Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.

Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji, un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.

#Telpās bez vizuālajām pārvērtībām veikti tehnoloģiskie un komunikāciju uzlabojumi, padarīta ērtāka tipogrāfiskās un elektroniskās informācijas pieejamība.

Martā pēc rekonstrukcijas durvis vēris Rīgas Tūrisma informācijas centrs (TIC) Rātslaukumā, informē Rīgas Tūrisma attīstības biroja pārstāve Anna Blaua.

Rekonstrukcijas ietvaros TIC telpas piedzīvojušas ievērojamas vizuālas pārvērtības, veikti tehnoloģiskie un komunikāciju uzlabojumi, padarīta ērtāka tipogrāfiskās un elektroniskās informācijas pieejamība, skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

2017.gadā Rīgas TIC apmeklējuši 250 tūkstoši pilsētas viesu, un tajos apkalpoti par 4,2% vairāk cilvēku nekā pērn.

Visaktīvāk interesi informācijas centros izrādījuši viesi no Vācijas (19%), Krievijas (13,9%), Latvijas (11,1%), Lielbritānijas (8,5%), Spānijas (6,7%), Francijas (5,7%). Tiem seko ārvalstu tūristi no Āzijas valstīm, Itālijas, Somijas un Beniluksa valstīm.

Arvien vairāk ventspilnieku sākuši pievērsties tūrisma biznesam. Viņi savus mitekļus labprāt izīrē atpūtniekiem. Ienesīgumu šajā jomā saskatījuši arī apsviedīgie lietuvieši, kas Ventspilī pērk dzīvokļus un izīrē tos saviem tautiešiem, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Šogad Ventspilī vienlaikus varot pārnakšņot vairāk nekā 2000 tūristu. Tomēr karstākajā tūrisma sezonā pieprasījums pēc naktsmītnēm joprojām pārsniedz piedāvājumu. Šo nišu daudzi steidzot izmantot.

Ventspils Tūrisma informācijas centrā (TIC) kopumā reģistrētas 86 naktsmītnes, tai skaitā 31 dzīvoklis ar 137 gultas vietām. Taču tā esot tikai niecīga daļa. Ventspils TIC vadītājas vietniece Inga Aulmane norādījusi, lai nodarbotos ar viesu izmitināšanu, dzīvokļu un privātmāju īpašniekiem nav obligāti jāreģistrējas TIC. Lielākā daļa īrniekus piesaista saviem spēkiem, nevis izmanto TIC starpniecību. Viņi sludinājumus ievieto gan tepat Latvijā, gan arī Lietuvas interneta portālos.

Valmieras Tūrisma informācijas centrs (TIC) darbu sācis jaunās telpās Rīgas ielā 10.

Jaunais TIC iekārtojums atspoguļo gan pilsētas industriālo dabu, gan veido sasaisti ar pilsētas galveno ielu – Gauju, kas simbolizē nepārtrauktu kustību, pārmaiņas un radošo nemieru. Interjerā izmantotas arī Valmieras pilsētas karoga krāsas – rudzupuķu zilā un rudens zeltainā, norāda Valmieras TIC pārstāvji.

Tūrisma informācijas centrā gada laikā tiek apkalpoti vairāk nekā 8100 interesenti no dažādām pasaules vietām. Valmieras TIC ir piešķirta arī Latvijas tūrisma pakalpojumu kvalitātes sistēmas Q-Latvia kvalitātes zīme, kas apliecina, ka šeit – Valmierā - tiek sniegti augstas kvalitātes tūrisma pakalpojumi un serviss.

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Nīderlande popularitātes ziņā ir TOP 5 valstu vidū, no kurām uz Latviju ved lietotus auto. Nīderlandē tiek iegādāti auto ar vidēji 326 000 km lielu nobraukumu, taču, nonākot Latvijā, tie "pazaudē" vidēji 59 000 km, secinājis auto vēstures pārbaudes uzņēmums autoDNA.

Salīdzinoši nelielā Eiropas Savienības dalībvalsts ir labi zināma lietotu auto pārdevējiem. Izvēle ir pietiekoši liela gan “plačos”, gan arī dažādās auto izsolēs. Uz Latviju dažādos veidos atceļo vidēji 13,5 gadus veci dīzeļi, kuriem vidējais nobraukums ir 326 000 km, taču teju pusē gadījumu nobraukums ir stipri lielāks.

Latvijā šie transportlīdzekļi nonāk jau ar mums visiem pieņemamo 200 000 – 250 000 km lielu nobraukumu. Labā ziņa ir tā, ka koriģēto automobiļu skaits turpina Latvijā samazināties, norāda autoDNA.

Saskaņā ar autoDNA datiem par vairāk nekā 2 000 lietotu automašīnu no Nīderlandes, visintensīvākā koriģēšana ir notikusi pavasara mēnešos. Martā, aprīlī un maijā 48% automašīnu ir melots par patieso nobraukumu. Marta mēnesī negodprātīgie auto pārdevēji atļaujas nodzēst arī lielāku kilometru skaitu– vidēji 74 000 kilometru.

Nākamais būs ne tikai parlamenta vēlēšanu, valsts simtgades, bet arī pamatīgas rūdīšanās gads.

Izturības pārbaudes gads, bez žēlastības lienot zem aukstas dušas, ko sarūpējuši nodokļu reformas virzītāji. Ne bez iemesla Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD ieskatā Latvija atzīta par spējīgāko reformatori blokā. Tieši šādā nebeidzamu reformu zīmē Latvija ir vadījusi 2017. gadu un tagad ar OECD piešķirto izdarīgās reformatores ordeni arī klauvē pie nākamā gada durvīm. Latvija ir ļoti precīzi uzkāpusi uz varžacs, kas nomoka starptautisko vidi, pieprasot reformēt vecos «apavus».

Taču sāpes būs jāizcieš tepat Latvijā, lielu daļu no sāpju skalas uzņemoties aizkulišu «dzelzs vīriem» – uzņēmumu grāmatvežiem. Izdzīvos tie, kam piemīt augsts izturības slieksnis, spēja izbrist normatīvu bezceļus un dzīviem pārpeldēt mainīto prasību ledusupes. Arī turpmāk noderēs straujas manevrēšanas spējas, lai pielāgotos un droši izvestu uzņēmumu cauri likumdevēja nerimstošajām alkām nemitīgi mainīt šos «ceļu satiksmes noteikumus». Tas viss kopā var radīt pamatīgu apjukumu, tomēr nodokļu reforma vairs nedzīvo diskusijās, tā ir klātesoša. Tur nav šaubām vietas. Tomēr šaubas jau iepriekš radīja nodokļu pārkārtojumu visai vienprātīgā un straujā gaita. Ja politikā valda liela «pleca sajūta», tas ir aizdomīgs precedents. Turklāt šai vienprātībai sekoja arī centieni tikpat lielu vienprātību iedvest tautai un jo sevišķi uzņēmēju sabiedrībai. Ļoti spilgti lielo varu «pasakai» par nodokļu reformu DB (06.12.) raksturoja AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, var jau pieņemt, ka sabiedrība pasakām tic un ne sapnī nenojauš par reformas piedevām, par kurām valdības preses relīzēs neviens treļļus nevirknēja. Tomēr viņu pārsteidz tas, ka daudzi uzņēmēji, pragmatiski cilvēki, reformas dēļ ir «kā zem narkozes». Viņš izšķetina, ka pamatā no reformas iegūs vēlētāju pamatmasa, jo kaut cik sakarīgāku algu saņēmēji tie noteikti nebūs. Algām augot, ieguvēju loks noplaks līdzi. Savukārt, sagaidot uzņēmumu ienākumu nodokļa jauno sistēmu un dzīvojot ilūzijās par lieliem ieguvumiem no reinvestētās peļņas neaplikšanas ar šo nodokli, sekojot J. Zelmeņa domas pavedienam, var piedzīvot vilšanos, savelkot kopā visus ieguvumus un zaudējumus, ko jaunā UIN sistēma nes sev līdzi. Ja reformas ir valsts organisma pamatfunkcija, nevis «vitamīni», pašmērķis, nevis mājasdarbs, tad arī to rezultāts nevar būt izcils. Varbūt reformatores kažokā Latvija labi izskatās starptautisku organizāciju acīs, bet vai būtiskākais nav godprātīgi paraudzīties acīs pašmāju sabiedrībai un uzņēmējiem?

2011.gadā būtiski pieaudzis nakšņošanas ilgums Ventspils naktsmītnēs. Vidējais uzturēšanās ilgums 2011.gadā sasniedzis 2,4 diennaktis, bet 2010.gadā tas bija 1,6 diennaktis, informē Ventspils Tūrisma informācijas centrs.

2011.gadā viesu skaits naktsmītnēs salīdzinājumā ar 2010.gadu palielinājies par 6%. Kopumā Ventspils naktsmītnēs nakšņojuši gandrīz 95 tūkst. cilvēku.

Ventspils TIC tūristu ilgāku uzturēšanos pilsētā saista ar veiksmīgu mārketinga programmu, par ko pērn vienojās pašvaldība un nozares uzņēmēji. Latvijas un ārvalstu medijos četras reizes gadā izdotas tūrisma avīzes, rīkoti dažādi kultūras un sporta pasākumi, kā arī izveidoti jauni tūrisma objekti.

Pēc Ventspils pilsētas domes pasūtījuma veiktais SKDS pētījums liecina, ka vidējais Ventspilī pavadīto nakšu skaits ir trīs naktis. Savukārt vidējā respondentu nosauktā vienā Ventspils apmeklējuma dienā uz vienu cilvēku iztērētā naudas summa ir 33,29 Ls, kas nozīmē, ka gadā vidējā nakšņojošo tūristu iztērētā nauda Ventspilī ir ap 7,6 milj. Ls. Pieņemot, ka vidējā naktsmītnes cena ir ap 10 Ls, par nakšņošanu Ventspilī gadā tiek tērēti ap 2,3 milj. Ls.

Inspicēšanas, testēšanas, sertificēšanas un tehnisko konsultāciju pakalpojumu sniedzēja Inpecta vadība un Londonā bāzētā starptautiskā investīciju kompānija 3i, ICG 9.jūnijā noslēgušas darījumu par Inspecta akciju pārdošanu Nīderlandes uzņēmumam ACTA (Kiwa/Shield) Group, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pēc Inspecta pāriešanas ACTA īpašumā, ACTA kļuvusi par pasaules mēroga testēšanas, inspicēšanas un sertificēšanas (TIC) uzņēmumu ar pakalpojumu portfeli, kas pieejams 25 pasaules valstīs, un apvieno teju 4000 kvalitātes un drošības speciālistus.

Testēšanas, inspicēšanas, sertificēšanas un tehnisko paklapojumu uzņēmums Inspecta, kas dibināts Somijā 1975. gadā, laika gaitā kļuvis par vienu no lielākajiem TIC tirgus dalībniekiem Ziemeļeiropā. Laikā, kad Inspecta investors bija 3i, uzņēmuma ieņēmumi palielinājušies par vairāk nekā 50%, un pašlaik Inspecta darbojas astoņās valstīs. Inspecta savus pakalpojumus sniedz apstrādes, ražošanas, kā arī nekustamo īpašumu, infrastruktūras un būvniecības nozarēs. Uzņēmuma birojos Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Polijā un visās Baltijas valstīs strādā 1600 testēšanas, inspicēšanas, sertificēšanas speciālisti.

Latvijas tūrisma dienvidu vārtos – Bauskā, galveno tūristu plūsmu apkalpo dažos pilsētas centra restorānos un bistro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vasaras periodā tūristu pieplūdums ir neprognozējams un dažkārt var apgalvot, ka noderētu vēl kāda kafejnīca vai bistro, lai spētu operatīvi apkalpot visus, tomēr jaunu ēdināšanas uzņēmumu atvēršanai trūkst darbinieku. Esošie uzņēmēji papildu ēdināšanas telpas atvērt negrasās tieši kvalificētu pavāru trūkuma dēļ.

Ātrās ēdināšanas restorāns Hesburger ir viena no pirmajām ārzemju tūristu izvēlēm, DB secināja, aptaujājot tūristus no Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Itālijas. «Mēs zinām, ko tur var sagaidīt. Nav daudz laika, jo jau pēc stundas jābrauc tālāk. Šoferis te pieveda, un laika meklēt vēl kaut ko nav daudz,» atklāja Marko Kavaljērī no Itālijas. Vairums tūristu, kuri DB novērojuma laikā izvēlējās Hesburger, nāca no tūrisma firmu autobusiem, un ēdināšanas firmas izvēle būtībā bija brauciena organizatora vai autobusa šofera izvēle.

Bauskas tūrisma informācijas centrā (TIC) tikušies ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji, lai spriestu par Bauskas novadam raksturīga ēdiena radīšanu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Inese Turkupole-Zilpure, Bauskas TIC vadītāja, atzinusi, ka atsaucība bijusi lielāka nekā pirms diviem gadiem – ieradušies pārstāvji no Codes pagasta zemnieku saimniecības (z/s) «Vaidelotes», Īslīces pagasta viesu nama «Bērzkalni», Mežotnes pils, Gailīšu pagasta atpūtas kompleksa «Miķelis» un SIA «Bauskas alus». Apspriedē sanākušie vienojās par recepšu izstrādes plānu un iespējamiem ēdieniem.

«Tūristi bieži prasa – kāds ēdiens ir šai vietai raksturīgs, kas te cilvēkiem vislabāk garšo?» sacījusi I. Turkupole-Zilpure.

Sanākušie uzsvēruši, ka svarīgi piesaistīt jau pazīstamus Bauskas novada zīmolus. «Jāizmanto «Bauskas alus» iespējas,» akcentējusi Mežotnes pils pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja Ilze Djačuka. SIA «Bauskas alus» pārdošanas direktore Daiga Solzemniece stāstījusi par uzņēmuma vēlmi sadarboties ar kādu vietējo ēdinātāju, kas varētu gatavot īpašas uzkodas pie alus.

Ceļotāji Ventspilī atzinīgi novērtē par ventiem piešķirtās atlaides vairāk nekā 60 tūrisma objektos.

Virtuālās vēstniecības visitventspils.com mājas lapa kopš darbības uzsākšanas 2011.gada decembrī apmeklēta gandrīz 180 tūkst. reižu, bet par reģistrētiem lietotājiem kļuvuši gandrīz 11 tūkstoši cilvēku visā pasaulē, informē Ventspils Tūrisma informācijas birojs. Aktīvākie ir Latvijas, Lietuvas un Krievijas ceļotāji. 208 ceļotāji seko Ventspils aktualitātēm populārajā sociālās komunikācijas vietnē Facebook, bet vairāk nekā 2000 – Twitter.

Populārākās ventu izmantošanas vietas ir Mazbānītis, Livonijas ordeņa pils, Piedzīvojumu parks un Ūdens piedzīvojumu parks. Dažādos Ventspils tūrisma objektos ar ventiem norēķinājušies vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, izmantojot atlaides par gandrīz 705 tūkst. ventu jeb vairāk nekā 7000 latiem.

Koknesē ir daudz sīkražotāju, daudz uzņēmīgu un interesantu cilvēku, kuriem ir, ko piedāvāt

«Mazo uzņēmēju mums ir daudz. Ik gadu atbalstām iesācējus. Ar katru jaunpienācēju biznesā sabiedrība kopumā kļūst aktīvāka. Cilvēki viens otru iedvesmo, tas ir domino efekts,» apgalvo Kokneses novada domes izpilddirektors Ilmārs Klaužs.

Vietējo reklāmas stends

Kokneses un novada viesiem īsts atradums ir Kokneses Tūrisma informācijas centrs (TIC), kurā viens stūris veltīts vietējo ražotāju preču izstādīšanai. Ir lietas, kuras var nopirkt uzreiz, bet ir tādas, par kurām var saņemt norādes, kur tās meklēt. Piemēram, uz galda rotājas vien paipalu olu iepakojumi. Ja ir vēlme nopirkt olas, tad jābrauc uz paipalu fermu Rīta putni. «Tur var nopirkt ne tikai paipalu olas. Viņi ražo arī olu liķieri un cep gardas kūkas,» pastāsta Kokneses TIC konsultante Lauma Āre.

Aizvadītājā gadā Rīgas Tūrisma informācijas centrus (TIC) apmeklējuši par 5% vairāk tūristu, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā informācija.

Vislielākā aktivitāte novērota jūlijā un augustā, kad informācijas centrus apmeklējuši teju 80 tūkstoši tūristu.

No visiem apmeklētājiem 20% bijuši no Vācijas, no Krievijas – 18%, Latvijas - 10%, bet Lielbritānijas tūristi veido 7% no visiem apmeklētājiem. Tāpat ievērojamu interesi izrādījuši viesi no Spānijas, Francijas, Beļģijas, Nīderlandes, kā arī dažādām Āzijas valstīm. Visvairāk cilvēku apkalpoti Tūrisma informācijas centrā Rātslaukumā, kurā uzņemti teju 75% no visiem apmeklētājiem.

40% ārvalstu viesus interesējušies par kultūru, vēsturi un dažādiem apskates objektiem. Tādi pakalpojumi kā ēdināšana, iepirkšanās, suvenīri, banku un pasta pakalpojumi interesējuši 20% apmeklētāju, savukārt transporta pakalpojumi – 12%, kam seko pasākumi un ekskursijas Rīgā, kā arī ceļošana uz citām Latvijas pilsētām.

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Dzejnieka Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā,vakar,3.maijā jau piekto gadu norisinājās fonda «Viegli» iedibinātā apbalvojuma «Laiks Ziedonim» laureātu cildināšanas ceremonija. Šogad ceremonija norisinājās Liepājā, koncertzālē «Lielais dzintars», un tā tika veidota kā koncertuzvedums ar Liepājas Simfoniskā orķestra un īpaša Liepājas apvienotā kora līdzdalību.

Apbalvojumus 26 nominantu konkurencē saņēma pieci laureāti – Iveta Jermolājeva, Maija Dambrova, Dalija Segliņa, biedrība «Skaņumāja», kā arī Ārija Klēvere un Aija Kaminska.

Katru gadu tiek piešķirtas piecas dažādas nominācijas un katrai no tām atlases kārtā ir vizionāri - cilvēki, kas ir profesionāļi attiecīgajās jomās, radošie cilvēki vai arī Imanta Ziedoņa laika biedri, biznesa portālam db.lv stāsta viena no pasākuma organizatorēm Dace Zariņa.

Gada sākumā tiek paziņota katra gada vaduguns, bāka jeb mērķis, kādus cilvēkus attiecīgajā gadā fonds meklēs. Piemēram, nominācijā «Rabarbers» šogad fokuss bija uz cilvēkiem, kuri strādā jauniešu labā.

Apbalvojumam pretendenti var pieteikties paši vai arī tos var pieteikt, kāds cits un tad komisija izvērtē šos pieteikumus. «No pieteikumiem jau ir skaidrs, vai vēlamies tālāk satikt šo cilvēku, vai arī cilvēks no sava pieteikuma nav komisiju uzrunājis. Tad ar kādiem 5-10 cilvēkiem katrā kategorijā mēs satiekamies klātienē un izvirzām piecus nominantus. Tikai 3.maijā laureāti uzzina, ka viņi ir ieguvuši šo balvu,» stāsta Dace Zariņa. Šogad tika saņemti vairāk nekā 100 pieteikumi.

Lai gan uzņēmumi strauji atgriežas pie nepieciešamības organizēt gada nogales pasākumus, tie ir piezemēti un rūpīgi seko līdzi izdevumiem, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aptaujāto pasākumu aģentūru pieredze un viedokļi atšķiras, tomēr kopīgs novērojums visiem viens – svētkus svinēt patīk visiem, arī iespējas palielinās. Pilna servisa pasākumu aģentūras Labdako Events valdes priekšsēdētāja Līga Blumfelde stāsta, ka pastāvīgo klientu dēļ krīzes laiku aģentūra izteikti neizjuta: «Ikgadējie pasākumi tika organizēti, vienīgi finansiālie resursi tam tika atvēlēti zemāki vai klienti nevēlējās pasākumus papildināt ar dažādām «ekstrām», ar ko izcēlās pasākumi pirmskrīzes laikā». Lai gan aģentūra ir neliela un ik nedēļu neapkalpo desmitiem pasākumu, pēdējo divu gadu laikā par klientu un darba trūkumu sūdzēties nevar. L.Blumfelde gan nenoliedz, ka atšķirībā no krīzes posma, kad korporatīvo pasākumu loma uzņēmumos mazinājās, nu pasākumu organizēšana atkal tiek pozicionēta kā svarīgs iekšējās un ārējās komunikācijas virziens.

Rīga ir jāpozicionē kā viena no Ziemeļeiropas metropolēm, nevis nepārtraukti jāstāsta, ka tā atpaliek no Viļņas vai Tallinas

Tā, sākot sarunu ar DB, uzsver SIA Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs. «Ja paskatāmies pilsētas pēc to iedzīvotāju skaita, nerēķinot studentus, tūristus, ārzemniekus, kas tajās uzturas, Tallinā ir 420 tūkstoši, Viļņā – 540 tūkstoši, Rīgā – 640 tūkstoši. Ļoti līdzīgi. Savukārt, ja aplūkojam metropoles reģionu, Tallinā ir 570 tūkst. cilvēku, Viļņā – 810 tūkstoši, bet Rīgā ir drusku pāri par miljonu iedzīvotāju. Metropoles reģiona griezumā paraugoties, noslēdzam Ziemeļeiropas piecinieku. Mums ir jāpiestrādā pie zīmola, pie komunikācijas. Tad ir arī skaidra atbilde, kāpēc būvēt viesnīcas, kāpēc vajag modernus birojus un dzīvokļus. Diskusija jau ir cita,» viņš uzsver. Otra lieta, kas jāpiesauc, ir mūsdienu prasības. Tās aug, atšķiras no tām, kādas bija pirms 20 gadiem. «Un atkal – ja kāds saka, ka Rīgā taču ir daudz biroju vai viesnīcu, jāpiebilst, ka tās taču ir būvētas pirms laika, pēc citiem standartiem.»

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu, bet sniedz arī informāciju par to.

Video skatāms zemāk!

Latvijas uzņēmums Vivid Tech radījis un ieviesis jaunu tehnoloģisku inovāciju mazumtirdzniecības nozarē - interaktīvas cenu zīmes ar skārienjutīgu displeju, kas piedāvā pircējiem uzzināt ne vien produkta cenu, bet arī tā sastāvu, atlikumu noliktavā, izmantošanas iespējas un citu informāciju.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami pirms trīs gadiem, bet SIA Vivid Tech reģistrēts 2017. gada vasarā. «Pietiekami ilgi darbojos tirdzniecībā un novēroju zināmas problēmas, piemēram, cenu izdrukāšana veikalā aizņem ļoti daudz laika un patērē daudz papīra. Konkrēti, ja veikalā ir jānomaina ap 1000 cenu zīmēm mēnesī, tad tas prasa laiku. Sāku pētīt, kas tiek piedāvāts tirgū. Protams, piedāvājumā ir elektroniskās cenu zīmes, bet man likās, ka var labāk, un radās doma radīt interaktīvas cenu zīmes ar krāsainu un skārienjutīgu displeju. Uzrunāju Alvilu Mežalu un Ivaru Mirošnikovu, un mēs pieņēmām traku lēmumu - pamēģināt uztaisīt paši. Te nu mēs šodien esam - mums ir industriāli ražotas cenu zīmes, un pamazām sākam tās ieviest tirdzniecībā,» stāsta SIA Vivid Tech valdes loceklis Andris Lūkins. Kopumā projekta izstrādē tika iesaistīti vairāk nekā 15 cilvēki. A.Lūkinam ir pieredze pārdošanā un tirdzniecībā, I.Mirošnikovam - IT nozarē, dažādu sistēmu izstrādē un tehniskās lietās, bet A.Mežals pārzina juridisko, finanšu un loģistikas nozari. Pārējo komandu veido Latvijas speciālisti – elektronikas profesionāļi, inženieri, programmēšanas inženieri, dizaineri, finansisti un citi. Pēc uzņēmēju domām, ir savākta spēcīga komanda, kas bija veiksmes atslēga, lai nonāktu līdz mērķim.

Pēc interešu konfliktu skandāla, Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) pieņēmusi līdzšinējās priekšsēdētājas Ilzes Pilsētnieces demisiju. Jauns priekšsēdētājs tiks izvēlēts 17.decembrī padomes ārkārtas kopsapulcē.

Iesniedzot demisijas rakstu, I. Pilsētniece norādījusi, ka vēlas pamest augsto amatu, jo TV3 raidījumā Nekā personīga izskanējuši pārmetumi un aizdomas par viņas atrašanos interešu konfliktā.

Nekā personīga iepriekš vēstīja, ka Pilsētniece nonākusi lielās naudas grūtībās, kas sācis traucēt viņai pildīt tiešos pienākumus, turklāt viņa aizņēmusies gan bankās, gan no privātpersonām un par dažiem aizdevējiem viņai nācies lemt arī profesionāli.

Raidījums vēstīja, ka 50 000 eiro (35 000 latu) viņai aizdevusi arī firma Prīmuss Marketings. I. Pilsētniece naudu nav atdevusi, bet dienu pēc vekseļa izdošanas šīs firmas līdzīpašniece kārtojusi notāru eksāmenu un komisijā bijusi arī Pilsētniece. Pilsētniece notikušajā neko nosodāmu nesaskatīja. V. Piziča gan norāda, ka aizdevēja eksamēnu nemaz nav nokārtojusi.

Plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas sasaiste ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksu nebūs zāles pret ēnu ekonomiku, Nozare.lv rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības un veselības eksperts Pēteris Leiškalns.

«Nemitīgi runājam par ēnu ekonomikas apkarošanu. Latvijā vislielākā ēnu ekonomikas daļa sastāv no minimālās algas vai tai pietuvinātas alga plus vēl kaut kas. Pret to šī koncepcija nav zāļu,» situāciju raksturoja LDDK pārstāvis.

Leiškalns skaidroja, ka, piemēram, par mikrouzņēmuma darbinieku tiek samaksāts IIN «pildspalvas gala lielumā» un šādā gadījumā veselības budžetam tiek maza summa. Taču gan tie, kas iemaksājuši ļoti mazu nodokli, gan arī tie, kas maksājuši no lielas algas, saņems vienādu pakalpojumu.

«Ja cilvēks apzinās, ka no viņa gadā tiek paņemti 1000 lati, bet no otra tiek paņemti, labākajā gadījumā, pieci vai desmit lati, bet pakalpojumu viņi saņem vienādu, tad ir lielas problēmas tiem, kas maksājuši lielo algu, jo viņi tiek nolikti vienotā rindā, vienā sistēmā,» sacīja Leiškalns.

Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

Eksbaņķieris Arnolds Laksa Pārdaugavā ir ierīkojis brīvdabas atpūtas teritoriju 64 hektāru platībā Esena Pārdaugavas dārzi, kas tiks atklāta jūnija sākumā

Tur tiek gaidīti visi tie, kas vēlas relaksēties pie dabas krūts, svaigā gaisā nodarboties ar sportiskām aktivitātēm vai no darba birojā uz kādu brīdi pārcelties uz zaļu pļavu. Teritorijā ietilpstošajos Klusajos dārzos izīrēšanai vasaras sezonas garumā tiks piedāvātas dārza mājiņas ar zemes pleķīti, kurā pilsētnieki varēs rušināties, stādot puķes un dārzeņus.

A. Laksa cer, ka Esena Pārdaugavas dārzi pāris gados kļūs par rentablu projektu, un vēlas, lai ar to nodarbojas viņa bērni. Brīvdabas atpūtas teritorijas vadīšanu viņš ir uzticējis savai meitai Dinnijai.

Daļā teritorijas ir iespējama apbūve, visticamāk, nākotnē tur varētu tapt nelielas ēkas.

Eiropas Komisija trešdien pieņēma jaunu un vērienīgu aprites ekonomikas paketi ar mērķi dot ierosmi Eiropas pārejai uz aprites ekonomiku, kas sekmēs konkurētspēju pasaulē, veicinās ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un radīs jaunas darbvietas, informē EK.

Komisija pieņēma jaunu un vērienīgu aprites ekonomikas paketi, un tā palīdzēs Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem pāriet uz spēcīgāku un un pilnīgāku aprites ekonomiku, kur resursu izmantošana ir ilgtspējīgāka. Ierosinātie pasākumi palīdzēs noslēgt ražojuma aprites loku, pateicoties plašākai atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai, un nesīs labumu gan videi, gan ekonomikai. Iecere ir maksimāli un pilnvērtīgi izmantot visas izejvielas, ražojumus un atkritumus, un tas ļaus ietaupīt enerģiju un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Priekšlikumi aptver visu aprites ciklu, sākot ar ražošanu un patēriņu un beidzot ar atkritumu apsaimniekošanu un otrreizējo izejvielu tirgu. Šai pārejai tiks piešķirts finansējums no ESI fondiem, kā arī tiks atvēlēti vairāk nekā 650 miljoni eiro no programmas Apvārsnis 2020 (ES pētniecības un inovācijas finansējuma programma) un 5,5 miljardi eiro no struktūrfondiem atkritumu apsaimniekošanai, bez tam finansējumu nodrošinās arī investīcijas aprites ekonomikā valstu līmenī.