beigusies, bet «Nekādu problēmu» turpinās rosība - būvdarbi, kas drīzumā sola jaunu izklaides vietu gan ziemā, gan vasarā. Nāks laiks, redzēsim, vai tikpat veiksmīgi.
Prieks - Muklājs
Muklājam nav vajadzīgi nejauši garāmgējāji un ne jau tāpēc, ka pagraba telpās nav pārāk daudz vietu, bet gan tādēļ, ka šī ir vieta, kas klientus izvēlas pati, nevis otrādi. Tieši tāpēc nav ne spilgtas izkārtnes, ne reklāmas. Tas vienkārši nav vajadzīgs. Arī ievākota ēdienkarte nav nepieciešama, jo visu var sarakstīt uz tāfeles. Par mākslīgi veidotu interjeru nemaz nerunāsim, jo telpas dvēseli šeit veido apmeklētāji. Pirmajās reizēs tu jūties kā svešinieks, pat nedaudz neomulīgi (pastāvīgie klienti šo lasot droši vien rauc pieri), taču ar katru nākamo reizi arvien vairāk var just «Muklāja» gravitācijas spēku un pavisam nemanot pats esi kļuvis par «Muklāju». Viss slēpjas attieksmē, ko saimnieks Visvaldis apzināti vai netīšām radījis savā puspagrabā. Katram ēdienam ir savs stāsts, bet to var uzzināt tikai tad, ja esi kļuvis par daļu no «Muklāja». Pateiksim tikai to, ka Cēzara salāti ar bekonu un izcilā siera kūka atstāj iespaidu un izraisa atkarību.