Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, ikgadējā apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā noskaidroti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk veikta autoparku pārvaldīšana.

Ceturtdien, 28. novembrī, Rīgas Motormuzejā apbalvošanas ceremonijā Zelta kategorijas apbalvojumi tiks piešķirti 8 uzņēmumiem, bet kopumā apbalvoti tiks 42 uzņēmumi un valsts un pašvaldību autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 000 transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret braukšanas kultūru un atļauto braukšanas ātrumu.

“Ātruma faktors ir mainīgs – šoferiem ir jājūt robeža starp vienkārši ātru braukšanu un iekļaušanos satiksmē. Vienlaikus uzņēmumiem ir jāspēj laikā piegādāt kravas, apkalpot klientus un ievērot termiņus. Tāpēc droša braukšanas ātruma ievērošana ir komplekss pasākumu kopums no maršruta plānošanas līdz autovadītāja braukšanas kultūrai. Šogad konkursa dalībnieku kopējais transportlīdzekļu skaits pārsniedz 10 000 auto, turklāt piedalās arī paši lielākie Latvijas autoparki,” atklāj Kristaps Liecinieks, konkursa žūrijas priekšsēdētājs un BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Izsludināta pieteikšanās Deloitte reģionālajā konkursā «Technology Fast 50 Central Europe», kurš norisinās deviņpadsmito gadu un iekļauj vairāk nekā 15 Centrāleiropas valstis, tai skaitā arī Latviju, informē pasākuma organizatori.

Deloitte «Technology Fast 50 Central Europe» ir programma, kurā ierindojas 50 strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi, balstoties uz ieņēmumu procentuālo pieaugumu četru gadu periodā, un kura ietver visus saistītos nozares sektorus - sakarus, vides tehnoloģijas, fintech, aparatūru, plašsaziņas līdzekļus un izklaidi, programmatūru.

Konkurss iedalās 3 pamatkategorijās: Centrāleiropas Fast 50 - šajā kategorijā ierindojas uzņēmumi, kuri uzrāda vismaz 50 000 eiro ieņēmumus gadā ar strauju to pieaugumu pēdējos 4 gados, izstrādā vai ražo patentētas tehnoloģijas vai investē ievērojamu kapitālu pētniecībai un attīstībai.

Centrāleiropas uzlecošā zvaigzne – iekļauj «jaunās» kompānijas, kurām piemīt liels potenciāls, taču ir pārāk jaunas, lai izpildītu ieņēmumu kritērijus galvenajai Fast 50 kategorijai. Attiecīgi šiem uzņēmumiem ir jābūt eksistējošiem vismaz trīs gadus, pārsniedzot ieņēmumus 30 000 eiro apmērā gadā.

Šogad no 28. līdz 30. augustam Rīgā, Lucavsalā, bija plānots trešais inovācijas un jaunrades festivāls "iNOVUSS", kuru organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tomēr, ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, kā arī situāciju uzņēmējdarbībā kopumā, ir pieņemts lēmums atcelt šā gada pasākumu.

"Rūpīgi vērtējām vairākus iespējamos pasākuma norises scenārijus un sapratām, ka jebkurā gadījumā lielāko daļu auditorijas būs iespējams uzrunāt tikai tiešsaistē. Tas neatbilst "iNOVUSS" sākotnējai idejai un būtībai, kur lielākā vērtība ir dalībnieku un apmeklētāju ideju, pieredzes un iedvesmas apmaiņa klātienē – brīvā un radošā vidē.

Šobrīd daudz ko darām attālināti, kopīgi esam iemācījušies jaunas digitālas prasmes, tomēr esam pārliecināti, ka klātienes tikšanos un sarunu vērtība tikai pieaugs. Tādēļ aicināsim visus veidot aizraujošu atmosfēru un iesaistīties praktiskās inovācijas un tehnoloģiskās jaunrades aktivitātēs 2021. gadā," tā lēmumu par festivāla "iNOVUSS" atcelšanu komentē LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Nacionālajam arhitektūras konkursam Latvijas arhitektūras gada balva šogad pieteikti 45 darbi, informē konkursa rīkotāji.

Žūrija tuvākajās nedēļās atsevišķus objektus aplūkos klātienē, vērtējot tādus aspektus kā koncepcija, projekta vienotība, konteksts un mērogs, sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība. Gada balvas nominanti tiks paziņoti 10.aprīlī. Pēc šī posma darbu uzsāks fināla žūrija, kuras sastāvā būs dažādi ārvalstu speciālisti, kā arī fināla žūrijas dalībnieki. Konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 17. maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros.

Balvai pieteiktos objektus un procesus skatiet galerijā!

Žūrijā darbosies Gunta Grikmane, Ilze Mekša, Agnese Lāce, Liene Mackus, Viktors Valgums un Artūrs Analts.

Arī šogad balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kas atstājuši iespaidu gan uz arhitektūras nozari, gan sabiedrības emocijām.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) izsludina pieteikšanos apbalvojumam “Gada investors 2021” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumam var pieteikt investīcijas, ko veikuši privātie investori (komerceņģeļi), juridiskie un institucionālie investori, un konsultanti.

LatBAN un LVCA iniciatīva “Gada investors” ir dibināta 2015. gadā, lai veicinātu Latvijas investīciju nozares attīstību, apkopotu investoru paveikto, godinātu investorus un izceltu nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

2021. gadā Latvijas jaunuzņēmumi kopumā piesaistīja 247 miljonus eiro. Gandrīz pusi no tā veidoja pašmāju uzņēmums Printful – drukas pēc pasūtījuma pionieris, kas palīdz attīstīties mazajiem biznesiem visā pasaulē. Pērnā gada nogalē tas kļuva par pirmo Latvijas vienradzi, sasniedzot miljarda eiro novērtējumu.

Baltic Wine List Awards konkursa ietvaros noskaidroti vīnmīļiem draudzīgākie Latvijas un Baltijas restorāni.

Konkursā, kurā kopumā tika vērtēti 38 Baltijas un Baltkrievijas vadošie restorāni, vīna bāri, viesnīcu restorāni, par labākajiem tika atzīti Latvijas un Igaunijas vīna bāri un restorāni. Par uzvarētāju kopvērtējumā tika atzīts vīna bārs Vieta, balvu par labāko vīna kartes prezentāciju un iedvesmojošāko t.s. zemnieku šampaniešu kolekciju Baltijā – šampaniešu bārs Modernists, balvu par iespaidīgāko šampanieša piedāvājumu Baltijā ieguva Magnum Bar, balvu par labāko viesnīcas restorāna vīna karti – Gutenberga terase, bet balvu par labāko restorāna vīna karti Baltijā – restorāns Vincents.

Žūrija, kuras sastāvā ietilpa Baltijā, Eiropā un pasaulē atzīta vīna profesionāļi, vīnu kartes vērtēja 100 punktu skalā, analizējot vīna karšu saturu (pārstāvētie vīni, ražas gadi, atbilstība restorāna virtuvei un specifikai, specializācija), izcenojumus, prezentāciju un pārskatāmību, kā arī pārsteiguma elementu. Restorāniem tika piešķirti vienas, divu un trīs zvaigžņu Baltic Wine List Awards apbalvojumi, kā arī Recommended statuss.

Svinīgā pasākumā 15.novembrī pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balvas labākajiem darba devējiem, kā arī par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegti apbalvojumi “Gada tautsaimnieks” un “Gada tautsaimniece”.

“Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balva labākajiem darba devējiem ir svētki mūsu tautsaimniecības spēkam un garam, pateicība tiem mūsu darba devējiem, kas strādā godprātīgi un atbildīgi un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā. Aizvadītajos gados esam novērtējuši un ar konfederācijas balvu atzīmējuši desmitiem uzņēmēju, kas izvēlējušies strādāt atklāti un drosmīgi. Tie ir darba devēji, kas ir ne tikai būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, bet arī atbalsts saviem darbiniekiem nodrošinot mūsdienīgu un drošu darba vidi un apstākļus, vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Bet mūsu gara un spēka atspoguļojums personībā ir Latvijas Darba devēju konfederācijas apbalvojums “Gada tautsaimnieks”, ko ik reiz pasniedz Valsts prezidents. Šogad “Gada tautsaimniece” apbalvojumu saņēma biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, savukārt uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ir 2022. Gada “Gada tautsaimnieks”,” komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 finālam izvirzīti 11 objekti, paziņojusi konkursa žūrija.

Db.lv jau vēstīja, ka šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai tika pieteikti kopumā 45 darbi, no tiem 27 tika vērtēti padziļināti.

Šogad konkursā ar rūpīgu un mazas komandas darbu īpaši izcēlušies nelielie darbi, savukārt lielie objekti, žūrijas vērtējumā, izskatījušies sliktāk. Iespējams, to varot skaidrot ar nesakārtotām finansējuma lietām, projektu vadības problēmām u.c, teica atlases žūrijas pārstāve Ilze Mekša.

«Latvijas Arhitektūras gada balvai 2019» pieteiktos darbus vērtēja arhitekti Gunta Grikmane, Ilze Mekša, Agnese Lāce, un Viktors Valgums, tēlniece Liene Mackus un dizainers Artūrs Analts.

Finālam izvirzītos objektus skatiet galerijā!

Konkursā "CEE Business Service Awards 2024" Rīga atzīta par visdinamiskāk augošo pilsētu Centrāleiropā biznesa pakalpojumu centru nozarē, informē Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras starptautiskā mārketinga galvenā projektu vadītāja Agnete Ālere.

Konkursa "CEE Business Service Awards 2024" ceremonijā, kas norisinājās Polijas galvaspilsētā Varšavā, Rīgai piešķirti pieci apbalvojumi.

Tāpat Rīgā bāzētās biotehnoloģiju kompānijas "Roche" biznesa satelītcentrs (Roche Services &Solutions EMEA Latvia), kas pagājušajā gadā par savu mājvietu izraudzījās Rīgu, ieguvis "Daudzsološākā jaunpienācēja Latvijā" apbalvojumu.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs uzskata, ka panākumi konkursā apliecina Rīgas spēju konkurēt starptautiskajā arēnā. Balva ir iedrošinājums turpināt uzsākto Rīgas veidošanu kā vadošu biznesa un investīciju centru.

Par gada "Mākslīgā intelekta un robotizācijas ieviesēju uzņēmumā Latvijā" atzīts Rīgā esošais biznesa centrs "SEB Global Services", kas atbalsta SEB grupas uzņēmumus, izmantojot inovatīvus automatizācijas procesus. Savukārt, informācijas tehnoloģiju pakalpojumu uzņēmums "Cognizant Latvia" ieguvis balvu kā "Top darba devējs zīmola veidošanā". Vidusjūras kuģniecības kompānijas "MSC" biznesa centram Rīgā piešķirta atzinība kā "Dinamiskākajam darba devējam Latvijā".

Par litija jonu baterijas tēvu uzskatītais Japānas zinātnieks Akira Yoshino Eiropas Patentu biroja ceremonijā Vīnē, 20. jūnijā saņēma Eiropas gada izgudrotāja balvu par savu ieguldījumu litija jonu bateriju izstrādē un attīstībā.

Viņš izgudrojis populārāko akumulatoru veidu, kas tiek izmantots tādās ierīcēs kā mobilie tālruņi, klēpjdatori, digitālās kameras, videokameras un elektriskie automobiļi. Pirmo litija jonu akumulatoru 1991. gadā klajā laida Sony.

Pirms balvu piešķiršanas un laureātu paziņošanas, DB bija iespēja īsai sarunai ar slaveno japāni.

Litija jonu baterijas šodien ir viens no pieprasītākajiem enerģijas avotu veidiem un, attīstoties tehnoloģijām, pieprasījums pēc tiem palielinās. Kādas ir litija resursu rezerves uz mūsu planētas? Vai mums ir pietiekami daudz litija?

Litija rezerves uz Zemes nav problēma. Uzdevums ir - kā to iegūt, litijs nav koncentrēts vienā vietā.

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

Krišjāņa Kariņa vadītā valdība izpelnījusies asus pārmetumus par birokrātiju un «nevēlēšanos stiprināt atklātu un godprātīgu valsts pārvaldi». Turklāt šie pārmetumi nenāk no opozīcijas, kā tas būtu sagaidāms, bet gan no Valsts kontroles (VK).

Iemesls vienkāršs, taču simptomātisks. VK aicinājusi Ministru prezidentam rosināt plašāku diskusiju par ielūgumu piešķiršanu uz budžeta finansētiem pasākumiem, piemēram, Dziesmu svētkiem, kā arī publiskot tās personas, kas šos ielūgumus saņēmušas. VK jau pirms pieciem gadiem sniedza ieteikumu izstrādāt skaidri saprotamu kārtību, kam tiek piešķirti bezmaksas ielūgumi uz valstiski nozīmīgiem, no valsts budžeta finansētiem pasākumiem. Šogad nosūtītajā vēstulē VK raksta: «Jebkurai publiskā sektora institūcijai, kas saņem publisko finansējumu un to izmanto pasākumu rīkošanai, būtu arī atklāti jānorāda/jāpublicē ielūgto personu vai institūciju saraksts. Šādas informācijas, kas jau ir pasākuma rīkotāju rīcībā, publiskošana neradītu arī papildu administratīvo slogu, bet atbilstu labas pārvaldības principiem un veicinātu sabiedrības pārliecību par publisko līdzekļu izlietojumu un publiskās pārvaldes lēmumu atbilstību sabiedrības interesēm.»

Kad Oļegs Sokolovs klausās, kā citi cilvēki stāsta par to, ka pēc dažiem darba gadiem uzņēmumā viņiem ir apnicis savs darbs, viņš nesapratnē nogroza galvu. MV GROUP Distribution LV izpilddirektors apgalvo, ka ikviena ambicioza un mērķtiecīga organizācija nepārtraukti mainās – nav tādu lietu kā tāds pats gads, tas pats pierastais ceļojums vai tie paši izaicinājumi. Šodien viens no vadošajiem vairumtirgotājiem Latvijā pārstāv vairāk nekā 100 zīmolus, tostarp Lietuvas Stumbras Vodka un Angostura no Trinidadas un Tobago.

O. Sokolova vadītais uzņēmums pieder MV GROUP – vienai no lielākajām uzņēmumu grupām, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā. MV GROUP Distribution LV ir arī Lays un British American Tobacco Latvia oficiālais pārstāvis, kā arī CPP Nestle un Les Grands Chais de France S.A. sadarbības partneris.

O. Sokolovs uzņēmumā strādā jau 15 gadus un ir bijis iesaistīts iespaidīgā uzņēmējdarbības pārveidē, kas atspoguļojās arī uzņēmuma nosaukuma maiņā pirms dažiem gadiem, kad MV Latvia pārtapa par MV GROUP Distribution LV.

Organizācijas izaugsme atspoguļojas ne tikai ieņēmumu rezultātos, bet arī komandas izaugsmē, produktu klāsta daudzveidības palielināšanā un jaunu partnerattiecību veidošanā. "Šodien jaunus talantus mūsu komandā galvenokārt piesaista vēlme kļūt par daļu no vīna un stipro alkoholisko dzērienu nozares, kā arī iespēja kļūt par vairumtirdzniecības ekspertiem," saka MV GROUP Distribution LV vadītājs O. Sokolovs. Uzņēmuma komanda paplašinās, un tās darbinieki gūst atzinību visā pasaulē, atgriežoties mājās ar visaugstākajiem starptautiskajiem apbalvojumiem.

2017. gadā daudzi jaunuzņēmumi piesaistījuši finansējumu tālākai attīstībai, tāpat arī notikuši vairāki apvienošanās darījumi, kas apliecina šī biznesa virziena potenciālu

«Panākumu šogad nav trūcis. Pirmkārt, jāatzīmē Infogr.am pievienošanās Prezi, kas ir trekns komats vienam no Latvijas redzamākajiem jaunuzņēmumiem, tālāk augot jau globāla biznesa sastāvā. Sonarworks ir priecējuši ar savu straujo izaugsmi un sākuši strādāt ne tikai ar audio profesionāļiem, bet arī vienkāršiem audiofīļiem – šomēnes piesaistītais pusmiljons no Karma Ventures, kam tā ir pirmā investīcija Latvijā, apstiprina šī virziena potenciālu. Arī Anatomy Next un Funderful panākumi ASV sarežģītajā izglītības tirgū liek lepoties un parāda, ka papildu finanšu tehnoloģijām Latvijā sāk nostiprināties arī izglītības tehnoloģiju tradīcijas,» teic Ernests Jenavs, Edurio dibinātājs. Arī Nordigen līdzdibinātājs Roberts Bernāns izceļ Infogr.am, ko iegādājās Prezi, jo tas ir ļoti labs signāls, ka Latvijā var izveidot, nevis tikai funkcionējošu jauzņēmumu, bet arī attīstīt to līdz pārdošanai, un Sonarworks, kuri ne tikai ieguvuši vairākas balvas, bet arī kļuvuši par zināmiem nozares spēlētājiem. Vēl viņš izceļ Printful, kas turpina strauji attīstīties un šovasar atvēra ražotni Latvijā. «Manā skatījumā Sonarworks ir viens no perspektīvākajiem Latvijas jaunuzņēmumiem. Šogad viņiem bija ļoti labs gads – ir saņemti vairāki apbalvojumi un tika piesaistītas investīcijas no Igaunijas riska kapitāla fonda Karma Ventures,» saka Vladimirs Reskājs, Carguru līdzīpašnieks.

Live Rīga īsfilmu sērija «Rīga rīdzinieka acīm» jeb «Insider's guide to Riga» Austrijas galvaspilsētā Vīnē saņēmusi pasaules labākās tūrisma filmas apbalvojumu GRAND PRIX CIFFT 2019, ko rīko Starptautiskā Tūrisma filmu festivālu komiteja.

Gada labākās pasaules tūrisma filmas tituls tiek noteikts pēc gada garumā iegūto vietu un attiecīgi punktu skaita katrā no The International Committee of Tourism film Festivals (CIFFT) festivāliem. Kopumā «Insider's guide to Riga» īsfilmu sērija šogad saņēmusi apbalvojumus 10 komitejas festivālos, no kuriem četri ir Grand Prix apbalvojumi, četras zelta godalgas, divas sudraba un viena bronzas.

Videoklipi veidoti sadarbībā ar reklāmas aģentūru «DDB Latvija», kas ir radījusi «Insider's Guide to Riga» konceptu, un klipu režisors ir Jānis Nords. Klipi tiek izmantoti Rīgas atpazīstamības veidošanai ārzemēs.

«Rīga rīdzinieka acīm» galvenie varoņi ir pieci kolorīti tēli - kulturālais taksists, kurš fano par Vāgneru; modernais mācītājs, kurš notur sprediķus vīna bārā un rāpjas torņos; traks sieviešu dzīvesstila blogeris, kurš cauri Rīgai jāj zirga mugurā; stingra fizikas skolotāja, kura pēc darba māca atpūsties klubos, un brīvdomātājs seniors, kurš ielaužas galeriju atklāšanas ballītēs - katrs iepazīstina ar citādu Rīgu. Šodien stāstu sērijai pievienojušās vēl divas sērijas - ar pasaulē slaveno bokseri Mairi Briedi un vienam no nozīmīgākajiem sporta pasākumiem - Rīgas maratonam - veltīts video «Runner's guide to Riga».

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) digitālā mārketinga projekts #LatviaRoadTrip nominēts prestižam tūrisma nozares apbalvojumam «World Travel Awards», informē LIAA Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Konkursā pieteiktā Latvijas tūrisma attīstības projekta pamatā ir digitālā mārketinga kampaņa #LatviaRoadTrip, kuras laikā Ziemeļvalstu blogeri apceļoja Kurzemi, Vidzemi un Latgali dažādos maršrutos un laikos. Redzētais un piedzīvotais Latvijā pārtapa publikācijās braucienu dalībnieku blogu vietnēs, un ir plaši atspoguļots populārākajos sociālajos tīklos (Twitter, Facebook, Instagram u. c.).

Pieteikums konkursam sagatavots kopīgi ar Ziemeļvalstu ceļojumu blogeru apvienību (Nordic Travel Blogers jeb Nordic TB).

«World Travel Awards» apbalvojumi jau 25 gadus tiek piešķirti dažādās kategorijās un mērogos, izceļot izcilākos sasniegumus pasaules tūrisma un viesmīlības nozarē. LIAA pieteiktais tūrisma projekts ir nominēts kategorijā «Europe’s Leading Tourism Development Project 2018» (Eiropas vadošais tūrisma attīstības projekts 2018).

Sumināti konkursa «Gada preču zīme 2017» uzvarētāji, informē Patentu valde. Labāko preču zīmju titulus ieguva Mārtiņa Barkāna ģimenes vīna darītavas uzņēmums SIA «Abavas dārzi» un videi draudzīgs uzņēmums SIA «Labie koki».

Suminot pērnā gada reģistrēto preču zīmju īpašniekus, apbalvojumi tika piešķirti divās nominācijās: «Gada preču zīme – Latvijai» un «Gada preču zīme – pasaulei».

Laureātu diplomus saņēma SIA «Baltic Dairy Farm» un Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Laureāti saņēma simpātiju un speciālbalvas. Patentu valdes Simpātiju balvu nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» saņēma Latvijas Republikas Kultūras ministrija par reģistrēto preču zīmi «LATVIJA 100. ES ESMU LATVIJA», kas kļūs par šī vēsturiskā laika liecību, apvienojot Latvijas valsts simtgadei radītos un veltītos darbus.

Savukārt lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā – LTRK – savu Simpātiju balvu piešķīra AS «Latvijas Maiznieks» par reģistrēto preču zīmi «ĪSTENĀ» – preču zīmi, kas ir cieši saistīta ar mūsu tautas vērtībām, nacionālo lepnumu un tradīcijām.

Noslēdzoties iniciatīvas "Konsultē vispirms" principa ieviešanā iesaistīto uzraugošo iestāžu 2019. gada darbības novērtējumam, par iniciatīvas līderi 2019. gadā atzīta Zāļu valsts aģentūra. Augstāko novērtējumu dažādās nominācijās ieguva arī Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Uzņēmumu reģistrs un Centrālā statistikas pārvalde.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro velk paralēles ar sportu: ""Konsultē vispirms" ir par labāku sadarbību. Gribētos redzēt, lai sadarbība valsts pārvaldes un uzņēmēju starpā nav kā "tautas bumba", kur mērķis ir izsist no spēles pēc iespējas vairāk spēlētāju, bet lai tā vairāk līdzinātos frisbijam, kur, neskatoties uz augsto spēles dinamiku, valda savstarpēja cieņa, godīgs spēles gars, un kur par strīdīgām situācijām spēlētāji vienojas paši, bez tiesneša palīdzības."

2019. gadā par iniciatīvas "Konsultē vispirms" līderi atzīta Zāļu valsts aģentūra (ZVA), kas saņēma arī apbalvojumu nominācijā "Uzņēmēju izvēle". ZVA līderību šā gada novērtējumā veicinājis tieši klientu vērtējums - darbinieki intervijās tika raksturoti kā kompetenti un pretimnākoši. Daudzās situācijās darbinieki proaktīvi palīdz meklēt risinājumu, tādēļ veidojas labs dialogs starp iestādi un klientiem.

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Valsts SIA "Latvijas Proves biroja" izsludinātajā iepirkumā tiesības par 300 000 eiro izgatavot Latvijas valsts apbalvojumus sarunu procedūrā ieguvis Lietuvas uzņēmums "Alpera", liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē publicētā informācija.

Pēc elektronisko iepirkumu sistēmā "www.eis.gov.lv" atrodamās informācijas, līgums ar Lietuvas uzņēmumu noslēgts uz četriem gadiem un piedāvātā līgumcena ir 300 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Noslēgtajā līgumā norādīts, ka uzņēmumam "Alpera" būs jāizgatavo Latvijas valsts apbalvojumi - Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts. "Alpera" saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumā esošajiem Latvijas valsts apbalvojumu zīmējumiem, Valsts prezidenta kancelejas apstiprinātiem etaloniem un tehnisko specifikāciju, izmantojot apbalvojumu presformu komplektu, izgatavos un nodos pasūtītājam apbalvojumu komplektus.

Pēc "Alpera" interneta vietnē atrodamās informācijas, uzņēmums izveidots 1997.gadā. Tas izgatavo dažāda veida produktus, kas veidoti no dzeltenā metāla, vara, misiņa, melhiora, sudraba, zelta un bronzas. Uzņēmumā strādā profesionāļi, kuriem ir piecu līdz 30 gadu pieredze. Tie ir gan juvelieri, gravieri, gan dizaineri, skulptori un citi.