Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2012. gada 20. novembrī pieņēma noteikumus Nr. 783 «Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 237 «Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi»», kas publicēti 2012. gada 22. novembra laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 184 (4787) un kuri stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.

2012. gada 21. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»», (publicēts 2012. gada 12. jūlija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 109 (4712)).

Saskaņā ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī noteikts:

1. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu līdzšinējo 3000 latu vietā. Līdz ar to nodokļu maksātājiem ar 2013. gada 1. janvāri būs jādeklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu.

Valdība otrdien atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par lēmumu pieņemšanu darījumiem ar lauksaimniecības zemi. Izmaiņas noteikumos nosaka kārtību, kādā Latvijas zemes fonda pārvaldītājs veic darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, tajā skaitā iznomā, pērk, pārdod un maina lauksaimniecības zemi, informē Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Kārtība nosaka, ka Latvijas zemes fonda pārvaldītājs, veicot darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, darbosies atbilstoši regulējumam normatīvajos aktos, kas regulē darījumus ar nekustamo īpašumu.

Latvijas zemes fonda pārvaldītājs darījumus ar nekustamo īpašumu veiks, izvērtējot to lietderību un efektivitāti no valstiskā viedokļa, pamatojoties uz līdzīgu darījumu tirgus cenām attiecīgajā reģionā. Lietderība tiks vērtēta, ņemot vērā nekustamā īpašuma izvietojumu, zemes kvalitāti, auglību, meliorācijas sistēmu stāvokli, piekļūšanas iespējas un citus kritērijus, kas nosaka saimniecisko izdevīgumu. Savukārt efektivitāte tiks noteikta, ievērojot iespējas nekustamajam īpašumam atgriezties zemes tirgū, nosakot, ka īpašumiem, kuru zemi var izmantot lauksaimnieciskajā darbībā, ir lielāka efektivitāte.

Krievijas miljonāri, meklējot izdevīgākus darījumus, no jauna sākuši pievērst uzmanību ASV nekustamā īpašuma tirgum. To veicina ievērojamais cenu kritums un rubļa vērtības nostiprināšanās attiecībā pret ASV dolāru, ziņo Bloomberg.

ASV nekustamā īpašuma tirgus darbonis Edvards Mermelšteins (Edward Mermelstein) norāda, ka patlaban potenciālos pircējus ASV piesaista lielais cenu kritums, kas ļauj agrāk dārgus īpašumus iegādāties par ievērojami zemākām cenām.

E. Mermelšteins kopš 2007. gada pircējiem no Krievijas palīdzējis noslēgt aptuveni 300 nekustamā īpašuma darījumus.

Pēdējo trīs mēnešu laikā viņš palīdzējis Krievijas pircējiem iegādāties divus īpašumus ASV un šobrīd strādā pie vēl 20 komercīpašumu un mājokļu pārdošanas darījumiem. Turpretim šī gada janvārī darījumi ar Krievijas pircējiem neesot bijuši.

ASV nekustamā īpašuma pārdevēji savus īpašumus patlaban gatavi pārdot pat par 30 līdz 40 % zemākām cenām nekā 2007. gadā, kad ASV nekustamā īpašuma tirgus sasniedza savu spici.

Investoru apetīte pasaulē palielinās – būtiski samazinās Krievijas, bet vērojams ASV kompāniju intereses pieaugums par uzņēmumu iegādi Latvijā, liecina starptautiskās revīzijas un biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais uzņēmumu apvienošanās un iegādes tirgus pētījums Global M&A Predictor.

Uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū visā pasaulē šobrīd ir novērojamas ļoti optimistiskas tendences – būtiski uzlabojas ne vien uzņēmumu gatavība jauniem darījumiem, bet arī to finansiālās iespējas īstenot jaunus darījumus nākotnē, atklāj pētījums. Par Latvijas uzņēmumiem, īpaši IT un jauno tehnoloģiju jomā, pēdējā laikā jūtama palielināta interese no ASV investoriem, savukārt rubļa vērtības krituma dēļ sagaidāma Krievijas investoru iespēju samazināšanās slēgt nozīmīgus darījumus.

«Sekojot līdzi pasaules tendencēm un situācijai Baltijas valstīs kopumā, ir prognozējams, ka 2015. gadā arī Latvijā pieaugs M&A aktivitāte. Līdz šim darījumi, kuru ietvaros ārvalstu uzņēmumi iegādājas vietējo uzņēmumu kapitāla daļas, ir veidojuši mazāk nekā pusi no visas M&A aktivitātes Baltijas valstīs, bet šī proporcija var mainīties, ņemot vērā pašreizējos tirgus apstākļus, jo Baltijas valstis ierindojas starp visstraujāk augošajām ES dalībvalstīm,» komentē KPMG Baltics darījumu atbalsta nodaļas direktore Jūlija Māsāne-Ose.

Jau labu laiku tiesu virzienā straumēm plūst kreditoru (galvenokārt jau kredītiestāžu) pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Kreditoru mērķis ir vienkāršs - atgūt parādu ātri, lēti un neļaujot parādniekam celt iebildumus (uzsākt ilgstošu strīdu). Šādu efektīvu instrumentu kreditoriem nodrošina Civilprocesa likuma 50.nodaļas «Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana» tiesību normas. Taču, kā jau jebkura instrumenta pareizai pielietošanai, arī šim ir nepieciešama attiecīga sākotnējā sagatavotība. Nešaubīgi, vairums kredītiestāžu, izsniedzot aizdevumus, šāda instrumenta izmantošanas iespēju domās ir paredzējušas, bet vai praktiskais sagatavošanās process ir bijis pietiekoši rūpīgs?

Ne velti ir teiciens: «Cik juristu, tik viedokļu». Saskaņā ar Civilprocesa likuma 50.nodaļu pieteikums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu iesniedzams rajona (pilsētas) tiesā. Pieteikumu tiesnesis izskata un lēmumu pieņem vienpersoniski, bez lietas dalībnieku klātbūtnes. Tātad, 34 rajonu (pilsētu) tiesas sareizinot ar tajās esošo tiesnešu skaitu, sanāk iespaidīgs viedokļu kopums, kurš, turklāt, nav pārsūdzams. Tā rezultāts ir ievērojams skaits tiesnešu lēmumu, kuros šādi pieteikumi tiek noraidīti.

Lai padarītu saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas instrumenta pielietojumu efektīvāku, Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir veikusi pētījumu (publicēts Augstākās tiesas mājas lapā: at.gov.lv) par tiesu praksi saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā, izvērtējot jaunāko tiesu praksi, tajā skaitā, Augstākās tiesas Senāta tiesiskās atziņas, kas veido judikatūru attiecīgajā tiesvedībā. Tā rezultātā ir tapusi „lietošanas instrukcija”, kurā, manuprāt, būtu lietderīgi laicīgi ieskatīties jebkuram kreditoram, kurš gatavojas iesniegt tiesā pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu; parādniekam, kurš vēl cenšas panākt vienošanos ar kreditoru, kā arī īpaši personām, kuras tikai plāno slēgt darījumus, attiecībā uz kuriem pieļaujama saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana, t.i. darījumus, kuri tiks nodrošināti ar publisku hipotēku vai komercķīlu, darījumus par naudas samaksu vai kustamās mantas atdošanu, darījumus par īpašuma nomu vai īri, kā arī darījumus ar vekseļiem.

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) šogad paredz 3% globālo IKP izaugsmi, kas būtu zemākā kopš 2008. – 2009. gada. Arī mūsu jaunākais kapitāla konfidences pētījums EY Global Capital Confidence Barometer, kas ir veikts, šā gada augustā un septembrī aptaujājot 2900 dažādas kapitāla struktūras uzņēmumu vadības līmeņa pārstāvjus 45 pasaules valstīs, parāda neviennozīmīgas izaugsmes gaidas – lai arī 54% respondentu īstermiņā vai vidējā termiņā ekonomisko recesiju neprognozē, 46% tomēr kopumā atzīst to par iespējamu.

Vairākums skeptiski noskaņoto uzņēmēju būtisku ekonomikas pasliktināšanos gan nesagaida tuvāko 12 mēnešu laikā, bet 2021. vai 2022. gadā.

Skaidrs, ka uzņēmējiem globālie ekonomikas laikapstākļi ir pasliktinājušies. Galvenais ārējais izaugsmes risks ir ģeopolitiska nenoteiktība, tostarp tirdzniecības tarifu konflikti. Situāciju sabiezina arī diskusijas un lēmumi par jaunu klimata politiku, kas ir nepieciešama, bet vēl nesniedz skaidru attīstības ceļa karti. Tāpat arī uzņēmēji faktiski visā pasaulē sastopas ar labu darbinieku trūkumu.

Tomēr mūsu jaunākā kapitāla konfidences pētījuma dati parāda, ka biznesa kopiena sarežģītos ekonomikas apstākļos negrasās nogaidīt, bet gan reaģēs ar elastīgu rīcību. Proti, neskatoties uz ekonomikas izaugsmes pretvēju, vairāk nekā puse uzņēmēju pasaulē (52%) plāno, ka viņu uzņēmums īstenos kādu citu uzņēmumu pirkšanas vai apvienošanās darījumu (M&A), kas ir mazāk kā šā gada aprīlī (59%), bet joprojām virs pēdējās desmitgades vidējā 45% līmeņa un stipri virs zemākā 25% rādītāja, kas tika reģistrēts 2012. gada rudenī, kad tika novērota plaša ekonomikas apstākļu pasliktināšanās, it sevišķi eirozonā. Darījumu vidē šobrīd esam ļoti tālu no izteikta recesijas noskaņojuma.

«Tava teorija ir traka, bet nav pietiekoši traka, lai būtu patiesība». To reiz teica Niels Bohr kādam jaunajam fiziķim. Mūsu kontekstā arī visu laiku ir tikai pārmaiņas. Tādas no mums prasa: saprast pareizi realitāti un meklēt visu laiku izdevīgus logus (windows of opportunity), turklāt mēs atradām gan «trakus» risinājumus, gan patiesus risinājumus.

Saskaņa ar McKinsey pētījumu, deviņdesmitos gados ir bijuši vairāk nekā 65 nopietno finanšu krīžu, tas nozīme aptuveni 50% vairāk nekā astoņdesmitos gados. Mūsu pasaulē tagad kapitālu kustība ir tik nopietna un brīva, ka nav iespējams kļūt par neaizkaramu. Turklāt arī krīze nav vairs ārkārtējs notikums. Šinī kontekstā vel joprojām visiem vajag krīžu pārvaldīšanas plānu, ar ko mēs varētu ātri reaģēt uz jaunām pārmaiņām. Pietiek tikai paskatīties, kā veidā mēs gatavojamies, piemēram, 20% bezdarbnieku skaitam, iespējamiem cūkas gripa efektiem (ja kaut kādi būs...), vai uz potenciāliem negatīviem rezultātiem Īrijas referendumā par Lisabonas līguma ratifikāciju...

Lietuva sākusi izmeklēt ASV kompānijas Data Systems & Solutions darbību pēc tam, kad amerikāņu varasiestādes atklājušas, ka tā devusi kukuļus slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) vadītājiem.

«Prokuratūra uzsākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu korupciju un Ignalinas AES vadītāju dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu,» pausts Lietuvas Ģenerālprokuratūras izplatītajā paziņojumā.

Iepriekš ASV Tieslietu departaments nāca klajā ar paziņojumu, ka kompānija Data Systems & Solutions devusi kukuļus Ignalinas AES vadībai, lai nodrošinātu sev izdevīgus līgumus. Kā aģentūrai AFP norādīja Ignalinas AES pārstāve Daiva Rimasauskaite, ASV kompānija atomelektrostacijā īstenojusi vairākus projektus, kuri bijuši saistīti ar drošības un novērošanas sistēmām. Projekti īstenoti laika posmā no 1999. līdz 2006. gadam un to izmaksas veidojušas desmitiem miljonu ASV dolāru.

Pēdējā gada laikā mājokļu tirgus ir piedzīvojis straujas izmaiņas – no pārdevēju diktētiem nosacījumiem gada sākumā līdz izšķirošās lomas pārņemšanai pircēju rokās patlaban.

“Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Oktobra nozīmīgākie jaunumi – lielā piedāvājuma dēļ gan sērijveida dzīvokļu, gan jauno projektu segmentos pircēji šobrīd atrodas unikālā pozīcijā un var noslēgt izdevīgus darījumus ar tālejošiem nākotnes ieguvumiem.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Šī gada pirmajos mēnešos atdzīvojusies korporatīvā aktivitāte ASV. Tiesa gan, piemēram, Eiropā uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas frontē turpinās sasaluma laikmets.

Šā gada pirmajā ceturksnī kopējais apvienošanās un pārņemšanas darījumu apjoms globālā mērogā palielinājies par 6% un sasniedzis 430,4 miljardus ASV dolāru. Galvenokārt tas ir uz ASV rēķina, kur kompāniju pārņemšanas un apvienošanās darījumu apjomi šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieauguši par 62%. Reuters ziņo, ka korporatīvajai aktivitātei augt palīdzējis optimisms par ekonomikas izaugsmes turpināšanos un kāpums akciju tirgos. Tiek izcelts, piemēram, Berkshire Hathaway un 3G Capital darījums, kura rezultātā abas kompānijas pārņēma kečupa ražošanas milzi H.J. Heinz Co. JPMorgan Chase & Co eksperti norāda, ka mainījies ASV uzņēmēju skats attiecībā uz nākotni – šobrīd tie biznesam nākotnē saredzot vairāk labvēlīgus nekā nelabvēlīgus nosacījumus.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums DelfinGroup sadarbībā ar Igaunijas fintech uzņēmumu Wallester AS, attīstot jaunu un tehnoloģiski inovatīvu pakalpojumu, sāk piedāvāt VISA virtuālo karti.

Virtuālā karte sniegs iespēju klientiem piekļūt Banknote kredītlīnijai un veikt pirkumus vai maksājumus. Galvenais kartes izmantošanas veids būs būtiski atjauninātā Banknote mobilā lietotne, kurā klienti varēs skatīt pieejamo kredītlīnijas summu, transakcijas, mainīt kartes iestatījumus, pārvaldīt kredītlīnijas līgumu un veikt mēneša maksājumus, padarot finanšu pārvaldību vienkāršāku un pārredzamāku.

Virtuālā karte ir viegli integrējama ar mobilajiem maksājumu risinājumiem, piemēram, Apple Pay un Google Wallet digitālajiem maciņiem, atbrīvojot no nepieciešamības pārvaldīt un uzturēt fiziskas kartes un PIN kodus.

"Viens no DelfinGroup darbības pīlāriem ir sekmēt jaunāko tehnoloģiju ienākšanu finanšu sektorā, un esam pārmaiņu virzītāji finanšu tehnoloģiju jomā. Mēs redzam, ka virtuālās kartes kļūst arvien pieprasītākas finanšu tirgū, sniedzot klientiem papildu priekšrocības un ērtības, savukārt uzņēmumiem - jaunas iespējas attīstīt pakalpojumus. Integrējot mūsu piedāvājumā modernu Wallester virtuālo karšu tehnoloģiju, mēs ieviešam jaunus standartus patēriņa aizdevumu jomā, kas pozitīvi ietekmēs un vienkāršos finanšu darījumus mūsu klientiem," uzsver Nauris Bloks, DelfinGroup valdes loceklis un inovāciju vadītājs.

Starptautiskie aizdevēji pozitīvi novērtē Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā un sasniegto ekonomikas izaugsmi, vienlaikus paužot bažas, ka esošā situācija pasaules ekonomikā var atstāt iespaidu arī uz Latvijas turpmāko izaugsmi.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas tehniskās misijas pārstāvji šodien tikās ar premjeru Valdi Dombrovski (V), un, kā pēc sarunas žurnālistiem uzsvēra SVF misijas vadītājs Marks Grifits, ekonomiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, iekšzemes kopprodukts ir audzis par 4% un gadu Latvija var noslēgt arī ar vēl labākiem rezultātiem.

Diemžēl pasaules ekonomikas situācija un attīstība nav tik laba un arī situācija Eiropā ir problemātiska, tāpēc tas var atstāt ietekmi arī uz Latvijas turpmāko izaugsmi, norādīja Grifits. Situācija pasaulē un iespējamie attīstības scenāriji Latvijai darbā pie budžeta būs jāņem vērā.

Tiek uzsvērts, ka Latvijai bijuši sarežģīti laiki, kas ir pārvarēti, un ir visi priekšnosacījumi veiksmīgai aizdevuma programmas noslēgšanai. Pēdējā aizdevēju pārskata misija plānota oktobra beigās, bet šī sagatavošanās misija jau sākusi sagatavošanās darbus un izvērtējumu, ar kādu budžeta deficītu Latvija noslēgs šo gadu, kā būs izpildāms 2,5% deficīta mērķis nākamgad.

Nākamgad fiziskas personas, kuras nokļūs riskanto personu reģistrā, nevarēs kļūt par jaundibinātu uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām, paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām». Tomēr vienlaikus rodas citi riski.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pauda atbalstu idejai izslēgt no spēles visu veidu «pseidoīpašniekus» un «pseidopriekšsēdētājus», kuri savu parakstu uz dokumentiem uzšņāpj par dažiem latiem vai vienu aliņu. Tomēr vienlaikus viņi norāda uz vairākiem riskiem, kad tā dēvētajā melnajā sarakstā var nokļūt arī normāli cilvēki, kuru uzņēmējdarbība bijusi neveiksmīga un kuru adrese būs riskanto adrešu reģistrā. Proti, šajā reģistrā varot būt arī tāds uzņēmējs, kura juridiskajā adresē konkrēto uzņēmējdarbību neesot iespējams veikt. «Labticīgam nodokļu maksātājam nav pamata satraukumam, jo ne tā amatpersonas, ne viņš pats tajā nokļūt nevar,» skaidro Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Viņa uzsver, ka melnajā sarakstā iekļautie neko nevarēs reģistrēt Uzņēmumu reģistrā.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Signet Bank turpināja īstenot savu ilgtermiņa stratēģiju nodrošinot pakalpojumus turīgām privātpersonām un viņiem piederošajiem uzņēmumiem, bankas pusgada pārskatā norāda tās valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Šobrīd Latvijas tirgus piedāvā teicamas iespējas biznesa apjoma palielināšanai, jo augošais vietējo uzņēmumu skaits meklē jaunas iespējas veidot ciešākās attiecības ar bankām un saņemt visaugstākās kvalitātes pakalpojumus. 2019. gada pirmajos sešos mēnešos 57% bankas klientu noguldījumus veidoja Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu rezidenti. Signet Bank plāno turpināt palielināt uzņēmējdarbības apjomus savos mērķa tirgos – Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, galvenokārt pievēršot uzmanību vietējam tirgum, kas veido 43% no bankas kopējās noguldījumu bāzes.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos banka ir veikusi kreditēšanas darījumus 45.2 miljonu eiro vērtībā, no kuriem aizdevumi vietējiem klientiem veidoja 20.4 miljonu eiro. Mums ir plašs interesantu potenciālu kreditēšanas projektu klāsts vietējā tirgū, kā rezultātā 2019. gada otrajā pusē banka plāno būtiski palielināt aizdevumu apjomus Latvijā, gan organizējot klubu darījumus, gan audzējot kreditēšanas portfeli bankas bilancē.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Lai meklētu risinājumus, kā mazināt ēnu ekonomiku nekustamo īpašumu darījumu jomā un arvien vairāk cilvēku izvēlētos godīgus un legālus darījumus, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, kā arī Valsts ieņēmumu dienestu veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, iekļaujot tajā regulējumu, kas paredz samazināt kapitāla pieauguma likmi līdz 10% un attaisnotajos izdevumos iekļaut arī komisijas maksu par nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem.

LANĪDA nosūtījusi vēstules ar priekšlikumiem gan iepriekš minētajām ministrijām, gan to paspārnē izveidotajām darba grupām.

Kā norāda LANĪDA, tās biedri savā ikdienā pastāvīgi komunicē ar fiziskām personām, nodokļu maksātājiem, un sniedz tiem konsultācijas par ienākuma no nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārdošanas deklarēšanu un nodokļu nomaksu. Ja 10% ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma izīrēšanas gūtajiem ienākumiem klienti uzskata par saprātīgu un godīgu un lielākais vairums to labprātīgi un godprātīgi maksā, tad, uzzinot par kapitāla aktīvu atsavināšanas nodokli 20% apmērā no nekustamā īpašuma pārdošanas un iegādes summas starpības, klienti nereti atceļ vai atliek darījuma noslēgšanu, uzskatot to par nesaprātīgu un negodīgu. Šādus objektus to īpašnieki turpmāk cenšas pārdod pašu spēkiem par samazinātām darījumu cenām vai veic fiktīvus darījumus paziņu vai radinieku starpā.

Nodokļu kontroles un administrēšanas efektivitātes paaugstināšanai Latvijā izstrādāti vairāki grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, plānojot ierobežot skaidras naudas darījumus virs 1000 latiem.

Grozījumi paredz pienākumu juridiskajām personām deklarēt visus iepriekšējā mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus, kas pārsniedz 1000 latu – arī ar fiziskajām personām, kurām nav jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējiem. Tādējādi, piemēram, tirgotājam būs pienākums ziņot, ja kāds Latvijas iedzīvotājs, norēkinoties ar skaidru naudu, iegādājas televizoru, kas dārgāks par 1000 latiem.

Vienlaikus tiek samazināts slieksnis, sasniedzot kuru, ir nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus no 3000 līdz 1000 latiem, kā arī samazināts slieksnis, sasniedzot kuru, nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā no 10 000 latiem līdz 5000 latiem.

Nodokļu inspekcija Krievijā turpmāk varēs kontrolēt ievērojami mazāku darījumu skaitu nekā līdz šim, paredz sagatavotie grozījumi Krievijas Nodokļu kodeksā.

Krievijas Ekonomikas attīstības ministrija sagatavojusi izmaiņas kodeksā, kas paredz, ka Krievijas iekšienē nodokļu inspekcija drīkstēs pārbaudīt tikai darījumus ar savstarpēji saistītām personām par vairāk nekā miljardu rubļu gadā, kontrolēt īpašo ekonomisko zonu rezidentus un kompānijas, kas maksā nodokli par derīgo izrakteņu ieguvi, ziņo Vedomosti. Šobrīd nodokļu dienesti kontrolē visus bartera un ārējā tirgus darījumus starp meitu kompānijām, kā arī jebkurus darījumus, kuru cena krasi atšķiras no līdzīgu darījumu cenām.

Ārējās tirdzniecības jomā nodokļu inspektori sekos darījumiem starp savstarpēji saistītām personām, darījumiem starp personām, no kurām viena reģistrēta ofšorā, kā arī kontrole tiks veikta, ja darījuma priekšmets ir biržas prece. Samazinot kontrolējamo darījumu skaitu, nodokļu inspektoriem būs plašākas pilnvaras kontrolēt atlikušos darījumus. Nodokļu institūcijām būs jāveido īpašas nodaļas, kas nodarbosies ar transfēra cenām, paziņoja Krievijas ekonomikas attīstības ministra vietnieks Sergejs Voskresenskis.

Līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai tiesā Latvijas krājbanka katru dienu zaudē miljonus latu.

Tā DB lēsa Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes loceklis Māris Sprūds. Proti, kamēr tiesa nav ierosinājusi Krājbankas maksātnespējas lietu, šobrīd nepastāv tiesiski šķēršļi bankas debitoriem un kreditoriem veikt savstarpējos ieskaita darījumus, tādā veidā samazinot Krājbankas aktīvu apjomu, kurus būs iespējams novirzīt bankas noguldītāju, kreditoru prasījumu apmaksai.

«Lai arī Krājbankā ir apturētas norēķinu operācijas, ir dzirdēts, ka tie bankas klienti, kuriem ir lieli kontu atlikumi, un tie klienti, kuriem bankā ir kredītsaistības, veic savstarpējus ieskaita darījumus, izmantojot cesiju. Proti, tas, kuram ir naudas līdzekļi Krājbankas kontos, cedē savu prasījumu pret banku citai personai, kurai ir kredīts Krāj-bankā, un šis parādnieks dzēš savu parādu pret banku ar cedēto prasījumu. Šādas darbības ir pretrunā ar valsts, personu interesēm, kurām bankā glabājas virs 100 tūkst. eiro, kā arī neatbilst kreditoru vienlīdzīgas un proporcionālas prasījumu apmierināšanas principam,» tā M. Sprūds.

Šī Queen dziesma «Es kļūstu mazliet traks» ir no 1991.g. izdotā 14. (pēdējā) studijas albuma Innuendo. Albums tika ierakstīts, kad nu jau eņģeļiem dziedošais Merkūrijs bija neārstējami slims. Vairāku dziesmu zemteksti jau liecināja par tuvojošos nelaimi. Ja skatīsieties šīs dziesmas video, pat ar visu grimu Fredijs izskatās gaužām slikti.

Šīs dziesmas vārdi jaucas pa galvu, kad kārtējo reizi saskaros ar PVN krāpšanas strīdu risināšanas sistēmu Latvijā, kur VID un tiesas bieži ignorē jaunākās Eiropas Savienības (ES) tiesu prakses atziņas. Taisnības labad, gan, jāatzīst, ka daži tiesu spriedumi un pat VID ģenerāldirektores lēmumi liecina, ka ne viss ir tik bezcerīgi, bet labo piemēru proporcionāli ir pamaz.

VID nesnauž

PVN izkrāpšanas novēršana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no VID darbības prioritātēm. Lai to īstenotu, VID vairāku gadu laikā ir veicis veselu pasākumu kompleksu efektīvas kontroles sistēmas iedzīvināšanai. PVN deklarācijās iekļaujamā informācija ir papildināta, pieprasot uzrādīt gan sniegtos, gan saņemtos darījumus. VID ir iegādājies speciālu programmatūru, kas ļauj savlaicīgi konstatēt nesakritības ar darījumu partneriem, kā arī veic regulāras kontroles procedūras, tai skaitā informējot nodokļu maksātājus par savās sistēmās konstatētajām nesakritībām. Daudzas sabiedrības ir saņēmušas VID vēstules ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par atsevišķiem darījumiem ar «šaubīgiem» darījumu partneriem, tai skaitā arī vēstules ar lūgumiem izslēgt konkrētus darījumus no uzrādītā priekšnodokļa.

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Gatavība īstenot uzņēmumu apvienošanās un pārdošanas darījumus (M&A) šobrīd sasniegusi trīs gadu augstāko līmeni, secināts Ernst & Young (EY) kapitāla noskaņojuma pētījumā Capital Confidence Barometer.

Pētījums atklāj, ka pasaulē strauji augusi uzņēmēju vēlme un gatavība īstenot uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumus. Proti, šobrīd 40% uzņēmēju atzīst, ka tuvākā gada laikā plāno uzņēmumu iegādes darījumus, pretēji 35% gadu iepriekš un tikai 25% 2012. gada oktobrī.

«EY pētījums parāda, ka uzņēmumu pircēju un pārdevēju starpā šobrīd pastāv tikai nelielas atšķirības uzskatos par uzņēmumu akciju vai kapitāldaļu vērtību – puse pētījuma respondentu atzīst, ka šī vērtējuma atšķirība ir zem 10%. Tas veicina darījumu slēgšanu, jo pie nelielām vērtējumu atšķirībām, pusēm ir daudz vieglāk vienoties par darījumu nosacījumiem. Tas norāda uz tirgus konjunktūras stabilitāti, proti, uzņēmēju lokā nav būtisku viedokļu atšķirību par nākotnes notikumiem vai ekonomisko klimatu tuvākajā laikā, kas būtiski ietekmētu darījumu intensitāti un uzņēmumu vērtējumus,» stāsta EY partneris Baltijā Guntars Krols.

Ēnu ekonomikas apkarošanai Latvijā plānots stingrāk uzraudzīt skaidras naudas darījumus virs 1000 latiem.

DB jau rakstīja, ka uzņēmēji piedāvātos grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām vērtē kritiski. Saeima tos atbalstījusi konceptuāli.

Grozījumi paredz pienākumu juridiskajām personām deklarēt visus iepriekšējā mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus, kas pārsniedz 1000 latu - arī ar fiziskajām personām, kurām nav jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējiem. Tādējādi, piemēram, tirgotājam būs pienākums ziņot, ja kāds Latvijas iedzīvotājs, norēķinoties skaidrā naudā, iegādājas preci, kas dārgāka par 1000 latiem. Vienlaikus tiek samazināts slieksnis, sasniedzot kuru ir nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus no 3000 līdz 1000 latiem, kā arī samazināts slieksnis, sasniedzot kuru nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā no 10 000 latiem līdz 5000 latiem. Līdz ar grozījumiem plānots ierobežot nelegālās naudas plūsmu.