Daudziem uzņēmējiem ir skeleti skapī, tādēļ viņi baidās ziņot tiesībsargiem par kukuļu maksāšanu amatpersonām, un tikai amnestija palīdzētu visiem nomazgāties tīriem un pārtraukt kukuļdošanas praksi, trešdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende.

Diskusija, kas trešdienas rītā Saeimas Tautsaimniecības komisijā izvērtās starp deputātiem un Ž. Jaunzemi-Grendi, kuri vēlējās dzirdēt viņas skaidrojumu par nedēļu vecajiem izteikumiem par politisko lēmumu pirkšanu, izvērtās ļoti emocionāla, netrūka arī savstarpēju apvainojumu.

Ž. Jaunzeme-Grende noliedza, ka pirms nedēļas Latvijas Avīzē būtu apgalvojusi, ka izdevīga lēmuma «izbīdīšana» maksā 60 000 latu, kas jādod kukulī politiķiem. Tas esot kāda uzņēmēja citāts, bet viņa nebija ar mieru atklāt pat nozari, kurā darbojas šis uzņēmējs, kā arī to, vai kukulis reāli ticis samaksāts. Komisijas sēdē viņa tomēr atklāja, ka uzņēmēji anonīmās aptaujās sūdzas par to, ka viņiem prasa «otkatu 10%».

Nodokļu iekasēšanas uzlabošanai tiks piedāvāti grozījumi normatīvajos aktos, kā arī izvirzīti mērķi samazināt nodokļu plaisas.

Šādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē rādīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Viņa atzina, ka nodokļu administrācija darbojas, balstoties uz 68 likumiem, 57 MK noteikumiem, 27 ES līmeņa un astoņiem citiem normatīvajiem aktiem. «Faktiski esam starpnieks starp likumdevēju un nodokļu maksātājiem, gan juridiskajām, gan arī fiziskajām personām,» uzsvēra I. Jaunzeme. Viņa atgādināja, ka katra izmaiņa normatīvos ir ne tikai izaicinājums nodokļu administrācijai, bet arī nodokļu maksātājiem. Viņasprāt, nereti izmaiņas notiek strauji un iestāde nepaspēj izskaidrot izmaiņu būtību, tādējādi rodas strīdi, konflikti ar nodokļu maksātājiem. «Tas slogs, ko esam uzkrāvuši gan sev, gan klientiem, ir milzīgs, tāpēc vajadzētu kopīgi veikt revīziju, vai tas viss ir patiešām nepieciešams, jo pašlaik ir 131 lēmuma veids, un, ja kāds nonāk situācijā, kad saņem visus šādus lēmumus, tad viņam ir neapskaužams brīdis,» skaidroja I. Jaunzeme.

Radot portālu, kurā reģistrētos uzņēmumi, kas nomaksājuši nodokļus un kuru darbība vērtējama kā ētiska, valsts šos uzņēmumus varētu mazāk kontrolēt un piešķirt dažādas privilēģijas attiecībā uz publisko iepirkumu konkursiem, ārvalstu vizītēm un pieteikšanos Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam, intervijā Nozare.lv norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende.

Kā vienu no iespējām apkarot ēnu ekonomiku un mudināt uzņēmējus maksāt nodokļus Jaunzeme-Grende min uzņēmumu «baltā saraksta» izveidošanu, kurā reģistrētos uzņēmumi, kas ir nomaksājuši nodokļus un kuru darbība uzskatāma par ētisku.

«Viena no idejām ir veidot portālu, kurā uzņēmumi, izpildot zināmus nosacījumus, var pieteikties, reģistrēties valsts iepirkumiem. Ja arī kāds ārvalstu uzņēmums vēlas pieteikties valsts iepirkumā, tam jāreģistrējas portālā un jāapliecina, ka tas ir nomaksājis visus nodokļus un ir «balts». Līdz ar to, iegūstot «baltā uzņēmuma» statusu, pastāv iespēja, ka šos uzņēmumus auditē un kontrolē mazāk, tāpat tiek dota priekšroka doties līdzi Valsts prezidentam un citām valsts amatpersonām ārvalstu vizītēs,» norāda LTRK vadītāja.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis vairāk nekā 400 gadījumus, kad tiek mēģināts pārkāpt pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa atzīmēja, ka patlaban par šiem gadījumiem ir ierosināti vairāk nekā 10 kriminālprocesi.

Kā skaidroja Jaunzeme, pārsvarā tas ir par precēm, kuras ir iekļautas sankciju sarakstā un kuras ievest nedrīkst. Tas attiecas, piemēram, arī uz sadzīves tehniku vērtībā virs 300 eiro.

VID ģenerāldirektore stāstīja, ka pārkāpumi galvenokārt ir saistīti ar līgumu falsifikāciju, jo ir izņēmumi, kas ļauj ievest preces, ja spēkā ir pirms sankciju noteikšanas noslēgts līgums. Tādēļ ir mēģinājumi falsificēt līgumus, mainot to darbības termiņus.

Vēl viena lieta, uz ko norādījuši visi Eiropas Savienības muitas dienesti, ir saistīta ar to, ka muitas kontrole balstās uz preču kodiem, bet pirmajā sankciju paketē bija preču apraksti, nevis kodi. Tad VID speciālisti kopā ar Ārlietu ministriju piemeklēja šīm precēm kodus. Jaunzeme uzsvēra, ka tas bijis ļoti liels darba apjoms.

Saeimas deputāti trešdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda sašutumu par uzņēmēju publiskajiem izteikumiem par korupciju parlamentā. «Mēs jūtamies ļoti nepamatoti apvainoti,» teica komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Uz sēdi uzaicinātā kameras vadītāja deputātiem atzina, ka uzņēmēju izstrādātajā "Uzņēmēju plānā 2010" kā otru no svarīgākajām Latvijas nacionālajām interesēm viņi ierindojuši "vienādus spēles noteikumus" - šajā sadaļā iekļauta arī korupcijas izskaušana.

Jaunzeme-Grende pastāstīja, ka, aptaujājot kopumā trīs tūkstošus uzņēmēju, LTRK secinājusi, ka ar nepieciešamību maksāt kukuļus gan pašvaldībās, gan Saeimā saskaras daudz uzņēmēju, un šāda informācija saņemta no visiem Latvijas reģioniem.

Viņa sacīja, ka par šo tēmu LTRK vairākkārt tikusies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjiem, un pašlaik problēmas risināšanai tiek runāts par likumu, kas reglamentētu lobismu. Par konkrētiem korupcijas gadījumiem LTRK tiesībsargājošās iestādēs gan nav vērsusies.

Atskatoties uz savu darbu Kultūras ministrijā, jāsecina, ka esmu bijusi priekšzīmīga kultūras ministre, šodien preses brīfingā sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK).

«Esmu pildījusi visus deklarācijā nospraustos uzdevumus,» sacīja ministre, piebilstot, ka viņa ir gandarīta par vairākiem darbiem, ko izdevies paveikt.

Viņa pauda savu gandarījumu, ka šogad tiks pabeigta Latvijas Nacionālā bibliotēka un ir sākts darbs pie tās satura veidošanas.

Tāpat ministre izteica pateicību Latvijas Nacionālajam kultūras centram un komandai par veiksmīgo Dziesmu svētku sarīkošanu, kā arī par to, ka, apvienojot 15 kultūras nozares, ir izdevies radīt Nacionālā attīstības plāna dokumentu Radošā Latvija.

«Man patiešām ļoti izbrīna, ka premjers redz dažu ļoti agresīvi noskaņotu kultūras cilvēku diskusijas medijos, bet neredz un negrib redzēt profesionālu cilvēku kopdarbu pusotra gada garumā. Tas ir man nesaprotami, un es tiešām gribētu dzirdēt vairāk šo argumentu, kāpēc tas ir tā. Es saprotu, ka esmu bijusi ļoti drosmīga, pārcērtot Gordija mezglu operā, un es lepojos ar to - es esmu pirmā ministre, kura to ir izdarījusi. Šis ir neatgriezenisks process, un jaunajai valdei būs ļoti nopietns darbs gan pie operas attīstības, gan arī pie analīzes,» sacīja Ž. Jaunzeme-Grende.

Tā Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Pašvaldību savienības izstrādātās strukturālo reformu vadlīnijas vērtē vairāki aptaujātie. DB jau daudzkārt ir rakstījis par to, ka valsts attīstības un arī ES vidējo rādītāju noķeršanas vienīgais instruments ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana, lai tā būtu vismaz līdzvērtīga Igaunijai un Lietuvai, vai, vēl labāk - būtu investoriem pievilcīgāka vide.

«Vispirms gribētu saprast, kas tas īsti ir - ES vidējais rādītājs,» vēlas zināt bijusī LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende. Viņa arī atgādina, ka nekas jau nestāv uz vietas, jo viss plūst un mainās - attīstās citas valstis. «Par šo mērķi var teoretizēt tad, ja nākamajos 15 gados nekas nemainās, jo var taču notikt kādi notikumi, kas daudzas lietas būtiski maina situāciju,» Ž. Jaunzeme -Grende. Viņa uzskata, ka būtu jānosaka starpmērķis - panākt Igauniju. «Izanalizējot Igaunijas stiprās vietas, kuras veido labklājību, un skatīties, kas Latvijā jādara, lai to īstenotu. Noteikti ir jomas, kurās Igauniju Latvija varētu panākt ļoti ātri, un arī jomas, kurās šis laiks būtu krietni garāks,» tā Ž.Jaunzeme-Grende.

Vaicāta par to, kad, viņasprāt, sevi spēs atpelnīt finansiāli tik ietilpīgs projekts kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme Grende bijusi pārliecināta, ka tas notiks jau līdz 2018. gadam.

Par to šodien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Ņemot par piemēru citas pilsētas, kas realizējušas tikpat grandiozus projektus, nozares vadītāja uzsvērusi: jau nākamgad Mūkusalas ielā parādīsies jaunas kafejnīcas, hosteļi, veikali, kas piesaistīs bibliotēku apmeklējošos jauniešus.

«2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, 2015. gadā – Gaismaspils būs Eiropas prezidentūras centrālais birojs, šobrīd Rīga ar Krakovu cīnās par tiesībām 2015. gadā rīkot Eiropas jauniešu dienas,» pasākumus, kas Nacionālajai bibliotēkai piesaistīs tūristus, sacījusi Ž. Jaunzeme Grende.

Pašreizējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis, juridiskais direktors Jānis Endziņš esot ļoti laba kandidatūra uz LTRK vadītāja amatu.

Tā intervijā Dienai norāda vēl pašreizējā LTRK vadītāja Žanete Jaunzeme-Grende. Viņa piebilst, ka padomei vienkārši ar J.Endziņu jāvienojas.

DB jau rakstīja, ka LTRK šā brīža valdes pilnvaras beidzas 31. martā. LTRK valdes priekšsēdētāja nolēmusi darba attiecības ar LTRK nākamajā valdes sasaukumā neturpināt.

Uz jautājumu, vai lēmums aiziet bijis pašas, vai kāds no LTRK padomes puses kritizējis, Ž.Jaunzeme-Grende atzīmē: «Ir runa par manu atbildību – par to, ka es atbildu par saviem vārdiem. Lai slēgtu jaunu vienošanos, ir vajadzīga ļoti liela ticība, ka es spēšu ar tādu pašu aizrautību un degsmi strādāt nākamos trīs gadus. Es esmu to pazaudējusi, jo nejūtu, ka es būtu atbalstīta.»

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) bijusī valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende publiskā motivācijas vēstulē viņa atklājot: «Pēdējo nedēļu notikumi Latvijas politikā ir bijis izšķiroši, lai es izlemtu par labu sev neraksturīgam solim,» paziņo par pievienošanos partijai Visu Latvijai!

«Līdz šim, tāpat kā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, es esmu bijusi politiski neitrāla. To prasīja gan mans darbs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājas amatā, gan mana pārliecība, ka patiesas pārmaiņas Latvijai var nest nevis politiķi, bet gan mūsu pašu iesaiste savas nākotnes lemšanā un radīšanā.» Tieši pateicoties godprātīgo uzņēmēju patriotismam, valsts vēl joprojām spēj iekasēt ap 4 miljardiem latu gadā.

Tas, pēc Ž. Jaunzemes – Grendes domām, nav daudz, bet pilnīgi pietiekami, lai atbalstītu savas tautas izaugsmi, taču tā vietā esošā politiskā sistēma konsekventi izšķiež naudu savējiem. Viņa norāda, ka vēlas dzīvot Latvijā, bet negrasās samierināties ar dzīvi oligarhu kontrolētā Latvijā. Vienīgais viņai pieņemamais veids, kā izbeigt šo patvaļu 20 gadu garumā, ir latviešu tautas intereses aizstāvošu partiju uzvara demokrātiskās vēlēšanās. Partijas uzvara vēlēšanās prasot gana daudz resursu, jo ir nepieciešams gudrs, rūpīgi izstrādāts darbības plāns, nevis tikai populistiski saukļi. Līdz šim faktiski jebkuras Latvijas partijas sekmīgs starts vēlēšanās bijis atkarīgs no dažu prihvatizācijas laiku «varoņu» finansiālās labvēlības, kas pēcvēlēšanu periodā partijām bija cītīgi «jāatstrādā». Ž. Jaunzeme – Grende aicina negaidīt vēlēšanas septembrī un izvēlēties savu partiju jau šodien. «Tieši šobrīd mēs varam vislabāk redzēt katras partijas īsto seju - solījumu pildīšanu un sirdsapziņas balsojumu gan par viena oligarha aizstāvību, gan par Valsts prezidentu,» viņa uzsver.

Uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) padomes locekļi ārkārtas sēdē par LTRK valdes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo biedrības valdes locekli, juridisko direktoru Jāni Endziņu.

«Pēc tik spilgtas personības un harizmātiskas līderes kā Žaneta Jaunzeme – Grende, vadīt LTRK ikdienas darbu man būs patiess izaicinājums,» norāda J. Endziņš, tomēr atzīmējot, ka pirmos sasniedzamos mērķus jaunajā amatā jau ir izvirzījis.

«Izvērsts veicamo darbu saraksts ir ietverts LTRK stratēģijā 2011.-2013, LTRK rīcības plānā 2011.gadam, kā arī «Uzņēmēju plānā 2011», tomēr kā būtiskākos vēlos atzīmēt divus mērķus. Pirmkārt, mums ir jāpārliecina politiķi, ka Latvijas uzņēmējdarbības videi ir jākļūst par vienu no būtiskākajiem Latvijas konkurētspējas faktoriem. Kāpēc gan Latvijā nākotnē nevarētu izveidot vismaz noteikumu ziņā vienu no izcilākajām uzņēmējdarbības vidēm? Otrs būtiskākais mērķis būs pilnveidot LTRK pakalpojumu grozu, tā, lai ikvienam Latvijas uzņēmumam – kā mikro un mazajam, tā vidējam un lielajam komersantam, LTRK biedra statuss vienlaikus būtu arī viegli pieņemams, saimnieciski izdevīgs lēmums,» tā J. Endziņš.

Šobrīd politiķi baidās vai nu no pensionāriem, vai no tā, ka netiks ievēlēti, nesaņems naudu. Latvija ir baiļu vadīta un šīs aplis kaut kādā veidā ir jāpārcērt, intervijā Latvijas Radio 1 norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja Žaneta Jaunzeme-Grende.

Viņa atkārtoti norādīja, ka pati politikā neplāno darboties. Viņa nederot šai politikai, jo esot pārāk naiva. «Ideālisms sabiedrībā nav pieprasīts. Tagad viens no populārākajiem cilvēkiem un tiem, kam uzticas, pēc dažādām apautajām, ir Lemberga kungs, tātad mūsu sabiedrībā viņš ļoti patīk, un nav jābrīnās, ka mēs dzīvojām tā, kā mēs dzīvojam,» atzīmē LTRK vadītāja.

Viens no pēdējā laika lielākajiem šokiem bijušas tieši vēlēšanas. Pirmsvēlēšanu periodā rīkotas diskusijas, kurās piedalījušies uzņēmēji un politiķi un kurās runāts par būtiskiem jautājumiem un šķitis, ka politiķi tiešām vēlas kaut ko mainīt. Savukārt pagājušā gada oktobrī iestājās ledus laikmets un viss apstājās.

Līdzšinējā veselības apdrošināšanas organizēšanas prakse Kultūras ministrijā (KM) un tās padotības iestādēs bijusi nelikumīga, trešdien žurnālistiem pēc viesošanās Nacionālās apvienības frakcijas sēdē apgalvoja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA).

Ministre, izskaidrojot situāciju KM, norādīja, ka Kultūras ministrijā un citās kultūras iestādēs veic apdrošināšanu, kura ir neētiska un nelikumīga. Tāpēc viņai esot vēlme mainīt šo situāciju un izpildīt labas pārvaldības principus.

«Es saprotu, ka nākamreiz, pat ja kāds cilvēks mirs, es sava vīra palīdzību neprasīšu,» sacīja Jaunzeme-Grende, atbildot uz to, ka viņas dzīvesbiedrs devis norādes saistībā ar veselības apdrošināšanas iepirkumu.

Uz jautājumu, vai ministrijas ietvaros līdzšinējie apdrošināšanas konkursi ir bijuši nelikumīgi, ministre atbildēja apstiprinoši.

Uzņēmēju izveidotā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) par darbu pie 2010.gada budžeta izstrādes vēlas saņemt atalgojumu 100 000 latu apmērā, ziņo Neatkarīgā.

Jāatzīmē, ka neviens cits no partneriem, proti, ne arodbiedrības, ne darba devēji, ne pašvaldības šai prasībai nav pievienojušies.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL), atbildot, vai valsts varētu sociālajiem partneriem par viņu ekspertīzi maksāt, laikrakstam uzsvēra, ka šajā finanšu situācijā valstij nav iespēju rast papildu finansējumu sociālo partneru darba apmaksai, līdzdarbojoties budžeta izstrādes gaitā. «Valdības vadītājs tomēr cer uz partneru izpratni, jo tikai ar viņu līdzdalību šajā Latvijai smagajā finansiālajā un ekonomiskajā situācijā mēs varam pieņemt nepopulārus, bet valsts izvešanai no krīzes ļoti nepieciešamus lēmumus,» uzsvēra premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

Valdis Dombrovskis pirmdien oficiāli no amata atbrīvojis līdzšinējo kultūras ministri Žaneti Janzemi-Grendi, ar elektroniski parakstīta dokumenta palīdzību, liecina portāla Diena.lv rīcībā esošā informācija.

Ž. Jaunzeme-Grende atbrīvota no amata 16. septembrī, un, sākot no otrdienas, 17.s eptembra, kultūras ministra pienākumus pilda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA), liecina dokuments.

Rīkojums tika parakstīts īsi pirms Ministru kabineta komitejas sēdes. Ž. Jaunzeme-Grende uz sēdi nebija ieradusies.

Jau ziņots, ka par kultūras ministres demisijas prasīšanu premjers paziņoja piektdien. Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi. Tikmēr pat Ž. Jaunzeme-Grende pauda, ka esot bijusi priekšzīmīga ministre. «Esmu pildījusi visus deklarācijā nospraustos uzdevumus,» sacīja ministre, piebilstot, ka viņa ir gandarīta par vairākiem darbiem, ko izdevies paveikt. Viņa pauda savu gandarījumu, ka šogad tiks pabeigta Latvijas Nacionālā bibliotēka un ir sākts darbs pie tās satura veidošanas.

Visi cilvēki, kuri uzņemas risku un ņem kredītus, ir varoņi, tā pirmdien intervijā Neatkarīgā Rīta Avīze norādījusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende.

Viņa paskaidroja, ka kredītus ņēmuši tie cilvēki, lai uzlabotu savu dzīvi. Tiesa, ir gadījumi, kad kredīti ir ņemti nesamērīgi, bet to ir neliels skaits. «Tas, ka cilvēki ir gribējuši dzīvot savā mājā, nevis četras ģimenes komunālajā dzīvoklī, ir forši,» sacīja Ž. Jaunzeme-Grende.

Savukārt vērtējot banku un kredītņēmēju šā brīža attiecības, viņa norādīja, ka burbuļa riksi nav vienmērīgi sadalīti. Problēma, ka cilvēki gribēja normāli dzīvot, bet bankām, kas jau pārdzīvoja neskaitāmas krīzes agrāk, vajadzēja daudz atbildīgāk pieiet kredītu došanā – šobrīd ir visas pasaules problēma.

«Protams, arī ir par kaut ko jāatbild, un man baņķieri ir teikuši – paskaties gada pārskatos, cik miljonu mēs esam zaudējuši. Viņi neredz to atbildību tajā vērtību skalā. Mēs esam zaudējuši ticību, bet ko ir zaudējušas bankas? Viņas ir zaudējušas reputāciju. Skandināvu bankas no jēriņiem kļuvušas par vilkiem. Atgūt reputāciju nav nieka lieta. Tā viņiem maksās daudz naudas,» klāstīja Ž. Jaunzeme-Grende.

Noklausījos pēdējo Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras (LTRK) publisko paziņojumu kādā no interneta video, kurā Žanete Jaunzeme-Grende vēršas pret lielu daļu uzņēmējiem, apgalvojot, ka ir ļoti daudz uzņēmumi, kas neko nedara, lai paši uzlabotu savu šī brīža ekonomisko situāciju.

Pats interesantākais, ko intervijā apliecināja arī Ž.Jaunzeme - Grende, ir tas, ka LTRK apvieno tikai 850 uzņēmumus no 78 000, kas ir iesnieguši uzņēmumu gada pārskatu, kas nozīmē, ka LTRK biedri, kuru interešu vārdā viņi runā, sastāda tikai aptuveni 1%. Tad automātiski rodas jautājums, pamatojoties uz ko viņi apgalvo, ka pārstāv Latvijas uzņēmēju intereses, ja ar vairumu no viņiem LTRK pat nav runājuši. Ja vismaz es redzētu rezultātu šīm nebeidzamajām sarunām ar ministriem, debatēm un diskusijām, bet šāda rezultāta nav un paliek tikai arvien grūtāk. Ja reiz ir uzņēmumu apvienība, varbūt tieši biedri - uzņēmumi ir tie, kam būtu jājūt atdeve, kuri būtu jāatbalsta un kuriem būtu jāpalīdz.

Pašreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme patlaban neizskata iespēju atkārtoti kandidēt uz dienesta vadītāja amatu, to Jaunzeme sacīja 11.aprīļa Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums".

Jaunzeme ir VID ģenerāldirektore kopš 2019.gada 11.februāra. Viņas pilnvaru termiņš beigsies šogad.

Vaicāta par atkārtotu kandidēšanu uz šo amatu, Jaunzeme norādīja, ka šādu iespēju neizskata, taču pieļāva, ka situācija var arī mainīties.

Viena no valdību veidojošajām partijām - "Apvienotais saraksts" (AS) - aizvien uzskata, ka Jaunzeme VID vadītāja postenī ir jānomaina. Raidījumā "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, ka politiskais spēks turpinās uzstāt uz šo pozīciju.

"Apvienotā saraksta" ieskatā VID nepieciešamas strukturālas pārmaiņas, tostarp Jaunzemes nomainīšana.

Vaicāts, vai VID vadītāja jautājums var būt izšķirošs koalīcijas pastāvēšanai, Tavars konkrētu atbildi nesniedza, taču atzīmēja, ka AS nav nācis valdībā, lai turētos pie saviem krēsliem, bet lai kaut ko mainītu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

Izejvielu cena preču biržās klejo arvien augstāk, un tas sāk atainoties dažādos datos. Liels pieprasījums pēc pārtikas izejvielām un nelabvēlīgi laika apstākļi Apvienoto Nāciju pētītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtībai nupat likuši sasniegt augstāko līmeni septiņos gados.

Tas nozīmē, ka pārtiku šobrīd daudzviet pār lētu uzskatīt nevar – drīzāk ir otrādāk. Jāņem arī vērā, ka pandēmija iecirtusi robu daudzu cilvēku maciņos, kas var nozīmēt, ka tiem pārtikas iegāde kļūst arvien finansiāli sāpīgāka.

Apvienoto Nāciju dati arī liecina, ka kopš pagājušā gada marta pārtikas cena pasaulē palēkusies teju par 20%. Iepriekšējo reizi straujš pārtikas cenu pieaugums bija novērojams pēc 2008. gada globālā finanšu kraha. Tad Apvienoto Nāciju pārtikas cenu indekss no 2009. līdz 2011. gada februārim pieauga gandrīz par 40%. Toreiz dārgā pārtika palīdzēja stimulēt plašus nemierus Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Var jau mēģināt uzskatīt, ka šādas lietas atsevišķas sabiedrības neskar. Tomēr pēc tam pār Eiropu līdz ar arābu pasaules nemieriem vēlās bēgļu krīze, kurai sekas diez vai ir apzinātas vēl tagad. Tāpat šādos laikos var palielināties arī vietējās sabiedrības neapmierinātība.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Valdība otrdien atlika atstādinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pārcelšanu Finanšu ministrijas (FM) Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktores amatā.

Pēc ministru diskusijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nolēma šo jautājumu neiekļaut otrdienas valdības sēdē un atlikt to uz nedēļu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē aicināja atlikt šo jautājumu nākamajai valdībai, tāpat arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) aicināja šo jautājumu rūpīgi vērtēt.

Jaunzemi rotē uz citu amatu 

Ir uzsākta procedūra, lai no amata atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori...

Arī pati Jaunzeme valdības sēdē nevarēja sniegt komentārus, jo viņai ir atvērta darba nespējas lapa.

Plānotajā Ministru kabineta rīkojumā bija teikts, ka Jaunzemi paredzēts pārcelt labas pārvaldības nodrošināšanai valsts interesēs, kā arī ņemot vērā finanšu ministra Jāņa Reira (JV) norādīto lietderības pamatojumu un Jaunzemes atbilstību FM Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora amata aprakstā izvirzītajām prasībām.

Rīkojums paredzēja Jaunzemi pārcelt FM Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora amatā uz nenoteiktu laiku no ceturtdienas, 8.decembra.

Vienlaikus vēl viens Ministru kabineta rīkojums paredzēja, ievērojot Reira ieteikumu, apstiprināt VID ģenerāldirektora vietnieces, Informātikas pārvaldes direktores Indras Kārkliņas kandidatūru VID ģenerāldirektora pienākumu pildīšanai no 8.decembra.

Bija plānots, ka Kārkliņa VID ģenerāldirektora pienākumus pilda līdz jauna VID ģenerāldirektora iecelšanai.

Aģentūra LETA noskaidroja, ka Jaunzemei patlaban joprojām ir atvērta darba nespējas lapa, kā arī viņa nav piekritusi šai plānotajai rotācijai.

Jaunzeme aģentūrai LETA pavēstīja, ka Ministru kabinets, pēc tam, kad viņa uzvarējusi pretendentu konkursā, 2019.gada 6.februārī viņu apstiprināja par VID ģenerāldirektori, dodot mandātu uz pieciem gadiem.

"Es esmu ierēdnis, saprotu un pieņemu ka man ir tiesības uz dienestu, nevis konkrētu amatu, bet lūdzu ļaut nostrādāt VID ģenerāldirektora amatā likumā noteikto termiņu," pauda Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka viņai ir idejas un plāni, kas ir realizējami mandāta pēdējā gadā un visi tie ir vērsti un to, lai godīgajiem uzņēmējiem būtu viegli izpildīt saistības pret valsti.

Tāpat Jaunzeme uzsvēra, ka ir pagājuši nepilni četri gadi un apgalvoja, ka valdības doto mandātu ir pildījusi pēc labākās sirdsapziņas.

Tā, piemēram, Jaunzeme kā paveikto četru gadu laikā minēja, ka iepriekš mazākā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa bija 29,8%, bet tagad ir 4,9%, savukārt mazākā nelegālo cigarešu aprite iepriekš bija 37,7% tagad - 15,8%.

Jaunzeme arī norādīja, ka ir panākusi VID darbības atklātumu - tiek publicēta informācija par pieņemtajiem lēmumiem un katrs nodokļu maksātājs to var redzēt. Tāpat dienests ir mainījis saziņas stilu ar nodokļu maksātājiem, padarot to daudz saprotamāku.

Iepriekš FM paziņoja, ka Jaunzemes rotācija nekādā veidā nav saistīta ar disciplinārlietu, kas ierosināta par vairāku vadošu VID darbinieku aizturēšanu aizdomās par dažādiem noziegumiem.

Patlaban FM Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora amats ir vakants.

Pēc Jaunzemes atstādināšanas no amata sāktās disciplinārlietas pabeigšanas termiņš ir pagarināts līdz 15.decembrim. Pagarinājums esot bijis nepieciešams, lai disciplinārlietas izmeklēšanas komisija varētu kvalitatīvi sagatavot lēmumu.

Finanšu ministrs ierosināja disciplinārlietu un VID ģenerāldirektori Jaunzemi atstādinājis no amata. Rīkojums izdots gan uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata, gan reaģējot uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes veiktajām vairāku VID darbinieku aizturēšanām, tostarp Nodokļu un muitas policijā.

Papildus finanšu ministrs uzdeva lemt par VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora Kaspara Podiņa atbildību un atstādināšanu uz pārbaudes laiku. Arī Podiņš septembra beigās atstādināts no amata un pret viņu ierosināta disciplinārlieta.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa 2018.gadā Latvijā samazinājusies no 12,1% līdz 10,2%, ceturtdien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka naudas izteiksmē tie ir aptuveni 24,2 miljoni eiro.

«Pozitīvi vērtējams tas, ka plaisa samazinās kopš 2014.gada, kad tā bija ap 19%. Arī 2020. un 2021.gadā sagaidāma plaisas samazināšanās,» uzsvēra Jaunzeme.

2016.gadā PVN plaisa bija 12,3%, bet 2015.gadā - 17%.

Īpaši pozitīvi VID pārstāvji vērtēja to, ka būtiski mazinājušās vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja 2016.gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni eiro, tad 2018.gadā nedeklarētā PVN summa saruka līdz 213,27 miljoniem eiro. Savukārt negatīvi VID vērtēja to, ka pietiekami liela PVN plaisa (2,5%) joprojām ir iemaksu segmentā, nodokļu maksātājiem neiemaksājot aprēķinātus nodokļa maksājumus.

Latvijā brīvprātīgi nodokļus nomaksā 57% nodokļu maksātāju, tāpēc Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāmeklē ceļi, kā piekļūt tiem, kuri to nedara, piektdien sabiedrības vadītāju konferencē "Celtspēja" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja skaidroja, ka tas ir diezgan labs rādītājs, jo ir valstis, kurās brīvprātīgi nodokļus maksā vien 5%, tomēr šo rādītāju būtu jāpalielina.

"Profesionāls un godīgs VID veicinās nodokļu nomaksu, bet arī sabiedrībai ir jāmainās. Jājautā, cik toleranti mēs būsim pret nodokļu nemaksātājiem. Ja mēs pieveram acis, sakot, ka viņam jau klājas grūti, tāpēc nemaksā, tad nekas nemainīsies. Nemaksātājiem klājas grūti jau 20 gadus un nekad nekļūs vieglāk, ja mēs pret to būsim toleranti," sacīja Jaunzeme.

VID vadītāja piebilda, ka nederēs arī atruna, ka "visi tā dara", jo skaitļi liecina par pretējo - vairums godīgi un brīvprātīgi maksā nodokļus.

Jaunzeme skaidroja, ka viens no VID tuvākās nākotnes uzdevumiem būs izprast nodokļu nemaksātāju motivāciju, tāpēc nepieciešami uzvedības ekonomikas pētījumi.