Tā Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Pašvaldību savienības izstrādātās strukturālo reformu vadlīnijas vērtē vairāki aptaujātie. DB jau daudzkārt ir rakstījis par to, ka valsts attīstības un arī ES vidējo rādītāju noķeršanas vienīgais instruments ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana, lai tā būtu vismaz līdzvērtīga Igaunijai un Lietuvai, vai, vēl labāk - būtu investoriem pievilcīgāka vide.

«Vispirms gribētu saprast, kas tas īsti ir - ES vidējais rādītājs,» vēlas zināt bijusī LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende. Viņa arī atgādina, ka nekas jau nestāv uz vietas, jo viss plūst un mainās - attīstās citas valstis. «Par šo mērķi var teoretizēt tad, ja nākamajos 15 gados nekas nemainās, jo var taču notikt kādi notikumi, kas daudzas lietas būtiski maina situāciju,» Ž. Jaunzeme -Grende. Viņa uzskata, ka būtu jānosaka starpmērķis - panākt Igauniju. «Izanalizējot Igaunijas stiprās vietas, kuras veido labklājību, un skatīties, kas Latvijā jādara, lai to īstenotu. Noteikti ir jomas, kurās Igauniju Latvija varētu panākt ļoti ātri, un arī jomas, kurās šis laiks būtu krietni garāks,» tā Ž.Jaunzeme-Grende.

Atskatoties uz savu darbu Kultūras ministrijā, jāsecina, ka esmu bijusi priekšzīmīga kultūras ministre, šodien preses brīfingā sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK).

«Esmu pildījusi visus deklarācijā nospraustos uzdevumus,» sacīja ministre, piebilstot, ka viņa ir gandarīta par vairākiem darbiem, ko izdevies paveikt.

Viņa pauda savu gandarījumu, ka šogad tiks pabeigta Latvijas Nacionālā bibliotēka un ir sākts darbs pie tās satura veidošanas.

Tāpat ministre izteica pateicību Latvijas Nacionālajam kultūras centram un komandai par veiksmīgo Dziesmu svētku sarīkošanu, kā arī par to, ka, apvienojot 15 kultūras nozares, ir izdevies radīt Nacionālā attīstības plāna dokumentu Radošā Latvija.

«Man patiešām ļoti izbrīna, ka premjers redz dažu ļoti agresīvi noskaņotu kultūras cilvēku diskusijas medijos, bet neredz un negrib redzēt profesionālu cilvēku kopdarbu pusotra gada garumā. Tas ir man nesaprotami, un es tiešām gribētu dzirdēt vairāk šo argumentu, kāpēc tas ir tā. Es saprotu, ka esmu bijusi ļoti drosmīga, pārcērtot Gordija mezglu operā, un es lepojos ar to - es esmu pirmā ministre, kura to ir izdarījusi. Šis ir neatgriezenisks process, un jaunajai valdei būs ļoti nopietns darbs gan pie operas attīstības, gan arī pie analīzes,» sacīja Ž. Jaunzeme-Grende.

Valdis Dombrovskis pirmdien oficiāli no amata atbrīvojis līdzšinējo kultūras ministri Žaneti Janzemi-Grendi, ar elektroniski parakstīta dokumenta palīdzību, liecina portāla Diena.lv rīcībā esošā informācija.

Ž. Jaunzeme-Grende atbrīvota no amata 16. septembrī, un, sākot no otrdienas, 17.s eptembra, kultūras ministra pienākumus pilda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA), liecina dokuments.

Rīkojums tika parakstīts īsi pirms Ministru kabineta komitejas sēdes. Ž. Jaunzeme-Grende uz sēdi nebija ieradusies.

Jau ziņots, ka par kultūras ministres demisijas prasīšanu premjers paziņoja piektdien. Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi. Tikmēr pat Ž. Jaunzeme-Grende pauda, ka esot bijusi priekšzīmīga ministre. «Esmu pildījusi visus deklarācijā nospraustos uzdevumus,» sacīja ministre, piebilstot, ka viņa ir gandarīta par vairākiem darbiem, ko izdevies paveikt. Viņa pauda savu gandarījumu, ka šogad tiks pabeigta Latvijas Nacionālā bibliotēka un ir sākts darbs pie tās satura veidošanas.

Brokeru kompānija Unibrokker pieprasa kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei atsaukt apvainojošus izteikumus par kompāniju, atvainoties un sniegt paskaidrojumus par savas rīcības motīviem. Pretējā gadījumā Unibrokker izskatīs iespēju pret ministri celt prasību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu un neslavas celšanu, informē Unibrokker valdes priekšsēdētājs Uldis Dzērve.

Atsaucoties uz portālā pietiek.com publicēto informāciju, kas atklāj personisko saraksti starp Jaunzemi-Grendi un viņas dzīvesbiedru, apdrošināšanas brokeru sabiedrības Marsh darbinieku Antu Grendi, kurā ir citēts neslavu raisošs ministres izteikums par Unibrokker, Dzērve norādīja, ka šie izteikumi ir klaji apmelojoši.

«Unibrokker nosoda konkurējošā apdrošināšanas brokeru uzņēmuma Marsh darbinieka Grendes rīcību, kas liecina par nepārprotamu vēlmi izmantot ģimenes saites, lai rastu iespēju iegūt pasūtījumus Kultūras ministrijas pārraudzības institūcijās, veicinātu korupciju un negodīgu konkurenci,» sacīja Unibrokker vadītājs un uzsvēra, ka viņa vadītās kompānijas darbība vienmēr ir bijusi balstīta uz caurskatāmību un godīgu konkurenci.

Līdzšinējā veselības apdrošināšanas organizēšanas prakse Kultūras ministrijā (KM) un tās padotības iestādēs bijusi nelikumīga, trešdien žurnālistiem pēc viesošanās Nacionālās apvienības frakcijas sēdē apgalvoja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA).

Ministre, izskaidrojot situāciju KM, norādīja, ka Kultūras ministrijā un citās kultūras iestādēs veic apdrošināšanu, kura ir neētiska un nelikumīga. Tāpēc viņai esot vēlme mainīt šo situāciju un izpildīt labas pārvaldības principus.

«Es saprotu, ka nākamreiz, pat ja kāds cilvēks mirs, es sava vīra palīdzību neprasīšu,» sacīja Jaunzeme-Grende, atbildot uz to, ka viņas dzīvesbiedrs devis norādes saistībā ar veselības apdrošināšanas iepirkumu.

Uz jautājumu, vai ministrijas ietvaros līdzšinējie apdrošināšanas konkursi ir bijuši nelikumīgi, ministre atbildēja apstiprinoši.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) bijusī valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende publiskā motivācijas vēstulē viņa atklājot: «Pēdējo nedēļu notikumi Latvijas politikā ir bijis izšķiroši, lai es izlemtu par labu sev neraksturīgam solim,» paziņo par pievienošanos partijai Visu Latvijai!

«Līdz šim, tāpat kā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, es esmu bijusi politiski neitrāla. To prasīja gan mans darbs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājas amatā, gan mana pārliecība, ka patiesas pārmaiņas Latvijai var nest nevis politiķi, bet gan mūsu pašu iesaiste savas nākotnes lemšanā un radīšanā.» Tieši pateicoties godprātīgo uzņēmēju patriotismam, valsts vēl joprojām spēj iekasēt ap 4 miljardiem latu gadā.

Tas, pēc Ž. Jaunzemes – Grendes domām, nav daudz, bet pilnīgi pietiekami, lai atbalstītu savas tautas izaugsmi, taču tā vietā esošā politiskā sistēma konsekventi izšķiež naudu savējiem. Viņa norāda, ka vēlas dzīvot Latvijā, bet negrasās samierināties ar dzīvi oligarhu kontrolētā Latvijā. Vienīgais viņai pieņemamais veids, kā izbeigt šo patvaļu 20 gadu garumā, ir latviešu tautas intereses aizstāvošu partiju uzvara demokrātiskās vēlēšanās. Partijas uzvara vēlēšanās prasot gana daudz resursu, jo ir nepieciešams gudrs, rūpīgi izstrādāts darbības plāns, nevis tikai populistiski saukļi. Līdz šim faktiski jebkuras Latvijas partijas sekmīgs starts vēlēšanās bijis atkarīgs no dažu prihvatizācijas laiku «varoņu» finansiālās labvēlības, kas pēcvēlēšanu periodā partijām bija cītīgi «jāatstrādā». Ž. Jaunzeme – Grende aicina negaidīt vēlēšanas septembrī un izvēlēties savu partiju jau šodien. «Tieši šobrīd mēs varam vislabāk redzēt katras partijas īsto seju - solījumu pildīšanu un sirdsapziņas balsojumu gan par viena oligarha aizstāvību, gan par Valsts prezidentu,» viņa uzsver.

Vaicāta par to, kad, viņasprāt, sevi spēs atpelnīt finansiāli tik ietilpīgs projekts kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme Grende bijusi pārliecināta, ka tas notiks jau līdz 2018. gadam.

Par to šodien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Ņemot par piemēru citas pilsētas, kas realizējušas tikpat grandiozus projektus, nozares vadītāja uzsvērusi: jau nākamgad Mūkusalas ielā parādīsies jaunas kafejnīcas, hosteļi, veikali, kas piesaistīs bibliotēku apmeklējošos jauniešus.

«2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, 2015. gadā – Gaismaspils būs Eiropas prezidentūras centrālais birojs, šobrīd Rīga ar Krakovu cīnās par tiesībām 2015. gadā rīkot Eiropas jauniešu dienas,» pasākumus, kas Nacionālajai bibliotēkai piesaistīs tūristus, sacījusi Ž. Jaunzeme Grende.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

Šobrīd politiķi baidās vai nu no pensionāriem, vai no tā, ka netiks ievēlēti, nesaņems naudu. Latvija ir baiļu vadīta un šīs aplis kaut kādā veidā ir jāpārcērt, intervijā Latvijas Radio 1 norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja Žaneta Jaunzeme-Grende.

Viņa atkārtoti norādīja, ka pati politikā neplāno darboties. Viņa nederot šai politikai, jo esot pārāk naiva. «Ideālisms sabiedrībā nav pieprasīts. Tagad viens no populārākajiem cilvēkiem un tiem, kam uzticas, pēc dažādām apautajām, ir Lemberga kungs, tātad mūsu sabiedrībā viņš ļoti patīk, un nav jābrīnās, ka mēs dzīvojām tā, kā mēs dzīvojam,» atzīmē LTRK vadītāja.

Viens no pēdējā laika lielākajiem šokiem bijušas tieši vēlēšanas. Pirmsvēlēšanu periodā rīkotas diskusijas, kurās piedalījušies uzņēmēji un politiķi un kurās runāts par būtiskiem jautājumiem un šķitis, ka politiķi tiešām vēlas kaut ko mainīt. Savukārt pagājušā gada oktobrī iestājās ledus laikmets un viss apstājās.

Nereti nekustamos īpašumus Latvijā apdrošināšana tikai «ķeksīša» pēc, jo, piemēram, «banka tā prasa».

Īpašuma apdrošināšana ir brīvprātīga, ieteicama, bet kā obligātu nosacījumu to izvirza bankas, piešķirot kredītu, kur kā nodrošinājums kalpo nekustamais īpašums. Latvijā normatīvos netiek noteiks arī, piemēram, ka valsts uzņēmumiem, sabiedrībām būtu jāapdrošina savi aktīvi - nekustamie īpašumi.

Iespējams, finanšu iestāžu prasības dēļ plašāko klientu loku apdrošinātājiem veido fiziskas personas. Pēc apdrošināšanas a/s Gjensidige Baltic apkopotajiem datiem par noslēgtajiem līgumiem, šā gada 10 mēnešos 73% bija darījumi ar privātpersonām, bet 27% - līgumi ar juridiskām personām.

Uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) padomes locekļi ārkārtas sēdē par LTRK valdes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo biedrības valdes locekli, juridisko direktoru Jāni Endziņu.

«Pēc tik spilgtas personības un harizmātiskas līderes kā Žaneta Jaunzeme – Grende, vadīt LTRK ikdienas darbu man būs patiess izaicinājums,» norāda J. Endziņš, tomēr atzīmējot, ka pirmos sasniedzamos mērķus jaunajā amatā jau ir izvirzījis.

«Izvērsts veicamo darbu saraksts ir ietverts LTRK stratēģijā 2011.-2013, LTRK rīcības plānā 2011.gadam, kā arī «Uzņēmēju plānā 2011», tomēr kā būtiskākos vēlos atzīmēt divus mērķus. Pirmkārt, mums ir jāpārliecina politiķi, ka Latvijas uzņēmējdarbības videi ir jākļūst par vienu no būtiskākajiem Latvijas konkurētspējas faktoriem. Kāpēc gan Latvijā nākotnē nevarētu izveidot vismaz noteikumu ziņā vienu no izcilākajām uzņēmējdarbības vidēm? Otrs būtiskākais mērķis būs pilnveidot LTRK pakalpojumu grozu, tā, lai ikvienam Latvijas uzņēmumam – kā mikro un mazajam, tā vidējam un lielajam komersantam, LTRK biedra statuss vienlaikus būtu arī viegli pieņemams, saimnieciski izdevīgs lēmums,» tā J. Endziņš.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvdarbi tiks pabeigti līdz nākamā gada 18. novembrim – kopumā šim nolūkam nākamā gada valsts budžetā paredzēts nepilns 41 milj. Ls.

To pirmdien, iepazīstinot ar Kultūras ministrijas budžetu 2012. gadam, pavēstīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Visu Latvijai!/TB/LNNK), norādot, ka nozares kopējais budžets nākamgad plānots ap 103 milj. Ls apmērā un nav ticis pakļauts konsolidācijai.

Vaicāta, kādēļ valdības apstiprinātajā budžeta konsolidācijas pasākumu sarakstā uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvdarbu rēķina plānots ietaupīt 2,5 milj.Ls, Ž. Jaunzeme-Grende skaidroja, ka bibliotēkas jaunās ēkas infrastruktūras izbūves darbi ilgs līdz pat 2013. gada martam.

«Nav vajadzības maksāt par darbiem, kas nav paveikti,» tā kultūras ministre.

11.novembra krastmala nav «īpaši sakrāla vieta», pretējā gadījumā tajā nebūtu pieļaujama ne tikai Jaunā viļņa diskotēka, bet arī virkne citu pasākumu, Rīgas domes priekšsēdētāja viedokli pauž viņa preses sekretāre Anna Kononova.

«Izrādās krastmala ir īpaši sakrāla vieta. Tur atļauts tikai pārvietoties ar automašīnām, veidot sastrēgumus vai parkoties, lai kāds nejustos aizskarts. Interesanti, vai maratons skaitās valstisks pasākums? Vai arī to vajag aizliegt? Un Go Blonde? Es, protams, saprotu, ka [Kultūras] ministre [Žaneta Jaunzeme-Grende] labprāt redzētu Rīgā grupu U2, bet viņi pie mums diemžēl nebrauc,» pauda Ušakovs, tādējādi dodot sarkastisku mājienu par kultūras ministres uzstāšanos Pasaules koru olimpiādē Sinsinati, kuras video ir plaši apspriests sociālajos tīklos - cilvēki ironizē, ka uzrunā visai vājā angļu valodā Jaunzeme-Grende uz Latviju uzaicinājusi ne vien pasākuma dalībniekus, bet arī grupu U2.

Ir nepieciešamas izmaiņas, lai tiktu uzlabota valdības rīcībspēja, koncentrējot resursus uz prioritāro problēmu risināšanu, sekmētu ekonomikas atveseļošanos un dotu signālus sabiedrībai par gatavību ne tikai celt nodokļus un apcirpt pabalstus, bet arī reformēt sevi.

Tā uzskata Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kuras pārstāvji 13.oktobrī premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) prezentēs savu redzējumu ministriju struktūru un funkciju pārkārtojumiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi.

Lai panāktu vienotu politisku attīstību infrastruktūras izveidē ir jāapvieno tās funkcijas, kas apkalpo infrastruktūru, proti, enerģētika, telekomunikācijas, satiksme, ūdens un atkritumu saimniecība. Kā arī jāapvieno funkcijas, kas veicina biznesa attīstību – investīcijas un nodarbinātība, norādīja LTRK priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende.

Savukārt Finanšu ministrijas funkcijas jāpapildina ar makroekonomisko attīstību, valsts resursu pārvaldību (privatizācija) un valsts kapitālsabiedrību finanšu uzraudzību. Izglītības un zinātnes ministrijai jāapvieno funkcijas, kas saistītas ar jaunatni un kultūru.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) šodien ir saņēmusi konkursa komisijas lēmumu, ar kuru Latvijas Nacionālās operas direktora amatam tiek virzīts līdzšinējais operas direktors Andrejs Žagars, bet līguma parakstīšanu pagaidām ir atlikusi un šodien plkst. 17 LNO Jaunajā zālē tiksies ar operas kolektīvu, aģentūru stāstīja ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa.

Kultūras ministres rīcībā esot nonākusi papildu informācija, kas liecinot par, iespējams, nopietnām finanšu problēmām Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajā iestādē.

Pamatojoties uz faktiem un pamatotām šaubām par to, ka finanšu problēmas radušās, visticamāk, nesaimnieciskas rīcības dēļ, kā arī tādēļ, ka Latvijas Nacionālajā operā ilgstoši nav nodrošināta pietiekama, visaptveroša un kvalitatīva valsts kapitāla daļu pārvaldība un uzraudzība, kas ir Kultūras ministrijas valsts sekretāra kā valsts kapitāla daļu turētāja pienākums, ministre pret Kultūras ministrijas valsts sekretāri Solvitu Zvidriņu ierosinājusi disciplinārlietu, kas ļaus iegūt pilnvērtīgu informāciju par operas finanšu situāciju un citiem apstākļiem.

Projekts Rīgas marka, ar kura palīdzību sākotnēji bija plānots virzīt Latvijas produkciju Maskavas tirgū, modificējies līdz nepazīšanai.

Uzņēmēji, kuri cerēja ar Rīgas markas palīdzību savu produkciju piedāvāt Krievijas tirgū, noskaņoti skeptiski.Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadība solīja, ka jau šā oktobrī-novembrī uz Ņižņijnovgordu tiks nosūtīta pirmā preču partija. Tomēr, kā izrādās koncepcija atkal ir mainījusies, vēsta telegraf.lv

«Pirmās reālās partijas varētu tikt nogādātas ne ātrāk kā nākamā gada otrajā pusē,» norāda LTRK priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme-Grende. «Tagad mēs orientējamies ne tikai uz šprotu un desu sūtīšanu, bet arī uz plašāku pasākumu spektru. Vēlamies projektam piedot intelektuālāku virzienu,» norāda LTRK vadītāja.

Gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks Latvijas simtgadē, 2018.gadā, notiks plašas debates par Mežaparka estrādes paplašināšanu, taču Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) norāda, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrību sagaida vairākas nozīmīgas izšķiršanās.

Ameriks uzskata, ka svarīgākā izšķiršanās būs par lielāku estrādi vai zaļās zonas saglabāšanu, jo visi Dziesmu svētku norises vietas paplašināšanas risinājumi Mežaparkā būs saistīti ar koku ciršanu. Viens no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem paredz pašreizējās estrādes vietā citā Ķīšezera apkaimē būvēt jaunu, lielāku Dziesmu svētku estrādi, taču tas būs saistīts ar apjomīgu meža teritorijas izzāģēšanu. «Tādu variantu pie Ķīšezera nav,» sacīja galvaspilsētas mēra vietnieks.

Otra versija ir savest kārtībā vai paplašināt pašreizējo estrādi, taču arī šis risinājums neizbēgami nozīmētu koku izciršanu. Ameriks prognozē, ka arī par šo jautājumu sagaidāmas lielas debates, jo bieži vien sabiedrībā vērojama nostāja - «ja jācērt koki, tad lai paliek, kā ir».

«Šobrīd visvairāk svinamo dienu [salīdzinot Eiropas valstis] ir Gruzijai – 18, mēs ar savām 12 svētku dienām esam pa vidu. Katra jauna brīvdiena izmaksā 10 – 15 miljonus latu, taču jāņem vērā, ka brīvdienās cilvēki vairāk iepērkas,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

«Mans piedāvājums ir pārskatīt visas brīvdienas, apzināties šo svētku nozīmi, aprēķināt izmaksas un tad izlemt. Ir arī pētījumi, kas rāda, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, mēs strādājam garākas darba stundas. Iespējams, ka Latvijā vajag vairāk brīvdienu un atpūtas, lai mēs būtu ražīgāki,» runājot par ideju ieviest jaunas brīvdienas, sacījusi ministre.

Paužot viedokli par nesen notikušo referendumu, kurā bija jābalso, vai krievu valoda būs otra oficiālā valsts valoda Latvijā, Jaunzeme-Grende teikusi: «Referendums ir licis aizdomāties, kāda ir valsts, kurā mēs gribētu dzīvot, un kādā virzienā jāiet, lai to sasniegtu. Manā uztverē tā ir nacionāla valsts, ka cilvēki mīl un jūtas tai piederīgi. Šobrīd tā diemžēl nav...»

Politiķi pirms vēlēšanām solīja 2/3 no nepieciešamās konsolidācijas panākt uz izdevumu samazināšanas, bet 1/3 – uz nodokļu celšanas rēķina. Taču pēc vēlēšanām piedāvātie budžeta konsolidēšanas priekšlikumi paredz pretēju scenāriju , portālam Diena.lv norādījusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītāja Žanete Jaunzeme-Grende.

Viņa piebilst, ka bizness ir ļoti dusmīgs un uzņēmēji pirms vēlēšanām ticēja politiķu teiktajam, tāpēc uzņēmēju organizācijas nolēmušas nākt palīgā valdībai un parādīt, kur izdevumu sadaļā vēl būtu iespējams īsināt.

Nevalstisko organizāciju pārstāvji Ekonomikas ministrijā jau iesnieguši gandrīz 100 priekšlikumus valdības rīcības plānam ekonomikā. Tie tiks izvērtēti un iekļauti rīcības plāna gala redakcijā, kas Valsts kancelejā jāiesniedz līdz pirmdienai, 6.decembrim.

«Skatāmies pa miljonam, pa miljonam. Palīdzēsim piepildīt to, ko politiķi pirms vēlēšanām solīja,» teica Ž. Jaunzeme – Grende un piebildusi, ka uzņēmēji vēlas panākt, lai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikme nākamgad tiktu saglabāta pašreizējā līmenī un nekādas izmaiņas netiktu veiktas arī darbaspēka nodokļos.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende (VL-TB/LNNK) divu nedēļu garajā komandējumā Austrālijā ir strādājusi un izskanējušie pārmetumi ir nepamatoti, šorīt Latvijas Radio sacīja pati ministre.

Viņa norādīja, ka katru otro gadu Austrālijas latvieši rīko kultūras dienas, kas pēc būtības ir dziesmu svētki. Ministre uzsvēra, ka Latviešu dziesmu svētki ir cilvēces meistardarbs un ir iekļauti UNESCO mantojuma sarakstā, un viņa, kā UNESCO Latvijas prezidente, dziesmu svētkos piedalās vai tie notiktu Balvos, vai Adelaidā.

Ministre noraidīja apgalvojumus, ka komandējums izmantots kā atvaļinājums, un uzsvēra, ka svarīgs ir izdarītais darbs nevis komandējumā pavadītais laiks. Ministre atgādināja, ka šogad pirmo reizi Latvijā notiks visu latviešu biznesa forums un Austrālijā ir ļoti slaveni radošo nozaru pārstāvji – arhitekti, dizaineri, ar kuriem pārrunāts, kā kopīgi veidot radošo nozaru forumu Rīgā.

«Pirms vēlēšanām rīkojām daudz diskusiju ar politiķiem, runājām par budžetu. Politiķi solīja, ka 2/3 no nepieciešamās konsolidācijas tiks nodrošināti, mazinot izdevumus. Tika solīts necelt nodokļus darbaspēkam, tika solītas strukturālās reformas un tā tālāk. Godīgi sakot, ticēju valstsvīriem un viņu godaprātam,» norāda Žanete Jaunzeme–Grende, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja.

«Kas noticis šajos divos mēnešos, kad viss apgriezies kājām gaisā un ir nolemts iet vieglāko ceļu? Iepriekš vēlēšanās bija tādi mazi meli, taču šajās esam saskaitījuši apmēram 12 lielus melus. Bizness ir ļoti dusmīgs, ka 2/3 no konsolidācijas gūs nevis uz izdevumu mazināšanas, kā tika solīts, bet uz nodokļu paaugstināšanas rēķina. Grūti teikt, kā izskaust melošanu, taču, ja lēmumi biznesam būs tik smagi, tad varbūt jādemisionē,» norāda Ž.Jaunzeme–Grende.

Abu varas partiju - apvienības Vienotība un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) - politiķu solītais pirms vēlēšanām ir sabrucis gluži kā kāršu namiņš. Šis tas no pirmsvēlēšanu laikā solītā, kā nākamgad tiks konsolidēts budžets, patlaban tiek pildīts, tomēr publiski teiktais - neaiztikt nodokļus, jo sevišķi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi - izrādījies tukši solījumi, liecina Dienas vētītais par ZZS un Vienotības redzamāko politiķu solījumu līdzšinējo izpildi.

Apgalvojums, ka ministre Žaneta Jaunzeme-Grende komandējumā uz saulaino Austrāliju devusies bez neviena palīga, izrādījies patiesībai neatbilstošs, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Morālu un fizisku atspaidu vizītes gaitā kultūras ministrei sniedzis viņas dzīvesbiedrs Ants Grende. Piemēram, viņš palīdzējis uz pasākumiem nest somas, grāmatas un prezentāciju diskus.

Papildu finansiālu slogu valsts budžetam vīra piebiedrošanās ministrei neesot radījusi, jo ceļabiedrs finansēts no ģimenes, nevis valsts budžeta. Tā Neatkarīgajai apgalvojusi gan ministre, gan viņas vadītā ministrija, gan arī pats ceļojumā pieaicinātais vīrs: «Ministrija par mani neko nemaksāja. Es sedzu visu pats.»

«Ja Lato Lapsa šobrīd rosina pret Kultūras ministriju uzsākt kriminālprocesu, jābrīnās: tika nopirktas svētku laikā iespējami lētākās biļetes maršrutā Rīga–Frankfurte–Sidneja–Adelaida, mēs lidojām 23. decembrī, jo galapunktā vajadzēja nokļūt vajadzīgajā datumā, nevis tad, kad ministrei būtu ērtāk. Dzirdēju sev adresētus pārmetumus – tas esot bijis tūrisms. Nu kāds tūrisms?» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par Austrālijas komandējuma skandālu, sacījusi kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

«Desmit dienas dzīvot vienā pilsētā, kur valda 40 grādu karstums – tā nav nekāda atpūta, un to naudu, ko ieguldīja mūsu ģimene, lai mēs varētu būt kopā Ziemsvētkos un Jaungadā, mēs varējām notērēt daudz saprātīgāk, teiksim, atpūšoties divas nedēļas kaut kur Latvijā,» viņa uzsvērusi.

Kā rakstīts, stiprinot dzimtenes saites ar diasporu, kultūras ministre no Ziemassvētkiem līdz pat 5. janvārim atradās Austrālijā. Saistībā ar neoficiālo informāciju par veidu, kādā lidojumam uz Austrāliju un atpakaļ varētu būt iegādātas aviobiļetes Ž. Jaunzemei-Grendei un viņas dzīvesbiedram Antam Grendem, portāls Pietiek.com otrdien vērsās ar iesniegumu Valsts policijā. Policijai lūgts sākt kriminālprocesu, lai izvērtētu informāciju par iespējamu noziegumu.

Biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) šā brīža valdes pilnvaras beidzas 31. martā. LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende ir nolēmusi darba attiecības ar LTRK nākamajā Valdes sasaukumā neturpināt.

«Es redzu un ticu, ka LTRK iesāktais ceļš ir inovatīvs, mērķtiecīgs, demokrātisks, drosmīgs un virza Latviju uz veselīgu uzņēmējdarbības vidi, bet iesāktais ceļš vēl ejams... Mans talants ir radīt, iedvesmot, mainīt un aizraut. Kādam citam no mums ir talants lieliski turpināt iesākto. Ik dienu esmu uzteikusi un atbalstījusi katra unikālo potenciālu un vēlos dot iespēju citiem, kuriem ir talants turpināt iesākto un piesaistīt LTRK vēlamos 10% no visiem Latvijas uzņēmējiem. Tāpēc jaunu darba līgumu ar LTRK neslēgšu,» skaidro Ž. Jaunzeme-Grende.

«Pabeidzot šo trīs gadu posmu, esmu lepna par padarīto! Šajā laika periodā ir bijušas daudzas lielas un mazas uzvaras: iesaistot vairākus tūkstošus Latvijas uzņēmēju, tika radīts «Uzņēmēju Plāns» un puse no mūsu ieteikumiem tiek realizēti; deviņas aktīvi strādājošas LTRK Kompetenču padomes, kurās demokrātiskā ceļā biedri nonāk pie kopīgiem viedokļiem; Reformu vadības grupa – platforma augstākajā līmenī kvalitatīvam nevalstisko organizāciju dialogam ar valdību; Mikrouzņēmumu atbalsta programma – reāla strukturālā reforma Latvijas ekonomikā; un vēl lieli un arī mazāki sasniegumi, kuri uzlabo uzņēmējdarbības vidi Latvijā,» tā viņa.