Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Ppadomes locekļi par LTRK valdes locekli ievēlēja līdzšinējo biedrības Valmieras nodaļas vadītāju Juri Sleņģi.

J.Sleņģis dzimis 1952.gada 6.jūlijā. Augstāko izglītību ieguvis, 1982.gadā absolvējot Rīgas Politehnisko institūtu inženiera - celtnieka specialitātē.

No 1993. līdz 2002.gadam J.Sleņģis pildījis Valmieras reģiona patērētāju biedrības izpilddirektora pienākumus, t.sk. ieņēmis Valmieras patērētāju biedrības valdes priekšsēdētāja amatu. Kopš 2003.gada J.Sleņģis ir LTRK Valmieras nodaļas vadītājs; 2010.gada 14.oktobrī apstiprināts Valmieras uzņēmēju konsultatīvās padomes locekļa amatā.

«Pirmais izaicinājums jaunajā amatā būs biedrības reģionālo nodaļu darbības aktivizēšana, veidojot ciešāku dialogu starp reģiona uzņēmējiem – valdības un Saeimas pārstāvjiem, ne tikai pašvaldību amatpersonām kā līdz šim; strādāsim arī pie LTRK pakalpojumu groza pilnveides, lai, kā Rīgas, tā ikviena reģiona uzņēmējam būt organizācijas biedram būtu saimnieciski izdevīgi,» tā Sleņģis.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Šodien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ikgadējās biedru sapulces ietvaros tās padomē ievēlēti divi jauni locekļi – A/S Swedbank Korporatīvo attiecību pārvaldes vadītājs Daniels Pavļuts un Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Līdz ar deputāta mandāta iegūšanu 10. Saeimas vēlēšanās, LTRK Padomes locekļu pilnvaras aizvadītā gada rudenī nolika biedrības prezidents Andris Bērziņš(ZZS) un padomes loceklis – Armands Krauze(ZZS). Tādēļ 22.martā biedru sapulce izraudzījās divus jaunus padomes locekļus no amatiem izvirzīto 16 kandidātu vidus.

Db.lv jau ziņoja, ka LTRK šā brīža valdes pilnvaras beidzas 31. martā. LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende ir nolēmusi darba attiecības ar LTRK nākamajā valdes sasaukumā neturpināt. Jaunu organizācijas Vadi uz trim gadiem apstiprinās LTRK padome ārkārtas sēdē.

Biedru sapulce ir LTRK augstākā lēmējinstitūcija, savukārt Padome pilda LTRK uzraudzības funkcijas. Padome sastāv no 18 locekļiem. Padomi LTRK Biedru sapulce ievēl uz trim gadiem.

Š.g. 14.martā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padome biedrības valdes priekšsēdētāja matam izvirzījusi vienu kandidatūru – līdzšinējo LTRK vadītāju Jāni Endziņu. Padomes balsojums būs zināms līdz šai trešdienai, 19.martam.

Saskaņā ar biedrības statūtiem, LTRK Valdes kompetencē ir vadīt un pārstāvēt biedrību, sagatavot LTRK gada budžeta projektu, un organizēt un vadīt LTRK darbu atbilstoši tam, sagatavot un īstenot biedrības attīstības stratēģiju, kā arī uzdevumus, kas noteikti ar Biedru sapulces un Padomes lēmumiem, sasaukt Biedru sapulces, izvirzīt Revidentu apstiprināšanai LTRK Padomē, pārvaldīt biedrības mantu, slēgt saimnieciskos līgumus, kā arī nodrošināt tiesību aktiem atbilstošu grāmatvedības uzskaiti un gada pārskata sagatavošanu.

J.Endziņš dzimis 1974.gada 16.augustā, Rīgā. 1999.gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnēs.

Latvijas dalība starptautiskajā izstādē Expo 2017, kas 2017.gadā norisināsies Kazahstānā, izmaksās vismaz 1,4 miljonus eiro, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš stāstīja, ka LTRK bija svarīgi šodien saņemt valdības lēmumu, kas atbalsta LTRK kā izstādes Expo 2017 Latvijas uzņēmēju pārstāvi, jo tādējādi LTRK ar izstādes organizatoriem varēs risināt praktiskus jautājumus, kas pirms valdības lēmuma nebija iespējams.

Minimālā summa, kas nepieciešama, lai LTRK varētu piedalīties izstādē Expo 2017, ir 1,4 miljoni eiro, taču tiks meklēti risinājumi, lai šī summa būtu lielāka. «Jo vairāk naudas, jo jaudīgāka dalība,» uzsvēra Endziņš un piebilda, ka LTRK par finansējuma piesaistes jautājumiem vēl spriedīs.

Endziņš atklāja, ka Latvijas uzņēmēju paviljonam izstādē jau ir rezervēta 317 kvadrātmetru plaša vieta un paredzams, ka Latvijas paviljons būs sadalīts vairākās telpās, kurās uzņēmumiem eksponēties. Tāpat esot izstrādāta paviljona vizuālā koncepcija.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome uz turpmākajiem trim gadiem organizācijas valdes priekšsēdētāja amatā atkārtoti apstiprinājusi Jāni Endziņu, bet valdes locekļa amatā ievēlējusi līdzšinējo LTRK Politikas daļas direktora vietnieku Jāni Lielpēteri.

Līdzšinējais valdes loceklis Andris Vanags turpmāk būs LTRK valdes priekšsēdētāja padomnieks. Valdē darbu turpinās arī iepriekš apstiprinātā LTRK Politikas daļas vadītāja Katrīna Zariņa.

"Lai gan LTRK ir jau vairāk nekā 85 gadi, un arī pats šajā amatā neesmu pirmo dienu, šodienas darba dinamika ir liela un ir sajūta, ka LTRK kā lidmašīna vēl tikai ieskrienas - uzņem jaudu, ātrumu un augstumu, jo aizvien lielāks pulks uzņēmēju saprot kopīgā darba spēku un biedru rindas strauji aug. Savukārt ierēdniecība un politiķi aizvien vairāk un vairāk apzinās, ka ieklausīšanās spēcīgākajās uzņēmēju organizācijās ir gudra izvēle Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanai," pauž J.Endziņš

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) no kopumā 15 biedriem, kas minēti Ekonomikas ministrijas (EM) augustā publiskotajā sarakstā ar uzņēmumiem, kuri turpina eksportu uz Krieviju, pārtrauks sadarbību ar vēl diviem uzņēmumiem, aģentūrai LETA sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka tostarp septiņi uzņēmumi bija iekļauti pavasarī publiskotajā sarakstā, taču astoņi uzņēmumi sarakstā pievienoti vēlāk. No attiecīgajiem astoņiem uzņēmumiem viens jau ir izstājies no LTRK, bet izslēgšanas procesā ir vēl divi uzņēmumi.

Endziņš skaidroja, ka viens no aktualizētajā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, kurš ir arī LTRK biedrs, uzskata, ka tas sarakstā ir iekļauts kļūdas dēļ, bet pārējie uzņēmumi ir apņēmušies pārtraukt eksportu uz Krieviju. "Šīs apņemšanās rezultātus pārbaudīsim, kad tiks publicēts jaunais saraksts," uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

LTRK pārstāvji gan neatklāja, kuri uzņēmumi tiks izslēgti no organizācijas.

Pašreizējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis, juridiskais direktors Jānis Endziņš esot ļoti laba kandidatūra uz LTRK vadītāja amatu.

Tā intervijā Dienai norāda vēl pašreizējā LTRK vadītāja Žanete Jaunzeme-Grende. Viņa piebilst, ka padomei vienkārši ar J.Endziņu jāvienojas.

DB jau rakstīja, ka LTRK šā brīža valdes pilnvaras beidzas 31. martā. LTRK valdes priekšsēdētāja nolēmusi darba attiecības ar LTRK nākamajā valdes sasaukumā neturpināt.

Uz jautājumu, vai lēmums aiziet bijis pašas, vai kāds no LTRK padomes puses kritizējis, Ž.Jaunzeme-Grende atzīmē: «Ir runa par manu atbildību – par to, ka es atbildu par saviem vārdiem. Lai slēgtu jaunu vienošanos, ir vajadzīga ļoti liela ticība, ka es spēšu ar tādu pašu aizrautību un degsmi strādāt nākamos trīs gadus. Es esmu to pazaudējusi, jo nejūtu, ka es būtu atbalstīta.»

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iebilst pret dārgu un pasaulē unikālu kases aparātu ieviešanu, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK norāda, ka patlaban izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām ir pārskatāms, jo nedos vēlamo rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā, bet uzliks pienākumu tirgotājiem Latvijā ieviest neadekvāti dārgus kases aparātus un sistēmas. LTRK uzskata, ka kases aprātu problemātiku iespējams atrisināt efektīvāk.

Pēc LTRK aprēķiniem, lai īstenotu patlaban izstrādātos noteikumus, varētu būt nepieciešami 74 miljoni eiro, savukārt vismaz tik pat liela summa paredzama, lai pielāgotu grāmatvedības un citas programmas, uzstādītu iekārtas un veiktu citus nepieciešamos priekšdarbus.

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Sestdien notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) notika LTRK biedru godināšana vairākās nominācijās, kā arī labāko, ekonomikas tematus analizējošo žurnālistu izcelšana, informē LTRK Sabiedrisko attiecību dienests.

1934.gada 21.decembris ir LTRK dzimšanas brīdis un šogad tika atzīmēta jau 80.biedrības darbības gadadiena, tāpat Uzņēmēju namam aprit 140gadu. Apaļo jubileju svinības Ziemassvētku noskaņās notika 20.decembrī - Komersantu gada ballē 2014.

Par ieguldījumu LTRK izaugsmē apbalvojumu saņēma Andris Gūtmanis, bet LTRK Ārējās tirdzniecības dokumentu daļas vadītājs Viesturs Kociņš – par ilggadēju ieguldījumu LTRK izaugsmē. Savukārt laikraksta Dienas Bizness žurnālists saņemā apbalvojumu par ieguldījumu Latvijas uzņēmējdarbības vides pilveidošanā.

LTRK ir brīvprātīga, politiski neitrāla biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju nevalstiskā organizācija, kura apvieno 1270 uzņēmumus, 59 nozaru asociācijas, 6 pilsētu uzņēmēju klubus un 14 citas uzņēmēju apvienības. LTRK biedru - uzņēmumu - apgrozījums 2013.gadā pārsniedza 13,5 miljardus eiro.

Biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) šā brīža valdes pilnvaras beidzas 31. martā. LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende ir nolēmusi darba attiecības ar LTRK nākamajā Valdes sasaukumā neturpināt.

«Es redzu un ticu, ka LTRK iesāktais ceļš ir inovatīvs, mērķtiecīgs, demokrātisks, drosmīgs un virza Latviju uz veselīgu uzņēmējdarbības vidi, bet iesāktais ceļš vēl ejams... Mans talants ir radīt, iedvesmot, mainīt un aizraut. Kādam citam no mums ir talants lieliski turpināt iesākto. Ik dienu esmu uzteikusi un atbalstījusi katra unikālo potenciālu un vēlos dot iespēju citiem, kuriem ir talants turpināt iesākto un piesaistīt LTRK vēlamos 10% no visiem Latvijas uzņēmējiem. Tāpēc jaunu darba līgumu ar LTRK neslēgšu,» skaidro Ž. Jaunzeme-Grende.

«Pabeidzot šo trīs gadu posmu, esmu lepna par padarīto! Šajā laika periodā ir bijušas daudzas lielas un mazas uzvaras: iesaistot vairākus tūkstošus Latvijas uzņēmēju, tika radīts «Uzņēmēju Plāns» un puse no mūsu ieteikumiem tiek realizēti; deviņas aktīvi strādājošas LTRK Kompetenču padomes, kurās demokrātiskā ceļā biedri nonāk pie kopīgiem viedokļiem; Reformu vadības grupa – platforma augstākajā līmenī kvalitatīvam nevalstisko organizāciju dialogam ar valdību; Mikrouzņēmumu atbalsta programma – reāla strukturālā reforma Latvijas ekonomikā; un vēl lieli un arī mazāki sasniegumi, kuri uzlabo uzņēmējdarbības vidi Latvijā,» tā viņa.

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem ievēlēti «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un «ABLV Bank» lielākais akcionārs Oļegs Fiļs.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

«RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka LTRK galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas tautsaimniecības intereses un veicināt valsts un pašvaldību institūciju domāšanas maiņu, to vēršot uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgā virzienā. Viņš arī norāda uz uzņēmumu konkurētspēju veicinošo aktivitāšu nepieciešamību - gan atbalstot attiecīgu uzņēmējdarbības vidi, gan ceļot uzņēmumu vadības un darbinieku kompetenci.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padomē apstiprinātas izmaiņas, līdzšinējo Padomes locekli, Nacionālās Stratēģijas padomes (NSP) priekšsēdētāju Normundu Štālu nomainot jaunievēlētajai NSP vadītājai, Lattelecom nodokļu ekspertei Elīnai Rītiņai.

«Par būtiskāko, izaicinājumiem bagātāko uzdevumu jaunajā amatā Tirdzniecības un rūpniecības kamerā uzskatu darbu pie priekšlikumu sniegšanas konkurētspējīgai nodokļu politikas izstrādei Latvijā,» norāda E.Rītiņa. Ne mazāk svarīgs uzdevums būšot uzņēmēju viedokļa veidošana un atzinumu izstrāde publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanai.

Atbilstoši LTRK statūtiem Padomes sastāvā ievēl pārstāvjus no brīvā saraksta un pa vienam pārstāvim no katras LTRK Kompetenču padomes – tradicionāli šīs padomes vadītāju. Mainoties Kompetenču padomes vadībai, LTRK Padomes priekšsēdētājs par LTRK Padomes jauno locekli aicina kļūt Kompetences padomes jauno vadītāju.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padome par biedrības valdes locekli ievēlējusi līdzšinējo LTRK Padomes locekli un Mazo un vidējo uzņēmumu kompetences padomes (MVU KP) priekšsēdētāju, SIA Sakret direktoru Andri Vanagu.

«Par būtiskāko uzdevumu jaunajā amatā uzskatu LTRK biedriem pieejamo pakalpojumu klāsta bagātināšanu, esošo pakalpojumu un priekšrocību pilnveidi,» norāda A.Vanags. Ne mazāk svarīgs virziens esot izveidot regulāru informācijas apmaiņu ar reģionālajiem uzņēmējiem un sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un to veidotām apvienībām ārvalstīs.

Atbilstoši LTRK statūtiem, A.Vanaga pienākumus LTRK MVU KP vadībā un attiecīgi biedrības Padomē, atbilstoši kompetences padomes locekļu balsojuma rezultātiem, pārņems kāds no 2 līdzšinējiem A.Vanaga vietniekiem.

Biedrības statūtos definēts, ka LTRK Valdes kompetencē ir vadīt un pārstāvēt biedrību, sagatavot LTRK gada budžeta projektu, un organizēt un vadīt LTRK darbu atbilstoši tam; sagatavot un īstenot biedrības attīstības stratēģiju, kā arī uzdevumus, kas noteikti ar Biedru sapulces un Padomes lēmumiem, sasaukt Biedru sapulces, izvirzīt Revidentu apstiprināšanai LTRK Padomē, pārvaldīt biedrības mantu, slēgt saimnieciskos līgumus, kā arī nodrošināt tiesību aktiem atbilstošu grāmatvedības uzskaiti un gada pārskata sagatavošanu.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 14.Saeimu cer redzēt nacionāli un rietumnieciski vērstu, atklāja organizāciju vadītāji.

LTRK vadītājs Jānis Endziņš pauda, ka organizāciju pašreizējie vēlēšanu rezultāti apmierina, tas esot ļoti līdzīgs tam rezultātam, uz kādu tā bija cerējusi. Vienlaikus Endziņš sacīja, ka vēlēšanu rezultāti liecina arī par Latvijas iedzīvotāju vēlmi pēc pārmaiņām, jo pietiekami lielu vēlētāju atbalstu ieguvuši arī salīdzinoši jauni politiskie spēki, piemēram, "Apvienotais saraksts", "Progresīvie" vai "Latvija pirmajā vietā".

"Faktiski mūsu gaidas sakrīt ar to, par ko Latvija ir nobalsojusi. Latvija ir nobalsojusi par Rietumu kursu, aizsākto ģeopolitisko virzību, kas bija šajās vēlēšanās pats svarīgākais," sacīja LTRK vadītājs.

Zināms 14.Saeimas sastāvs 

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās...

Taujāts par pārsteigumiem, kurus sagādājušas 14.Saeimas vēlēšanas, Endziņš teica, ka zināms izbrīns ir par partijas "Saskaņa" neiekļūšanu Saeimā. Viņa ieskatā šāds pavērsiens liecina par vēlētāju prioritāšu maiņu - nevis izvēlēties partiju pēc tautības, bet gan izteiktajiem solījumiem, darāmo darbu sarakstu un ideoloģiju.

Tāpat Endziņu pārsteidzis pārliecinošs atbalsts Zaļo un zemnieku savienībai, jo reitingos šai partijai iepriekš bijuši kritumi, tāpat tā zaudējusi virkni redzamu un spēcīgu politiķu līdz ar Latvijas Zaļā partijas aiziešanu. "Droši vien, ka tas ir Lemberga faktors," piebilda Endziņš.

Komentējot izaicinājumus, ar kuriem būs jāsastopas jaunajam Saeimas sasaukumam, LTRK vadītājs uzsvēra, ka organizācijā sagaida lielāku sociālo partneru iesaisti stratēģisko lēmumu pieņemšanā. LTRK, līdz ar citām tautsaimniecības nozari pārstāvošām organizācijām, pirms vēlēšanām partijām izsūtījusi rekomendācijas un pārrunājusi turpmāko sadarbību un, lai arī sociālo partneru un topošās valdības pārstāvju ieskati vairākos jautājumos sakrituši, Endziņš uzsver, ka būtiskākais ir lūkot, lai šie solījumi sakrīt ar darbiem.

Endziņš atzīmēja, ka viena no rekomendācijām partijām ir ciešāka sadarbība un konsultācijas ministru kabineta komplektēšanā, it īpaši jautājumā par Ekonomikas un Finanšu ministriju vadītāju kandidātiem. LTRK cer, ka jaunais ekonomikas ministrs turpinās līdzšinējo praksi regulāri tikties ar sociālajiem partneriem un pārrunāt tā brīža aktualitātes. Tāpat Endziņš pauda cerību, ka šāda sadarbība varētu tikt sākta arī ar finanšu ministru.

Taujāts par labvēlīgāko ministru kabineta sastāvu, Endziņš atturējās no konkrētu uzvārdu saukšanas, piebilstot, ka LTRK priekšroka ir "Apvienotā saraksta", "Jaunās vienotības" un Nacionālās apvienības politiķiem. "Provizoriski šie trīs spēki varētu būt koalīcijā un veidot koalīciju. Ja tas tā būs, tad šīs mūsu gaidas būs piepildījušās," iestarpināja Endziņš.

Viņš arī piebilda, ka, izvēloties ministru sastāvu, būtiski būtu ņemt vērā vēlētāju viedokli, tas ir, sarakstos veiktās atzīmes.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti kopumā atbilst LDDK un citu sociālo partneru interesēm. "Galvenais ir rietumnieciskais kurss, Latvija kā NATO dalībvalsts, kur drošības komponente ir numur viens," uzsvēra LDDK vadītāja.

Arī viņa uzsvēra, ka būtiski raudzīties, vai jaunā Saeima ņems vērā sociālo partneru rekomendācijas tautsaimniecības jomā, un vai šie ieteikumi tiks integrēti tālākajos lēmums. Tajā pašā laikā, lai tautsaimniecības nozare spētu pārdzīvot pašreizējo krīzi, patlaban lielākā uzmanība jaunajai valsts vadībai būs jāvelta tieši uz energoresursu pietiekamību un maksātspēju.

"Un tālāk jau, protams, ir visas tēmas, kas saistītas ar konkurētspēju, nodokļiem un Latvijas spēju, ja ne apsteigt, tad vismaz panākt Lietuvu un Igauniju," atzīmēja Meņģelsone.

Taujāta par partijām, kas pēc pašreizējiem vēlēšanu rezultātiem nav sasniegušas pietiekamu balsu sakaitu, Meņģelsone skaidroja, ka šis ir gana interesants brīdis, kad notiek zināmas izmaiņas, it īpaši krieviski runājošo vēlētāju pusē. "Tas nozīmē, ka vēlētājs bija apmulsis. Tas nozīmē, ka svarīgi partijām ir definēt savu nostāju par ļoti svarīgām lietām, jo vilcināšanās un koķetēšana, un diplomātijas meklēšana ir sliktākais, ko var darīt šādos ģeopolitiskajos apstākļos," uzsvēra LDDK vadītāja.

Līdzīgi kā Endziņš, arī Meņģelsone norādīja, ka tautsaimniecības nozarei pašlaik svarīga ir sadarbība ar Ekonomikas un Finanšu ministrijām, nepieciešamas diskusijas ar sociālajiem partneriem par kandidātu atbilstību amatiem. "Ļoti svarīgi, lai Saeimas koalīcija būtu nacionāla, rietumnieciski noskaņota," atzīmēja LDDK vadītāja.

Kā ziņots, saskaņā ar pašreiz Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamo informāciju, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) - pa 13, "Stabilitātei!" (S) un "Progresīvie" (P) - pa 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

Tikmēr "Attīstībai/Par" (AP) un "Saskaņas" rezultāti pašlaik ir ļoti tuvi 5% barjerai: AP pašlaik savākusi 5,02% balsu, kas parlamentā ļautu iegūt sešus mandātus, kamēr "Saskaņa" ar 4,77% ir tūlīt aiz strīpas. Vēl atlicis saskaitīt gana daudz balsu, lai gan AP varētu izkrist no Saeimas, gan arī "Saskaņa" iegūt minimālu pārstāvniecību, tādējādi būtiski mainot kopējos rezultātus un mandātu sadalījumu.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,33% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Lielākā daļa (65,2%) Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru pauž atbalstu eiro ieviešanai Latvijā, savukārt 27,3% iestājas par nacionālās valūtas saglabāšanu, liecina LTRK biedru aptauja. Lielākais eiro atbalsts ir vidējo un lielo uzņēmēju vidū.

Citu atbildes variantu izvēlējušies 7,5% aptaujāto, kas nereti skan kā frāze – vēl neesam aplēsuši, kas mums būtu izdevīgāk, prezentējot aptaujas rezultātus sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un valdes loceklis Andris Vanags.

«Lūkojoties uz mikrouzņēmumiem redzam, ka 45,5% respondentu atbalsta eiro ieviešanu no 2014. gada 1. janvāra, 19,7% eiro ieviestu, bet pēc 2014. gada, savukārt 27,3 iestājas par lata saglabāšanu,» skaidroja J. Endziņš. LTRK vadītājs arī norādīja, ka ļoti līdzīgas ir arī mazo uzņēmēju atbildes – 50% atbildējuši, ka eiro ieviešanu atbalsts no 2014. gada 1. janvāra, 19,7% aicina pagaidīt un eiro ieviest pēc 2014. gada, savukārt 22,4% vēlas saglabāt nacionālo valūtu un 7,9% ir vēl cits viedoklis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka jaunie elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifi beidzot ir taisnīgāki un vienlīdzīgāki visām klientu kategorijām, informē LTRK pārstāvji.

Līdz ar šādas tarifa struktūras ieviešanu Latvijā izbeigta prakse, ka energoietilpīgie uzņēmēji, galvenokārt tautsaimniecībai tik nozīmīgie ražotāji, subsidē elektrības izmaksas mājsaimniecībām.

LTRK uzskata, ka tarifu attiecināšana uz klientu neatkarīgi no tā, vai klients ir juridiska persona vai fiziska persona, ir pamatota un stiprina uzņēmumu konkurētspēju, kas ir visas sabiedrības interesēs. Ar šādu soli visas lēmumā iesaistītās puses demonstrējušas, ka ir iespējams pavirzīties mazliet tuvāk saviem kaimiņiem igauņiem, kuri šādus lēmumus pieņēmuši savlaicīgāk.

"Savukārt fiksētās vai mainīgās struktūras jautājumā ar šo tarifu projektu esam pavirzījušies tuvāk Zviedrijas, Nīderlandes un citu valstu regulējumam ar precīzāku izmaksu attiecināšanu, demonstrējot pat progresīvāku pieeju nekā mūsu kaimiņi," norāda LTRK.

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme – Grende, beidzoties 3 gadu termiņam šajā amatā, paziņoja, ka atkārtoti nekandidēs. «Tik ļoti tos melus pārdzīvoju, es nevaru to pieņemt,» Jaunzemes - Grendes kundzes teikto par valdības rīcību citēja laikraksts Diena. Kāpēc tā?

Vispirms jau laikam jāatzīmē Jaunzemes-Grendes kundzes paveiktais iepriekšējo 3 gadu laikā. Nevar noliegt, ka LTRK no mazināmas NVO ir kļuvusi par pamanītu un atpazīstamu organizāciju. Tā sakot, PR ir uzlabojies un tas noticis galvenokārt pateicoties enerģiskajai priekšstāvei. Tomēr, kā atzīst bijusī vadītāja, kopējais darbs nav vērtējams tikai ar plus zīmi. Zemāk dažas pārdomas.

Pirmkārt, vājākais ķēdes posms ir uzņēmēju – organizācijas biedru, atbalsta trūkums. LTRK ir organizācija, kuras misija ir apvienot visus Latvijā strādājošos uzņēmējus, bet tiem, kā zināms, ir dažādas intereses. Droši vien apsveicams ir fakts, ka kameras vadība ir sapratusi, ka nav iespējams brīvprātīgi – obligātā kārtā izmisīgi censties apvienot zem sava karoga pilnīgi visus uzņēmējus. Tomēr tiem, kas apliecinājuši gatavību kļūt par kameras biedriem, būtu skaidri jāpasaka, kāds tieši ieguvums tiem būs no dalības šajā organizācijā. Augsta līmeņa klientu serviss ir spēcīgs atbalsts biedru lojalitātes stiprināšana un jaunu piesaistīšanā.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

26.martā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē ar pārliecinošu balsu vairākumu uz nākamajiem 3 gadiem LTRK prezidenta amatā tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

«Prezidentūras pirmajā trīsgadē organizācijas jaudas un ietekmes vairošanai apņemos divkāršot biedru skaitu, aktīvi un pašaizliedzīgi strādājot Latvijas uzņēmumu eksporta veicināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un biedru konkurētspējas un kapacitātes celšanai ne vien Rīgā, bet visos valsts reģionos. Starp prioritāri veicamajiem darbiem ir arī LTRK likuma pieņemšana – Latvija nevar palikt starp tām 9 Eiropas Savienības valstīm, kurās vadošajai biznesa organizācijai nav likumdošanā nostiprināta svara! » akcentē A.Rostovskis.

«Tirdzniecības un rūpniecības kamerai jākļūst par karognesēju Latvijas nākotnes ekonomikai – produktīvai, uz eksportu vērstai un ārvalstu tirgos konkurētspējīgai!» uzsver LTRK prezidents.